Tiesa, konsolidācijas apjoms netiks iezīmēts konkrētā skaitlī, bet gan būs iezīmēts tikai konsolidācijas intervāls. Tikmēr konkrētāki skaitļi varētu tikt minēti tikai augustā, rakstaNRA.LV.

Lai aizdevēji pilnvērtīgāk spētu izvērtēt šā brīža situāciju mūsu valstī, Finanšu ministrija šobrīd aktualizē nākamā gada nodokļu ieņēmumu prognozes, kā arī makroekonomiskās attīstības scenāriju un budžeta bāzes uzmetumu.

Kā zināms, nākamā gada budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP. Viņš arī teica, ka aizdevēji nav nākuši klajā ar konkrētu nepieciešamo konsolidācijas apjomu.

Dombrovskis informēja, ka konsolidācijas apjoms netiks iezīmēts konkrētā skaitlī, bet gan iezīmēts konsolidācijas intervāls. Augustā jau būs zināms precīzāks konsolidācijas apjoms.

Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv

Kopumā nodokļu iekasēšana sokas veiksmīgi, jo Valsts ieņēmumu dienesta administrēto ieņēmumu plāns februārī izpildīts par 103,5%, bet janvārī – par 113,5%, raksta NRA.lv

Valsts budžetā no pievienotās vērtības nodokļa gada pirmajos divos mēnešos saņemti 136,8 miljoni latu, no uzņēmumu ienākuma nodokļa – 22,3 miljoni latu, no akcīzes nodokļa – 76,7 miljoni latu.

Gan janvārī, gan februārī čakli strādājuši dažādu naudas sodu un sankciju piemērotāji, jo šajā pozīcijā janvārī iekasēti 3,2 miljoni latu, tādējādi izpildot plānu par 456,8%, bet februārī tika iekasēti 790 tūkstoši latu, izpildot plānu par 113,8%. Gada pirmajos divos mēnešos pārpildīts arī uzņēmuma ienākuma nodokļa plāns attiecīgi par 14,0 un 32,9%. Līdzīgi veicies arī ar akcīzes nodokļa iekasēšanu, kas februārī jo īpaši uzlabojusies attiecībā uz tabakas izstrādājumiem.

Budžeta pārpilde vērojama arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos, kas janvārī sastādīja 58,8 miljonus jeb 116,4% no plāna, bet februārī – 61,3 miljonus jeb 112,2% no plāna.

Pretēji prognozēm labi tiek iekasēts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, kas janvārī izpildīts pat par 176,5%, bet februārī – par 146,1%. Tikmēr plānu nav izdevies izpildīt attiecībā uz transportlīdzekļu nodokli, kas janvārī izpildīts tikai par 88,2%, bet februārī – par 84,8%.

Plāna veiksmīgā izpilde, visticamāk, pamatā saistīta ar pieticīgajām prognozēm, kuras valdība ierēķinājusi, veidojot šā gada budžetu. Tādēļ pilnīgi iespējams, ka, ja nodokļu iekasēšana tik pat veiksmīgi turpināsies vēl vairākus mēnešus, valdība varētu veikts budžeta grozījumus, «mīkstinot» kādu no dzelžainās taupības pasākumiem. Kā zināms, šogad kopumā budžetā cerēts ieņemt 5,1 miljardu latu, bet izdevumi plānoti 5,7 miljardu apmērā. Tiesa, ņemot vērā starptautisko aizdevēju spiedienu, Latvijas valdībai nācās divas reizes «graizīt» sākotnējos aprēķinus, kopumā konsolidēt valsts budžetu par aptuveni 300 miljoniem latu.

Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi gada pirmajos divos mēnešos bijuši 389,7 miljoni latu, izdevumi – 469,7 miljoni latu, deficīts – 80 miljoni latu. Valsts speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi janvārī-februārī bijuši 183 miljoni latu, izdevumi – 226,6 miljoni latu, deficīts – 43,6 miljoni latu.

Februārī valsts budžeta kopējie ieņēmumi bijuši 267,3 miljoni latu, izdevumi – 369,2 miljoni latu, un deficīts palielinājies par 102 miljoniem latu.

