Tajā pašā laikā SVF brīdina par divu veidu ekonomikas izaugsmes tempiem, kas paredz lēnāku izaugsmi attīstītajām ekonomikām, tādām kā Eiropa, savukārt attīstības valstu ekonomikas šogad piedzīvos straujāku izaugsmi, kas varētu sasniegt 6.5%.

ASV ekonomikai tiek prognozēta 3%, Lielbritānijas ekonomikai 2%, savukārt eirozonas un Japānas ekonomikai prognozē 1.5% lielu izaugsmi.

Autors: bizness.lv

«Amerikas Savienotajām Valstīm ir atlikuši, pats ilgākais, pieci gadi, bet daudz ticamāk, ka pat mazāk laika, lai sakārtotu savu budžetu,» uzskata Aihengrīns. Ja tiks saglabātas pašreizējās tendences, ASV var nonākt šodienas Grieķijas lomā. Tāpat jebkurā gadījumā, ņemot vērā ASV ekonomiskās lomas krišanos pasaulē, dolārs vairs nevar būt vienīgā pasaules rezerves valūta, apgalvo profesors. Par notiekošā rezultātu, pēc viņa domām, kļūs jaunas starptautiskas finanšu sistēmas rašanās – iespējams, pat «jūtami stabilākas» nekā patlabanējā.

Par nosacījumiem veiksmīgai pārejai uz jaunu sistēmu Aihengrīns uzskata pašreizējā ASV masīvā budžeta deficīta pārvarēšanu. Pretējā gadījumā investori sāks bēgt no dolāra, un amerikāņu valūta sabruks, kas savukārt «var novest pie haosa pasaules finanšu sistēmā», prognozē profesors. Vienlaikus viņš atzīmē – «ir redzams, ka nedz ASV prezidentam, nedz opozīcijā esošajiem republikāņu līderiem nav apņēmības pieņemt stingrus lēmumus».

Autors: www.2v.lv

«Lai arī ekonomiskā krīze ir izgaismojusi eirozonas grūto nākotni, ES līderi joprojām mēģina saglabāt esošo lietu kārtību. Šādā situācijā vairākas valstis tuvākā gada vai divu laikā būs spiestas atteikties no eiro,» teikts rakstā. Eiro krahs ir atkarīgs no vienkāršiem aritmētiskiem aprēķiniem: «Līdzko valsts parāds pret IKP tajā vai citā valstī sasniegs noteiktu atzīmi, valsts nākotnē nevarēs iekasēt pietiekami daudz nodokļu, lai segtu eksistējošo parādu un procentus par aizņēmumu. Šonedēļ situācija vēl vienā valstī – Portugālē – kļuva bīstama eiro stabilitātei, raksta POK.LV.

Eiropas politiķi apgalvo, ka pamest eirozonu ir neiespējami, jo nav juridisku mehānismu, kā to izdarīt. Tomēr rakstā pausts viedoklis, ka valstīm ar pārāk smagu parādu slogu pastāv tikai viena izeja – pasludināt defoltu attiecībā uz parādiem eiro un izstāties no eirozonas, lai turpmāk dzēstu fiskālos deficītus, iespiežot savu naudu. Pēc publikācijas autora domām, pašlaik uz bezdibeņa malas balansē gan «perifērijas valstis» Grieķija, Īrija, Portugāle, gan tādas lielas ekonomikas kā Spānija, Itālija un Francija. Tuvākajos divos gados vairākas perifērijas valstis un vismaz viena liela ekonomika atstās eirozonu, paredz Kalomariss. Pati ticamākā kandidāte ir Grieķija, kuras parāds drīzumā sasniegs 150% no IKP. Grieķijai uz papēžiem min Īrija, kur pārsprāga burbulis nekustamo īpašumu tirgū un spēcīgi cieta bankas.

«Īrijas gadījums uzskatāmi rāda, kādu ļaunumu nodara ES iejaukšanās,» uzskata publikācijas autors. Eiropas partneri piespieda Īriju garantēt tās banku kolosālos parādus, rezultātā valsts parāds pieauga līdz astronomiskam līmenim. Tagad pretim tai pašai fatālajai kļūdai tiek virzīta Spānija. Savukārt Itālija diezin vai noturēsies eirozonā: politiskā sadrumstalotība tai neļaus sākt stingrus taupības pasākumus, ir pārliecināts Kalomiriss.

