Bankas šoziem ir paudušas, ka varētu atsākt strādāt ar peļņu. Maksātājiem vāri cerīga vēsts ir tā, ka algas pieaugs, taču vidēji tikai par trim procentiem, raksta LV.LV.

Kredītu reģistrā jaunākā publiskotā perioda dati rāda, ka tradicionāli visvairāk ir mazo aizņēmumu – līdz 1000 latiem, taču skaitliski mazāk ņemto kredītu (virs 50 tūkstošiem latu) atlikums ir 12 miljardi latu jeb 75 procenti visas vēl nenomaksātās summas.

Kredītu reģistrā kopš tā izveidošanas paliekoši tiek uzskaitīti visi, kas aizņēmušies. Kā izklāstīts Latvijas Bankas mājaslapā: reģistrā ir informācija par visiem fizisko un juridisku personu kredītiem (hipotēku kredītu, kredītu patēriņa preču iegādei, norēķinu karšu kredītu, finanšu līzingu, kredītu apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, operatīvo līzingu un faktoringu u.c.), sniegtajiem galvojumiem un citām saistībām, kuras ir spēkā reģistra darbības sākšanas brīdī – 2008. gada 1. janvārī.

Pēc kredītsaistību nokārtošanas ziņas par personu un viņa agrākajām saistībām saglabājas. Kredītu reģistrā dalībnieki turpina reģistrēt arī parādnieku informāciju pēc tādiem pašiem kritērijiem, kādi tie bija Parādnieku reģistrā – ja aizņēmējs vai aizņēmēja galvinieks kavējis līgumā noteiktos maksājumus ilgāk par 60 dienām un kavēto maksājumu summa ir vismaz 100 latu.

2010. gada 30. septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas par 933 036 personām, t.sk. par 873 276 fiziskajām personām rezidentiem.

Vairāk simtlatnieku

No Kredītu reģistra izveides līdz 2010. gada 30. septembrim reģistrā iesūtītas ziņas par 2 543 255 saistībām, no kurām spēkā bija 1 500 777 saistības 15,66 miljardu latu apmērā. Salīdzinājumā ar 2. ceturkšņa beigām reģistra dalībnieku saistību atlikums samazinājās par 450 miljoniem latu jeb 2,8 procentiem.

Reģistra veidotāji norāda: lielākais atlikums ir hipotēku kredītiem mājokļa ( jeb dzīvokļa) iegādei – 4,73 mljrd. latu jeb 30,2% no kopējā atlikuma. Saistību atlikumā nākamie ir hipotēku kredīti nekustamā īpašuma ( jeb privātmājas un zemes) iegādei, izņemot kredītus mājokļa iegādei (3 miljardi latu jeb 19,1%), industriālie kredīti (2,58 miljardi latu) un komerckredīti (2,44 miljardi latu).

Skaitliski visvairāk reģistrā ir kredītu līdz 1000 latiem, taču kopējais slogs visiespaidīgākais ir tiem, kas aizņēmušies vairāk par 50 tūkstošiem latu.

Plus viens koriģētais miljards hipotēku saistībās

Pirms vairāk nekā gada Kredītu reģistra statistika par aizņēmumu veidiem piedzīvoja radikālas pārmaiņas: 2009. gada 3. ceturksnī bija 118 491 hipotēku kredīts mājokļu iegādei un saistību atlikums – 3,79 miljardi latu. 2010. gada 3. ceturksnī šo kredītu skaits ir 150 473 un atlikums veido 4,73 miljardus latu. Līdzīga tendence bija ar hipotēku kredītiem nekustamā īpašuma iegādei, izņemot kredītus mājokļa iegādei.

Tiesa, reģistra statistika liecina, ka šī “pārvērtība” (apmēram 1 miljarda latu apmērā) notika jau 2009. gada beigās.

LV.LV Latvijas Bankai jautāja: kā var izskaidrot šo kredītu skaita un atlikušo saistību pieaugumu laikā, kad bankas hipotēku kredītus izsniedz ievērojami mazāk nekā nekustamo īpašumu aktīvās tirdzniecības gados? Vai tas saistīts ar kredītu pārstrukturēšanu, iespējamām atlaidēm hipotekāro kredītu ņēmējiem?

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis informēja, ka minētie skaitļi tomēr nav liecība par kādu kreditēšanas tirgus norisēm pretēju tendenci. Tikpat, cik palielinājušies hipotēku kredītu un to saistību atlikumi, mazumā gājis pārējo kredītu skaits un to atlikumi. Tam iemesls: reģistra dalībnieki precizējuši savas iekšējās procedūras ziņu sniegšanā sadaļā “aizņēmēja saistību veids” laika posmā līdz 2010. gada 1. ceturksnim.

