Jaunākie SEB Mājokļu cenu indikatora dati liecina, ka decembrī līdzīgi kā visus iepriekšējos mēnešus kopš maija sabiedrība aizvien izteiktāk pauž viedokli, ka nekustamā īpašuma cenas tuvākā gada laikā pārtrauks kritumu un notiks cenu stabilizēšanās esošajā līmenī. SEB Mājokļu cenu indikators decembra laikā uzrādījis minimālu kāpumu – indikators palielinājies par 0,3 procentpunktiem līdz -18.8 (iepriekšējā mēnesī tas bija -19.1).
Negatīvs rādītājs liecina par to, ka, neņemot vērā neitrālo vērtējumu par cenu saglabāšanos esošajā līmenī, lielāka sabiedrības daļa paredz mājokļu cenu samazināšanos nevis kāpumu. Kopš maija, kad tika uzsākta iedzīvotāju noskaņojuma datu apkopošana, SEB Mājokļu cenu indikators pieaudzis par 36.7 procentpunktiem, samazinoties to cilvēku skaitam, kas paredz cenu kritumu, un nedaudz pieaugot to cilvēku skaitam, kas prognozē cenu kāpumu.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: „Līdzīgi kā iepriekšējā mēneša aptaujā, arī šomēnes visvairāk respondentu izvēlējušies tieši neitrālo atbildi, ka mājokļu cenas pēc gada nebūs mainījušās salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni. Šādi atbildēja 34% aptaujāto iedzīvotāju (iepriekšējā mēnesī – 36%). Lai cilvēku noskaņojums kļūtu pozitīvāks un vērsts uz pārdomām par cenu kāpumu, ekonomikā jāparādās izteiktākām stabilizācijas pazīmēm. Brīdī, kad cilvēki izjutīs ekonomikas stabilizāciju arī savos maciņos un viņu apziņā strauju augšanu vai strauju ekonomikas krišanu nomainīs mērena paredzamība, cilvēki būs gatavi daudz izteiktāk prognozēt izmaiņas mājokļu cenās. Pie tik lielas nenoteiktības, ko ietekmē kopējā situācija mājsaimniecības ekonomikā, ekstra aktivitātes īpašuma tirgū nav gaidāmas, un tas parādās arī noskaņojumā, attiecīgi arī indikatorā.”
Pēc SEB Mājokļu cenu indikatora vērtības stabila kāpuma iepriekšējos mēnešos šomēnes pieaugums bijis niecīgs, norādot uz iedzīvotāju noskaņojuma stabilizāciju – nav vērojams izteikts viedoklis par turpmāku cenu kāpumu vai tās kritumu, vairāk saglabājot viedokli, ka būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar esošajām cenām notiks.
Turpina samazināties to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka gaidāms tālāks nekustamā īpašuma cenu kritums. Jau otro mēnesi cenu kritumu prognozētāju skaits bijis mazāks nekā neitrāli noskaņoto iedzīvotāju skaits. Šobrīd 32% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēc gada mājokļu cenas būs zemākas nekā pašreizējās (iepriekšējā mēnesī šādu viedokli pauda 35% respondentu). Nekustamā īpašuma tālāka cenu kritumu prognozētāju skaits kopš 2009.gada maija samazinājies gandrīz uz pusi jeb par 30 procentpunktiem (maijā 62% uzskatīja, ka nekustamā īpašuma cenas 12 mēnešu laikā samazināsies).
Mēneša laikā nedaudz samazinājies optimistiski noskaņoto iedzīvotāju skaits – mājokļa cenu kāpumu gada laikā sagaida 13% no visiem respondentiem (iepriekšējā mēnesī – 16%).
