«Kopējā tendence – parādu summas pieaug, bet to var izskaidrot arī ar lielākiem rēķiniem,» saka pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) preses sekretārs Krists Leiškalns. Parādnieku dzenāšana notiek visu gadu, tai nav kampaņveida rakstura, raksta NRA.lv.
K. Leiškalns stāsta, ka pērnā gada pieredze liecina – rīdzinieki, kas līdz tam aktīvāk parādus nomaksāja vasarā, 2011. gadā intensīvāk norēķināties sāka vasaras beigās un rudenī. Pašlaik galvaspilsētas iedzīvotāji par siltumenerģiju palikuši parādā 14,4 miljonus latu, bet kopējā komunālo maksājumu un apsaimniekošanas parāda summa, ko nav saņēmis RNP, ir 20 miljoni latu. Vakar Rīgas mērs Nils Ušakovs intervijā Latvijas Neatkarīgajā televīzijā atzina, ka rēķinu apmaksa ir tikai nedaudz pasliktinājusies, bet apkures rēķinu apmaksa ir bijusi gandrīz vienāda gan šajā, gan iepriekšējā apkures sezonā un pašlaik ir 80 procentu. Akciju sabiedrība Rīgas siltums pavēstījusi, ka martā rīdziniekiem par siltumu būs jāmaksā vidēji par 33 procentiem mazāk nekā februārī.
«Sūtām atgādinājuma vēstules parādniekiem. Viņi tās saņēma jau pagājušajā mēnesī, un tādas būs arī šomēnes. Regulāri atgādināsim,» informē K. Leiškalns. Nākamais, ko dara pašvaldības uzņēmums, ir individuālu parāda atmaksas grafiku sastādīšana un attiecīgu līgumu slēgšana ar parādniekiem. Ja ir šāda vienošanās ar RNP, tad soda procentiem tiek piemērota atlaide. Ja cilvēki izrāda labo gribu risināt savas problēmas, RNP nevēršas pret viņiem ar parāda piedziņu.
Trešais veids, kā RNP ietekmē nemaksātājus, ir brīdinājums par tiesvedību, kā arī reāli tiesu darbi. Gada laikā tiesvedību skaits ir palielinājies – no 1500 pagājušajā vasarā līdz vairāk nekā 2600 šogad, stāsta K. Leiškalns.
Lai vērstos pret nemaksātājiem, daži apsaimniekotāji mēdz informēt par parādniekiem visus ēkas iedzīvotājus, lielākoties publicējot dzīvokļa numuru un parāda summu. Datu valsts inspekcija nepieļauj šādas informācijas izplatīšanu, norādot, ka tādējādi tiek izpausti dati, kas mājas dzīvokļu iedzīvotājiem ļauj identificēt personu, bet tādu informāciju drīkst pieprasīt dzīvokļu īpašnieki un arī tad – par konkrētu dzīvokli. Protams, gan iedzīvotājus, gan īpašniekus ir atļauts informēt par kopējo parāda summu.komunālie parādniekiKrists LeiškalnsRīgaRīgas namu pārvaldnieks