AS “SEB banka” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda, ka banku sektorā kopš 2008. gada otrās puses var vērot kopējā privātpersonām izsniegtā mājokļa kredītu skaita un apjoma samazinājumu. 2008. gada 3. ceturksnī mājsaimniecībām mājokļa iegādei bija izsniegti 158 352 kredīti 5 041,930 miljonu latu apmērā, 2009. gada 3. ceturksnī – 152 871 kredīts 4 895,467 milj. apmērā, bet 2010. gada 3. ceturksnī – vairs tikai 147 777 kredīti 4 680,937 miljonu latu vērtībā.

Kredītu skaita un apjoma samazināšanās skaidrojama ar to, ka no jauna izsniegto kredītu skaits ir mazāks nekā atmaksāto kredītu skaits, jo ekonomiskās lejupslīdes laikā iedzīvotāji nevēlas uzņemties jaunas ilgtermiņa saistības.

“Latvijas Bankas Kredītu reģistrs sāka darboties 2008. gada 1.janvārī, automātiski pārņemot informāciju, kas bija Latvijas Bankas Parādnieku reģistrā, papildus tam Kredītu reģistra dalībniekiem līdz 2008. gada jūnijam bija jāreģistrē visas ziņas par iepriekš (līdz 2008. gada sākumam) izsniegtajiem kredītiem saskaņā ar tādiem pašiem kritērijiem kā Parādnieku reģistrā. Kredītu reģistru uztur un ziņas no tā sniedz Latvijas Banka, kas arī izstrādā reģistra noteikumus un informācijas iesniegšanas kārtību, formu utt.

Hipotēku kredītu skaita un summas būtiskās pārmaiņas 2009. gadā saistītas ar Kredītu reģistrā ievietotās informācijas pilnveidošanu atbilstoši Latvijas Bankas izstrādātājiem klasifikatoriem, un tajā laikā tika veiktas korekcijas iepriekš iesniegtajos datos,” paskaidroja E. Rudzītis.

Kopējā aina nemainās, grimstošie grimst

Kredītu maksāšanas spēja un disciplīna saglabājas pastāvīgā līmenī -apmēram trīs ceturtdaļas kredītu maksājumu ir bez kavējumiem. No pusotra miljona spēkā esošajām saistībām trešā ceturkšņa beigās maksājumu kavējumu nav bijis 1 127 590 kredītiem (75,1%), līdz 5 dienām kavējušies maksājumi 40 443 saistībām (2,7%), no 6 līdz 30 dienām – 44 025 saistībām (2,9%), no 31 dienas līdz 90 dienām – 31 403 saistībām (2,1%), no 91 dienas līdz 180 dienām – 23 765 saistībām (1,6%). Ilgāk nekā 180 dienu kavējums fiksēts 233 468 saistībām (15,6%). Divu gadu laikā šādu saistību skaits ir vairāk nekā dubultojies, un to atlikums pagājuša gada trešajā ceturksnī bija 2,63 miljardi latu.

No 2010. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim no reģistra dalībnieki veikuši vairāk nekā četrus miljonus pieprasījumu, galvenokārt ziņas pieprasījušas bankas.

LKA: Kreditēšana atsākas, bet…

Ekonomikai atgūstoties, uzlabojas situācija arī kreditēšanas jomā, vērtēts Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) makroekonomikas apskatā. Piedāvājums kļuvis plašāks un pieejamāks, par ko liecinot pakāpeniska vidējo procentu likmju mazināšanās no jauna izsniegtiem kredītiem. Bankas ir uzkrājušas aptuveni miljardu latu, taču tos nevar efektīvi novirzīt kreditēšanai klientu neatbilstoša riska profila un vāja pieprasījuma dēļ. Pieprasījums pēc kredītiem ir mazs, jo daļai uzņēmumu un mājsaimniecību vēl arvien ir nepieciešams mazināt parādsaistības, uzņēmumi nespēj ieguldīt atbilstošu daļu savu līdzekļu projektu īstenošanā, turklāt nevēlas mainīt akcionāru struktūru, piesaistot citus investorus. Daļa uzņēmumu nogaidot ar investīcijām nenoteiktības dēļ vai paši ir uzkrājuši resursus un kredīti tiem nav nepieciešami.

Kredītpolitika kļūs aktīvāka, tomēr šogad kopējais kredītportfelis (jo īpaši mājsaimniecību segmentā) turpinās samazināties, norāda banku pārstāvji. LKA prognozē, ka atsāksies algu pieaugums, tomēr tas būs lēns un dažādās nozarēs atšķirīgs. Vislabvēlīgākā situācija algu pieaugumam ir eksporta nozarēs, kur produktivitātes kāpums ir bijis straujāks un arī izaugsmes perspektīvas ir optimistiskākas.

