Šā gada budžetu apstiprināja vien pirms 4 mēnešiem, pagājušā gada decembrī. Un vēl nemaz ne tik sen – janvāra vidū, finanšu uzraugi, piemēram, Latvijas bankas eksperti ar pamatīgi rūpju rievu pierē prognozēja, ka politiķi bijuši pārāk optimistiski un pavasarī jau budžets būs jāgroza atkal, paredzot jaunus konsolidācijas pasākumus. Gājputni atlidojuši, bet tā vietā lai meklētu kur vēl ko nogriezt politiķi sāk solīt papildu naudas dalīšanas svētkus, norāda raidījums.

«Ja arī būs budžeta grozījumi, tad tie drīzāk būs uz izdevumu pārdalēm un iespējams palielināšanām, bet kā es teicu, uz šo izdevumu palielināšanu mēs skatīsimies pietiekami kritiski, un pie prakses visus papildus ieņēmumus vienkārši izdalīt, pie šādas prakses mēs neatgriezīsimies,» atzina premjers Dombrovskis.

Kāpēc tāds optimisms? Izrādās valsts budžetā gada pirmajos trīs mēnešos naudas ienācis vairāk nekā prognozēts. Finanšu ministrijas sniegtās ziņas liecina, ka, salīdzinot ar šo pašu periodu gadu iepriekš, daudz labāk iekasēti visi būtiskākie nodokļi. Pievienotās vērtības nodoklis nesis par 60 miljoniem vairāk, iedzīvotāju ienākumu nodoklis iekasēts par 23 miljoniem vairāk, akcīzes ieņēmumi auguši par 13  miljoniem, bet uzņēmumu ienākumu nodoklis par 11 miljoniem latu. Kopā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumu gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pirms gada, auguši par 126,9 miljoniem latu, raksta Apollo.lv.

«Ja mums pat šī budžeta situācija šogad ir pat ļoti laba un pirmā ceturkšņa rādītāji parādījuši to, ka mums ir pārpilde visos rādītājos un visās pozīcijās, taču no mūsu viedokļa nebūtu pareizi, visu, kas mums ir pārpalikumā, uzreiz iztērēt» gan sacīja finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna. Taču arī viņa atzina, ka «ja būs grozījumi, mēs nevaram runāt par līdzekļu samazinājumu, tas būs papildus līdzekļu piešķīrums, bet es gribu uzsvērt, ka tas noteikti būs ierobežotā apjomā.»

Raidījums gan vēsta, ka joprojām katru dienu tērējam vairāk naudas nekā varam atļauties, un neskatoties uz prognožu pārpildi budžetā veidojas deficīts. Visticamākais tas gan netraucēs rudenī valsts budžetu grozīt, jo tomēr jāliek aiz auss, ka nākamgad gaidāmas pašvaldību vēlēšanas un politikā visai lielus bonuspunktus var iegūt arī ar naudas dalīšanu.

«Ir jāsaprot diemžēl, ka daudzās jomās tās strukturālās reformas pašlaik ir tikai izdiskutētas un vēl nav ieviestas, līdz ar to, ja mēs sākam atkal agresīvi šo naudu tērēt, tas daudzos gadījumos var būt ļoti līdzīgi kā turpināt liet ūdeni tukšā mucā,» sacīja «Swedbank» galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Ekonomikas vērotāji gan atzīst, ka situācija tiešām uzlabojusies, taču ne visiem. Un arī situācija mūsu galveno tirdzniecības partneru ekonomikā saglabājusies ļoti labila, tāpēc nevis optimisms, bet piesardzība šobrīd būtu galvenā mēraukla, saskaņā ar kuru vērtēt budžeta naudas pārdalīšanu.

«Ir vesela virkne sabiedrības, kuri šīs mācības ir saņēmuši ļoti skarbā veidā, tad ir teiksim tā, politiskā vide, kas dzīvo savā pasaulē, atrauti no tām realitātēm, kas tajā brīdī ir sabiedrībā un kuras vajadzētu risināt, bet šī te likviditāte jeb liekā skaidrā nauda liedz šos te soļus spert,» norādīja «Ekonomistu apvienības 2010» valdes loceklis Mārtiņš Bondars.

Tāpēc pagaidām visai piesardzīgi tiek vērtēti arī valdības solījumi mazināt nodokļus. Jau nākamnedēļ finanšu ministrijai Reformu vadības grupas sēdē jāsniedz savs vērtējums, vai jau šogad būtu iespējams samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi. Neoficiāli šāda premjera vēlme saistīta ar ideju mazināt inflāciju un tādējādi izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai jau pēc diviem gadiem varētu ieviest eiro.

Tiesa par PVN mazināšanu jau šogad vienprātības nav pašā koalīcijā. Un kā norādīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP), tad «tas neatbilst ne mūsu programmai, ne valdības rīcības plānam, ne arī veselajam saprātam.»

Piesardzīgi tiek uztverta arī ziņa par solījumiem jau no nākamā gada mazināt darbaspēka nodokļus. Šāds solis draud savukārt ar inflācijas kāpumu, tāpēc atsevišķi eksperti iesaka darbaspēka nodokļus mazināt vien 2014.gadā, bet tad uzreiz būtiski. Tiesa par situācijas uzlabošanos tiešām varēsim runāt, ja līdzīgi ienākumi augs arī nākamajos mēnešos, tāpēc gada otrajā pusē gaidāmie naudas dalīšanas svētki var arī nenotikt. Lai kā arī dažkārt gribētos, mēs nedzīvojam uz vientuļas salas. Un ja Eiropā atkal atsāksies parādu krīzes nervozitāte, mūsu priekiem nāksies noplakt.

«Šīs prognozes ir labākas nekā tās likās gada beigās, bet šī uzlabošanās dēļ naudas iepumpēšanas ir tikai īslaicīga, tā ir atkal laika pirkšana un ja šo laiku neizmantos, lai tiešām vājās valstis šo savu budžeta deficītu mazinātu, tad pēc pāris mēnešiem viss atgriezīsies un pesimisms atkal pieaugs,» sacīja Kazāks.ekonomikaMārtiņš KazāksValdis Dombrovskis