Jarockis informē, ka ir nodrošināta valsts maksātspēja, saglabāta finanšu stabiltāte, kā arī atjaunota finanšu tirgu uzticība Latvijai, raksta Apollo.lv

Lai stabilizētu Latvijas ekonomisko un finanšu sistēmu, veikti konsolidācijas pasākumi un samazināts budžeta deficīts.

Paveiktais bija pamats tam, ka Latvijas reitinga pazemināšana tika apstādināta un sākās pat nākotnes vērtējuma paaugstināšana. Šobrīd reitingu aģentūras «Standard&Poor’s», «Moody’s» un «Fitch Ratings» ir jau noteikušas stabilu kredītreitinga nākotnes vērtējumu.

Pārstāvis informē, ka laikā, kad Einars Repše bija finanšu ministrs, izdevies apstādināt straujo ekonomikas lejupslīdi 2009. gada janvārī, panākts arī tas, ka sezonāli izlīdzinātais IKP 2010. gada pirmajos ceturkšņos rāda mazu, tomēr pieaugumu. Līdz ar zemākā punkta pārvarēšanu, esot uzlabojusies arī situācija darba tirgū, novērojams arī būtisks rūpniecības un eksporta pieaugums 2010. gadā.

Finanšu ministrijā portālam «Apollo» sacīja, ka Einara Repšes vadībā sekmīgi tika pabeigta 2008. gada nogalē valsts pārņemtās «Parex bankas» restrukturizācija, nodalot bankas labos aktīvus un izveidojot jaunu kredītiestādi «Citadele». Tāpat saglabāti 2009. gada janvārī ieviestie uzņēmumu ienākuma nodokļu atvieglojumi.

Jarockis norāda, ka Repšes vadības laikā Finanšu ministrija par vienu no darbības prioritātēm izvirzīja ēnu ekonomikas apkarošanu. Valdībā tika apstiprināts ēnu ekonomikas samazināšanas un godīgas konkurences veicināšanas pasākumu plāns. Finanšu ministrija tādējādi sagaida, ka plāna ieviešanas rezultātā pieaugs valsts budžeta ieņēmumu apjoms.

Pieminot Latvijas interešu aizstāvēšanu ES līmenī, nemainīgi stingras sarunu pozīcijas ieturēšanas rezultātā, Latvija ir panākusi mazākus maksājumus klimata pārmaiņu finansēšanā un taisnīgu aprēķinu ilgtermiņa finansējumam.

Autors: Apollo.lv

2011.gada budžets, ļoti iespējams, būs pēdējais, kurā konsolidācija tiks veikta, samazinot budžeta izdevumus, – pēc tam to būs iespējams nodrošināt, palielinot budžeta ieņēmumus, jo ekonomika atkopsies, ir pārliecināts Repše.

Pašlaik FM ir konkrētas nojausmas par izmaiņām nepieciešamajā 2011.gada budžeta konsolidācijas apmērā, taču par to būs jādiskutē jaunajai valdībai, apspriežoties arī ar aizdevējiem. Tikai pēc tam, kad tiks panākts kopīgs viedoklis, šos skaitļus varētu minēt publiski.

Autors: bizness.lv

Sarunā ar EK komisāru Finanšu ministrijas pārstāvji uzsvēra, cik būtiski Latvijai arī pēc 2013. gada saņemt ES Kohēzijas politikas investīcijas (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda) vismaz tādā pašā apmērā kā 2007.–2013. gada ES fondu plānošanas periodā, tā kā Kohēzijas politikas finansējums ir galvenais finanšu avots, lai nodrošinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti un sekmētu attīstību ekonomiskās recesijas seku apstākļos.

„Lai panāktu ES vienmērīgu attīstību, jaunajām dalībvalstīm būtu jāpalielina atbalsta finansējums vai vismaz tas būtu jāsaglabā iepriekšējā apjomā. Jo aizvien varam novērot, ka Kohēzijas politikas sākotnējais mērķis – attīstības atšķirību izlīdzināšana starp ES valstīm – vēl nav sasniegts,”, tiekoties ar komisāru, uzsvēra finanšu ministrs Einars Repše.