«Daļējs eiro kolapss ir neizbēgams, un Eiropas līderiem vajag aizdomāties par nākamo posmu – par to, kā ielikt pamatus izturīgai nākotnes valūtas savienībai, kad valstis, kas pametīs eirozonu, ekonomiski atjaunosies un varēs tajā atgriezties,» teikts rakstā. Kredītsavienība nesaglabāsies, ja netiks izveidota fiskālā savienība, kas centralizēti kontrolēs izdevumus.

Nepieciešams paaugstināt Dienvideiropas konkurētspēju, kura, pēc publikācijas autora domām, cieš no pārāk stingras darba likumdošanas. Vienīgā izeja ir atvieglot darbinieku atlaišanas un darba algas samazināšanas procedūras, samazināt izdevumus sociālajai sfērai, cīnīties ar korupciju un noņemt barjeras ārvalstu konkurentu priekšā. «Šādu reformu veiksmīgai īstenošanai jākļūst par galveno priekšnoteikumu uzņemšanai atjaunotajā eirozonā,» raksta Kalomiriss.

Reformas ļoti nepieciešamas arī Eiropas finanšu sektoram: tikai transparenta banku sistēmas zaudējumu atzīšana ļaus valdībām izbeigt nenoteiktību finanšu tirgū, atzīmē autors.

Eiropas rīcībā ir valsts un finanšu metodes, lai ieliktu pamatus stabilai savienībai. «Neatbildēts paliek jautājums, vai tai pietiks politiskās gribas,» teikts raksta nobeigumā.

Autors: Andis Sedlenieks / POK.LV

Vācijas lielākā banka ir atzinusi, ka laika posmā no 1996. līdz 2002. gadam palīdzējusi saviem ASV klientiem veikt darījumus, kuri veicinājuši nodokļu nemaksāšanu. Deutsche Bank tāpat apņēmusies turpināt sadarboties ar ASV varas iestādēm, konkrētāk, ļaujot neatkarīgajiem ekspertiem piekļūt bankas iekšējiem dokumentiem, lai nepieļautu līdzīgu likumpārkāpumu atkārtošanos, raksta POK.lv

Atbilstoši izdevuma FOCUS rīcībā esošajai informācijai, runa ir par Deutsche Bank piederošās amerikāņu investīciju bankas Alex Brown&Sons darbībām, kura klientiem, kas vēlējās panākt nodokļu sloga samazināšanu, piedāvāja audita kompānijas KPMG pakalpojumu. Šie pakalpojumi tika atzīti par nelikumīgiem un kopš 2002. gada vairāk netiek piedāvāti.

ASV tiesībsargājošo institūciju redzes lokā iepriekš ir nonākusi arī pati audita kompānija. Pēdējā 2007. gadā piekrita sadarbībai varas iestādēm, kā arī samaksāja naudas sodu 456 miljonu dolāru apmērā. Pavisam, kā atzīmē aģentūra Bloomberg, ar Deutsche Bank palīdzību amerikāņi spējuši izvairīties no 5,9 miljardu ASV dolāru aplikšanas ar nodokļiem.

Autors: www.2v.lv

NBER biznesa-ciklu komiteja, kuras dati par recesijas sākumu un beigām tiek uzskatīti par oficiāliem, vakar konstatēja, ka ASV ekonomika zemāko punktu bija sasniegusi 2009. gada jūnijā. Recesija ilga 18 mēnešus – no 2007. gada decembra, un izrādījās pati ilgākā pēckara periodā. Iepriekšējais rekords – 16 mēneši, tika reģistrēts laikposmā no 1981. gada līdz 1982. gadam.

Par recesijas sākumu NBER uzskata reālā IKP samazinājumu divus kvartālus pēc kārtas, savukārt par recesijas beigām – pieaugumu divus kvartālus pēc kārtas. Ja notiks jauns kritums ekonomikā, tad tā jau būs jauna recesija, nevis turpinājums 2007. – 2009. gada recesijai, kura tagad oficiāli ir noslēgta.

