Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2011.gada februāra beigās bija 14,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinājumā ar 2011.gada janvāri bezdarba līmenis nav mainījies.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2011.gada februāra sākumā bija 164551, februāra beigās – 164880 bezdarbnieki. 4318 NVA reģistrētie bezdarbnieki februārī iekārtojās darbā.

Salīdzinoši zemākais bezdarba līmenis 2011.gada februārī reģistrēts Rīgas reģionā – 10,9%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 22,8%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis februārī bija 16,0%, Zemgales reģionā – 16,3%, Vidzemes reģionā – 16,4%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis februārī bija: Rīgā – 9,9%, Jelgavā – 11,3%, Ventspilī– 12,3%, Daugavpilī – 12,6%, Jūrmalā – 13,5%, Liepājā – 16,7%, Rēzeknē – 23,1%.

NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2011.gada februārī piedalījās 43135 bezdarbnieki:

*apmācībā darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība (darba praktizēšana pašvaldībās) – 16944;
*profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā, *neformālajā izglītībā un apmācībā pie darba devēja – 13062;
*konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos – 7524;
*kompleksajos atbalsta pasākumos – 3219;
*pasākumos noteiktām personu grupām – 2077;
*pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai – 234 cilvēki.

Mūžizglītības pasākumus nodarbinātām personām 2011.gada februārī uzsākušas 1108 nodarbinātās personas. Karjeras konsultācijas 2011.gada februārī saņēmušas 6554 personas, no tām 5512 bezdarbnieki un darba meklētāji.

Februāra beigās NVA datu bāzē bija reģistrētas 2234 aktuālas vakances.

Autors: bizness.lv

Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) sarunā ar Neatkarīgo nedz apstiprina, nedz noliedz šādu faktu, tomēr stingri pauž viedokli, ka bezdarba pabalstu samazināšana pašreizējos apstākļos nav pieļaujama.

Pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes pirmdien premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) atzina, ka par pasākumiem sociālajā jomā pirmdien koalīcijā nekāda vienošanās netika panākta. “Jā, arī sociālajā jomā ir no finanšu sektora piedāvājumi konsolidācijai, tomēr pagaidām tā ir ierobežotas pieejamības informācija,” Neatkarīgajai sacīja labklājības ministre. “Faktiski Labklājības ministrija uzskata, ka bezdarbnieku pabalsta samazināšana nav pieļaujama, jo, pirmkārt, tas jau pēdējos gados ir ierobežots un cilvēki pēdējos trīs vai divus mēnešus jau tā saņem ļoti niecīgu summu,” saka I. Jurševska. Pēdējās izmaiņas tika veiktas pagājušā gada beigās, būtībā arī rodot vairāku simtu tūkstošu latu ietaupījumu budžetam. Atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem tika mainīta kārtība bezdarbnieka pabalsta piešķiršanā personām ar darba stāžu līdz 19 gadiem. Veiktās izmaiņas nozīmē, ka tagad šie cilvēki atsevišķos gadījumos saņem pat mazāk nekā 45 latus mēnesī pēdējos trīs pabalsta saņemšanas mēnešus.

Ministre arī norāda, ka pašlaik bezdarbnieka pabalstu tiesības saņemt ir tikai 23 procentiem bezdarbnieku un vidējais pabalsta apmērs ir 103 lati. “Ja valsts nespēj pašlaik radīt šiem cilvēkiem jaunas darba vietas, nevaram runāt par pabalsta atņemšanu vai samazināšanu,” spriež ministre.

Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, viena no idejām ir samazināt bezdarba pabalsta saņemšanas laiku no deviņiem uz sešiem mēnešiem. Kā zināms, pirmskrīzes laikā bezdarbnieki atkarībā no darba stāža saņēma pabalstus – četrus, sešus vai deviņus mēnešus, līdz tika pieņemts lēmums visiem maksāt šo pabalstu deviņus mēnešus.

Labklājības ministrija šogad prognozē bezdarba pieaugumu, iespējams, līdz 16 procentiem no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas, pēc ministres domām, arī ir viens no iemesliem, kāpēc nevar runāt par pabalsta ilguma samazināšanu.

