Latvija saņemto aizdevumu izlietojusi tam paredzētajiem mērķiem, secinājusi Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, apstiprinot ziņojumu par starptautiskā finanšu aizdevuma izlietojumu un ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas procesa uzraudzību.

„Mūsu rīcībā esošā informācija neliecina, ka piešķirtā nauda ir izšķērdēta. Tādēļ uzskatām, ka starptautiskais aizdevums izlietots tam paredzētajiem mērķiem – valsts budžeta deficīta samazināšanai, valsts iekšējā parāda pārfinansēšanai, „Parex bankas” atbalstam, kā arī Valsts kases likviditātes rezerves palielināšanai,” norāda komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Līdz 2009.gada 31.decembrim Latvijas valsts no starptautiskajiem aizdevējiem saņēmusi 2,3 miljardus latu. Lielākā daļa no aizdevuma – 876,7 miljoni latu – izlietoti valsts budžeta fiskālā deficīta segšanai. 772,9 miljoni latu izmantoti AS „Parex banka” atbalstam. 455,8 miljoni latu bija nepieciešami valsts iekšējā parāda refinansēšanai, savukārt atlikusī aizdevuma daļa – 122,6 miljoni latu – Valsts kases likviditātes rezervei.

Vienlaikus komisija secināja, ka valdības darbība, realizējot Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā noteiktos uzdevumus, ir nepietiekami orientēta uz vienotu attīstības mērķu un savstarpēji saistītu rezultātu sasniegšanu. Par to liecinot komisijai sniegtā informācija par Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi, veicamajām reformām un uzsāktajiem auditiem.

Komisija norāda, ka Latvijā pastāvošais attīstības plānošanas normatīvais regulējums nenodrošina vienotu valsts attīstības prioritāšu un rezultātu plānošanu un nav orientēts uz reālo ekonomisko situāciju. Tas kavē struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu resursu investēšanu Latvijai īpaši nozīmīgās jomās. Komisija uzskata, ka būtu nepieciešams pastiprināti sasaistīt Ministru kabineta programmās izvirzītos mērķus ar konkrētiem rezultātiem.

Publisko izdevumu un revīzijas komisija izstrādās Saeimas lēmuma projektu, ar kuru Ministru kabinetam tiks uzdots iesniegt Saeimai Latvijas stratēģiskās attīstības plānu 2010.-2013.gadam. A.Bērziņš jau vairākkārt tika norādījis, ka šis ir pēdējais brīdis, lai izstrādātu konkrētu vidēja termiņa rīcības plānu. Šāds plāns ļautu īstenot būtiskas strukturālās izmaiņas, racionalizēt valsts izdevumu daļu un palielināt ienākumus, iepriekš uzsvēra valsts kontroliere Inguna Sudraba.