Pēc biroja datiem, 2007. – 2009. gada recesijas laikā valsts ekonomika  zaudēja 7,3 miljonus darba vietu, bet amerikāņi – 21% no sava kapitāla. IKP samazinājās par 4,1% un vēl joprojām ir par trešdaļu mazāks nekā pirms krīzes, savukārt bezdarbs ir pieaudzis līdz 7,6 miljoniem.

NBER komitejas vadītājs Roberts  Hall uzskata, ka paziņojums par recesijas beigām var kādu maldināt, jo grūtie laiki tomēr turpinās. Lēnu pieaugumu cilvēki uztver kā to pašu recesiju.

Daļa ekspertu uzskata, ka pirmskrīzes rādītājus ASV ekonomika sasniegs ne ātrāk kā pēc 3-5 gadiem. Oregonas universitātes profesors Marks Toma  uztraucas, ka ekonomika patiešām sasniedza pagrieziena punktu 2009. gada vidū, bet var vēl ilgi tās tuvumā aizkavēties vai pat atgriezties atpakaļ. NBER paziņojums var kalpot par pamatojumu, lai kongress atteiktos no jaunu stimulējošu pasākumu veikšanas, kas būtu kļūda. Marks uzskata, ka tirgus stimulēšanai vēl vajag izdarīt ļoti daudz darba.

Autors: www.2v.lv

„Vašingtonas ārpolitika vairs nespēlēs izšķirošo lomu globālajos jautājumos. .. Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras pēdējos 70 gadus ir dominējušas starptautiskajā politikā, nāksies rēķināties ar jaunajām lielvalstīm, vispirms jau ar Ķīnu. Tomēr tas nav galvenais iemesls gaidāmajam amerikāņu ietekmes uz starptautiskajiem jautājumiem atslābumam. Galvenais iemesls ir nauda,” uzskata „Le Monde”.

„Savienotajām valstīm vairs nav līdzekļu, lai turpinātu hiperaktīvo ārpolitiku, kādu tās īstenoja XX gadsimta otrajā pusē. Vašingtona aizvien mazāk iejauksies starptautiskajos jautājumos, jo tā ir „izputināta”. Tā uzskata viens no ASV ārpolitikas vadošajiem speciālistiem Maikls Mandelbaums no Džona Hopkinsa universitātes,” turpina izdevums, kuru citē portāls www.pok.lv.

Savā grāmatā „The Frugal Superpower: America’s Global Leadership in a Cash-Strapped Era (“Pieticīgā superlielvalsts: ASV vadošā loma pasaulē laikmetā bez naudas”) profesors Mandelbaums uzdod jautājumu, vai Amerika spēs saglabāt globālās līderes pozīcijas, būdama ierobežota līdzekļos. Pēc viņa domām, ārējais parāds piespiedīs ASV pārorientēt prioritātes uz iekšpolitiku.

„2030. gadā tikai viena paša federālā parāda apkalpošanas izdevumi pārsniegs aizsardzības izdevumus,” konstatē Mandelbaums. Turklāt pensijas vecumu sasniegs vairākas tā dēvēto „beibībumeru” paaudzes, iegūstot tiesības uz izmaksām medicīnas un sociālās palīdzības programmu ietvaros. Izdevumi, kas saistīti ar šīm izmaksām, pārsniegs 40% visu ASV budžeta izdevumu. Līdz ar to, kā uzskata Mandelbaums, Vašingtona piešķirs aizvien mazāk līdzekļu ārpolitikas vajadzībām. No tā izriet, kā profesora teikto citē „Le Monde”, ka “Amerika vairs tik aktīvi neiejauksies globālajā politikā. Ir pienākušas beigas tās faktiski īstenotajai pasaules pārvaldībai”.

Par amerikāņu dominēšanas kulminācijas punktu kļuva aukstā kara beigu periods. Tieši tad eksperti sāka runāt par „hiperlielvalsti”, kura neapšaubāmi dominēja visās jomās. Augstprātība noveda Ameriku pie kļūdām, uzskata Mandelbaums. Pirmkārt, pēc viņa domām, kļūda bija NATO robežu paplašināšana bez jebkādas nepieciešamības, otrkārt – Irākas okupācija.