Pērn par 10% samazinājās bezdarba pabalsta saņēmēju skaits salīdzinājumā ar 2009. gadu. Vidējais pabalsta saņēmēju vecums 2010. gadā bija 40 gadi, bet visvairāk pabalsta saņēmēju bija ar nelielu darba stāžu no viena līdz deviņiem gadiem.

Neatkarīgā rakstīja: lai pasargātu bērnu pabalstus, Labklājības ministrija plānojusi veikt izmaiņas nodarbinātības budžeta sadalījumā. Ministre precizē: mēs veicam prognozi, cik bezdarbnieku saņems pabalstu un cik naudas tam būs nepieciešams, līdz ar to pie budžeta grozījumiem mēs varētu mainīt šo prognozi, naudu novirzot ģimenes valsts pabalstam.

Autors: Inga Paparde / NRA.lv

Latvija novembrī ir noslīdējusi no otrās uz trešo vietu ES bezdarba reitingā, augstāks bezdarbs nekā Latvijā fiksēts Lietuvā un Spānijā, raksta IR.lv

ES bezdarba ”līdere” joprojām ir Spānija, kur novembrī bez darba bija 20,6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Nākamā Lietuva, kur bezdarba līmenis novembrī sasniedza 18,3% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem, trešā – Latvija, kur novembrī bez darba bija 18,2%. Nākamā ar 16,2% rādītāju ir Igaunija.

Visā ES vidēji bezdarba līmenis novembrī bija tāds pats kā oktobrī – 9,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bez darba bija 23,25 miljoni ekonomiski aktīvo bloka iedzīvotāju. Eiro zonā vien bezdarbs saglabājās vēsturiski augstākajā līmenī – 10,1% no darbspējīgajiem cilvēkiem.

Veidojot bezdarba reitingu par novembri, eirostatistiķi ņēmuši vērā trešā ceturkšņa datus par bezdarbu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pēc šiem datiem zemākais bezdarba līmenis ES novembrī bija Nīderlandē – 4,4%, Luksemburgā – 4,8%, Austrijā – 5,1%.

Salīdzinājumā ar 2009.gada novembri bezdarba līmenis samazinājās sešās bloka valstīs, trīs valstīs tas saglabājās stabils, bet 18 valstīs palielinājās. Lielākais kritums reģistrēts Somijā – no 8,8% līdz 7,9%, Zviedrijā – no 8,7% līdz 7,8%, Vācijā – no 7,5% līdz 6,7%.

Autors: IR.lv

Tā kā tikai trešā daļa bezdarbnieku saņem bezdarba pabalstu, pašvaldību sociālajiem budžetiem nākas izturēt sociālās krīzes radīto smagumu.

Saskaņā ar jaunākajiem bezdarba līmeņa radītājiem arī septembrī bezdarba līmenis kritās – no 15 augustā līdz 14,6% septembrī. Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē septembra sākumā bija 169 676, septembra beigās – 165 386 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 4290 cilvēkiem. Tas, pēc LM Darba tirgus politikas nodaļas vadītājas Ilzes Zvīdriņas teiktā, liecina, ka bezdarbnieku mainība ir diezgan strauja un nevar runāt, ka visi būtu ilgstošie bezdarbnieki – tādi, kuri nevar atrast darbu jau gadu un ilgāk. Tiesa, speciāliste nenoliedz, ka krīzes gadu laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits ir audzis.

Plānojot nākamajā gadā nepieciešamos līdzekļus aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, LM veikusi prognozes par bezdarba līmeņa izmaiņām.