“Algu pieaugums nebūs ne 10%, ne 15%, ne 20%, kādu mēs redzējām iepriekšējā buma laikā. Tie būs daži procentpunkti – 3%, 4%, varbūt 5% atkarībā no nozares. Turklāt diez vai algu pieaugums būs masveidā visiem kā pamatalgas palielinājums. Ļoti iespējams, ka pamatalgas tiks palielinātas ļoti nedaudz un lielākais ienākumu pieaugums varētu būt no atjaunotajām motivācijas shēmām, kas tika slēgtas recesijas laikā, proti, bonusiem, prēmijām utt.,” prognozē LKA Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas vadītājs Mārtiņš Kazāks.

Savukārt LKA prezidents Teodors Tverijons aģentūrai BNS atzinis, ka banku no jauna izsniegto kredītu apmērs šogad pieaugs, jo ekonomiskā situācija valstī uzlabojas. Taču no jauna izsniegto kredītu apmēra pieaugums vairs nekad nebūšot tik straujš, kāds tas bija pirms četriem gadiem. “Nebūs tā, ka gadā no jauna izsniegto kredītu apmērs pieaug par 40-50 procentiem. Tādu brīnumu vairs nebūs. Tie, kas ir cienīgi saņemt kredītu, saņems kredītus bez jebkādām problēmām, bet tie, kuri būs pārāk riskanti neatkarīgi no tā, vai tie ir struktūrfondu projekti, lauksaimnieki, biogāzes ražotāji, un nekvalificēsies, izejot riska kontroli, nesaņems,” klāstīja asociācijas vadītājs.

Vislielākais mājsaimniecībām mājokļu iegādei izsniegto kredītu apmērs 2010. gada beigās bija “Swedbank” – gandrīz 1,223 miljardi latu, un tās tirgus daļa šajā segmentā ir 26,5 procenti. “Nordea Bank Finland” Latvijas filiāle izsniegusi 778,981 miljonu latu, šīs bankas tirgus daļa mājsaimniecībām mājokļu iegādei izsniegtajos kredītos bija 16,9 procenti. Trešā lielākā pēc izsniegto kredītu apmēra mājsaimniecībām mājokļu iegādei pērnā gada beigās bija “DnB NORD Banka” ar 742,327 miljoniem latu (tirgus daļa 16,1%).

Vairākas komercbankas ir paziņojušas, ka to zaudējumi pērn samazinājušies. Latvijas “Swedbank” grupa 2010. gadā strādāja ar 46,8 miljonu latu zaudējumiem, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2009. gadā, liecina bankas informācija. Tostarp pašas “Swedbank” zaudējumi pērn bija 47,2 miljoni latu. “Swedbank” preses sekretāre Kristīne Jakubovska aģentūrai BNS pavēstījusi, ka pērn ceturtajā ceturksnī “Swedbank” Latvijā strādāja ar 18 miljonu latu peļņu pirmo reizi pēc astoņos ceturkšņos uzrādītajiem zaudējumiem. Tas saistīts ar uzkrājumu samazināšanos sliktajiem kredītiem, Latvijas ekonomikai atkopjoties straujāk, nekā tika prognozēts. Arī pieprasījums pēc kredītiem turpinājis atjaunoties, bankas jaunā finansējuma apjoms 2010. gadā bijis 118 miljoni latu. Savukārt problemātisko kredītu bruto apjoms otro ceturksni pēc kārtas ir samazinājies un 2010. gada beigās bija 890 miljoni latu, kas ir par 3,7% mazāk, salīdzinot ar 2009. gada beigām.

Mājsaimniecībām mājokļu iegādei aizdevumus izsniegušas 20 bankas (no 29). Astoņām bankām aizdevumu kopsumma pagājušā gada beigās pārsniedza 100 miljonus latu.

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV

Pēc Elmera domām, viņa rīcībā esošā informācija liecina par masveida izvairīšanos no nodokļiem, raksta POK.lv

Nodot informāciju, kas ierakstīta CD, Elmers plāno 17. janvārī Londonā, divas dienas pirms viņš stāsies Šveices tiesas priekšā sakarā ar apsūdzību banku informācijas zādzībā. Kompaktdiskos, pēc Elmera vārdiem, atrodas arī dati par aptuveni 40 politiķu banku kontiem.