Valsts budžetā no pievienotās vērtības nodokļa šā gada pirmajos divos mēnešos saņemti 136,8 miljoni latu, no uzņēmumu ienākuma nodokļa – 22,3 miljoni latu, no akcīzes nodokļa – 76,7 miljoni latu (tai skaitā no alkohola akcīzes – 13,3 miljoni latu, no tabakas akcīzes – 20,2 miljoni latu, no naftas produktu akcīzes – 39,6 miljoni latu).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) operatīvie dati liecina, ka VID administrēto ieņēmumu februāra plāns izpildīts par 102,7%, tai skaitā pamatbudžeta ieņēmumu plāns par 96%.

Izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi pret plānu, Finanšu ministrija ir secinājusi, ka par februāri pašvaldībām nav nepieciešama iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildes kompensācija, jo februārī iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpilde ir pat labāka nekā bija prognozēts.

Autors: Anete Jansone, BIZNESS.LV

To raidījumam apstiprināja arī finanšu ministrs Andris Vilks (V), raksta Apollo.lv

Ministrs intervijā «De facto» arī atzina, ka nav apmierināts ar konsolidācijas kvalitāti un secināja, ka budžeta izdevumu daļā panākts pārāk niecīgs samazinājums – vien četri miljoni latu, turklāt nav izslēgts, ka šī summa būšot vēl mazāka. «Patlaban nav pārliecības, vai tie četri miljoni būs, arī tur ir zināmā mērā redzamas tendences it sevišķi no ZZS pārvaldītajām ministrijām arī šo summu samazināt. Tā kā nav izslēgts, ka no šiem četriem miljoniem izdevumu daļā paliks varbūt divi miljoni,» raidījumam sacīja Vilks.

Vilks gan sliktajā rezultātā vaino koalīcijas partnerus – ZZS, kas jau saknē norakusi visas idejas, kas būtu saistītas ar reformām un izdevumu mazināšanu, bet ar vieglu roku atbalstījusi nodokļu celšanu.

«Tas absolūti nav nekāds komandas darbs, un tas finanšu ministru dzen strupceļā. Kāds komandas darbs izdodas, ja ir jomas, kuras tā konsolidācija skar daudz mazāk?» sašuti bija ministrs.

Uz ZZS pārāk noraidošo un populistisko nostāju norāda arī valdības sociālie partneri, kurus sagatavotie priekšlikumi pamatīgi saniknojuši. Vēl pavisam nesen arī premjers solīja, ka nodokļi vairs netiks celti – politiķu darbi gan aizvien mazāk sakrītot ar vārdiem.

Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende valdības darbu vērtēja ļoti skarbi, sakot, ka «tādos melos un kaut kādā biezputrā mēs te visu laiku kuļamies uz priekšu».

Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja atzīst – ja līdz marta beigām valdībā netaps reformu vadības plāns, kamera pārtrauks sadarbību ar valdību. Jo pašreiz politiķi joprojām tikai domājot, kā īstermiņā atrisināt situāciju. «Pats trakākais, ka tā ir kaut kāda izglābšanās koalīcijas vidū. Viņi tur visu laiku tirgo, pērk, pārdod, norunā, aizrunā, un viņi tik ārkārtīgi aizņemti ar to visu, ka rezultāts ir tā tirgus sekas, nevis loģika vai ilgtspēja,» sacīja Grende.

Viņasprāt vairs nav iespēja budžetu konsolidēt, neaizskarot politiķu iepriekš novilktās sarkanās līnijas. Agri vai vēlu partijām vēlētājiem būšot jāpasaka, ka valsts vairs nevar atļauties maksāt to cenu, ko prasa populistisko solījumu turēšana.