Pāreja no „hiperlielvalsts” laikmeta uz „ekonomiskās superlielvalsts” stadiju ietekmē arī Baraka Obamas prezidentūru: viņš ir kļuvis par pirmo prezidentu, kurš atklāti noteicis savstarpējo atkarību starp ārpolitiku un līdzekļu piešķiršanu pensijām un veselības aprūpei, atzīmē izdevums.

„Rītdienas pasaulē Amerikas klātbūtne būs daudz mazāka Eiropā, Āzijā, Tuvajos Austrumos un bijušās padomju republikās, kuras Krievija dēvē par tuvajām ārzemēm. Mandelbauma prognozes iepriecinās tos, kuri uzskata – Savienotās Valstis kaitīgi ietekmē pasaules politiku, un uztrauks tos, kuri, atjēgušies pēc amerikāņu aiziešanas, aizdomāsies par varas vakuumu,” uzsver laikraksts. Pēc Mandelbauma domām, pasaule līdz ar to kļūs par „daudz haotiskāku un bīstamāku vietu”. Galvenokārt tas skars eiropiešus, kuri pastāvīgi samazina aizsardzības izdevumus, naivi uzskatot, ka „ASV vairogs vienmēr spēs garantēt viņu drošību”, raksta „Le Monde”.

Autors: www.2v.lv

Eiro zonā vidēji vienā mēnesī tika mainītas cenas 15.1% preču un pakalpojumu, ASV 24.8%, bet Latvijā laika posmā no 2003. gada līdz 2009. gadam katru mēnesi no visām cenām tika mainītas vidēji 28.7%.

Eksperte Krista Kalnbērziņa gan norāda, ka jāņem vērā atšķirīgais patēriņa jeb vidējais iepirkuma grozs. ASV un eiro zonā mazāku daļu veido pārtikas un energoresursu cenu īpatsvars, kas ir tradicionāli elastīgāks, un ievērojami vairāk patēriņa grozā ir pakalpojumu, kuru cenas tiek mainītas retāk.

2009. gada laikā, kad krīzes ietekmē kopējais cenu līmenis Latvijā samazinājās, cenu elastīgums katru mēnesi Latvijā mainījās vidēji 36.7% preču un pakalpojumu. To ekeperti skaidro ar nodokļu likmju izmaiņām 2009.gada sākumā, kas izraisīja cenu kāpumu, kā arī ar nepieciešamību strauji pielāgoties pieprasījuma krituma apstākļiem.

Pētījumā secināts, ka Latvijā patēriņa cenas kopumā ir elastīgas, kas nozīmē, ka Latvijā uzņēmumiem nav nozīmīgu šķēršļu cenu maiņai, piemēram, zems konkurences līmenis vai augsts administratīvi noteiktu cenu īpatsvars, un tie spēj ātri reaģēt uz notikumiem tautsaimniecībā, secina Latvijas Banka pētījumā par cenu elastīvu. Šo spēju ātri adaptēties apliecina pēdējo gadu dati, kad strauji mainīgajā situācijā lielākā daļa uzņēmumu no straujas cenu kāpināšanas perioda pārgāja uz cenu samazināšanu.

Autors: bizness.lv

Amerikas Savienotās Valstis ir noslīdējušas uz 11. vietu autoritatīvā žurnāla „The Newsweek” veidotajā reitingā „100 labākās pasaules valstis”. Spriežot pēc izdevuma veiktā pētījuma, ASV zaudējušas līderpozīcijas faktiski visos ekonomiskajos rādītājos. Pirms desmit gadiem ASV bija globālās līderes pēc IKP pieauguma, vidējā patēriņa uz mājsaimniecību, rūpnieciskās ražošanas un tirdzniecības apjomiem, bet tagad tikko spēj noturēties visu šo sarakstu augšējā ceturtdaļā. Vienlaikus „The Newsweek”, izmantojot arī strīdīgus un visai naivus argumentus, apgalvo, ka ASV varenība ir daudzkārt lielāka, nekā šķiet skeptiķiem.