Elmers tika atbrīvots no Šveices bankas Julius Bär 2002. gadā, sakarā ar aizdomām par informācijas zādzību. Viņš ir zināms starptautiskā mērogā kā viens no starptautisko finanšu institūtu darbības pašiem konsekventākajiem kritiķiem. Šveicē viņu apsūdz likuma par banku noslēpumu pārkāpšanā, dokumentu viltošanā un draudu vēstuļu nosūtīšanā diviem Julius Bär līdzstrādniekiem. Banka noliedz, ka būtu pārkāpusi likumu un apgalvo, ka Elmers pārveidojis nelikumīgā ceļā iegūtos dokumentus.

Kā atgādina laikraksts, Elmers 2008. gadā jau nodeva WikiLeaks rīcībā līdzīgu informāciju. Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, tāpat kā 2008. gadā, WikiLeaks neplāno publiskot konkrētu cilvēku vārdus.

Interneta vietne WikiLeaks plaši pazīstama kļuva 2010. gada aprīlī, kad nopublicēja videoierakstu, kurā redzams, kā amerikāņu militārpersonas Irākā no helikoptera apšauda un nogalina neapbruņotu cilvēku grupu. Pēc tam vietnē tika publicēti vēl vairāki desmiti tūkstošu dokumentu par karadarbību Irākā un Afganistānā. Savukārt 28. novembrī vietne sāka publicēt ASV diplomātiskā korpusa slepenos ziņojumus Valsts departamentam Vašingtonā.

WikiLeaks dibinātājs Džūlians Asanžs pašlaik atrodas Lielbritānijā, kuras tiesa 7. un 8. februārī skatīs jautājumu par viņa ekstradīciju uz Zviedriju, kur Asanžu tur aizdomās par seksuāla rakstura noziegumiem. Pēdējais visas pret viņu izvirzītās apsūdzības kategoriski noliedz, apgalvojot, ka viņu vajā par publikācijām WikiLeaks un ka Zviedrija gatavojas viņu izdot ASV.

WikiLeaks dibinātājs un viņa advokāti arī vairākkārt izteikuši bažas par Asanža iespējamo ekstradīciju uz ASV, kur pret viņu, pēc neoficiālas informācijas un amatpersonu izteikumiem, tiek meklētas iespējas izvirzīt apsūdzības. ASV plašsaziņas līdzekļi uzskata, ka Vašingtona centīsies apsūdzēt Asanžu sazvērestībā un ASV armijas ierindnieka Bredlija Meninga mudināšanā nodot WikiLeaks rīcībā slepenus dokumentus, pie kuriem spēja piekļūt militārpersona, kas novedīs pie apsūdzībām spiegošanā. Pats Asanžs noliedzis, ka jebkad būtu ticies vai sazinājies ar Meningu.

2010. gada 7. decembrī Asanžs tika aizturēts Lielbritānijā pēc tam, kad pats labprātīgi ieradās policijā. Bet 16. decembrī Londonas Augstā tiesa pret 240 tūkstošu sterliņu mārciņu drošības naudu atbrīvoja WikiLeaks dibinātāju.

Autors: www.2v.lv

Šis garantiju paaugstinājums veicinās jaunu ārvalstu klientu piesaisti Latvijas bankām, uzskata Rietumu Banka.

“Neskatoties uz šī brīža sarežģīto situāciju ar budžetu, mūsu valdība ir pieņēmusi lēmumu divkāršot valsts garantiju summu. Tas liecina par stabilitāti finanšu nozarē, kas atrodas jaunas augšupejas priekšā. Ņemot vērā augstās noguldījumu likmes Latvijas bankās uz kopējā ES līmeņa fona, un paaugstināto garantētās atlīdzības summu, var gaidīt jaunu noguldījumu piesaisti. Gan no vecās Eiropas valstīm – Šveices, Francijas, Vācijas, kur likmju līmenis nepārsniedz 2,5% un klientiem ir svarīga katra desmitā daļa procenta, gan arī no Austrumu puses,” uzsver Aleksandrs Pankovs, pēdējo divu gadu pelnošākās Latvijas bankas Rietumu Bankas prezidents.

Autors: bizness.lv

Panākta vienošanās, ka banku noslēpums nevarēs būt arguments informācijas nesniegšanai saistībā ar nodokļu administrēšanu. Eiropas Komisija pagājušonedēļ arī izklāstīja sankciju iespējas ES finanšu pakalpojumu nozarē.

Eiropas Savienības (ES) valstis panākušas ilgi gaidītu vienošanos, kas aizliedz izmantot banku noslēpuma principu kā argumentu, lai nesniegtu informāciju, kas nepieciešama cīņā pret izvairīšanos no nodokļiem, kuri palielinātu ieņēmumus valstu budžetos.