«Uz šo brīdi ir pilnīgi skaidrs, ka mums kaut kādā svētā statusā ir visi pensionāri, nu, cik mēs ilgi varam melot viens otram. Visi skaidri jau zina un saprot, ka sociālais budžets ir neilgtspējīgs un agrāk vai vēlāk pensijas būs jāsamazina. Tātad, ja viņi runā, ka Saeima ir sanākusi kopā un solījusi, ka pensijas nepaaugstinās. Nu ko, tad atlaižam Saeimu, atlaižam, lai nāk nākošie,» skarba bija LTRK vadītāja.

«De facto» arī vēsta, ka noprotams, ka ar budžeta konsolidācijas pasākumiem nav mierā starptautiskie aizdevēji, kurus neapmierina ne tikai ieplānotā nauda no ēnu ekonomikas apkarošanas. Aizdevējiem arī nepatīk, ka pārāk maz valdība samazina izdevumus, turklāt atsevišķi nodokļu palielinājumi var skart arī trūcīgos – līdz šim aizdevēju nostāja bijusi, ka šādi pasākumi nav vēlami.

«Nu viņi tiešām uz mums skatās, kā uz lielu brīnumu. Kā kaut ko tādu var izdarīt, kā paši var griezt sev visus locekļus nost pa daļiņām, bet nevis apzināties, ko mēs tālāk gribam darīt,» sacīja Elīna Egle.

To, ka sarkanajām līnijām nāksies ķerties klāt, atzīst arī finanšu ministrs. Turklāt iespējams jau visai drīz – ministrs pieļauj, ka aizdevēju pretenziju dēļ ministriem būs jāmeklē vēl papildus pasākumi budžeta salāgošanai.

«Viņiem ir iebildumi, par to, ka tik liels uzsvars ir ieņēmumu daļā, un izdevumu dāļā viņi vēlētos tiešām, ka tiek piedāvāti risinājumi. Tāpēc es neizslēdzu, ka būs pie tā jāatgriežas un šis te konsolidācijas saraksts jāpapildina ar izdevumu daļas pasākumiem,» sacīja Vilks.

Autors: www.apollo.lv

Tiesa, redzējums, kādi tieši pasākumi nākamajos gados tiks īstenoti, pagaidām ir visai miglains.

Daudzi eksperti šābrīža valdībai jau vairākkārt pārmetuši grāmatvedisku budžeta izdevumu mazināšanu, tā arī nesākot īstenot pirms 10. Saeimas vēlēšanām stingri solītās strukturālās reformas. Taču konkrētības šajos plānos ir gaužām maz, arī runājot par pasākumiem nākamajiem gadiem. Iespējams, zināma skaidrība radīsies pēc 15. marta, kad savu vīziju par to, kas būtu jāmaina valsts pārvaldē, sniegs ministrijas un sociālie partneri. Šobrīd V. Dombrovskis spēj iezīmēt tikai strukturālo reformu vispārējās līnijas. Plānotie pasākumi tiks īstenoti trīs galvenajos virzienos – valsts konkurētspējas veicināšanai, pārvaldes sistēmas attīstībai un sabalansētas sociālās sistēmas izveidei.

Lai veicinātu konkurētspēju, iecerēts pilnveidot uzņēmējdarbības vidi, kas vērsta uz investīciju piesaisti un inovācijām, tostarp samazinot birokrātiskos šķēršļus un administratīvo slogu. Tāpat iecerēta arī izglītības sistēmas reforma, piedāvājumu pietuvinot darba tirgus pieprasījumam.

Valsts pārvaldes jomā iedomāta vērienīga pāreja uz e-pārvaldi un e-pakalpojumiem. Tas, vai tiek plānota arī ierēdniecības aparāta mazināšana un kādu institūciju likvidēšana, pagaidām nav zināms.

Savukārt sociālajā sistēmā iecerēts veikt veselības aizsardzības reformu, tostarp sasaistot pacientu līdzmaksājumus ar nodokļu nomaksu.

