“Šā brīža ekonomiskā paradigma saka, ka aizņemties ir normāli,” apgalvo partijas Jaunais laiks Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, un to pašu dažādās variācijās atkārto arī citi pretendenti uz nākamo Saeimu.

“Situācija nav viegla, bet nav dramatiska,” par valsts un piedevām arī Rīgas parādiem saka apvienības Saskaņas centrs (SC) sarakstā uz Saeimas vēlēšanām pieteiktais Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. “Nav jāsit trauksmes zvani, jo esam samērā labi tikuši galā ar grūtāko darbu daļu,” vēl optimistiskāks (“piesardzīgi optimistisks”, kā viņš pats par sevi saka) ir nacionālās apvienības Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle.

Kā Saeima lems, tā būs

Politiķus var turēt aizdomās, ka viņu optimisms balstās uz cerībām nokļūt Saeimā vai citos augstos amatos. Saeimas deputāti pat juridiski, bet faktiski arī augstākie izpildvaras politiķi un ierēdņi savu algu (atalgojumu) taču nosaka paši, sakombinējot sev vienlaikus vairākus amatus ar algām, piemaksām un kompensācijām. Tādiem cilvēkiem jau ir gluži vienalga, par cik, piemēram, Latvijā nākamgad un turpmākos gados tiks paaugstināti nodokļi, lai valdība varētu nomaksāt kaut procentus par saviem parādiem. Šādus labumus jau baudošo optimistu pulkam cer pievienoties arī viens no tiem, kurš šiem labumiem nav bijis ne tuvu. Partijas Tautas kontrole priekšsēdētājs Rihards Jablokovs rēķina, ka tautas protests aprobežosies ar ļoti lielu nebalsojušo vēlētāju īpatsvaru. Tieši tas paverot iespēju Saeimā nonākt arī jauniem spēkiem, kuriem nav pamata cerēt uz lielu saņemto balsu skaitu. Saeimā ievēlētie pēc tam varēšot četrus gadus pieņemt jebkādus likumus neatkarīgi no tā, kā dzīvos cilvēki ārpus Saeimas (valsts pārvaldes aparāta kopumā). Visi aktīvie cilvēki jau esot no Latvijas izceļojuši vai patlaban izceļo, bet palikušie ir gatavi samierināties ar dzīves līmeņa kritumu.

Kredītjūgā visas valstis

Pretendenti uz 10. Saeimu ir vienādās domās, ka Latvija faktiski nespēs atdot no Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas aizlienēto naudu nākamās Saeimas laikā, kaut gan kredītlīgumi it kā liek naudu atdot, sākot no 2012. gada. “Maksāsim ne jau četrus, bet 44 gadus,” paredz Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs tagadējā Saeimā Augusts Brigmanis. Proti, Latvijai nāksies aizņemties aizvien no jauna, lai atdotu vecos parādus. Tādā veidā būs jāpaiet patiešām gadu desmitiem, līdz Latvija faktiski dzēsīs parādu SVF un EK, kas izglāba Latvijas valsti no maksātnespējas 2008. gada beigās un tālāk 2009. gada vidū.

Grūti gan iedomāties, kāda izskatīsies finanšu pasaule un vispār pasaule pēc 20 un vairāk gadiem – vai valstīm kopumā tik ilgi izdosies sadzīvot praktiski bezgalīgu valdības parāda pieaugumu. Dz. Zaķis un R. Zīle nepalaiž garām iespēju norādīt uz Latvijas lielo rezervi valdības parāda pieaudzēšanā, jo tas vēl nav ne puse no Eiropas Savienības vidējā rādītāja, izsakot parādu pret iekšzemes kopproduktu. Arī tāpēc, lūk, Latvijai naudu aizdošot privātbaņķieri, kuri atšķirībā no SVF neizvirza valstīm prasības samazināt budžeta deficītu utt. A. Brigmanis (ZZS) gan uzskata, ka bez SVF ziņas parāda pārfinansēšana nebūs iespējama un ka bez nosacījumiem nauda netiek (aiz)dota nekad. Līdz ar to rodas jautājums par valstu faktisko suverenitāti vai tās trūkumu, ar ko Latvija neatšķiras no citām valstīm – tāpat parādniecēm.