Tāpat ministrs sarunā ar EK komisāru izteica nostāju, ka, nosakot ES finansējumu dalībvalstīm, būtu jāsaglabā līdzšinējā metode, kurā pamatrādītājs bija IKP uz vienu iedzīvotāju. Latvija uzskata, ka šāds kritērijs ir piemērotākais, atspoguļojot attīstības atšķirības starp ES valstīm un identificējot mazāk attīstītos reģionus ES līmenī.

Otrs būtiskais sarunu temats ar EK komisāru bija par Latvijas infrastruktūras projektu lielo nozīmi valsts līdzsvarotai attīstībai. FM pārstāvji norādīja, ka Latvijas kā jaunās ES dalībvalsts infrastruktūras (īpaši transporta) vajadzības ir lielākas nekā šim mērķim iespējamais paredzamais finansējums Latvijai pēc 2013. gada.

Latvijas finanšu ministrs uzsvēra, ka sakārtota transporta infrastruktūra ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ekonomiskās aktivitātes un daudzveidīgu pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības nodrošināšanai valstī. Taču Latvijā, kur ir zems iedzīvotāju blīvums un ierobežota iedzīvotāju pirktspēja (īpaši šī brīža ekonomiskajā situācijā), daudzus no nepieciešamiem lielajiem infrastruktūras projektiem nav iespējams uzsākt milzīgo izmaksu dēļ.

Tikšanās laikā EK komisāram tika uzrunāti arī jautājumi saistībā ar ES fondu ieviešanu 2007.–2013. gada plānošanas perioda ietvaros, lai tādejādi, saņemot komisijas viedokli, sekmētu fondu ieviešanu Latvijā.

Autors: bizness.lv

Līgumus Latvijas vārdā parakstīja finanšu ministrs Einars Repše (JL), bet Dānijas, Igaunijas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas vārdā – Dānijas Karalistes Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Pers Kaslens (Per Carlsen), Igaunijas Republikas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Mati Varmans (Mati Vaarmann), Norvēģijas Karalistes Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jans Ole Grevstads (Jan Ole Grevstad), Somijas Republikas Ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Marija Sereniusa (Maria Serenius) un Zviedrijas Karalistes Pagaidu pilnvarotā lietvede Anna-Līza Trulsona Evidona (Anna-Lisa Trulsson Evidon), raksta Apollo.lv

«Vienošanās ar Ziemeļvalstīm sniedz ne tikai iespēju Latvijai aizņemties finanšu līdzekļus, bet arī veicina stabilitāti visā Baltijas reģionā. Īpašu mūsu pateicību vēlos šodien izteikt Dānijas, Igaunijas, Somijas, Norvēģijas un Zviedrijas valdībām, kas starptautiskās finanšu programmas ietvaros gatavas sniegt ievērojamu ieguldījumu mūsu ekonomikas atjaunošanā,» līgumus parakstot, norādīja Repše.

Līgumi ir daļa no starptautiskās aizdevuma programmas un paredz Latvijai aizņemšanās iespēju 1,9 miljardu eiro apmērā no Dānijas, Igaunijas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas. Tā kā Latvijā vērojama ekonomiskās un finanšu situācijas uzlabošanās, kas attiecīgi ļauj mūsu valstij daudz elastīgāk plānot nepieciešamos finanšu resursus, Latvija no šīm valstīm naudu aizņemsies tikai vajadzības gadījumā.

Pēdējās Pārskata Misijas laikā maijā bija panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, ka starptautiskās aizņēmuma programmas gaitā Latvija šobrīd izmantos tikai institucionālo aizdevēju – Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Savienības un Pasaules Bankas – līdzekļus. Finansējums, kas bija plānots no Eiropas valstīm (Ziemeļvalstis, Polija, Čehija), tiks paredzēts tikai kā aizņemšanās iespēja un būs cieši sasitīt ar to, cik sekmīgi Latvija īstenos savas saistības starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros.

Līdz 2011.gada beigām no pieejamā 7,5 miljardu eiro lielā aizdevuma tiktu izmantoti ap 5 miljardiem eiro (ap 3,5 miljardiem latu).

