Spilves lidostā notiek noziegums pret vēsturi

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” nav rīkojies kā gādīgs saimnieks un pieļauj unikāla pēckara arhitektūras mantojuma bojāeju. Spilves lidostas terminālis un ievērojama daļa lidlauka uz daudziem gadiem iznomāta necienīgam nomniekam ar saitēm Krievijā un Kipras ofšorā. Nomnieks nepilda solījumus, ko apņēmās līguma slēgšanas brīdī – termināļa stāvoklis faktiski nav uzlabots un arī mazā aviācija no lidostas visiem spēkiem tiek dzīta laukā, vēsta NRA.lv.

Daži entuziasti vēl turpina cīņu, tiesājas, bet bez īpašnieka, proti, Rīgas domes ieinteresētības tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Bet varēja taču būt pilnīgi citādi. Termināļa ēka varēja kļūt par aviācijas muzeju, pie kura būtu skatāma no lidostas “Rīga” pārceltā privātā lidaparātu kolekcija. Skrejceļu varēja atjaunot līdzīgi kā citos mazajos Latvijas lidlaukos un aktīvāk izmantot iekšzemes pārlidojumiem. Aviācija atkal būtu celta godā, kā tas bija pirmās brīvvalsts laikā. Taču 30 gadu laikā tas nav noticis, un īpašniekam nav nekādas vīzijas par šī objekta nākotni.

200 hektāri privatizācijai

Skrejceļš joprojām darbojas tikai tāpēc, ka daži fanātiķi nav pieļāvuši tā sazāģēšanu gabalos.

Jo tiesājas, jo raksta sūdzības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Ja nomniekam ‒ SIA “Aerobig plus” tomēr ir kāda vīzija, tad publiski tā nav darīta zināma, un šobrīd acīmredzamie fakti liek domāt, ka nomnieka plāniem nav nekādas saistības nedz ar mazās aviācijas attīstīšanu, nedz arī aviācijas vēstures liecību atjaunošanu. 200 hektāru liela industriālā teritorija ostas un dzelzceļa tuvumā tā vien prasās pēc dažiem termināļiem, un arī uz vietas sastaptā nomnieka darbinieki apstiprina, ka uzņēmuma plānos būtu šī objekta privatizācija – kurš tad citādi te ieguldīs naudu, ja investoram nekas te nepieder. Tikai esot jāsagaida politiskās varas nostabilizēšanās pilsētā.

Sienas un gleznojumi drūp

1954. gadā būvētā termināļa ēka no ārpuses ir ļoti sliktā stāvoklī – daudzviet plaisas, vietām fasāde ar visiem dekoriem nobrukusi. Caurumi pavirši aizmesti ar cementu. No lidlauka puses fasādē brutāli izgrieztas divas ailes un ar putām iesēdināti metāla vārti un plastmasas durvju bloks. Kad tieši tas noticis nav būtiski, būtiski, ka tas ir nodarīts nacionālas nozīmes kultūras piemineklim. Un termināļa iekšpusē situācija nav labāka. Tikai pasolot, ka netiks fotografēts, Neatkarīgā tiek ielaista centrālajā – uzgaidāmajā zālē, un skats tur paveras ļoti bēdīgs. Līksmie Staļina laika sienu gleznojumi drūp kopā ar visām sienām, bet darbiniece tikmēr stāsta, ka te liels darbs ir ieguldīts. Kad atbrauc “Aerobig plus” valdes priekšsēdētājs Sergejs Lavrovs, ekskursija beidzas. Runāt viņš atsakās, jo principā negrib runāt ar presi. Saruna beidzas, tā īsti nesākoties un uz visnotaļ agresīvas nots.

Ofšora raduraksti

Lavrovs gan patiešām nav īstais runātājs, jo patiesais uzņēmuma īpašnieks esot ofšoros noslēpts Krievijas pilsonis. Apakšnomnieki stāsta, ka tas ir kāds Aleksandrs Bains, ko Krievijā godājot par likumīgo zagli (vor v zakoņe). Taču uzņēmuma oficiālie raduraksti tādu personu neuzrāda. Uzņēmumam ir divi dalībnieki – Ilona Kušiņičeva un Kiprā reģistrēta kompānija “Corbross Holdings LTD”. Vienīgais labuma guvējs – Latvijas pilsonis Sergejs Deņisovs. Uzņēmuma valdē kopā ar Lavrovu darbojas Krievijas pilsonis Georgijs Kipiani. Tā liecina informācija datu bāzē “Lursoft”. Spilves nomas tiesības “Aerobig plus” ieguva publiskā izsolē 2016. gadā. Četru gadu laikā uzņēmumam bija visas iespējas pierādīt savus labos nolūkus darbos. Tas nav noticis. Nav plāna termināļa ēkas atjaunošanai, nav biznesa plāna lidlauka nākotnei. Tikai reizi pa reizei ekscentriskākiem krievu bagātniekiem te ļauj sarīkot slēgtas ballītes. Tāda notiks arī 15. augustā, kad Rīgas svētku ietvaros Spilves lidlauka tālākajā galā tiks svinēti aviācijas svētki.