Partijas nogaida

Šķiet, ka jautājums par Latvijas parādiem ir atlikts malā līdz Saeimas vēlēšanu rezultātu noskaidrošanai. Kreditori gaida savus nākamos sarunu partnerus, kurus no Latvijas deleģēs pēcvēlēšanu koalīcija. “Lai sarunām gatavojas tie, kuri cer ieņemt premjera un finanšu ministra vietas,” saka A. Brigmanis. S. Dolgopolovs (SC) precizē, ka arī vietējās sarunas par koalīcijas sastāvu un amatiem nebūs vieglas un to rezultātam būtu jābalstās uz saskares punktiem starp dažādu partiju ekonomiskajām programmām. No otras puses, programmu nekonkrētība šādas sarunas varētu pat atvieglot. Varbūt tāpēc ZZS nemaz neesot bijušas pārrunas par to, ko nākamā Latvijas valdība iesāks ar saviem parādiem.

Vēlēšanu rezultātu gaidīšana tiek izdaiļota ar samērā saudzīgu kritiku starp partijām. A. Brigmanim, lūk, nešķiet realizējams partiju apvienības Vienotība līdera Ģirta Valda Kristovska kaut kur teiktais, ka ārējo parādu Latvija varētu pārfinansēt, izlaižot parādzīmes, kuras izpirktu Latvijas iedzīvotāji. S. Dolgopolovs noraida valdības versiju, ka ekonomikas atkopšanās jau būtu IKP pieaugums par 0,1%. Viņa kritikas objekts ir arī nodokļu politikas maiņa oficiāli katrā gadumijā, bet praktiski biežāk atbilstoši tam, kā tiek sacerētas jaunas instrukcijas par nodokļu iekasēšanas kārtību.

Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv

To premjers apstiprināja arī pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, ziņo LETA. Ar starptautiskajiem aizdevējiem ir panākta provizoriska vienošanās, kas ļaus Latvijai ST spriedumu pensiju lietā izpildīt uz šā gada budžeta deficīta rēķina.

Tā kā iepriekšējā vienošanās ar aizdevējiem paredzēja veidot 2010. gada budžetu ar maksimums 8,5% deficītu no iekšzemes kopprodukta, bet budžets tika apstiprināts ar 7,5% deficītu, tad nepieciešamie līdzekļi, lai pensijas tiktu izmaksātas pilnā apmērā, tiks ņemti no šīs starpības. Jau otrdien, 12.janvārī, apstiprināšanai valdībā plānots virzīt nodomu vēstuli ar Starptautisko Valūtas fondu un papildināto saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju. Premjers uzsvēra: ja viss noritēs gludi, tad pilnas pensijas varētu tikt izmaksātas jau no 1. februāra.

Iepriekš premjers nebija pārliecināts, ka jau no februāra pensionāri varētu saņemt pensijas pilnā apmērā. Labklājības ministrija atzīst, ka tehniski ir iespējams pensijas maksāt no 1. februāra un tam nav nepieciešami nekādi likuma grozījumi. Ieturējumi no pensionāru pensijām būtu jāizbeidz jau februārī, jo nav loģiski vēl vienu mēnesī ieturēt daļu pensijas un pēc atmaksāt. Lai pensijas izmaksātu pilnā apmērā jau no februāra, nekādi likuma grozījumi nav nepieciešami, jo Satversmes tiesa ir atcēlusi likuma normas, kas paredz ierobežojumus un tie vairs nav spēkā. Tiesa, Satversmes tiesa spriedumā raksta, ka ierobežojumi ir jāizbeidz vēlākais līdz 1. martam, kas valdībai dod vēl laiku visu apsvērt.