Klāstot nākotnes ieceres, premjers atspēkoja pārmetumus, ka līdz šim strukturālo reformu gaita bijusi gausa un ne tik vērienīga, kā solīts. V. Dombrovskis atgādināja, ka izglītības sistēmā ir ieviests princips nauda seko skolēnam, sarucis valsts pārvaldē strādājošo skaits, kā arī atalgojums. Tieši tāpēc valdības vadītājs uzskata, ka arī nākamie strukturālo reformu pasākumi būs efektīvi, turklāt tie vairs neorientēsies tik daudz uz naudas taupīšanu, cik uz valsts attīstību un efektīvāku saimniekošanu.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle Reformu vadības grupas ieceres novērtēja kā cerīgas un norādīja, ka visi jaunās valdības ministri ir orientēti uz sadarbību. Tāpat E. Eglei radies priekšstats, ka valdība turpmāk ir gatava daudz vairāk ieklausīties sociālo partneru viedoklī un vairs nenotikšot “runāšana divās dažādās valodās”, kā tas bijis līdz šim.

Reformu vadības grupu vada Ministru prezidents, tās sastāvā ietilpst finanšu ministrs, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji, arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs u.c.

Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv

Par to pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pavēstīja premjers Valdis Dombrovskis (JL, “Vienotība”) un ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, raksta IR.lv

Kā norādīja Brigmanis, bankām ir jāuzņemas atbildība ar finanšu krīzi, tāpēc ZZS rosina dubultot finanšu stabilitātes nodevu, tādejādi budžetā rosot papildu ieņēmumus trīs miljonu latu apmērā. ZZS arī uzskata, ka valdībai pašreizējos apstākļos būtu jāpārskata šā gada budžeta izdevumi, ZZS saskata veidus, kā tur ietaupīt, piemēram, samazinot finansējumu neparedzētiem gadījumiem, komandējumiem un citiem.

Brigmanis atzina, ka viens no taupības pasākumiem varētu būt, atsakoties no angļu valodas mācīšanas pirmajā klasē. Tādējādi izdotos ietaupīt vienu miljonu latu, savukārt visās pārējās jomās ZZS savu nostāju nav mainījusi – apvienība neatbalstīs finansējuma samzināšanu sociālajā sfērā, skolotāju algu apcirpšanu vai kompensāciju samazināšanu lauksaimniekiem. “Mēs esam spēruši platu soli uz priekšu konsolidācijas virzienā, “ sacīja Brigmanis.
Premjers Valdis Dombrovskis gan žurnālistiem atzina, ka finanšu stabilitātes nodeva Latvijā jau tāpat ir augsta, viņš nesliektos atbalstīt šo priekšlikumu, taču koalīcija turpinās darbu, meklējot iespējas konsolidēt budžetu par 50 miljoniem latu kā to prasījuši starptautiskie aizdevēji.

Kā norādīja Dombrovskis, pamatā vienošanās skar tos pasākumus, par kuriem jau pagājušā nedēļā bijušas diskusijas starp koalīcijas partneriem, – gan ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi, gan nebanku kreditēšanas nodeva, gan paagtstināts azartspēlu nodoklis, samazinātas izdevumu pozīcijas valsts pārvaldē, izglītībā samazinājums atbilstoši skolēnus kaita samazinājumam, sākot ar nākošo mācību gadu un citas pozīcijas.

Autors: Indra Sprance / Ir.lv

Preses konferencē premjeram tika uzdots tradicionāls jautājums, ar kādu atzīmi viņš novērtētu katra ministra darbu, kā arī jautājums, ko Latvijas apstākļos var uzdot katru dienu – vai šī valdība nostrādās līdz pilnvaru beigām un vai nekritīs kāds ministrs? Nevajadzētu aizmirst vissvarīgāko – jau nākamgad Latvijai jāsāk atdot pasaulē aizņemtā nauda, ar ko valsts vilkta ārā no krīzes. Tiktāl, ka visi starptautiskie reitingi ir no mīnusiem pārtapuši stabilos vai ar plusa zīmi, raksta LV.LV.

Preses konferencē par valdības pirmajām simts dienām premjers sagrupēja situācijas atskaites punktus un nākotnē iezīmētos darba virzienus. Vaicāts par šo 100 dienu labāko darbu un lielāko neveiksmi, Valdis Dombrovskis nosauca budžetu. Svarīgi, ka 2011. gada budžets tika pieņemts savlaikus, lai gads nebūtu jāuzsāk ar 1/12 no iepriekšējā gada budžeta. Par neizdarīto atzīts – ar šo budžetu nav izdevies panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, kuri tagad prasa atrast vēl papildu 50 miljonus latu konsolidācijai.