Par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro apmērā 2008.gada decembra beigās vienojās Eiropas Komisija, SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis. Finansējums starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros pieejams pa daļām līdz 2011.gada beigām.

Autors: www.apollo.lv

«Neprognozēju, ka nepieciešamā konsolidācija varētu būt mazāka par 350 miljoniem latu, un šobrīd pastāv riski, ka šī summa būs vēl lielāka,» sacīja ministrs.

«Mēs būsim ļoti laimīgi, ja tiksim ar to cauri,» uzsvēra Repše, norādot, ka arī tad tiks nodrošināts budžets ar 6% deficītu, kas joprojām būs ļoti augsts rādītājs, raksta Apollo.lv

Vienlaikus gan Repše atgādināja, ka pērn budžeta konsolidācija bija jāveic par 500 miljoniem latu, bet šī gada pavasara prognozes liecināja, ka 2011.gada budžets būs jākonsolidē par 400 miljoniem latu, tāpēc jaunākās nepieciešamās konsolidācijas prognozes jau uzskatāmas par pozitīvākām.

Ministrs klātesošajiem arī uzsvēra, ka, neveicot izdevumu samazinājumus, ne arī pārskatot nodokļu politiku, budžeta deficītu samazināt nevarēs, tāpēc būs jāpārskata visi valsts tēriņi, piemēram, vai netiek subsidētas autopārvadājumu līnijas, kurās autobusi brauc tukši, jo pirms tiem cilvēkus jau ir paņēmuši privātie pārvadātāji, norādīja ministrs.

Kopumā divu stundu ilgā NTSP sēde šodien beidzās bez konkrētiem rezultātiem. Sociālajiem partneriem tika prezentēti ziņojumi par aktuālo makroekonomikas scenāriju, nodokļu politikas pamatnostādņu virzību un veikto valsts funkciju auditu, kas sēdes dalībniekiem lielāku skaidrību par nākamā gada valsts budžetu nesniedza.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers pēc sēdes atzina, ka skaitļi, kas patlaban no atbildīgo institūciju puses tiek sniegti, nedod priekšstatu, kā tiks konstruēts nākamā gada valsts budžets.

«Savukārt jautājumā par turpmāko nodokļu politiku mēs esam turpat, kur pavasarī, jo tā arī nav konkrētu skaitļu,» sacīja Krīgers.

Pēc viņa domām, «mēs esam ceļā uz griešanu, kas atkal tiks veikta pēdējā naktī».

LETA jau ziņoja, ka nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas apjoms varētu būt 350-395 miljonu latu robežās, iepriekš norādījis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).

Šādas aplēses izdarītas saskaņā šī gada 2. ceturkšņa budžeta izpildes rezultātiem, kas vēl var tikt precizēts, ņemot vērā 3.ceturkšņa izpildes datus.

Kā liecina Finanšu ministrijas aktuālais makroekonomikas attīstības scenārijs, kas saskaņots ar aizdevējiem, nākamgad nodokļu ieņēmumi tiek plānoti 3,436 miljardu latu apmērā. Šī ieņēmumu prognoze ir palielināta par 49,9 miljoniem latu. Lielāko pieaugumu jeb 48 miljonus latu prognozēs veido plānotie papildu ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa.

Lai gan, pēc jaunākajiem datiem, nepieciešamais budžeta konsolidācijas apmērs ir samazināts, tas nav saskaņots ar aizdevējiem, un joprojām saskaņotais scenārijs paredz budžeta konsolidācijas apmēru 395-440 miljonu latu robežās.

Ministrija gan norāda, ka pastāv vērā ņemami riski, ka, situācijai mainoties, iespējamas novirzes no aktuālā konsolidācijas apmēra novērtējuma gan ieņēmumu, gan izdevumu kontekstā.