Šāgada sociālajā budžetā nepieciešami ievērojami papildu līdzekļi, ja pensiju atkal sāk maksāt pilnā apmērā – 110,9 miljoni latu, savukārt, lai atmaksātu pensionāriem pienākošos naudu par periodu no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada janvārim, nepieciešami 73,7 miljoni latu. Tieši šis otrais punkts – ieturētā atdošana – varētu raisīt daudz lielākas diskusijas, nekā tas, kad sākt maksāt pilnas pensijas.

Labklājības ministrija pašlaik strādā pie priekšlikumiem, taču ātrāk par šīs nedēļas otro pusi tā nebildīs ne vārda par tiem. Ministrijas speciāliste Ilona Jurševska vien norāda, ka šobrīd galvenais risināmais jautājums ir par veikto ieturējumu atmaksas kārtību un finansēšanas mehānismu, taču tas ir Finanšu ministrijas kompetences jautājums. Iepriekš ministrija ziņoja, ka finansējums ieturējumu izmaksai tiks meklēts sociālās apdrošināšanas budžetā uz deficīta rēķina.

Inga Paparde, www.nra.lv

Par to ziņo portāls db.lv

Jāatgādina, ka jau pagājušajā nedēļā, paziņojot par savu atgriešanos uz politiskās skatuves, trīskāršais ekspremjers akcentējis, ka ir gatavs uzņemties valdības vadītāja pienākumus.

Runājot par savu iepriekšējo veikumu, A. Šķēle kā īpašu nopelnu minēja spēju panākt augstu mobilizācijas pakāpi gan valdībā, ko pēc 1995. gada banku krīzes atbalstīja plaša un pretrunīga koalīcija, gan visā valstī. “Tāda pieeja bija efektīva toreiz, un domāju, ka tāda pieeja būtu jālieto šodien, aizstājot pārāk lielo klanīšanos finanšu lobiju priekšā, starptautisko aizdevēju priekšā un pārāk maz izdarot ekonomikas atveseļošanai,” apgalvoja A. Šķēle.

Bijušais Tautas partijas biedrs Aigars Štokenbergs (Sabiedrība citai politikai) intervijā laikrakstam Telegraf pieļāvis, ka A. Šķēle var mēģināt gāzt Valda Dombrovska vadīto valdību jau pēc 2010. gada valsts budžeta likuma.

Avots: NRA.lv

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsver, ka „ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un Latvijas politisko vidi, kurā raksturīgas īslaicīgas, sadrumstalotas koalīcijas, ir raksturīgi papildu „spiedieni” uz valdību tuvojoties dažādām vēlēšanām, kā dēļ pieaug papildus budžeta izdevumi. Tāpēc nākotnē, lai valsts spētu izvairīties no līdzīgām problēmām, likumā vajadzētu konkrēti noteikt gan budžeta deficīta apmēru, gan tam sekojošo iespējamo izdevumu apjomu.”

Valdība uzdeva Finanšu ministrijai sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju līdz 2009.gada 15.decembrim izstrādāt fiskālās disciplīnas likumprojektu.

Ministru prezidents norāda, ka izstrādāt šādu likumprojektu nepieciešams, lai nodrošinātu labākās prakses pārņemšanu fiskālās disciplīnas un ekonomikas izaugsmes jomā, nosakot būtiskākos struktūras elementus – bezdeficīta budžeta veidošanu visos līmeņos, ieņēmumu pieauguma novirzīšanu, iesaistīto institūciju kompetenci, budžeta resora atbildību, informācijas par budžeta izdevumiem sniegšanas un sabiedrības līdzdalības nosacījumus.

Likumā jānosaka Saeimas, Ministru kabineta, citu institūciju un pašvaldību kompetenci, lai nodrošinātu fiskālās disciplīnas ievērošanu visos valsts pārvaldes līmeņos.

Avots: Bizness.lv

Tikšanās laikā ar Ungārijas premjerministru un finanšu ministru puses pārrunāja galvenos risinājumus ekonomiskās krīzes pārvarēšanai abās valstīs. Valdis Dombrovskis iepazīstināja Ungārijas amatpersonas ar Latvijas valdības pēdējiem lēmumiem krīzes pārvarēšanai un budžeta samazinājumu par 500 miljoniem latu, kas vērsts uz krīzes pārvarēšanu, kā arī ieskicēja strukturālo reformu principus.