Krītas, bet lēni

Šāgada pirmā pusgada beigās bezdarba līmenis Latvijā nedaudz sāka samazināties, tomēr paliekot augstā līmenī. 2010. gada aprīlī bezdarba līmenis (atbilstoši Eurostat metodoloģijai) bija sasniedzis 22,5%, maijā tas nokritās līdz 20%, kas joprojām bija viens no augstākajiem rādītājiem starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Arī reģistrētais bezdarba līmenis sācis sarukt – aprīļa beigās tas bija 16,7% (189 881 reģistrēts bezdarbnieks), bet septembra beigās jau 14,6%. Lai arī bezdarba līmenis krītas – mēnesī vidēji par 0,3 procenta punktiem, tomēr prognozējamais vidējais reģistrētā bezdarba līmenis valstī šim gadam joprojām saglabājas augsts – 16% ar vidēji 180 000 reģistrēto bezdarbnieku.

Prognozes – piesardzīgas

Mēs tās gribētu saukt par piesardzīgām, tā par prognozēm bezdarba līmeņa izmaiņām saka LM speciāliste I. Zvīdriņa. Gluži par pesimistiskām tās nevarētu dēvēt, jo nākamgad saredzams straujāks bezdarba samazinājums, bet arī par optimistiskām – ne. Šogad līdz gada beigām bezdarba līmenis būtiski nekritīsies, 2011. gada sākumā tas būs vairāk par 14%, bet gada vidū samazināsies un beigās būs 13%, tā nākamo gadu raksturo speciāliste. Iespējams, situācija būs labāka, bet “mēs, plānojot nepieciešamo naudu bezdarba mazināšanas pasākumiem, labāk to darām piesardzīgi”.

Nodarbinātības līmeņa pieaugums jāvērtē piesardzīgi, ņemot vērā arī vasaras sezonas ietekmi, kad ir pieejami gadījuma darbi.

LM, ņemot vērā salīdzinoši nestabilo situāciju Latvijas eksporta tirgos un pasaules ekonomikā kopumā, kā arī Ekonomikas ministrijas prognozes par lēnu un pakāpenisku izaugsmi, kura varētu sākties tikai 2011. gadā, kā arī faktu, ka prognozējamais nodarbinātības līmeņa pieaugums seko ar laika nobīdi, 2011. gadā prognozē vidējo bezdarba līmeni 14%. Arī Eiropas Komisija vērsusi uzmanību, ka Latvijas darba tirgū strauja atlabšana tuvākajā laikā nav gaidāma.

Nesaņem pabalstu

Parādījusies negatīva tendence, ka bezdarba pabalstu saņem arvien mazāks skaits bezdarbnieku – gada sākumā tā bija puse bez darba palikušo, tagad – tikai trešā daļa. Viens no iemesliem – beidzies pabalsta saņemšanas termiņš, otrkārt – cilvēki strādājuši ar algu aploksnē.

Arvien palielinās to bezdarbnieku skaits, kuri paliek bez iztikas līdzekļiem un kuriem pēc atbalsta jāvēršas pašvaldībās, secina LM. Tāpēc vēl visu nākamo gadu Latvijā tiks īstenota simtlatnieku programma, taču ar izmaiņām – 2011. gada otrajā pusē bezdarbnieki saņems samazinātu stipendiju – 80 latu.

Valdība šonedēļ izskatījusi LM ziņojumu, kurā norādīts, ka nodarbinātības pasākumiem vajadzīgs papildu finansējums vairāk nekā 17 miljonu latu apmērā, jo, ņemot vērā pieejamo naudu (27,5 miljonus latu), var iesaistīt tikai 26% no bezdarbniekiem; ja tiktu piešķirti papildu līdzekļi – 46%. LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks apstiprināja, ka valdība devusi jāvārdu papildu naudas novirzīšanai šim mērķim.

Autors: Inga Paparde / NRA.lv

Septembris ir mēnesis, kad apritēs jau divi gadi, kopš oficiāli sākusies globālā krīze. Tās sākumā bija apmulsums, izbrīns, pat histērija un neizpratne. Pakāpeniski neziņa par rītdienu kļuva par ikdienu, un ir notikusi sabiedrības adaptācija jaunajos ekonomikas apstākļos.