Autors: www.apollo.lv

Tikšanās laikā puses pārrunāja ekonomisko situāciju Latvijā, kā arī PB Sociālās drošības tīkla nozīmīgumu, pārvarot ekonomiskās grūtības valstī. „Pasaules Bankas Sociālais drošības tīkls ir ļoti nozīmīgs atbalsts Latvijai ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Šī  programma ir krīzes drošības spilvens, kas primāri ir vērsta uz valsts sociāli visneizsargātākajiem iedzīvotājiem, lai pēc grūtību pārvarēšanas viņi pilnvērtīgi varētu atgriezties darba tirgū. Latvijai tā ir ļoti nozīmīga programma, kas pilnvērtīgāk ļauj nodrošināt reformas sociālajā, izglītības un veselības jomās.  PB programma ir guvusi atzinību par augstu kvalitāti, izstrādes un ieviešanas tempu,” norādīja finanšu ministrs Einars Repše.

Finanšu ministrs informēja R. Zēliku par valsts fiskālās politikas īstenošanu, 2011. gada budžeta sagatavošanas grafiku, kā arī publiskā sektora realizēto reformu nozīmīgumu. Pakāpeniska valsts budžeta konsolidācija 2011. ­­– 2012. gadā ir Latvijas plāns, paredzot 2011. gadā sasniegt deficīta līmeni 6% no IKP un 2012. gadā – 3% no IKP, tā izpildot Māstrihtas kritērijus.

Papildu abas puses pārrunāja ekonomisko situāciju Baltijas reģionā. Ministrs apliecināja PB prezidentam, ka valdības viens no stratēģiskajiem virsmērķiem ir pēc iespējas ātrāka eiro ieviešana Latvijā, par vēlāko termiņu nosakot 2014. gadu.

Autors: BNA

Veiksmīgi noslēdzoties Starptautiskās aizņēmuma programmas pārskata misijai, Eiropas Komisija (EK) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apstiprināja turpmāko sadarbību ar Latviju valsts ekonomikas stabilizēšanā, piešķirot nākamo aizdevuma daļu 300 miljonu eiro apmērā.

„Pateicoties valdības izsvērtajai fiskālajai politikai un veiksmīgai sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem, tiek nodrošināta stabila finanšu rezerve Valsts kasē, kas veicina uzticību Latvijas finanšu tirgum. Starptautisko aizdevēju finansējums mums ir pieejams par ļoti zemām procentu likmēm, kas ilgtermiņā ir labāks par jebkuru citu piedāvājumu. Latvijas sadarbība ar aizdevējiem ir pozitīvs signāls investoriem, kā arī drošības garants iekšējā finanšu tirgū,” skaidro finanšu ministrs Einars Repše.

Pieejamā finanšu rezerve ir vajadzīga valsts budžeta vispārējās finansēšanas nodrošināšanai, lai segtu valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu, kas saskaņā ar vienošanos ar starptautiskajiem partneriem nedrīkst pārsniegt 8,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) (atbilstoši EKS95 metodoloģijai). Pēc pašreizējā IKP prognozes novervējuma budžeta deficīts šim gadam plānots ap vienu miljardu latu.

Tāpat ir jāuzsver, ka viens no svarīgiem mērķiem, kam tiek paredzēti aizņēmuma līdzekļi, ir aizdevumi pašvaldībām un pašvaldību uzņēmumiem Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansējumam, kas ir nozīmīgākais ilgtermiņa ieguldījums Latvijas ekonomikā.

Saskaņā ar iepriekšējās valdības lēmumu 2008. gadā valstij par ļoti augtām procentu likmēm bija jāaizņemas līdzekļi iekšējā tirgū, t.sk. lai sniegtu finansiālo palīdzību akciju sabiedrībai „Parex banka”. Pašlaik visi šie aizņēmumi ir pilnībā pārfinansēti par daudz zemākām likmēm. Latvijai maksājot starptautiskajiem aizdevējiem procentus par aizdevumu, tika iegūta arī iespēja pārfinansēt citus parādus par krietni mazākām procentu likmēm.

Piemēram, šobrīd valdības obligāciju likmes salīdzinājumā ar 2009. gadu, ir strauji kritušās – tā šā gada jūlijā 12 mēnešu parādzīmēm likmes bija par 3 % mazākas, bet sešu mēnešu parādzīmēm – par 2 % mazāk. Tas ir viens no būtiskiem ieguvumiem ne tikai Valsts kasei, bet visai tautsaimniecībai, kas veicinājis starpbanku aizņēmumu procentu likmju kritumu. Banku likmju kritums padara finanšu resursus pieejamākus Latvijas uzņēmējiem.