Ungārijas premjerministrs un finanšu ministrs izklāstīja situāciju Ungārijā, kas ir līdzīga ekonomiskajai krīzei Latvijā. Maija vidū Ungārijā uzturējās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) delegācijas, kuras veica Ungārijai piešķirtā starptautiskā aizdevuma otro pārskatu. Delegācijas vizītes laikā, ņemot vērā jaunākās ekonomiskās recesijas prognozes, kas liecina par iekšzemes kopprodukta (IKP) pazemināšanos 6.7% apmērā šajā gadā, Ungārijas valdība vienojās ar starptautiskajiem aizdevējiem par iespēju palielināt budžeta deficīta līmeni līdz 3.9% plānoto 2.9% no IKP vietā. Ungārijas valdība ir apņēmusies nodrošināt, ka budžeta deficīts nākamajā gadā tiktu samazināts līdz 3.8%, bet 2011. gadā zem 3% no IKP.

Pēc šīs tikšanās SVF paziņoja, ka Ungārijas valdības parāds, inflācija un starptautisko rezervju nodrošinājums ir sasniegts, kā arī izpildīti strukturālie uzdevumi saistībā ar pensiju sistēmas reformu un valdības aizdevumu bankām nodrošināšanu. 23. jūnijā Starptautiskā Valūtas fonda valde ir pieņēmusi lēmumu piešķirt Ungārijai 20.1 miljardu eiro lielā aizdevuma trešo daļu 1.43 miljardu eiro apmērā.

Vienlaikus Ungārija, līdzīgi kā Latvija, ir parakstījusi saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju, kur uzskaitīti priekšnosacījumi nākamās aizdevuma daļas 1.5 miljardu eiro apmērā saņemšanai. Memorandā ir noteikts, ka Ungārijai šogad uz pusi jāsamazina sabiedriskajā sektorā strādājošo algas kompensācijas otrā daļa (Ungārijā daļa no sabiedriskajā sektorā strādājošo algas tiek maksāta dažādās kompensācijās un bonusos), jāatceļ mājokļu iegādes subsīdiju sistēma, nākošajā gadā jāsamazina pašvaldību budžets par 430 miljoniem eiro, kā arī jāveic citi izdevumu samazinājumi 40 miljardu eiro apmērā.

Memorandā ir uzskaitītas arī citas strukturālās reformas, piemēram, izmaiņas bērnu un ģimenes pabalstu sistēmā, subsīdiju samazināšana apkurei, bērnu pusdienu nodrošināšana skolās, nodokļu sistēmās pārstrukturizācija, kā arī nodokļu paaugstināšana patēriņam, piemēram, nekustamajiem īpašumiem, lidmašīnām u.c.

Avots: BNA Latvia

V.Dombrovskis informēja, ka budžeta grozījumos nodokļu ieņēmumi prognozēti par 583 miljoniem latu mazāki, nekā plānots iepriekš. Valdības apstiprinātais projekts paredz atlīdzības samazinājumu vidēji par 20%, savukārt pārējie samazināmie izdevumi samazināti par 40%. Zināmi atvieglojumi tika doti izglītības, veselības, tieslietu un iekšlietu jomām.

Uzsāktas vērienīgas reformas valsts pārvaldē, izglītībā un veselībā, maksimāli aizsargājot iedzīvotājus ar viszemāko ienākumu līmeni. Šajos krīzes apstākļos jāsabalansē valsts garantētā sociālā aizsardzība un ekonomikas atveseļošana. „Vēlos uzsvērt – krīzi nedrīkst pārvarēt uz nabadzīgākās sabiedrības daļas rēķina. Šis ir princips, ko ievērošu strādājot pie budžeta, vedot sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un prasīšu no koalīcijas partneriem,” uzrunā norādīja V.Dombrovskis.