Gada laikā maksātnespējas riski no finanšu tirgus viedokļa Latvijai ir būtiski mazinājušies. 2009. gadā šāds risks tika vērtēts kā ļoti augsts, tagad tas ir būtiski samazinājies un pēdējās dienās ir pat zem Lietuvas līmeņa. Visas kredītreitingu aģentūras ir Latvijai mainījušas nākotnes novērtējumu no negatīva uz stabilu, “Standard&Poor” ir palielinājusi arī pašu kredītreitingu. Tas nozīmē arī labāku kredītu pieejamību uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Valdība strādājusi arī pie eksporta tirgu paplašināšanas, fiskālās disciplīnas principu iedzīvināšanas, valsts enerģētiskās drošības nostiprināšanas, sniegusi atbalstu mikrouzņēmumu programmas darbībai. Panākts arī gāzes piegādes cenu samazinājums no šā gada 15% apmērā. Latvija ir viena no pirmajām dalībvalstīm, kas uzsākusi darbu pie Norvēģijas finanšu instrumenta apguves.

Par budžeta starta pozīcijām – nesasteigt bija pareizi

Premjers atgādināja par pērn pavasarī sāktajām diskusijām un prasību iespējami ātri nākt klajā ar pēcvēlēšanu gada budžeta projektu. Situācija ar iekšzemes kopprodukta attīstību rāda, ka projekta izstrādes grafiks attaisnojies, jo ekonomikas attīstības prognozes ceturksni no ceturkšņa ir būtiski uzlabojušās, līdz ar to samazinājās nepieciešamās konsolidācijas apjoms. 2010. sākumā tika lēsts, ka tie būs 400 un vairāk miljoni latu, budžetā apstiprinātā konsolidācijas summa ir daudz mazāka – 288 miljoni latu.

ES fondi – ekonomika sildīta straujāk

Pagājušogad ir ievērojami pasteidzināta Eiropas Savienības struktūrfondu apguve. Dati par maksājumiem finansējuma saņēmējiem liecina: finansējuma apjoms, salīdzinot ar 2008. gadu, ir ievērojami pieaudzis, un 2010. gadā fondu apguve ir bijusi straujāka nekā 2009. gadā. Pagājušajā gadā no ES fondiem veikti maksājumi gandrīz pusmiljarda latu apmērā. Tā ir reāla nauda, kas ir iepludināta ekonomikas sildīšanas pasākumos, piebilst premjers.

Bezdarbs – ir un būs problēma, kam jārod risinājumi

Bezdarbs, kaut arī ar tendenci samazināties, joprojām saglabājas augstā 14,3% līmenī. Papildus tiem pasākumiem, kas veikti jau 2009. gadā, piemēram, ieviesta kuponu sistēma bezdarbnieku apmācībai pēc principa, ka nauda seko bezdarbniekam, kas ļauj pašam bezdarbniekam izvēlēties apmācības, kuras viņš uzskata par lietderīgām, ir arī vairāki jauni pasākumi, tostarp lai mazinātu jauniešu bezdarbu. 2010. gadā bezdarba problēmu risināšanai tika piešķirti lielāki līdzekļi. Šogad, bezdarbnieku skaitam samazinoties, arī finansējums tiek samazināts.

Vienlaikus ar bezdarba samazināšanas pasākumiem, kas ir būtiskākā Latvijas sociālā problēma, turpināsies darbs pie sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanas.