Ņemot vērā valsts finansiālo stabilitāti, starptautiskās reitinga aģentūras ir pārvērtējušas un paaugstinājušas Latvijas nākotnes attīstības prognozes no negatīvām un stabilām, kas ir ļoti nozīmīgs rādītājs ārvalstu investoriem, lai veidotu ilgtermiņa sadarbību ar Latviju.

Uzlabojoties valsts ekonomikai, Valda Dombrovska valdība ir panākusi vienošanās ar aizdevējiem, ka Latvija turpinās aizņemties līdzekļus tikai no institucionālajiem aizdevējiem – Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas. Finansējums, kas bija plānots no Eiropas valstīm, tiks lietots tikai kā kredītlīnijas, Latvijai no šīm valstīm naudu aizņemoties vajadzības gadījumā, tādējādi līdz 2011. gada beigām no pieejamā 7,5 miljardu eiro lielā aizdevuma tiktu izmantoti ap 5 miljardiem eiro.

Nākamā aizdevēju pārskata misija Latvijā tiek plānota rudenī. Atkarībā no tās rezultātiem un no nākamā gada budžeta projekta būs zināms, vai Latvijai būs nepieciešams papildu aizņemties no starptautiskajām institūcijām.

BNA Latvia

Eiropas Savienības Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns otrdien parakstījis jauno Papildu saprašanās memorandu starp ES un Latviju.

Saskaņā ar šo memorandu, Latvija no Eiropas Komisijas (EK) septembrī saņems nākamo maksājumu 200 miljonu eiro apmērā, portālu «Apollo» informēja Finanšu ministrijā.

«Parakstītais memorands ar Eiropas Komisiju ir valdības darba rezultāts, kā arī apliecinājums tam, ka Latvijas ekonomika stabilizējas. Īstenojot fiskālas disciplīnas politiku, valdības mērķis ir budžeta deficīta samazināšana, lai pēc iespējas ātrāk varētu nodrošināt tautsaimniecības atjaunošanos, kā arī konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Neskatoties uz jau paveikto, mums ir mērķtiecīgi jāturpina iesāktais darbs, lai samazinātu arvien vēl pārmērīgo valsts budžeta deficītu,» uzsver finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Latvijai starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros, ko ir saskaņojusi Saeima, pamatojoties uz ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas izpildi, līdz 2011. gada beigām būs pieejams 7,5 miljardu eiro liels aizdevums. Programma paredz turpināt Latvijā stingru fiskālo politiku un veikt strukturālās reformas, lai atgrieztos uz ekonomikas izaugsmes ceļa.

Pārskata misijas ietvaros starptautiskie aizdevēji konceptuāli ir saskaņojuši, ka starptautiskās finanšu aizņēmuma programmas gaitā Latvija izmantos tikai institucionālo aizdevēju – Starptautiskā valūtas fonda, EK un Pasaules Bankas – līdzekļus. Finansējums, kas bija plānots no Eiropas valstīm, tiks lietots kā kredītlīnijas, Latvijai no šīm valstīm naudu aizņemoties tikai vajadzības gadījumā.

Pieejamos līdzekļus saskaņā ar noslēgtām vienošanām paredzēts izmantot valsts budžeta vispārējās finansēšanas nodrošināšanai tas ir, valsts budžeta deficīta un aizdevumu finansēšanai, valsts parāda pārfinansēšanai.

Autors: www.apollo.lv

Pakāpeniski arvien skaidrāk atsedzas skaudra patiesība, ka krīzes aizsegā bija iecerēts pēdējais cēliens Latvijas valsts uzņēmumu prihvatizācijā. Proti, bija iecerēts piesavināties Latvijas valsts galvenās vērtības, kuras tai ir vēl palikušas – Latvijas lielākos uzņēmumus.