Tāpat premjers rosināja slēgt vienošanos starp valdību un sociālajiem partneriem, lai valdība spētu īstenot strukturālās reformas, būtiski samazināt valsts izdevumus, tuvākajos gados sasniedzot 3% budžeta deficīta līmeni un atjaunot Latvijas tautsaimniecību. „Valsts un sociālo partneru memorandam ir jākļūst par sociālo stabilitātes pamatu. Par šo jautājumu aicināšu pie viena sarunu galda visas puses, lai vienotos par īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem. Strādājot pie krīzes risinājumiem, mēs nedrīkstam aizmirst arī par tālākiem mērķiem, kas svarīgi valsts attīstībai vidējā un ilgākā laika posmā,” teica Ministru prezidents.

Avots: BNA Latvia

ĀIP apliecināja investoru gatavību un apņēmību kopīgi strādāt pie Latvijas ekonomikas atjaunošanas un atbalstīt valdības darbu, īstenojot nozīmīgas strukturālas reformas un politikas korekciju, kam jāuzlabo valsts konkurētspēja un pārredzamā nākotnē jāveicina eiro ieviešanas priekšnosacījumu izpilde.

Tāpat ĀIP aicināja Latvijas valdību daudz aktīvāk skaidrot ekonomikas stabilizācijas programmas aktivitātes, pieņemtos lēmumus un to pamatojumu sabiedrībai un uzņēmējiem.

Tiekoties ar Latvijas valdības pārstāvjiem tika sniegti ierosinājumi makroekonomikas stabilizēšanai un nodokļu politikas pārmaiņām.

Nodokļu jomā atkārtoti tika ierosināts ieviest PVN izvēles normas, kas, piemēram, uzņēmumiem ļautu izvēlēties PVN nomaksas kārtību par preču atmuitošanu uz robežas tā, lai veicinātu atmuitošanu Latvijā nevis kaimiņvalstīs. Tāpat tika rosināts pārskatīt plānoto dabas resursu nodokļa vairākkārtīgu palielināšanu, atliekot tā ieviešanas termiņu un paredzot lēnāku un pakāpeniskāku šī nodokļa pieaugumu, attiecīgi palēninot nodokļa sloga pieaugumu uzņēmējiem.

Lai nodrošinātu kvalificēta darbaspēka sagatavošanu valstī, ĀIPL rosina ieviest Latvijā duālās sistēmas profesionālas izglītības modeli, t.i apmācība norisinās vienlaikus izglītības iestādē un attiecīgās nozares uzņēmumā, dodot iespēju jaunajiem speciālistiem iegūt darbam nepieciešamas zināšanas un iemaņas. Kā piemēru minot Vācijas un Šveices pieredzi profesionālās izglītības jomā.

Ārvalstu investori pauda gatavību turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi un investīciju klimatu valstī, apspriežot ar valdību gan konkrētus, gan plašus stratēģiskus ierosinājumus un sekojot to īstenošanas norisei.

Nākamā Latvijas un  ĀIPL tikšanās plānota 2010. gada pavasarī.

Avots: BNA Latvia

Tiekoties ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vakar apstiprināja baumu līmenī paklīdušo ziņu, ka visu projektu avansa un starpposmu maksājumiem naudas nepietiks. Jūnija sākumā Saeima gan plāno grozīt budžeta likumu, ES projektu avansēšanai piešķirot 29 miljonus, taču tas ir 11 (!) reizes mazāk, nekā, pēc provizoriskiem aprēķiniem, būtu nepieciešams. Tas nozīmē, ka valstī netiks būvēti ceļi, siltinātas skolas, attīstītas sporta un kultūras būves. Apdraudētas ir arī komersantu ieceres, kas dotu gan nodokļus, gan jaunas darba vietas.