Ārpolitika

Plašā diapazonā var skatīties uz ārpolitikas jautājumiem. Tajā kā padarītais iekļauts gan paveiktais, gatavojoties nākamajai finanšu perspektīvai par tiešmaksājumu izlīdzināšanu lauksaimniecībai, gan līdzdalība dažādos reģionālajos projektos. Latvija turpina attīstīt nemilitāro kravu pārvadājumus uz Afganistānu (ziemeļu distribūcijas ceļš, kur Latvija ir uzņēmusies vadošās valsts statusu). Premjers uzskata: janvārī notikušas pirmās ārpolitikas debates Saeimā rosinās sabiedrībā aktīvāku diskusiju par ārpolitikas norisēm. V. Dombrovskis ekonomiskajā redzējumā ietver arī Valsts prezidenta pirmo vizīti Krievijā – vizītes praktiskā rezultāta dēļ, jo beidzot ir parakstīts sen gaidītais līgums par izvairīšanos no dubultās nodokļu aplikšanas, ko bizness prasījis jau daudzus gadus.

Strukturālās reformas – apnicīgi, bet jādara

Pie izdarītā valsts pārvaldes lietu sakārtošanā valdības vadītājs nosauc tiesnešu, prokuroru un pašvaldību darbinieku iekļaušanu vienotajā atalgojumu sistēmā. Ir sagatavota virkne normatīvo aktu, lai paātrinātu tiesvedības procesus.

Valdības 100 dienu veikumā ietilpst divas rezultatīvas reformas valsts pārvaldē – arhīvu sistēmas reorganizācija, 17 arhīvus apvienojot vienā, un Autotransporta inspekcijas reorganizācija, to pievienojot Valsts policijai.

Saskaņā ar civildienesta optimizācijas plānu, Latvijas mērķis ir nonākt līdz valsts pārvaldei, kas skaitliskā izteiksmē būtu ne vairāk par 8% no kopējā strādājošo skaita. 2010. gadā, salīdzinot ar 2008. gada vidējo rādītāju, pārvaldē nodarbinātu skaits ir bijis vidēji par 24% mazāks. Līdzīgas tendences ir arī pārskatā par atalgojumu valsts pārvaldē. 2008. gadā vidējais atalgojums valsts pārvaldē nodarbinātajiem bija 585 lati mēnesī, pagājušajā gadā – 458 lati.

Strukturālo reformu plānos būtiskākie virzieni jau iezīmēti, atgādina premjers – gan attiecībā uz administratīvo šķēršļu samazināšanu, gan vienas pieturas aģentūras ieviešanu, e-pārvaldes un e-pakalpojumu plašāku ieviešanu valsts pārvaldē. Reformas jāturpina arī citās jomās.

“Par to notiek diskusijas arī koalīcijā, vērojama tendence strukturālās reformas atlikt, neīstenot vai kā citādi, jo, protams, ka visi pasākumi, reformas bieži vien ir nepopulāras un vienkāršāk ir teikt, ka neko nepieļaus. Tā būtu tuvredzīga politika,” komentē premjers.

Turpināsies arī funkciju auditi, lai redzētu turpmāko ietaupījumu iespējas valsts pārvaldē.

KNAB sakārtos

Interesentiem par situāciju ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, premjers skaidro, ka, “neraugoties uz visiem konfliktiem, KNAB turpina darbu un nesenie notikumi ar Vaškeviča aizturēšanu norāda, ka KNAB nav zaudējis savu rīcībspēju”. Ģenerālprokuratūra ir atzinusi, ka viņa rīkojums atcelt KNAB vadītāja Normunda Vilnīša reorganizāciju atzīts par tiesisku.

Premjers cer, ka “tas palīdzēs atrisināt situāciju, kāda izveidojusies ar samudžināto KNAB struktūru, kāda diemžēl tika veidota Vilnīša kunga reorganizācijas rezultātā”. Acīmredzot būs nepieciešami arī grozījumi normatīvajos aktos, kas skaidri noteiktu arī KNAB vadītāja disciplināratbildību. “Pašreiz normatīvā bāze ir nepilnīga, esmu arī saņēmis prokurora brīdinājumu, ka premjeram nav disciplinārās varas pār KNAB priekšnieku,” atzīst V. Dombrovskis.