Atskanējis arī cits trauksmes zvans: atbilstoši „College Yard” ziņojumam, krasi pazeminājies to jauno amerikāņu skaits, kuriem ir pabeigta augstākā izglītība. Kādreiz ASV bija pasaules līdere šajā rādītājā, bet pašlaik noslīdējusi uz 12. vietu, raksta „The Newsweek” komentētājs Maikls Hiršs (Michael Hirsh). Savukārt zinātniski praktisko izstrāžu jomā ASV vispār nonākušas pirmā simtnieka apakšējā ceturtdaļā: Ķīna ir ievērojami apsteigusi ASV gan pēc izsniegto izgudrojumu patentu daudzuma, gan arī inženieru ar augstāko izglītību skaita ziņā. Turklāt Amerika nav atguvusies no nopietnajiem zaudējumiem, kurus tai radīja prezidenta Džordža Buša jaunākā neveiksmīgais kurss, un pašlaik vairs neviens neuzskata ASV par atdarināšanas vērtu paraugu, teikts publikācijā.

Tomēr pat šādā stāvoklī Amerikas varenība ir daudzkārt lielāka, nekā šķiet skeptiķiem, apgalvo izdevums. „Tieši to pašu var teikt arī par starptautisko sistēmu, kura balstās uz ASV varenību kā galveno stabilizējošo faktoru,” teikts rakstā, paskaidrojot, ka realitātē Savienotajām Valstīm nav konkurentu. Vācija nekad neatgriezīsies pie globālas lielvalsts lomas („to nevēlas pat vācieši – viņiem nav nopietnas armijas (have no military to speak of), un neviens arī nevēlas, lai viņi šādu armiju izveidotu”). „Krievija? Vai jūs tiešām uzskatāt, ka kompānijas VDK vadībā un disidentu slepkavības ir labs pārvaldes modelis?” vaicā izdevums. Japāna sen ir kļuvusi par „Āzijas Šveici” – bagātu un neitrālu, bet Eiropas Savienības galvenais uzdevums ir izvairīties no sabrukuma. Savukārt Ķīnas autoritārā kapitālisma modelis ir paraugs tikai retajam, uzskata izdevums, piebilstot, ka pēc Prinstonas pētnieka Džona Aikenberija (John Ikenberry) domām, kurš par globālās ietekmes rādītāju uzskata sabiedroto valstu skaitu, ASV pašlaik ir 62 sabiedrotie, tostarp no bijušās PSRS valstu vidus, bet Ķīnai – ne vairāk par diviem.

Žurnāla veidotajā „100 labāko valstu” sarakstā pirmās vietas ieņem Somija, Šveice un Zviedrija – valstis, kuru ģeopolitiskā ietekme globālā mērogā ir tuva nullei. Savukārt globāli nozīmīgo valstu kategorijā ASV pašlaik apsteidz Ķīnu visos galvenajos rādītājos. „Statistika absolūti neatspoguļo neoficiālos darījumus globālajā sistēmā: eiropieši un aziāti, izņemot Ķīnu, ir atteikušies no nopietnas militārās varenības un stratēģiskas kundzības apmaiņā pret atzīšanu, ka šo lomu spēlēs ASV,” raksta izdevums. Tādējādi šīs valstis nodrošina sev augstu dzīves līmeni, savukārt ASV militārā varenība ierobežo kareivīgos noskaņojumus uz mūsu planētas, radot priekšnoteikumus globalizācijai.

Galvenais jautājums pašlaik ir, vai Vašingtona spēs saglabāt šo „globālā labdara lomu” pēc savas ekonomiskās kundzības zaudēšanas. Kā uzskata izdevums, nevardarbīga sacelšanās pret ASV hegemoniju jau ir sākusies: ANO klimata jautājumiem veltītajā konferencē Kopenhāgenā Ķīna mēģināja vienoties ar Indiju, Brazīliju un Dienvidāfriku par līguma bloķēšanu. Turcija un Brazīlija piedāvāja Irānai savu plānu attiecībā uz pēdējās kodolprogrammu. Tomēr ASV varenība nekur nepazudīs, bet globālo sistēmu, kas izveidota pēc ASV parauga, tāpat kā agrāk atbalsta pasaules valstu vairākums, rakstu noslēdz izdevums. Citiem vārdiem – mēs bijām vareni, un mēs būsim vareni!