Sabiedrība pielāgojās pārmaiņām un radīja jaunu ekonomiskās un sociālās uzvedības modeli. Liela daļa ļaužu vienkārši samazināja savu patēriņu atbilstoši jaunajiem, zemākiem ienākumiem un… atklāja, ka arī tā var labi justies. Var kompensēt algu samazinājumu ar mazdārziņā izaudzēto, var samainīt sevis saražoto ar kaimiņu vai radu izaudzēto. Var natūrā norēķināties par talcinieku darbu utt. Latvijas tirgotāju alkatība ir ierobežojama, šad un tad iepērkoties Polijas supermārketos, jo cenu starpība brīžiem ir tik liela, ka benzīns atmaksājas. Arī bizness pielāgojas. Banku politika – nekreditēt – piespieda uzņēmējus radīt priekšapmaksas shēmas utt.
Savukārt tiem, kam nebija iespējams savus izdevumus samazināt atbilstoši obligātajiem maksājumiem (lieli kredīti), palika viena izvēle – doties projām.

Liela daļa ļaužu ir devusies svešumā. Aizbraukušie sūta naudu un maksā procentus par banku kredītiem. Aizbraukušie sūta naudu Latvijā palikušajiem vecākiem, bērniem, sievām vai vīriem. Komercbankas apmierinātas, un līdz ar to arī valdība apmierināta.

Formāli lielie IKP kritumi vairs nav problēma. Tā ir tāda makroekonomiska spēle, kas baro partiju līderus un starptautiskos aizdevējus. Latvijas sabiedrība ārēji ir pielāgojusies. Kur tad ir problēma, un par ko būtu jāuztraucas?

Šo jautājumu uzdevu pazīstamajam Krievijas ekonomistam, fonda Enerģijas un finanšu institūts prezidentam Leonīdam Grigorjevam.

Arī L. Grigorjevs neuzskata, ka lielie IKP kritumi ir vienīgā Latvijas problēma. Ekonomikas attīstība ir cikliska, un arī novirzes no tradicionāla cikla lieluma var tikt novērstas, sākoties augšupejai. Ir cita, daudz lielāka problēma, kas padara apšaubāmas cerības, ka Latvija vispār jebkad spēs izrauties no stagnācijas. L. Grigorjevs uzskata, ka galvenā problēma ir cilvēku masveida aizbraukšana.

Īslaicīga aizbraukšana darbā citviet liela bezdarba laikā labvēlīgi iedarbojas uz ekonomiku. Aizbraukušie nodrošina ar līdzekļiem savas ģimenes un ar saviem maksājumiem uzlabo komercbanku likviditāti. Daudzviet pēc šāda soļa ekonomiskā situācija kļūst pat labāka nekā pirms krīzes. Kur ir problēma?

L. Grigorjeva atbilde – šāda eiforija neturpinās ilgi.

PSRS telpā jau ir pieredzētas daudzas krīzes un ekonomiskas katastrofas, kas izraisīja masveida darbaspēka migrāciju. Šādu posmu pieredzēja Armēnija, Gruzija, Moldova, Tadžikija un citas mazās valstis.

L. Grigorjevs bija pētījis migrācijas ietekmi uz Moldovas ekonomiku. Sākumā darbaspēka aizbraukšana (eksports) atstāj pat lielāku efektu nekā preču eksporta pieaugums. Tikai tas ir procesa sākumā. Jo ilgāk aktīvā vecuma ļaudis paliek svešumā, jo mazāka kļūst to ekonomiskā ietekme uz dzimteni. Pakāpeniski ienākumi aizbraukušajiem palielinās, bet naudas plūsma uz dzimteni sāk samazināties. Aptuveni pēc desmit gadiem naudas plūsma uz dzimteni izbeidzas pavisam. Darbaspēka eksports dod efektu ne ilgāk par 10 gadiem. Daudzos gadījumos, īpaši attiecībā uz izglītotā darbaspēka daļu, iespaids uz dzimtenes ekonomiku izbeidzas daudz, daudz agrāk. Darbaspēka eksports zaudē jebkādu ietekmi uz dzimtenes ekonomiku, tiklīdz uz jauno dzīvesvietu pārceļas visa ģimene ar bērniem. Tad arī izbeidzas viss darbaspēka eksportētājas valsts ieguvums no ekonomiskās migrācijas.