Atteikšanās no šiem projektiem ir milzīga izšķērdība, jo tos apmēram 70% apmaksā Eiropas struktūrfondi. Latvijai tikai jānodrošina avansa maksājumi, pēc tam nauda tiek saņemta atpakaļ. Vēl nozīmīgāks zaudējums par neīstenotajām iecerēm būs kārtējais bezdarba kāpums, kam neskaitāmos objektos apturētie darbi var kalpot par katalizatoru. Vakar pēc tikšanās ar premjeru Ventspils vicemērs Jānis Vītoliņš Neatkarīgajai sacīja, ka Eiropas fondu atbalstītie projekti ir vienīgais līdzeklis, lai noturētu pie dzīvības ekonomiku. “Ja valsts šo naudas plūsmu neatjaunos, bezdarba pieaugumu apturēt neizdosies.” Arī Daugavpils domes vadītāja Rita Strode vakar atzina, ka pilsētā jaunceļamais Olimpiskais centrs ir gandrīz vai vienīgā vieta, kur celtniekiem vēl ir darbs.

Finanšu ministrija tikmēr cenšas mazināt pašvaldību raižu nozīmi un Neatkarīgajai skaidro: “Budžeta apakšprogramma 41.08.00 Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai uz pašvaldībām neattiecas”, un līdzfinansējumu projektiem pašvaldības var nodrošināt aizņemoties. Taču abi šie apgalvojumi neiztur kritiku. Kā skaidro Ventspils domes izpilddirektora vietniece investīciju jautājumos Kristīne Krasovska, kad pašvaldības iecere tiek atzīta par īstenojamu un finansējamu no Eiropas fondiem, nauda tiek prasīta atbildīgajai nozares ministrijai, kas savukārt to var ņemt minētajā apakšprogrammā. Tātad ministrija maksā avansā gan Latvijas, gan Eiropas daļu. Bet Eiropas Komisija naudu atmaksā tikai pēc projekta veiksmīga noslēguma. Tātad, ja ministrijai naudas nav, pie tās netiek arī pašvaldība. Savukārt bankās trūkstošo naudu pašvaldības nevar saņemt gan tām uzlikto limitu, gan arī pēdējā laikā banku īstenotās piesardzības politikas dēļ.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju jau šobrīd nauda, kurai no Eiropas Komisijas vajadzētu nonākt Latvijas budžeta apakšprogrammā 41.08.00, tiek gāzta kopējā valsts budžetā un tātad zibenīgi noēsta. Pēdējās Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā Satiksmes ministrijā iesniegtajiem ceļu projektiem jau piešķirtā nauda tika atņemta un valsts budžeta grozījumu projektā pārdalīta par labu Veselības ministrijai. Ārsti un pacienti apēdīs vēl aptuveni 30 miljonus. Iespējams, ka daļēji šādu lēmumu ietekmē arī vēlēšanu tuvums. Protams, visiem valdības plāniem nepieciešams Saeimas akcepts, taču, kā atzīst Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš, šobrīd optimismam pamata nav.

Asociācija premjeram vakar pieprasīja vismaz Eiropas Komisijas pārskaitīto naudu par jau realizētajiem projektiem operatīvi ieskaitīt vienīgi konkrētajā budžeta apakšprogrammā un tērēt vienīgi citu projektu avansu un starpmaksājumu veikšanai. Taču Dombrovskis konkrētu atbildi nesniedza. Premjers vien norādīja, ka šobrīd galvenās cerības liekamas uz sarunām ar augļotāju – Starptautisko valūtas fondu, kas varētu atļaut palielināt Latvijas budžeta deficītu tieši Eiropas atbalstīto projektu īstenošanai.

Avots: NRA.lv

Policija pārbauda “noteiktu Zviedrijas banku aktivitātes”, kas ir tik agresīvas, ka citus prasītājus atstumj malā. “Mēs izmeklējam noteiktas metodes, kas saistītas ar kompāniju kontu iesaldēšanu un to depozītu pārņemšanu, kas notiek diezgan agresīvi,” sacīja Dombrovskis.

Viņš skaidroja, ka Latvijas valsts ir viens no prasītājiem, kas cieš no Zviedrijas banku uzvedības situācijās, kad kredītņēmēji kļūst maksātnespējīgi.