ES nodokļu komisārs A. Šemeta paziņoja, ka vienošanās ir “milzīgs solis uz priekšu cīņā pret nodokļu nemaksāšanu un nodokļu krāpniecību Eiropas Savienībā” laikā, kad bloka valstu budžetos ir izveidojušies lieli deficīti. “Cilvēki, kas izvairās no nodokļiem, vairs nevarēs izmantot banku noslēpumu kā aizbildinājumu.” Pēc komisāra teiktā, turpmāk nacionālo valstu nodokļu institūcijām tiks ieviesti termiņa ierobežojumi, kad tām būs jāsniedz atbildes uz pieprasījumiem sniegt informāciju par attiecīgiem pilsoņiem vai uzņēmumiem. Jaunajos noteikumos būs arī paredzēti parametri automātiskai informācijas apmaiņai, vēsta BNS.

Pirms gada reformu bloķēja Austrija un Luksemburga, kur darbojas banku noslēpuma princips. Šīs ES valstis kopā ar blokā neietilpstošo Šveici vairākkārt izpelnījušās kritiku, ka tur pastāvošais banku noslēpums palīdz turīgiem citu valstu iedzīvotājiem izvairīties no nodokļu maksāšanas savās valstīs.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) lēš, ka tās dalībvalstu budžetiem aiziet garām nodokļu ieņēmumi miljardiem latu apmērā, jo daudzi turīgi ļaudis slēpj savus ienākumus tā dēvētajās nodokļu paradīzēs, kurās ir atvieglota nodokļu aplikšanas sistēma un nepietiekama finanšu sistēmas pārskatāmība.

Kā izklāstīts ES normatīvo aktu skaidrojumos, jau iepriekš Eiropas Komisija (EK) pieņēma vairākus tiesību aktu priekšlikumus, lai cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ES. Šīs kopējās stratēģijas stūrakmens ir direktīvas priekšlikums par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, jo krāpšana nopietni ietekmē valstu budžetus attiecībā uz vispārējas nozīmes valsts izdevumiem, jo īpaši veselības aprūpes, izglītības vai pētniecības jomā, kā arī vājina nodokļu taisnīguma principu attiecībā uz tiem pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri pilda savas saistības.

Krīze ir arī atklājusi negodīgas nodokļu grāmatvedības apmērus un tirgus necaurskatāmību, kā arī to, ka vienā valstī veiktas darbības lielā mērā ietekmē citu valstu ekonomiku.

Pret finanšu pārkāpumiem jācīnās vienādi bargi

Eiropas Komisija 8. decembra paziņojumā izklāstījusi iespējas, kā pastiprināti piemērot sankcijas ES finanšu pakalpojumu nozarē. Šobrīd dalībvalstīs piemērotie noteikumi atšķiras, un tie nereti nav pietiekami preventīvi. Paziņojumā ir aplūkoti valstīs spēkā esošie sankciju režīmi, kurus piemēro par to noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem valsts tiesību aktos transponē dažas no svarīgākajām ES direktīvām par finanšu pakalpojumiem, un paziņojumā ir norādītas tās jomas, kurās būtu nepieciešami uzlabojumi, un ierosināta iespējamā ES līmeņa rīcība, lai sasniegtu lielāku konverģenci un šo režīmu efektivitāti, informē EK pārstāvniecība Latvijā.

Paziņojums tika izstrādāts, apzinot dažādu nozaru iesaistīto personu viedokli par to, kāda ir atbilstība, līdzvērtība un patiesais sankciju piemērošanas pilnvaru izmantojuma apmērs dažādās dalībvalstīs. Šo viedokļu apkopojumu veica trīs uzraudzības komitejas (Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja (CEBS), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja (CEIOPS) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (CESR)) . Viedokļi tika apkopoti par vairākām vissvarīgākajām direktīvām, kuras piemēro finanšu nozarē tādās jomās kā vērtspapīri, banku darbība un apdrošināšana.

Pašreiz sankciju piemērošanas noteikumi dalībvalstīs krasi atšķiras. Finanšu krīzes apstākļos ir noskaidrojies, ka finanšu tirgus noteikumus Savienībā ne vienmēr ievēro un piemēro tā, kā būtu vajadzīgs. Dalībvalstu piemērotās sankcijas atšķiras tādos galvenajos aspektos kā piemērojamo sankciju veids un naudas sodu apmērs. Tas jo īpaši aktuāli ir tad, kad runa ir par noteikumiem, kas būtu jāievēro visas Eiropas mērogā, jo tādā gadījumā arī sodam par šo noteikumu neievērošanu būtu jābūt vienādam visā Eiropā. Pretējā gadījumā pastāv iespēja, ka uzņēmumi vai privātpersonas izvēlētos veikt darījumus vietās, kur vai nu pašas sankcijas ir vismazākās, vai arī šo sankciju piemērošanas iespējamība ir vismazākā.