Vēl 50 miljonu konsolidācija – ar domu par nākamo gadu

Šim gadam pieņemtajā budžetā 5,4% deficīts ir zemāks par Latvijas stabilizācijas programmā noteikto mērķi – 6%, tāpēc nevar pārmest, ka valdība sarunās ar aizdevējiem būtu bijusi neprasmīga. Taču aizdevēju papildu prasības – atrast vēl 50 miljonus latu, visticamāk, ir aizdevēju vēlme panākt, lai Latvijai 2011. gada budžets vienlaikus nodrošina pietiekami lielu ietekmi uz 2012. gada budžeta konsolidāciju un samazinājumu, uzskata premjers. Jo nākamgad deficīts jau nedrīkstēs pārsniegt 3% no IKP, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus.

Tāpēc ir svarīgi pieņemt Fiskālās disciplīnas likumu, kamēr vēl darbojas starptautiskā aizdevuma programma, lai tajā brīdī, kad programma beidzas, likums jau būtu spēkā un budžets tiktu veidots atbilstoši šim likumam.

Rīcības plāns būs nākamnedēļ

Pēdējās dienās eksperti ir pamanījuši, ka valdība strādā bez rīcības plāna. Kāpēc tā, atbildot uz LV.LV vaicāto, premjers paskaidroja, ka rīcības plāns ir izstrādāts un ar attiecīgajiem ministriem arī saskaņots. ZZS kolēģi vēlējušies vēl vienu papildu diskusiju, kas notiks nākamās nedēļas sākumā. Acīmredzot nākamajā valdības sēdē rīcības plāns būs darba kārtībā.

Savukārt Finanšu ministrija jau gatavo priekšlikumus, kā tiks atmaksāts starptautiskais aizdevums, jo pirmās aizdevuma summas jāsāk atdot nākamajā, 2012. gadā. Valdība ir samazinājusi aizņemšanās tempu un apjomu. Iespējams, visa 2008. gadā valsts bankrota novēršanai aizrunātā summa – 7,5 miljardi eiro – nebūs nepieciešama.

Ministriem atzīmes neliek, un valdības galu neparedz

Pašreiz koalīcijas partneri jau ir panākuši vienošanos par pusi no konsolidācijai nepieciešamās summas. Ministru prezidents uzsver: paredzamais 5% atalgojuma samazinājums valsts pārvaldē vai 1% strādājošo samazinājums pilnā mērā attiecas uz visām ministrijām. “Ir svarīgi saprast, ka valsts budžeta konsolidācija ir valdības kopīga atbildība, tā nav viena vai otra ministra atsevišķa atbildība, un, veicot konsolidāciju, viens vai otrs ministrs netiek vainots.”

Premjers nepiekrīt, ka problēmas (kādas pa laikam izskan par nesaprašanos koalīcijā) rodas no ministriju sadalījuma starp partneriem – ZZS un “Vienotību”. Drīzāk problēma esot tāds kā atslābums vai politiskās gribas trūkums no ZZS puses – turpināt īstenot strukturālās reformas, tai skaitā izglītībā, augstākajā izglītībā, citas reformas.

“Bet apstāties mēs nevaram. Apstāties valstij sanāks dārgāk. Valstij ekonomiskās stabilizācijas programma ir jāturpina un sekmīgi jāpabeidz, kas ir arī šie 2011. gada budžeta grozījumi un 2012. gada budžets, kas ir arī pēdējais, kurā būs jārunā par fiskālo konsolidāciju,” uzsver valdības vadītājs.

Ministru prezidents, rosināts komentēt sadarbību ar ZZS un iespēju nomainīt koalīcijas partneri, klāstīja: “Ar ZZS arī iepriekš bija sadarbība, kad tie bija vieni no stabilākajiem un prognozējamākajiem koalīcijas partneriem. Laikā, kad Tautas partija izdomāja aiziet no valdības un līdz vēlēšanām startēt no opozīcijas, ZZS palika un turpināja darbu. Pašreiz, salīdzinot ar iepriekšējo valdību, ir mainījusies retorika, ZZS kļuvusi tā kā agresīvāka un ar daudzām lietām it kā neapmierinātāka.” Taču, kā piebilda premjers, vienošanās, kuras nepieciešamas, vienmēr ir panāktas un arī “tagad virzāmies uz papildu konsolidācijas pasākumiem 2011. gada budžetā”.