Skrejceļš joprojām tiek izmantots mazajai aviācijai. To izdevies pasargāt no Krievijas/Kipras ofšora un sazāģēšanas. Taču šeit nepieciešami tādi paši ieguldījumi kā citās Latvijas mazajās lidostās / Oksana Džadana/ F64

Vismaz skrejceļš pasargāts

Neatkarīgā aprunājās ar pāris aviācijas vēstures entuziastiem un Spilves apakšnomniekiem. Laikam vienīgā, kas ar esošo situāciju apmierināta, ir 1. motoskola. Kur vēl labāku mācību laukumu iedomāties par lidostas priekšlaukumu. Turpretim pārējie – ar aviāciju patiešām saistītie nomnieki ir izmisumā. 2016. gadā te darbojās 22 apakšnomnieki – remontēja lidmašīnas, skoloja jaunos pilotus, nodrošināja gan lietišķus, gan izklaides lidojumus. Jau tolaik situācija Spilvē bija slikta. Bet tagad palikuši vien seši apakšnomnieki, un arī tiem piesūtīti uzteikumi par nomu. Tostarp pilotu skolai JDP. Kopš 2017. gada turpinās tiesvedība, jo skola veikusi gana prāvus ieguldījumus vienā no lidlauka teritorijas ēkām, piedalās skrejceļa uzturēšanā un nekur projām iet negrasās. Šobrīd vismaz skrejceļš ir nodalīts no kopējā Spilves lidlauka īpašuma, un kopā ar manevrēšanas ceļiem nodots nodibinājumam “Lidosta Spilve” bezatlīdzības lietošanā.

“Aerobig plus” to nevar atņemt lidmašīnām. 800 metri no divus kilometrus garā skrejceļa ir puslīdz kārtībā. Nosēties var. Taču ārpus tā aviatori tiek maksimāli čakarēti. Piemēram, uzņēmumam “Aero Restoration”, kas nodarbojas ar lidmašīnu apkalpošanu un remontu, ir atslēgta elektrība un jau ilgu laiku nākas lietot ģeneratoru.

Tā ir kaitniecība!

Pilotu skolas īpašnieks Jānis Pavlovičs un direktors Roberts Klimovičs ir pārliecināti, ka Spilvē notiek apzināta kaitniecība, apzināta kultūrvēsturisko vērtību un mazās aviācijas nākotnes graušana. Taču kaut kādu zemgalda iemeslu dēļ tas neinteresē nedz Rīgas domi, nedz arī valsts institūcijas – Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju, Aizsardzības ministriju. Pēdējiem aviācijas entuziastiem neviens nepalīdz, lai arī augstas amatpersonas īpaši steidzīgos gadījumos joprojām izmanto Spilves mazās lidmašīnas. Līguma punkts, kas “Aerobig plus” liek rūpēties par mazās aviācijas attīstību, ar “Rīgas namu” ziņu ir svītrots. Punkts, kas uzdod rūpēties par termināli, faktiski netiek pildīts. Tādējādi pašvaldībai būtu pamats lemt gan par līguma laušanu un gudrāka biznesa plāna radīšanu, gan arī “Rīgas namu” nespēju nodrošināt šim izcilajam īpašumam adekvātu apsaimniekošanu.

Nekas nav mainījies

Neatkarīgā jau pagājušajā nedēļā lūdza “Rīgas namu” skaidrojumu – vai tiešām īpašnieks ir apmierināts ar nomnieka saimniekošanu Spilves lidostā. Un kā plānots mainīt apsaimniekošanas modeli nākotnē. Jautājums izrādījās pārlieku sarežģīts operatīvai izvērstas atbildes sniegšanai. Taču īsā preses dienesta atbilde – tur principā nekas nav mainījies. Ja tā – tad runa ir par neizpildītiem solījumiem un nerīkošanos kā gādīgam saimniekam.

2011. gadā “Rīgas nami” paziņoja, ka sāk darbu pie vēsturiskā Spilves lidlauka attīstības plāna izstrādes. Ka nākotnē lidlauka teritorijā iecerēts izveidot Latvijas Aviācijas muzeju un Spilve iegūs reģionālā lidlauka statusu. Ir pagājuši deviņi gadi. “Rīgas nami” un, pirmkārt, jau Rīgas pašvaldība kā īpašniece neko no tā nav izdarījusi un arī Krievijas/Kipras ofšoram neko neprasa darīt.

Imants Vīksne