Pārcēlusies ģimene IKP rada jaunajā vietā un arī visus nodokļus maksā savā jaunajā dzīvesvietā. Krīzes skartā valsts zaudē tos, kas var veidot tās IKP, un problēmas tiek iekonservētas uz ilgu, ilgu laiku. Moldova šādu ciklu jau ir izgājusi. Savukārt Latvija ir tikai cikla pašā sākumā, un pašlaik ir laiks, kad Latvija sajūt maksimālu labumu no darbaspēka eksporta. Tāpēc politiķi to pasniedz publikai kā kaut ko labestīgu. Tikai tas neturpināsies ilgi.

L. Grigorjevs uzskata, ka šis ir pēdējais brīdis radīt alternatīvu darbaspēka migrācijai. Ja alternatīva neapturēs darbaspējīgo iedzīvotāju aizbraukšanu jau tuvākajā laikā, tad Latvijas ekonomika nonāks ilgstošas stagnācijas posmā. Tieši darbaspēka aizplūšanas jautājums, kuru cītīgi atbalsta ārzemju bankas, lai kāds samaksātu kredītus, iznīcina Latvijas valsts nākotni.

Autors: Juris Paiders / NRA.lv

Pirmā pusgada izskaņā bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 24 gadiem rindas joprojām bija par 6500 jauno cilvēku blīvākas nekā pirms gada, raksta NRA.LV.

Tālāk – ASV vai ES valstis

20 gadu vecā Anda (vārds mainīts) ASV, kur strādā par auklīti, ir gandrīz divas nedēļas. “Darbs ir pagaidu, jo oficiāli es šeit varu uzturēties tikai trīs mēnešus,” skaidro jauniete un piebilst, “diemžēl”. Anda ir ieguvusi profesionālo vidējo izglītību un ir materiālu dizaina speciāliste. Viņa stāsta, ka darbu meklējusi gan skolas laikā, gan pēc mācību pabeigšanas, un uzskata, ka pašlaik Latvijā jauniešiem atrast darbu ir gandrīz neiespējami. Arī savas izredzes Anda vērtē kā niecīgas, jo nav ne darba pieredzes, ne pietiekamas krievu valodas zināšanas, ko prasa darba devēji. “Ja, stājoties darbā ASV, uzdod jautājumu par iepriekšējo darba pieredzi, vērā ņems atbildi, ka esi strādājis vecāku uzņēmumā, palīdzējis veciem cilvēkiem, veicis brīvprātīgā darbu. Tas dod drošības sajūtu, ka katrs jaunieša veiktais darbs, pat tad, ja tas nav oficiāls, tiek atzīts un novērtēts,” paskaidro jauniete. Arī savu tālāko izglītību Anda vēlētos turpināt ASV, taču neizslēdz studijas kādā no Eiropas Savienības valstīm.

Latviju jau neaizslēdz

Viens no jauniešu bezdarba galvenajiem iemesliem ir darba pieredzes trūkums un zems izglītības līmenis, norāda Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). Tā, piemēram, jūlijā gandrīz trešdaļa gados jauno bezdarbnieku bija ar vidējo vispārējo izglītību, gandrīz tikpat – ar pamatizglītību. Taču arī iegūta augstākā izglītība un iepriekšēja darba pieredze darbu vēl negarantē.

20 gadu vecais Tālis ir ieguvis augstāko izglītību un ir nekustamā īpašuma vērtētājs. Iepriekš viņš savā profesijā bija strādājis bankā un vēl kādā uzņēmumā. Neskatoties uz to, darba meklējumi bijuši bez panākumiem. “Iesūtīju kādus padsmit CV, nevienas atbildes, pat – paldies, nē – neatnāca. Tad es sapratu, ka nav vērts censties,” nopūšas jaunietis. “Kaut kādu darbu dabūt jau var,” viņš ir pārliecināts. Taču jaunietis netver pēc jebkuras darba vietas un skaidro, ka grib strādāt savā profesijā, un tagad turpina izglītoties.