Lūgts pēc simts dienu kopdarba salikt atzīmes ministriem, premjers šo pienākumu atvēlēja ekspertiem, kas “to izdarīs objektīvāk un precīzāk”. Savukārt vaicāts, vai viņš pieļauj kāda ministra nomaiņu un vai valdība nostrādās visus četrus gadus, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis bija ierasti lakonisks: “Uzstādījums ir nostrādāt visus četrus gadus, pašreiz jautājumu par ministru nomaiņu darba kārtībā nav.”

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV

Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) sarunā ar Neatkarīgo nedz apstiprina, nedz noliedz šādu faktu, tomēr stingri pauž viedokli, ka bezdarba pabalstu samazināšana pašreizējos apstākļos nav pieļaujama.

Pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes pirmdien premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) atzina, ka par pasākumiem sociālajā jomā pirmdien koalīcijā nekāda vienošanās netika panākta. “Jā, arī sociālajā jomā ir no finanšu sektora piedāvājumi konsolidācijai, tomēr pagaidām tā ir ierobežotas pieejamības informācija,” Neatkarīgajai sacīja labklājības ministre. “Faktiski Labklājības ministrija uzskata, ka bezdarbnieku pabalsta samazināšana nav pieļaujama, jo, pirmkārt, tas jau pēdējos gados ir ierobežots un cilvēki pēdējos trīs vai divus mēnešus jau tā saņem ļoti niecīgu summu,” saka I. Jurševska. Pēdējās izmaiņas tika veiktas pagājušā gada beigās, būtībā arī rodot vairāku simtu tūkstošu latu ietaupījumu budžetam. Atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem tika mainīta kārtība bezdarbnieka pabalsta piešķiršanā personām ar darba stāžu līdz 19 gadiem. Veiktās izmaiņas nozīmē, ka tagad šie cilvēki atsevišķos gadījumos saņem pat mazāk nekā 45 latus mēnesī pēdējos trīs pabalsta saņemšanas mēnešus.

Ministre arī norāda, ka pašlaik bezdarbnieka pabalstu tiesības saņemt ir tikai 23 procentiem bezdarbnieku un vidējais pabalsta apmērs ir 103 lati. “Ja valsts nespēj pašlaik radīt šiem cilvēkiem jaunas darba vietas, nevaram runāt par pabalsta atņemšanu vai samazināšanu,” spriež ministre.

Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, viena no idejām ir samazināt bezdarba pabalsta saņemšanas laiku no deviņiem uz sešiem mēnešiem. Kā zināms, pirmskrīzes laikā bezdarbnieki atkarībā no darba stāža saņēma pabalstus – četrus, sešus vai deviņus mēnešus, līdz tika pieņemts lēmums visiem maksāt šo pabalstu deviņus mēnešus.

Labklājības ministrija šogad prognozē bezdarba pieaugumu, iespējams, līdz 16 procentiem no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas, pēc ministres domām, arī ir viens no iemesliem, kāpēc nevar runāt par pabalsta ilguma samazināšanu.

Pērn par 10% samazinājās bezdarba pabalsta saņēmēju skaits salīdzinājumā ar 2009. gadu. Vidējais pabalsta saņēmēju vecums 2010. gadā bija 40 gadi, bet visvairāk pabalsta saņēmēju bija ar nelielu darba stāžu no viena līdz deviņiem gadiem.

Neatkarīgā rakstīja: lai pasargātu bērnu pabalstus, Labklājības ministrija plānojusi veikt izmaiņas nodarbinātības budžeta sadalījumā. Ministre precizē: mēs veicam prognozi, cik bezdarbnieku saņems pabalstu un cik naudas tam būs nepieciešams, līdz ar to pie budžeta grozījumiem mēs varētu mainīt šo prognozi, naudu novirzot ģimenes valsts pabalstam.

Autors: Inga Paparde / NRA.lv