Autors: Andis Sedlenieks / POK.LV

Parāda apjoms būtiski pieaudzis nodokļu maksājumu valsts budžetā samazinājuma un valsts saistību izlaišanas palielināšanās dēļ. Tas pašlaik 1,9 reizes pārsniedz valsts nominālo IKP, kurš 2009. finanšu gadā, kurš beidzās 2010.gada 31. martā, sastādīja 476 triljons jēnu.

Uz vienu Japānas pilsoni parāds sanāk 7,1 miljonu jēnu (82500 ASV dolāru) liels. Parāda summa tika dalīta ar Japānas iedzīvotāju skaitu, kurš sastāda 127,42 miljons cilvēku.

Autors: www.2v.lv

Tik drūmu ekonomistu prognožu pamatā ir pēdējo triju mēnešu rādītāji. Tuvākajā nākotnē AP aptaujātie eksperti, piemēram, paredz nelielu bezdarba pieaugumu ASV – līdz 9,5% no darba spējīgajiem iedzīvotājiem.

Bezdarba līmeņa krišanās līdz amerikāņiem pieņemamajiem un ierastajiem 5% gaidāma tikai pēc pieciem gadiem. Savukārt pašlaik darba devēji nesteidzas palielināt darba vietu skaitu. Gluži pretēji – daudzviet Savienotajās Valstīs turpinās procentuāli neliela, bet tomēr darba vietu skaita samazināšana.

Federālas Rezervju sistēmas refinansēšanas likme, atbilstoši prognozēm, savukārt paliks gandrīz nulles līmenī praktiski līdz pavasarim. Kas attiecas uz ekonomisko izaugsmi, tad, salīdzinot ar 2010. gada sākumu, tā ir samazinājusies, bet vidējais rādītājs gadā kopumā būs mazliet mazāk par 3%. Laikā no 2010. gada janvāra līdz maijam ASV ekonomika gada griezumā pieauga par 3,5%.

Ja viss notiks atbilstoši prognozēm, tad kredītu un patēriņa tirgi, kuri tradicionāli ir ASV ekonomikas lokomotīves, „mīņāsies” uz vietas, kas novērojams jau šobrīd. Amerikāņi sākuši mazāk iepirkties un mazāk ņemt kredītus, arvien biežāk dodot priekšroku dzīvei atbilstoši līdzekļiem. Sava loma šeit ir faktam, ka praktiski visā valstī ir iesaldēts darba algu pieaugums.

Tikmēr valstij kā tādai pats nepatīkamākais šobrīd ir budžeta deficīts. Nodokļu ieņēmumu pazemināšanās liek varas iestādēm samazināt iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu apjomus, kas savukārt noved pie valsts uzturēto darba vietu skaita samazināšanās un cilvēku atlaišanām. Plašākā skatījumā šāda situācija draud valdošajai Demokrātiskajai partijai ar varas zaudēšanu.

Šobrīd vairākums Senātā ir tās pārstāvjiem, bet, ja tā turpināsies arī tālāk, amerikāņu politikas svārsts strauji nosvērsies republikāņu virzienā. AP eksperti neizslēdz iespēju, ka vienīgais, kuram nāksies atbildēt par izveidojušos situāciju, izrādīsies valsts prezidents Baraks Obama. Un, ja šīs prognozes piepildīsies, var pat gadīties, ka nākošajās ASV prezidenta vēlēšanās demokrātu kandidāts būs nevis Obama, bet kāds cits, šobrīd vēl nezināms politiķis.

Vienlaikus ekonomisti uzskata, ka ilgtermiņā ASV izkļūs no tagadējas krīzes, kura, nešaubīgi, kļūs par stimulu planētas lielākās ekonomikas jaunai attīstībai. „Beigu beigās viss atgriezīsies savās vietās,” – pārliecināti paziņojis kompānijas MF Global galvenais ekonomists Džeimss O’Salivans.