Viņš neizslēdz, ka varētu braukt strādāt un mācīties uz ārzemēm. “Visu laiku ir tāda doma. Tad, kad es aizbraucu, Latviju jau neaizslēdz,” saka viņš.

Nav svaiga problēma

“Lai atbrīvotu vietu jauniem cilvēkiem, būtu jāsamazina gados vecāko strādājošo skaits. Taču, ja atbrīvo vecos, tas nozīmē, ka jāpazemina pensijas vecums, un tas savukārt ir dārgi. Īsāk sakot – joprojām nav atrasts īstais kompromiss starp šīm divām nodarbināto grupām,” skaidro ekonomiste Raita Karnīte.

Jauniešu bezdarba problēma pašlaik ir saasinājusies, taču tā nebūt nav jauna – pastāv divus gadu desmitus, norāda ekonomiste. Tai saknē ir arī prakses trūkums mācību laikā. “Tās ir izglītības reformas sekas – jaunā izglītības sistēma nesagatavo praksei,” komentē R. Karnīte, “pirms 1990. gada bija obligātās prakses, un tas bija ļoti vērtīgi. Šobrīd ir liels atrāvums – uzņēmējiem un studentiem ir grūti atrast vienam otru.” “Līdz ar to viņi ir prasīgi pret darba devēju – dažkārt arī nepamatoti – un nepieņem darbu,” skaidro ekonomiste. R. Karnīte piekrīt – tas, ka jauni cilvēki nevar iesaistīties darba tirgū, ir ļoti nopietna problēma, un brīdina, ka demogrāfiskās sekas var būt graujošas.

Jūnijā Latvijā bezdarba līmenis ir samazinājies visos reģionos, mēneša beigās reģistrēti 176 879 bezdarbnieku, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.

NVA uzskaitē jūnija sākumā bija 183 476, jūnija beigās – 176 879 bezdarbnieku. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 6 597 cilvēkiem. Jūnijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 11 165 personu.

Lai gan bezdarbnieku skaits ir tik liels, jūnija beigās NVA datu bāzē bija 2 672 aktuālās vakances.

Jūnija beigās reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija 15,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas ir par 0,6% procentpunktiem mazāk nekā maijā.

Apkopotā informācija liecina, ka 6 357 NVA reģistrētie bezdarbnieki jūnijā iekārtojās darbā. Savukārt NVA aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros 23066 bezdarbnieki jūnijā bija nodarbināti uz laiku.

Salīdzinoši zemākais bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī reģistrēts Rīgas reģionā – 12,6%, savukārt augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 22,4%. Kurzemes reģionā jūnijā bezdarba līmenis pazeminājies līdz 16,7%, Zemgales reģionā tas bija 17,0%, Vidzemes reģionā – 17,4%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis jūnijā bija: Rīgā – 11,6%, Ventspilī – 11,6%, Jelgavā – 11,9%, Daugavpilī – 12,6%, Jūrmalā – 14,0%, Liepājā – 17,9%, Rēzeknē – 23,5%.

Autors: www.apollo.lv

“Kad kļūsti par bezdarbnieku, kas cits atliek – jāsāk beidzot nodarbināt sevi pašam,” uzskata SIA ArtBag vadītāja Zane Lase-Lasmane. Sieviete skaidro, ka domas par sava biznesa uzsākšanu bijušas arī iepriekš, pietrūka vien idejas, pie kuras iedegties.

Pirms gada Z. Lase-Lasmane palikusi bez darba. Uzzinot par iespēju pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākumam Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, viņa nolēma savu vaļasprieku – šūšanu – ievirzīt uzņēmējdarbībā.

