Šajā 3. ceturksnī Latvijas ekonomika salīdzinājumā ar šo periodu pirms gada pieauga par 7,1% – vēl straujāk nekā sākotnējā novērtējumā. Tas ir visu laiku lielākais pieaugums ceturkšņa griezumā, kas savukārt seko visu laiku krasākajam kritumam 2. ceturksnī.
Gada griezumā izmaiņas joprojām ir ar mīnusa zīmi (-2.6%). Tādas tās būs līdz nākamā gada 2. ceturksnim, kad gada pieauguma temps līdzināsies “trekno gadu” varoņdarbiem, tas būs ļoti iespaidīgs skaitlis arī 2021. gada 4. ceturksnī un 2022. gada 1. pusē.
Ekonomikas lejupslīde šogad kopumā būs mazāka nekā domājām septembrī (-4.8%), šobrīd var spriest, ka IKP šogad samazināsies apmēram par 4%. Ir iespējams arī labāks rezultāts, taču nevar izslēgt, ka vēl tiks lemts par kādiem visai radikāliem epidēmijas apkarošanas pasākumiem, kas krasi samazinās saimniecisko aktivitāti decembrī.
Savukārt pieaugums nākamgad varētu būt ap 4%. Brīdī starp pandēmijas otrā viļņa līkņu straujo kāpumu un ziņām par vakcīnu attīstītāju panākumiem prognoze uz brīdi pietuvojās 3%, bet tagad atkal kāpj augšup.
Tas, ka Latvijā ekonomikas sniegums šogad ir labāks nekā Eiropā, ir preču nozaru nopelns. Rūpniecība 3. ceturksnī auga par 0,1%, bet lauksaimniecība un mežsaimniecība pat par 6,3%. Lielais mūsu ekonomikas vājuma punkts ir transporta pakalpojumi, kas 3. ceturksnī piedzīvoja 14,7% lejupslīdi. Tranzīta kritums pavasarī apstājās, taču ostu apgrozījums joprojām ir ap trešdaļu mazāks nekā pirms gada, bet aviāciju šobrīd vispār labāk nepieminēt. Kā jau to varēja nojaust, dažās nozarēs parādās gluži groteski skaitļi. Piemēram, viesnīcu un restorānu rosība 3. ceturksnī pieauga par 92,5%, taču gada griezumā tā vienalga samazinājās par 28,6%. Iespējams, ka nākamgad kādā no ceturkšņiem pieaugums nozarē būs rakstāms pat ar trīsciparu skaitli.
Lai arī IKP 3. ceturksnī bija mazāks nekā pirms gada, kopējais algu fonds pieauga (nominālā izteiksmē) par 2,6%. Tātad epidēmijas smagumu uz saviem pleciem iznes uzņēmumi un valsts budžets. Taču mājsaimniecību patēriņš samazinājās par 7,3%. Preču pārdošanā bija pieaugums, bet daļa pakalpojumu šobrīd vai nu ir mazāk vajadzīgi (sabiedriskais transports), vai pat nav pieejami, līdz ar to aug mājsaimniecību uzkrājumi, kas stimulēs ekonomikas atgūšanos nākamgad. Atzīstami stabilas šajos apstākļos ir investīcijas – ieguldījumi pamatkapitālā 3. ceturksnī samazinājās tikai par 0,8%.
Savukārt 3. ceturkšņa izaugsmes inerce daļēji izšūpos ekonomiku cauri 4. ceturksnim un pāri pandēmijas otrajam vilnim. Taču pilnīgi sausi nepaliksim. 4. ceturksnis sākās ar atzīstamu mazumtirdzniecības sniegumu, arī rūpniecības rezultāti varētu būt cienījami. Oktobrī noskaņojuma aptaujā gaidas par ražošanas izmaiņām vēl pozitīvas, novembrī gandrīz neitrālas. Neizskatās, ka problēmas ar pieprasījumu būs pat decembrī, bet var rasties sarežģījumi ražošanas procesā. Tomēr šajā ceturksnī ir jārēķinās ar IKP samazināšanos pret iepriekšējo periodu par 2-3%, jo vairāku pakalpojumu nozaru darbība ir krasi ierobežota. Ierobežojumus atceļot, pakalpojumu aktivitātes līknes atkal strauji tieksies augšup. Mājsaimniecību noskaņojums ir relatīvi optimistisks, piemēram, novembra sākumā cilvēki gaidīja, ka viņu finansiālā situācija nākamo 12 mēnešu laikā drīzāk uzlabosies, nevis pasliktināsies. Acīmredzot cilvēki cer uz drīzām pandēmijas beigām, kas šķiet pamatoti. Turklāt mājsaimniecību noguldījumi bankās auguši par 12%.
Kopumā noskaņojuma rādītāji Latvijā ir diezgan labvēlīgi uz ES fona. ES Ekonomiskā noskaņojuma indekss (ESI) novembrī ir 86,6, bet Latvijā tā vērtība bija 90,4. Uz ES fona Latvijā ir relatīvi optimistiska rūpniecība un mazumtirdzniecība, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā šo nozaru sniegumu. Patērētāju un pakalpojumu nozares noskaņojums ir tuvu vidējam, bet celtniecības – ievērojami zem vidējā.
Vakcinācijas rezultāti makroekonomiskus mērogus sasniegs, sākot no nākamā gada 2. ceturkšņa. Summējoties dabiski un mākslīgi iegūtajai imunitātei, kā arī laika apstākļu maiņas ietekmei pavasarī, dzīve strauji normalizēsies. Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma jeb koronavīrusa fonda kavalērija ieradīsies palīgā brīdī, kad pretinieks jau panikā bēgs, bet šī nauda palīdzēs finansēt ļoti straujas izaugsmes fāzi 2022.-2023. gadā.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
