Pētījums: Iedzīvotāji sagaida mājokļu cenu lejupslīdes turpināšanos

Sākot no šā gada aprīļi SEB bankas ekonomistu grupa uzsāk jauna analītiskā rādītajā apkopošanu – reizi mēnesī SEB grupas ekonomisti prezentēs SEB Mājokļu cenu indikatoru, kas rādīs Latvijas sabiedrības noskaņojumu attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām tuvākajā nākotnē. Pirmais SEB Mājokļu cenu indikators, kas tika apkopots aprīļa laikā, rāda, ka lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa ir pārliecināti, ka mājokļu cenas turpinās kristies.

Vairākums Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā sagaida tālāku mājokļu cenu kritumu. SEB Mājokļu cenu indikators, kas uzrāda starpību starp tiem, kuri gada laikā sagaida cenu kāpumu un tiem, kuri uzskata, ka cenas kritīs, 2009. gada aprīlī bija -55.5, norādot uz iedzīvotāju pesimismu attiecībā uz iespējamo mājokļu cenu stabilizāciju tuvākajā laikā.

62% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tuvākā gada laikā mājokļu cenas samazināsies. Uz mājokļu cenu kāpumu cer 6% iedzīvotāju, savukārt 19% iedzīvotāju domā, ka mājokļu cenas gada laikā paliks pašreizējā cenu līmenī. SEB Mājokļu cenu indikatora dati liecina, ka jautājumā par mājokļa cenu attīstību sieviešu un vīriešu viedoklis ir līdzīgs.

Vērtējot noskaņojumu latviešu un citu tautību pārstāvju vidū, SEB Mājokļu cenu indikatora dati liecina, ka latvieši vairāk prognozē mājokļa cenu kritumu nekā citu tautību pārstāvji – attiecīgi 63% un 60%.

Lielākie pesimisti ir iedzīvotāji ar augstāko izglītību – tikai 4% uzskata, ka cenas gada laikā varētu pieaugt, kamēr 73% šīs grupas respondentu domā, ka cenas turpinās lejupslīdi. Savukārt iedzīvotāji ar pamatizglītību ir mazāk kritiski – 48% prognozē cenu kritumu, savukārt 13% pieļauj cenu pieaugumu.

Pārliecība par to, ka nekustamā īpašuma cenas tuvākā gada laikā varētu pieaugt, visizteiktākā ir cilvēkiem vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, savukārt prognozi par cenu samazināšanos visbiežāk minēja cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem.

Pesimistiskāki ir iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem (cenu kāpumu sagaida 4%, cenu kritumu – 72% respondentu), mazāks pesimisms vērojams iedzīvotāju grupās ar zemiem ienākumiem (7% kāpums pretstatā 55% kritumam).

Avots: BNA Latvia