Vaļasprieks pārtop uzņēmējdarbībā

Tad arī tapusi ideja – darināt somas, ļaujot klientiem pašiem izvēlēties somas modeli, krāsu, rokturi un aksesuārus, izmantojot virtuālo Somu konstruktoru internetā. “Praktiski visu augustu pavadīju, rakstot biznesa plānu, nesauļojos un neatpūtos kā bezdarbniekam pienāktos,” smaidot stāsta sieviete un piebilst, ka “tas atalgojās”. Pērn novembrī izstrādātais projekts guva atbalstu, un februārī saņemta vienreizējā dotācija – 4000 latu. “Ja mūsu biznesa plānu nebūtu atbalstījuši ar finansējumu, nekas nebūtu noticis,” tagad spriež Z. Lase-Lasmane. Aprīlī jaundibinātais uzņēmums tika pie telpām. Tūlīt jau tikšot piegādātas pirmās šujmašīnas un būs gatava darbnīca. Jūlijā uzņēmums nodarbinās pirmo šuvēju, bet uz rudens pusi plānots pieņemt vēl divus darbiniekus.

Dos darbu citiem

Pirms diviem gadiem pasākumā piedalījās arī fotogrāfe Natālija Berezina, nu jau arī SIA NB Studio vadītāja. Sieviete sešus gadus bija ministrijas ierēdne un, kad darbu zaudējusi, nolēma pieteikties NVA organizētajam pasākumam. Jau vairākus gadus fotografēšana bija N. Berezinas hobijs, un pēc tam, kad atbalstīts viņas biznesa plāns, sieviete iekārtojusi savu fotostudiju. “Uzņēmums darbojas vairāk nekā pusotru gadu, un šajā laikā ir izveidojies pastāvīgo klientu loks,” lepojas N. Berezina. “Parādās klienti arī no ārzemēm.” Pašlaik uzņēmumā ir tikai viens darbinieks, bet jau rudenī plānots pieņemt vēl divus, atklāj fotogrāfe un uzņēmuma vadītāja.

Saņems līdz 2000 latu

Pasākumā Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai var iesaistīties NVA reģistrētie bezdarbnieki, kas ir ieguvuši profesionālo vai augstāko izglītību uzņēmējdarbības, biznesa vadības vai citā šīm nozarēm pielīdzināmā jomā vai šādas zināšanas apguvuši aģentūras organizētos kursos. “Pretendentiem ir jābūt izpratnei par to, kā uzņēmējdarbība ir veicama, jo piedāvātajās 20 biznesa plāna sagatavošanas konsultācijās šīs zināšanas iegūt nevar,” skaidro NVA Pakalpojumu departamenta direktore Inese Kalvāne.

Jaunākie NVA rīcībā esošie dati liecina, ka vēlmi piedalīties pasākumā šogad ir izteikuši 935 bezdarbnieki. Pasākuma dalībnieku atlase no pretendentu kopskaita notiek, ņemot vērā bezdarbnieka atbilstību kritērijiem un datumu, kad bezdarbnieks izteicis vēlmi piedalīties. Tādējādi šogad izraudzīs 350 cilvēku, kuri saņems konsultācijas biznesa plāna izstrādei.
Savukārt, ja aģentūras izraudzīts eksperts devis pozitīvu slēdzienu par biznesa plāna dzīvotspēju, autoram piešķir nepieciešamo NVA atbalstu. Šogad šāda iespēja būs 117 cilvēkiem. “Lielākas izredzes saņemt atbalstu ir tiem biznesa plāniem, kas būs paredzējuši atbildīgu naudas izmantošanu,” uzsver I. Kalvāne.

117 labāko projektu autoriem NVA piedāvā konsultācijas biznesa plāna īstenošanas pirmajā darbības gadā un piešķirs vienreizējo dotāciju. Turklāt atbalstītā biznesa plāna autors saņems mēneša dotāciju pirmos 6 mēnešus minimālās darba algas apmērā. Lai sniegtu atbalstu lielākam dzīvotspējīgu biznesa projektu skaitam, šogad vienreizējās dotācijas apmērs ir samazināts un būs ne vairāk kā 2000 latu.

NVA norāda, ka pasākuma ietvaros atbalstītie biznesa projekti joprojām veiksmīgi turpinās – neviens no dalībniekiem nav bankrotējis vai pārtraucis sava biznesa plāna īstenošanu.

Autors: Olga Krjaževa / NRA.lv