Nepieciešams arī pilnveidot sankciju piemērošanas režīmu konverģenci, lai novērstu finanšu tirgus darbības kļūmju iespēju. Tas būtu iespējams, nosakot kopējus minimālos pamata standartus atsevišķos jautājumos, no kuriem ir atkarīgs, cik efektīvi, samērīgi un preventīvi ir sankciju režīmi. Šādi pamata standarti attiektos uz iespējamo sankciju veidiem (tostarp varētu apsvērt iespēju piemērot gan kriminālsankcijas, gan administratīvās sankcijas), šo sankciju apmēru, sankciju piemērošanu gan par pārkāpumu atbildīgajām finanšu iestādēm, gan privātpersonām, kā arī sankciju publiskošanu.

Interesenti var līdz 2011. gada 19. februārim iesniegt savus apsvērumus par šo jautājumu uz e-pasta adresi: markt-sanctions-consultation@ec.europa.eu. Uz saņemto komentāru pamata Komisija 2011. gadā pieņems lēmumu par iespējamiem priekšlikumiem sankciju piemērošanas režīmu pastiprināšanai.

Efektīvi sankciju piemērošanas režīmi būs darbības mērķis jaunajām Eiropas uzraudzības iestādēm, kuras izveidos 2011. gada 1. janvārī un kuras gādās par uzlabojumiem valsts iestāžu īstenoto izpildes pasākumu koordinācijā. Arī visā pasaulē ir atzīts, ka ir nepieciešamas efektīvākas sankcijas. Augstākā līmeņa sanāksmē, kas norisinājās 2008. gada 15. novembrī Vašingtonā, G20 valstu vadītāji vienojās par to, ka ir jāīsteno Rīcības plāns finanšu tirgus reformai, tostarp pasākumi, lai aizsargātu tirgus un ieguldītājus pret nelikumīgu rīcību. Arī nesenajā ASV finanšu regulējuma reformā viens no mērķiem bija pastiprināt finanšu jomas regulatīvā satvara un korektīvo pasākumu izpildi, atgādina EK.

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV

Kā liecina Latvijas Bankas dati, izmantojot skaidras naudas iemaksu, bankomātus iemaksāti 418 miljoni, bet komercbanku kasēs – 6,8 miljardi latu, raksta Apollo.lv

Šogad pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu aizvadītajā gadā, skaidras naudas īpatsvars nav pieaudzis, gluži pretēji – samazinājies. Šogad banku klienti savos kontos ieskaita 15 miljonus latu dienā jeb tie ir 2,7 miljardi latu pusgadā.

Ja tāda pati tendence turpināsies, tad gadā tie būs vidēji 5,4 miljardi latu, kas ir pat vairāk nekā valsts budžeta izdevumi 2010. gadā – kas ir aptuveni 4,4 miljardi latu.

Banku augstskolas profesors Jānis Grasis to sauc par ievērības cienīgu ciparu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka darba ņēmēji algas aizvien biežāk saņem nevis pie grāmatvedes, kā tas ir bijis deviņdesmitajos gados, bet gan savā kontā. «Ņemot vērā visas iespējas, ko piedāvā bankas, skaidras naudas apjomam dabīgi vajadzētu būt mazākam,» sacīja Grasis.

Kur iedzīvotāji iegūst skaidru naudu tik lielā apmērā, komercbanku pārstāvji skaidro dažādi. Taču apgalvot, ka šādi kontos nonāk pelēkās ekonomikas nauda, komercbanku pārstāvji negrib.

Izsekot katram gadījumam nav iespējams un arī neesot vajadzība, pārliecinātas komercbankas.

Citās domās gan par to ir Valsts ieņēmumu dienests, kas jau pirms gada rosinājis veikt izmaiņas likumā, kredītiestādēm uzliekot par pienākumu sniegt informāciju par klientu veiktajām skaidras naudas iemaksām savos kontos, ja vienā reizē ieskaitīts vairāk nekā viens tūkstotis latu.

Taču šis ierosinājums esot iestrēdzis Finanšu ministrijas gaiteņos un pagaidām netiekot cilāts. Tiesa, ja arī likums tiktu pieņemts, nodokļu uzraugošās institūcijas izredzes izsekot naudas plūsmai būtu niecīgas. Jo, kā liecina banku sniegtā informācija, daudz vairāk ir transakciju līdz vienam tūkstotim latu, kad vienā reizē klients iemaksā no 100 līdz 200 latiem.

Arī tirdzniecības vietās pircēji aizvien biežāk norēķinās ar elektroniskām kartēm, taču uz kopējā fona skaidras naudas īpatsvars esot daudz iespaidīgāks. Saskaņā ar Latvijas Tirgotāju asociācijas datiem mēnesī tie ir aptuveni 190 miljoni latu, gadā – vairāk nekā 2,3 miljardi latu.

