Simtlatnieku vietā nāk sabiedriskie darbi

Simtlatnieku vietā nāk sabiedriskie darbi

Simtlatnieku programma, kas beigusi savu darbību, bija nozīmīgs atbalsta instruments bezdarbniekiem krīzes situācijā, taču pārlieku lielam optimismam nav pamata.

Teju puse no visiem oficiāli reģistrētajiem bezdarbniekiem bez darba ir ilgstoši – vismaz gadu, un, kā prognozē Labklājības ministrijas (LM) Darba departamenta direktors Imants Lipskis, nākamgad ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars tikai pieaugs, raksta NRA.lv.

LM sagatavojusies jaunas programmas – algoto pagaidu sabiedrisko darbu – ieviešanai, tomēr paredzamais iesaistāmo bezdarbnieku skaits – tikai 21 000 cilvēku gadā – un atvēlētais finansējums raisa bažas, vai ar to pietiks, lai risinātu ilgstošo bezdarbnieku problēmas. Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) tāpēc sola jau nākamā gada pirmajā pusgadā nākt klājā ar jaunu nodarbinātības politiku, kurā būšot atbilde uz jautājumu: kā novērsīsim ilgstošā bezdarba problēmu?

Simtlatnieki aiziet

Darba praktizēšana ar stipendiju jeb tautā sauktā simtlatnieku programma ir noslēgusies. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Attīstības nodaļas vadītājs Egīls Vidžups atgādina, ka simtlatnieku programma tika ieviesta 2009. gadā, ņemot vērā straujo brīvo darba vietu skaita samazināšanos (2009. gada maijā brīvo darba vietu skaits, salīdzinot ar 2008. gada maiju, bija samazinājies par 81 procentu), un negatīvu Latvijas ekonomikas attīstības prognožu dēļ bija paredzams, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits, kas vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu, turpinās palielināties.

Kopumā simtlatniekos līdz pat šā gada novembrim iesaistījās 123 tūkstoši bezdarbnieku, visvairāk – Latgalē. NVA direktore Baiba Paševica norāda, ka visvairāk projektā darbojušies bezdarbnieki vecumā no 45 līdz 54 gadiem, lielākajai daļai bezdarbnieku – profesionālā, pamata vai pat zemāka par pamata izglītību. Teju puse bezdarbnieku bija iesaistīti teritorijas labiekārtošanā un uzkopšanā, bet piektā daļa – ceļu malu sakopšanā. Eksperti norādīja: lai arī sabiedrībā par šo simtatnieku darbu nereti izskanējuši ironiski un nievājoši viedokļi, tomēr nenoliedzami daudzu pagastu un pilsētu vide, pateicoties šim pasākumam, ir sakopta, īpaši Latgalē.

Arī Pasaules banka, veicot pasākuma izvērtēšanu, norādījusi, ka tas bija būtisks sociālās drošības tīkla sastāvdaļa, mazināja sociālo spriedzi un bija atbalsts krīzes visvairāk skartajai sabiedrības daļai.

Diemžēl dažādu iemeslu – visbiežāk pārkāpumu – dēļ ievērojams skaits bezdarbnieku pārtraukuši dalību šajā projektā. 244 bezdarbnieki simtlatnieku programmas dalības laikā miruši, bet vairāk nekā 3000 pārtraukuši strādāt veselības problēmu dēļ.

Būs pagaidu darbi

Brīdī, kad simtlatniekos bezdarbniekus vairs nenodarbināja, vismaz 19 000 cilvēku vēl gaidīja rindā. To, ka cilvēkiem nepieciešama līdzīga programma, kurā strādājot, varētu gūt ienākumus un kas krīzes situācijā uz laiku aizvietotu pastāvīgu darbu, saprata arī Labklājības ministrija, ceļot galdā jau kādreiz Latvijā realizēto algoto pagaidu sabiedrisko darbu projektu un pārveidojot atbilstoši mūsdienu situācijai.

Mums ir jāreaģē uz sociālekonomisko situāciju, jaunās programmas ieviešanu pamato LM Darba departamenta vadītājs I. Lipskis. Latvijā pašlaik ir 130 000 bezdarbnieku, un, lai arī prognozes liecina, ka viņu skaits samazināsies, procesi Eiropā apliecina, ka bezdarbniekiem šādas programmas ir jāturpina. «Iesaistīto cilvēku skaits gan plānots mazāks nekā simtlatniekiem, iespējams, tomēr vajadzēs vēl papildu finansējumu šim projektam,» spriež I. Lipskis. Nākamajā gadā sabiedriskajos darbos plānots iesaistīt 21 000 cilvēku un tam atvēlēti desmit miljoni latu. Salīdzinājumam – simtlatniekiem 2010. gadā bija atvēlēti 27,2; šogad – 19,1 miljons latu.