Par to 8. jūlijā intervijā Neatkarīgajai izteicās ar Aivars Lembergs: “Man ir neoficiāla informācija un pietiekams pamats uzskatīt, ka saistībās, ko noslēdzis Valdis Dombrovskis un Einars Repše, ir apsolīts, ka aizdevējiem izdevīgā veidā tiks privatizēti Latvijas valsts meži, Latvenergo un Latvijas dzelzceļš. Tas ir absolūti nepieļaujami, ka tik būtiski lēmumi tiek pieņemti slepeni, neinformējot sabiedrību. Man ir pamats uzskatīt, ka šādas noziedzīgas vienošanās tiešām ir notikušas un Latvija jau ir iztirgota… Man ir pamats izdarīt ticamu pieņēmumu, ka uzreiz pēc vēlēšanām tiks paziņots par Latvijas valsts mežu, Latvenergo un Latvijas dzelzceļa privatizāciju, kas notiks starptautiskās oligarhijas interesēs.” Netiešs apstiprinājums Latvijas valdības vēlmei atrisināt valsts uzņēmumu jautājumu, ir Eiropas Komisijas sagatavotajā atbildē ar atļauju privatizēt Latvijas valsts mežus.

Ministru runasvīri un runassievas tagad lokās kā zuši uz pannas, noraksta visu uz tulka kļūdām, bet kāds no valdības lūdz atļauju privatizēt valsts mežu fondu, un izskatās, ka EK nav iebildusi pret šo darījumu. Arī citas pazīmes liecina, ka privatizācijas process rūpīgi gatavots. Pirmais signāls par to, ka tiek gatavots jauns un pēdējais cēliens valsts iztirgošanā, bija lēmums būtiski samazināt atalgojumu valstij piederošu uzņēmumu vadītājiem. Var atsaukties uz jebkuras attīstītas valsts pieredzi, bet, ja uzņēmums apgroza miljonu simtus, tad šāda uzņēmuma vadībai neatkarīgi no īpašuma formas ir jāmaksā atbilstošs atalgojums. Ja valsts vēlas, lai tie, kas atbild par miljoniem lielu komerciālu lēmumu pieņemšanu, būtu profesionāļi, tad šiem speciālistiem ir jāmaksā atalgojums atbilstoši tirgus līmenim. Līdz 2009. gadam Latvijas valsts tieši tā rīkojās, tad tika pieņemts lēmums lumpenizēt valsts uzņēmumu vadību, nosakot premjera atalgojumu kā griestus. Šāds lēmums atgādina ieteikumus koloniālajām impērijām, kā pārvērst kādu iekarotu zemi par korupcijas perēkli – būtiski samazināt vadītāju atalgojumu. Lēmums samazināt lielo valsts uzņēmumu vadītāju atalgojumu bija pilnīgā pretrunā ar pasaules attīstīto valstu politiku un ieteikumiem attiecībā uz valsts uzņēmumiem. Tas jau pērn tika komentēts kā autoritārs spiediens uz valsts uzņēmumu vadītājiem piekrist jaunajai prihvatizācijas koncepcijai vai vismaz nepretoties tai. Mazās algas valžu locekļiem bija mājiens ar sētas mietu: “Ja piekritīsiet privatizācijas shēmām un spēlēsiet mūsu meldiņu, tad pēc privatizācijas tiksiet atpakaļ pie savām “trekno gadu” algām, kuras jums 2009. gadā atņēma valdība.”

Ir tikai viens mazs sīkums. 2010. gada valsts uzņēmumu vadītāji vairs nav vakarējie. Valsts uzņēmumu vadība, labi saprot, ka pēc kārtējā valsts uzņēmumu prihvatizācijas cēliena nozagto uzņēmumu vadībā iecels starptautisko oligarhu emisārus, bet vecā vadība labākajā gadījumā dabūs ar kāju pa pakaļu, bet sliktākajā gadījumā tiem valžu locekļiem, kas zina pārāk daudz par attiecīgā shēmojuma detaļām, dzīve var beigties ar pēkšņu lapsenes dzēlienu. Latvijā jau bija periods, kad lapsenes bariem vien līdz nāvei nodzēla valsts uzņēmumu vadītājus. Latvijas lielo valsts uzņēmumu vadība lielos vilcienos neiekrita tik seklās lamatās. Ir pamats domāt, ka ir sākusies pāreja uz smagāku iebiedēšanu. Izskatās, ka Latvijā tiek realizēta tieši tāda pati shēma, kuru savulaik izmantoja Krievijas valdība, lai noliktu pie vietas oligarhus.