Tomēr arī Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) vadītājs neredz paralēles ar nelegālo naudu. «Oficiālas algas ir līdzvērtīgas tam apgrozījumam, kas skaidrā naudā tiek veikts veikalā. Tā kā nevarētu teikt, ka pieaudzis aplokšņu algu skaits,» sacīja LTA vadītājs Henriks Danusēvičs.

Autors: www.apollo.lv

Šī gada deviņos mēnešos ar peļņu strādāja septiņas Latvijas bankas un divas ārvalstu banku filiāles kopā nopelnot 7,3 miljonus latu, raksta Apollo.lv

Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem septembra beigās sasniedza 107,6 miljonus latu.

Banku piesaistīto noguldījumu atlikums būtiski nemainījās un septembra beigās tie bija 10,2 miljardi latu, tai skaitā rezidentu noguldījumi palielinājās par 0,9% jeb 57 miljoniem latu, savukārt nerezidentu noguldījumi samazinājās par 1,5% jeb 60 miljoniem latu.

Šajā periodā banku sektorā kopumā no jauna izsniegti kredīti vairāk nekā 350 miljonu latu apmērā, tostarp aptuveni puse jeb 173 miljoni latu izsniegti Latvijas tautsaimniecības attīstībai, 48 miljoni latu izsniegti mājsaimniecībām, savukārt 130 miljoni latu izsniegti nerezidentiem.

Lai gan 3. ceturkšņa laikā ir auguši sešu Latvijas banku un trīs ārvalstu banku filiāļu kredītportfeļi, tomēr no jauna izsniegto kredītu apmēri banku sektorā kopumā vēl joprojām ir mazāki par banku amortizētajām kredītu summām (klientu atmaksātie un banku norakstītie kredīti).

Tādēļ arī šajā ceturksnī kredītportfelis kopumā sarucis par 1,5% jeb 224 miljoniem latu, lai gan nedaudz lēnāk nekā iepriekšējos ceturkšņos jeb 0,5% vidēji ik mēnesi, septembra beigās sasniedzot 14,7 miljardus latu, tostarp rezidentu mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums samazinājies nedaudz straujāk nekā rezidentu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, attiecīgi par 1,6% un 1,1%.

3. ceturkšņa beigās bez maksājumu kavējuma bija 71,5% no banku izsniegtajiem kredītiem. Kredītu kvalitātei stabilizējoties, kredītu ar maksājumu kavējumiem atlikums 3. ceturksnī samazinājās par 2,1%. Arī kredītu ar maksājumu kavējumu, kas pārsniedz 90 dienas, apmēra pieauguma tempi ir samazinājušies līdz 0,7% pārskata ceturksnī un to īpatsvars banku kredītportfelī septembra beigās bija 19,4%.

Kredītos ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām lielākais īpatsvars bija rezidentu mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei (27%) un rezidentu uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtajiem kredītiem (24,7%).

3.ceturksnī pārstrukturēto kredītu apjoms būtiski nemainījās un septembra beigās joprojām bija 2,9 miljardi latu jeb 20% no kopējā banku.

Autors: www.apollo.lv

Izmaiņu mērķis ir nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību un finanšu stabilitāti Eiropas Kopienā, kā arī izvairīties no konkurences izkropļojumiem starp dalībvalstīm.

Ņemot vērā šīs prasības, 1.oktobrī stājās spēkā jaunie Dānijas garantiju fonda noteikumi, kas nosaka, ka kopējais garantiju apmērs noguldījumiem tiek palielināts no 50 000 EUR uz 100 000 EUR. Dānijas Garantiju fonda garantijas attiecas gan uz fiziskām personām, gan uzņēmumiem.
Tā kā Latvijas Danske Banka ir Dānijā reģistrētās Danske Bank filiāle, tad jau šobrīd Danske Bankas klientu noguldījumi tiek garantēti 100 000 eiro apmērā.

Daudzu citu valstu likumdošanas aktos, tostarp arī Latvijas Republikas Noguldījumu garantiju likumā, šādas izmaiņas vēl tiek gatavotas.

Autors: bizness.lv

Kā vēsta „BBC News”, tikšanās laikā Šveices pilsētā Bāzelē bāzētajā Starptautisko norēķinu bankā (Bank for International Settlements jeb BIS) amatpersonas vienojušās, ka komercbankām nepieciešams palielināt rezerves iespējamo zaudējumu gadījumiem. Atbilstīgi jaunajiem noteikumiem banku pašu kapitāls nedrīkstēs būt mazāks par 7 procentiem no to izsniegto kredītu un investīciju apjoma. Līdz šim kredītiestāžu pašu kapitāls nedrīkstēja būt mazāks par 2,5 procentiem.