Ar ko sabiedriskie darbi atšķirsies no simtlatniekiem? Vispirms bezdarbnieks tiks iesaistīts tikai četrus mēnešus (simtlatniekos tas bija pusgads), alga būs 110 latu uz papīra, no tās desmit lati tiks novirzīti kā sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai (simtlatnieki saņēma stipendiju). Prioritāte, iesaistot sabiedriskajos darbos, būs tieši ilgstošajiem bezdarbniekiem, kas reģistrējušies jau ilgāk nekā sešus mēnešus. Pašvaldības varēs noteikt bezdarbnieku iesaistes prioritāro kārtību, piemēram, vispirms tiks iesaistīti tādi bezdarbnieki, kuriem ir bērni.

Bezdarba prognozes

Saskaņā ar LM prognozēm, šā gada vidējais bezdarba līmenis valstīs būs 14% (pašlaik tas ir 11%), par nākamā gada prognozēm eksperti runā piesardzīgi. «Domājam, ka vidējais bezdarba līmenis nākamgad būs 10%, skatāmies, ko teiks Eiropas Komisija, kāda būs situācija Eiropā,» saka I. Lipskis. Bezdarba līmenis katru mēnesi nedaudz samazinās, tā tas varētu turpināties arī nākamgad. Taču noteikti pieaugs ilgstošo bezdarbnieku skaits. Ja 2009. gadā no visiem bezdarbniekiem ilgstošie bija vien 14%, tagad tie ir 45%, bet bezdarbnieki, kuri jau pusgadu ir bez darba, ir 68%.

Tas zināmā mērā uzliek jaunus uzdevumus nodarbinātības pasākumiem, jo viena lieta ir palīdzēt tikko kā darbu zaudējušam bezdarbniekiem un stimulēt viņu pēc iespējas ātrāk atgriezties darba tirgū, pavisam cita – strādāt ar bezdarbniekiem, kuri bez darba ir jau gadu un pat ilgāk. Eksperti norāda, ka daļa ilgstošo bezdarbnieku, iespējams, strādā, taču nelegāli.

Ministre I. Viņķele atzīst, ka simtlatnieku programma iezīmējusi problēmas darba tirgū un viens no šiem ir tieši ilgstošais bezdarbs: «Mums ir šāda bezdarbnieka portrets – pirmspensijas vecuma cilvēks ar novecojušu izglītību, kā arī spilgti iezīmējas reģionālais aspekts – Latgale.»

***

Viedokļi

Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs:

– Programma būtu efektīvāka, ja simtlatnieku stipendija nebūtu apmēra ziņā tik tuvu minimālajai algai, kas uz rokas ir 130 latu. Daudziem šķita neizdevīgi strādāt pamatdarbu par minimālo algu, ja simtlatnieku stipendijā varēja saņemt 100 latu. Sabiedrībā šos simtlatniekus varam kritizēt, taču brīdī, kad tie tika ieviesti, cilvēkiem – bezdarbniekiem nebija nekādu sociālo garantiju. Krīzes situācijā tas bija ļoti nozīmīgs pasākums un nodrošināja arī sociālo stabilitāti. Jāskatās, cik jaunā programma – algotie pagaidu sabiedriskie darbi – spēs akumulēt cilvēkus.

Ilze Viņķele, labklājības ministre:

– Programmai ir vairāki pozitīvi aspekti – ilgstošie bezdarbnieki varēja atjaunot savas darba iemaņas. Varbūt iespējas nebija tik plašas, tomēr tādas prasmes, kuras daudziem strādājošiem liekas pašsaprotamas, piemēram, katru rītu noteiktā laikā piecelties un iet uz darbu, ilgstoši nestrādājot, aizmirstas. Tāpat, reģistrējoties aģentūrā, cilvēks izdarīja vienu no soļiem, lai izkļūtu no bezdarba, darbinieki varēja uzrunāt šo cilvēku, piedāvāt apmācības. Simtlatnieku programma arī veicināja iekšējo patēriņu. Algotie pagaidu sabiedriskie darbi tiks realizēti, līdz stabilizēsies situācija darba tirgū.

  • Skolnieciņš Vislatvijas Skaudī

    Simtlatnieku programma ir latviešu tautas genocīds! Simtlatnieku programma ir ņirgāšanās par cilvēkiem! #Simtlatnieki #SociālāNoslāņošanās #Neoklaušas #Neofeodālisms #SimtlatniekuProgramma #Simtlatnieks #TrūcīgāStatuss #Nabadzība #Skolnieciņš