Ir jāveic aresti un jāiesloga cietumā visvarenākā un visneatkarīgākā uzņēmuma vadība. Tad tie, kas ir mazāk vareni un mazāk neatkarīgi, nobīsies. Krievijai pietika veikt visvarenā Hodorkovska arestu un notiesāšanu, lai visi citi oligarhi pieņemtu jaunos spēles noteikumus. Taču, ja Krievijā šī metode izmantota, lai aicinātu pārtraukt zagt no valsts, tad ir pamats domāt, ka Latvijā šo shēmu izmanto, lai iebiedētu visus neprotestēt pret valsts uzņēmumu privatizāciju. Tieši šādā kontekstā var saprast arī Latvenergo vadības arestus. Lielākā un varenākā uzņēmuma vadība ir jāarestē un publiski jāzākā. Interesanti, ka mediji ar ārvalstu (skandināvu) kontroli pret arestēto Latvenergo vadību nebaidās neievērot nedz elementārās ētikas normas, nedz likumdošanā noteiktos aizliegumus. Arestētie, kam joprojām ir tikai aizdomās turamo statuss un kas nav pat apsūdzēto statusā, tiek dēvēti par zagļiem (TV3). Turklāt bez jebkāda uztraukuma par juridisko risku. Dēvēt pirms tiesas aizturētos par zagļiem ir ļoti augsts juridiskais risks, jo gadījumā ja kaut viens no arestētajiem cilvēkiem panāks attaisnojošu tiesas spriedumu, masu informācijas līdzeklis būs veicis ļoti skarbu pārkāpumu, ar augstu vai ļoti augstu iespējamās morālā kaitējuma kompensācijas prasību.

Aresti un publiska nomelnošana izskatās pēc totālas valsts uzņēmumu vadības iebiedēšanas, lai tie nepretotos, neprotestētu un piekristu visām jaunajām prihvatizācijas shēmām. Ikvienu, kurš protestēs, gaida Miķelsona liktenis!

Pašlaik vienīgais, ko spēj dvest jaunajās privatizācijas shēmās pieķertie ministri, ir – falsifikācija.

Kas traucē jaunievēlēto ģenerālprokuroru sākt lietu par falsifikācijām Eiropas Komisijā, lai atmaskotu un sodītu tos komisārus, kas falsificē lietas par Latvijas valsts mežu mežu privatizāciju, tādējādi graujot mūsu šķīstās valdības reitinga paliekas?

Un galu galā, kas traucē noņemt slepenību no visiem SVF līguma dokumentiem, kas skar jautājumu par lielā kredīta nodrošinājumu, jo Latvijai piešķirtā kredīta apjoms ievērojami pārsniedza Latvijas formāli pieejamo kredītu kvotu, un līdz ar to, visticamāk, visi lielie Latvijas uzņēmumi jau tika privatizēti (ieķīlāti) 2008. gada nogalē, lai iegūtu kredītu, kas pārsniedz Latvijas kredītu kvotas lielumu.

Autors: Juris Paiders / NRA.lv

Ikvienā normālā valstī, ja notiek kas ārkārtējs, tad premjerministrs nekavējoties atgriežas savā zemē un risina jautājumus, nepieļaujot nekontrolējamu procesu attīstību. Tā tam jānotiek, un tā notiek. Tikai ne Latvijā. Nedēļā, kad Latvijā tika aizturēta teju vai visa Latvijas lielākā energouzņēmuma vadība, premjers uzskatīja par pareizu distancēties no notikumiem, ļaujot starptautiskajiem tirgiem sākt dragāt Latvijas kredītuzticību.

Kas tad ir noticis? Aizturēta visa lielākā Latvijas valsts uzņēmuma vadība? Vai tāpēc Ministru prezidentam ir kas jāsaka Latvijas sabiedrībai un Latvijas starptautiskajiem partneriem?

Varbūt tas ir tāds ikdienišķs notikums, kas nepelna pat īpašu uzmanību? Lai novērtētu šo notikumu iespaidu uz starptautiskajiem tirgiem, ir jāsaprot Latvenergo nozīme Latvijas ekonomikā.