Kā piebilst portāls www.pok.lv, neraugoties uz prasību līmeņa paaugstināšanu, šie normatīvi vienalga ir zemāki nekā vairāku valstu jau noteiktās prasības bankām. Piemēram, ASV, Šveicē un Lielbritānijā no bankām tiek prasīts, lai to kapitāls būtu 10 procenti no aktīvu apjoma.

Vienlaikus eksperti norāda, ka līguma stāšanās spēkā var ievērojami samazināt pašlaik jau tāpat zemos kreditēšanas apjomus, jo daudzām bankām Eiropā, Āzijā un Amerikas Savienotajās Valstīs pašlaik ir zemāks kapitāla attiecības pret aktīviem rādītājs, kamdēļ bankām nāksies piesaistīt papildu finansējumu.

Eiropas Centrālās bankas vadītājs Žans Klods Trišē paziņojis, ka dokumentam, kurš nodēvēts „Bāzele-3”, būs izšķirošā loma daudz stabilākas globālās finanšu sistēmas izveidē. Tagad vienošanos nepieciešams parakstīt G20 valstu vadītājiem grupas nākamajā samitā, kas šīgada novembrī notiks Dienvidkorejā. Ja valstu līderi dokumentu ratificēs, tad jaunie noteikumi stāsies spēkā no 2013. gada.

Autors: www.2v.lv

Kopš 2010. gada sākuma kapitālu palielinājušas deviņas bankas kopumā par 150.3 miljoniem latu un jūlija beigās banku sektora apmaksātais pamatkapitāls sasniedza 1.75 miljardu latu (tai skaitā – 2009. gada laikā kapitālu palielinājušas 13 Latvijas bankas kopumā par 998.2 miljoniem latu).

2010. gada pirmajos septiņos mēnešos ar peļņu strādāja astoņas Latvijas bankas un divas ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 14.1%) kopā nopelnot 7.1 miljonu latu, tomēr banku sektora kopējie zaudējumi jūlija beigās sasniedza 312.8 miljonus latu – galvenokārt izdevumu uzkrājumiem nedrošiem kredītiem dēļ (t.i. par 21.9% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad zaudējumi sasniedza 400.5 miljonus latu). Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem jūlija beigās sasniedza 83 miljonus latu.

Noguldījumu bāze Latvijas banku sektorā joprojām ir saglabājusies virs 10 miljardiem latu (10.1 miljardi), t.i. par 1% jeb 106.2 miljoniem latu mazāk nekā jūnija beigās, kas ir skaidrojams ar AS “Parex banka” restrukturizācijas procesa gaitā veikto Valsts kases noguldījuma samazinājumu par 99 miljoniem latu, kas tika transformēts AS “Citadele banka” pamatkapitālā.

Jūlijā iepriekšējā tempā turpināja sarukt banku sektora kredītportfelis – mēneša laikā tas samazinājās par 0.7% jeb 98.5 miljoniem latu un jūlija beigās sasniedza.

14.9 miljardus latu, t.sk. rezidentu mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums samazinājies nedaudz lēnāk nekā rezidentu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, t.i. attiecīgi par 0.6% un 1%.

Lai gan jūlijā banku sektorā kopumā no jauna izsniegti kredīti 217 miljonu latu apmērā, tomēr tas vēl joprojām ir mazāk par banku amortizētajām kredītu summām (klientu atmaksātie un banku norakstītie kredīti), tādēļ kredītportfelis kopumā turpina sarukt.

Jūlija beigās bez maksājumu kavējuma bija 71.5% no banku izsniegtajiem kredītiem (jūnija beigās – 71.4%). Lai gan kopējais kredītu ar maksājumu kavējumiem atlikums jūlijā samazinājās (par 1.3%), tomēr kredītu ar maksājumu kavējumu, kas pārsniedz 90 dienas apmērs pieauga (par 1.5%) un to īpatsvars banku kredītportfelī jūlija beigās sasniedza 19.4% (jūnija beigās – 19%). Kredītos ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām lielākais īpatsvars bija rezidentu mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei (26.8%) un rezidentu uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtajiem kredītiem (24.7%).

Stabilizējoties kredītu kvalitātei jūlijā turpināja samazināties banku uzkrājumu nedrošajiem kredītiem ikmēneša pieauguma temps, t.i. no 2.5% jūnijā līdz 1.4% jūlijā, savukārt izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem kopējais apmērs banku sektorā jūlija beigās sasniedza 1.7 miljardus latu jeb 11.4% no banku kopējā kredītportfeļa (jūnija beigās – 11.2%).