“Gandrīz visa naudas plūsma tiek virzīta uz parādu atmaksu, neņemot vērā nodokļu maksājumus un līdzīgus jautājumus,” norādīja Dombrovskis.

Latvijas premjers pauda bažas par šādu banku rīcību, tomēr viņš atturējās nosaukt konkrētas bankas, jo izmeklēšana turpinās.

Kā liecina TT rīcībā nonākusi informācija, apsūdzībās teikts, ka vairākas bankas rīkojušās kaitnieciski attiecībā uz vairākām kompānijām un veiktas darbības, kas nāk par labu citām kompānijām.

Ir arī liecības par korupciju saistībā ar parādu piedzīšanu, bet Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informēja, ka šīs apsūdzības arī iekļautas izmeklēšanā.

FKTK padomes loceklis Jānis Placis skaidroja, ka saņemts daudz uzņēmēju sūdzību par gadījumiem, kad bankas pārkāpušas savas pilnvaras. “Lielai daļai sūdzību nav pamata, un kreditoru mēģinājums atgūt aizdoto naudu ir pamatots un loģisks,” piebilda Placis.

Kādas bankas pārstāvis, kas vēlējās palikt anonīms, aģentūrai TT paziņoja, ka pret bankām vērstā kritika ir politisks populisms. “Vienmēr viens un tas pats. Vainot ārzemniekus! Vainot bankas! Un, ja jums ir ārzemju bankas, nav šaubu, kurš būs grēkāzis,” sacīja bankas pārstāvis.

Zviedrijas lielākās bankas bija atturīgas savos komentāros aģentūrai TT attiecībā uz ziņām par izmeklēšanu Latvijā.

“Swedbank” atteicās sniegt jebkādus komentārus, bet SEB sacīja, ka Latvijas policija ar to nav kontaktējusies.

“Nordea” Latvijā strādā, lai paliktu šajā tirgū. Mēs rūpējamies par labu attiecību veidošanu ar mūsu klientiem un likumdevējiem. Mēs, protams, ievērojam likumus, kas pastāv attiecīgajā valstī,” sacīja “Nordea” pārstāve Helena Estmana.

Avots: NRA.lv

Dalību darba grupā apstiprinājuši Somijas Ministru prezidenta biroja valsts sekretāra vietniece ekonomikas jautājumos Vesa Viluiele (Vesa Vihriälä, Somija), bijusī Somijas Bankas vadītāja un Eiropas Centrālās bankas valdes locekle Sirka Hemeleinena (Sirkka Hämäläinen, Somija), bijušais Francijas ekonomikas un finanšu ministrs Alēns Madlēns (Alain Madelin, Francija), lielākā Dānijas pensijas fonda „LØnmodtagernes Dyrtidsfond” vadītājs Jepe Kristiansens (Jeppe Christiansen, Dānija), „Royal Unibrew” padomnieks Leo Blabergs Serensens (Leo Blaabjerg SØrensen, Dānija), bijušais Vācijas Ekonomikas padomnieku padomes vadītājs, pašreizējais Darmštates Tehniskās Universitātes profesors Berts Rīrups (Bert Rürup, Vācija), bijušais „Riksbank” vadītājs, pašreizējais „East Capital” investīciju grupas padomnieks Bengts Deniss (Bengt Dennis, Zviedrija), Stokholmas lēņa gubernators Pērs Unkels (Per Unckel, Zviedrija) un Stokholmas Ekonomikas augstskolas un Hārvarda universitātes Stratēģijas un konkurētspējas institūta pētnieks Kristians Ketels (Christian H.M. Ketels, Zviedrija).

Plānots, ka pirmā augsta līmeņa darba grupas sēde notiks maija beigās, izvērtējot 2009.gada budžeta grozījumus, to ietekmi uz makroekonomiku un iespējamos riskus. Tāpat plānots diskutēt par strukturālajām reformām, eiro ieviešanas jautājumu, valūtas kursa stabilitāti un valsts konkurētspēju – īstermiņa eksporta veicināšanu un ekonomikas struktūras izmaiņas vidējā termiņā un ilgākā perspektīvā.