Latvenergo ir svarīgākais Latvijas uzņēmums. 2008. gadā Latvenergo apgrozījums bija 475 miljoni latu. Latvenergo tieši rada aptuveni 4% no visa Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvenergo pašu kapitāls 2008. gada beigās bija 872 miljoni latu. Latvenergo īpašumā 2008. gada beigās bija ilgtermiņa aktīvi par 1,5 miljardiem latu. Latvenergo veiktās investīcijas 2008. gadā vien bija 200 miljoni latu. Tomēr tas nav galvenais, kas uztrauc starptautiskos finanšu tirgus. Latvenergo ir otrs lielākais (pēc Latvijas valsts) Latvijas starptautisko kredītu saņēmējs. Latvenergo savu attīstību un izaugsmi balstīja uz kredītresursu piesaisti. 2008. gada beigās Latvenergo bija parādā starptautiskajām un pašmāju bankām 496,3 miljonus latu, bet 2010. gadā, lai īstenotu TEC 2 otrās kārtas rekonstrukciju, parādsaistības tiek palielinātas par 175 miljoniem latu. Principā Latvenergo daļa kredītu tirgū ir mērojama viena miljarda eiro apjomā.

Plaša mēroga aresti tik lielā un starptautiski saistīta uzņēmuma vadībā jau izraisīja paniku uzņēmuma kreditoru vidū. Paniku pastiprina tas, ka uz ārpusi vispār netiek sniegta sakarīga informācija. Parasti demokrātiskā valstī tik plaši uzņēmuma vadības aresti notiek, ja ir atgadījusies vai nekavējoties ir jānovērš izzagšana, kas mērāma simtos miljonu latu. Tad arests ir vienīgais veids, kā to apturēt. Ja kādā lielā un ar starptautiskajiem tirgiem cieši saistītā uzņēmumā tiek atklātas neliela vai vidēja mēroga afēras, tad Eiropā tradicionāla forma ir elastīga un pēctecīga amatpersonu maiņa, kad kā galvenais instruments tiek lietota labprātīga atkāpšanās no amata. Masveida lielākā valsts uzņēmuma vadības aresti ir ārkārtas notikums Eiropā. Tie momentā izraisa reputācijas zudumus un rada nervozitāti starptautiskajos tirgos. Iekšējie īstermiņa politiskie ieguvumi no teatrāliem pasākumiem neatsver to reputācijas zudumu, kas rodas starptautiskajā arēnā. Vēl lielāku postu nodara informācijas vakuums. Pats ekonomikas ministrs vēl ceturtdien stāstīja, ka nezina teju neko.

Informācijas vakuums par Latvenergo starptautiskajos finanšu tirgos radīja aizdomas, ka kredīti ir izlaupīti, ka uzņēmuma darījumi ir saistīti ar naudas atmazgāšanu un līdz ar to uzņēmuma saistību izpilde var tikt kavēta. Bankas metās apdrošināt savus kredītus Latvijas lielajiem uzņēmumiem pret defolta risku. Tas momentā pazemināja Latvijas uzņēmumu kredītreitingu, attiecīgi sadārdzinās Latvijas uzņēmumu kredītus. KNAB vērienīgie teatrālie aizturēšanas un kratīšanas gājieni varbūt ļaus noturēties amatos Vilnītim vai Strīķei, bet par to samaksās visi Latvijas uzņēmēji ar lielākiem kredītmaksājumu procentiem. Forma, kādā KNAB veica arestus, un tas, ka Ministru prezidents šajā laikā pašizolējās, atkal sagrāva Latvijas finanšu reputāciju un iznīcināja tos vārgos uzlabošanās asnus, kuras radīja Latvijas sabiedrības pacietība un izturība, pārvarot iekšējo devalvāciju.

Valdim Dombrovskim ir jāuzņemas politiskā atbildība par Latvijas zaudējumiem starptautiskajos finanšu tirgos, un veids, kā uzlabot Latvijas reputāciju, būtu atbrīvot vietu premjera krēslā kādam citam – daudz atbildīgākam politiķim.

Autors: Juris Paiders / NRA.lv