Portāla Skolas.lv izveidē nelietderīgi iztērēti 3,5 miljoni eiro

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir pieņēmusi lēmumu neturpināt uzturēt portālu skolas.lv, kuru izveidē nelietderīgi izmantoti jau 3, 5 miljoni eiro, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Tālajā 2009.gadā Izglītības un zinātnes ministrija izlēma veidot portālu skolas.lv – interaktīvu vietni skolniekiem, skolotājiem un vecākiem, lai gan uz to brīdi jau bija populārs privātais portāls e – klase.lv

Ministrija izsludināja konkursu. 2011.gadā kā vienīgais pretendents uzvarēja divu firmu AS Datorzinību centrs un SIA E Synergy apvienība. Jau gadu vēlāk ar projektu sākās problēmas. Eiropas fondu uzraugi pārtrauca struktūrfondu līdzmaksājumus, vēsta raidījums.

“Pirmā informācija, ka pastāv risks par turpmāku projekta realizāciju, bija jau 2012.gada kaut kāds vidus, pirmie signāli bija principā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kur viņi sagatavoja informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā. Tur bija detalizēti, kas notiek projektā, ka pastāv risks, ka var gadīties, ka izstrādātais projekts var nesasniegt savus mērķus,” norāda Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras Publiskās pārvaldes projektu departamenta direktors Edgars Kalbergs.

Edmunda Sprūdža vadītā Vides ministrija 2012.gadā valdībai sūdzējās, ka Izglītības ministrija skolas.lv projektu ievilkusi garumā. Drīz pēc tam Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra uz brīdi pārtrauca Eiropas maksājumus un pieprasīja no Izglītības ministrijas rīcības plānu. Mainījās valdības un ministri, plāns kavējās. Ar ziņojumu valdībai izglītības ministre Ina Druviete nāca tikai pērnā gada oktobrī. Ziņojumā konstatēts, ka portāls skolas.lv nedarbojas, par trīs miljoniem ir radīts brāķis, kas pilns ar kļūdām un kuru nelieto ne skolas, ne vecāki, ne arī skolnieki.

Tomēr ministre Ina Druviete bija pilna optimisma – kļūdas novērsīs, skolniekus ieinteresēs, Eiropas līdzekļus apgūs. Ir izgatavota mājaslapa, kuru šobrīd neviens nelieto. Tur arī nav ievietota vecākiem nepieciešamā informācija. Kā rakstīts maziem burtiņiem, funkcionalitāte pagaidām nav pieejama līdz saistīto modoļu izstrādes pabeigšanai valsts izglītības informācijas sistēmā.

Uz Druvietes optimisma viļņa valdība 2015.gada budžetā ieplānoja 3 miljonus eiro no Eiropas Savienības. Tomēr jau dažas nedēļas pēc budžeta pieņemšanas šā gada janvārī Eiropas naudas uzraugi galīgi paziņoja, ka struktūrfondu līdzfinansējuma nebūs, jo mērķis nav sasniegts. Līdz ar to šā gada budžeta ieņēmumu sadaļa dabā būs par trim miljoniem īsāka. Finanšu ministrs cer uz lielākiem ieņēmumiem no PVN un akcīzes nodokļa, budžeta izdevumus griezt nevajadzēšot.

Skolu portāla lietu arī pagājušajā nedēļā skatīja valdības sēdē. Premjerministre Laimdota Straujuma pieprasīja atrast vainīgos un bargi sodīt. Izglītības ministre Seile līdz 27.februārim solīja dienesta izmeklēšanas rezultātus, tomēr jau pāris dienas vēlāk sarunā ar Nekā personīga viņas optimisms par vainīgo atrašanu bija noplacis.

Seile apliecināja, ka notiek dienesta izmeklēšana, lai precīzi saprastu, kurā brīdī un kas ir atbildīgs par to, ka projektu īstenošana nav sasniegusi mērķi, tomēr norādīja, ka šis nav projekts, kurā mēs varam atrast vienu vainīgos.

Kad projektu sāka 2009.gadā, ministre bija Tatjana Koķe. Lielākā daļa maksājumu veica laikā, kad pie varas bija reformators Roberts Ķīlis. Viņš visus par projektu atbildīgos no ministrijas izdzenāja, tomēr projektu turpināja. Ķīlis vaino zaļos zemniekus, kas projektu uzrakstījuši sarežģītu un naudietilpīgu.

Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis atzīst, ka jau no sākta gala bija skaidrs, ka projekts ir ieņemts nepareizi.

“To varēja pārcirst, tas varēja iecirst robu budžetā un zināmā mērā arī pārsvītrot iespējas tajā brīdī interesi attīstīt digitālo apmācību. Nu es pieņēmu tādu lēmumu, ka to nedarīt. Vairāk kā miljons par mājaslapu… Tas ir… nu kā es saku… Tas ir čau… tādā nopietnā… Bet tas nav vienīgais čau, kas Izglītības ministrijā ir bijis. Ar viesiem Eiropas projektiem jau nav tā vienkārši, ņem un pārtaisa. Tur gāja sarežģīts saskaņošanas process, lai pārtaisītu un tā tālāk,” norādīja Ķīlis.

Neveiksmīgajā Skolas.lv projektā vairāk kā 800 000 (816 740) nopelnījis uzņēmums Microsoft Latvija, pusmiljonu (473 371) Lattelecom un 116 000 (116 442) audutorfirma ERNST AND YOUING. Tomēr visvairāk – 2 miljoni tikuši Datorzinību centra un E – Synergy apvienībai. Lai skolas.lv portālu uzturētu, ikgadu vajag vēl pusmiljonu eiro. Ministrija plāno tam vairs naudu netērēt. Tas nozīmē, ka valsts trīs ar pusi miljonus būs izšķērdējusi nebūtībā.