Pensiju un pabalstu plāni pārāk grandiozi

Jauno valdību veidojošās Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) priekšlikumu izpildei pensiju un pabalstu jomā nepieciešami simtiem miljonu eiro, aplēsusi Finanšu ministrija. Bet visu jaunveidojamās valdības darbības plānā iekļauto ideju realizācijai kopumā vajadzīgi pat vairāk nekā 1,7 miljardi eiro, tādēļ topošās valdības plānu pārējie partneri uzskata par praktiski neizpildāmu. Taču JKP piedāvā palielināt minimālo pensiju, kas ir zema un par ko Latviju starptautiskie eksperti kritizē jau gadiem, raksta NRA.lv.

JKP veidotajā valdības deklarācijā pausta apņemšanās tuvāko divu gadu laikā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pensijām palielināt līdz 500 eiro mēnesī, bet minimālo pensiju līdz 200 eiro. Minimālā pensija Latvijā pašlaik ir atkarīga no pensionāra darba stāža – vismazākā tā ir pensionāriem ar stāžu līdz 20 gadiem – tikai 70 eiro mēnesī, savukārt pensionāriem ar stāžu virs 40 gadiem – 108 eiro. Minimālo pensiju bija plānots palielināt, ieviešot jauno minimālā ienākuma koncepciju, taču tās ieviešana gadu no gada atlikta. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati rāda, ka pensionāriem tiek aprēķinātas pat mazākas pensijas, piemēram, pensija līdz 20 eiro aprēķināta gandrīz 4000 cilvēkiem.

Saskaņā ar JKP aprēķiniem, piedāvājums palielināt minimālo pensiju līdz 200 eiro, nākamā gada budžetā prasītu 51 miljonu eiro.

Taču izmaksāta tiek valstī noteiktā minimālā pensija. Pensiju līdz 200 eiro saņem 11,3 procenti Latvijas pensionāru. Vidējās vecuma pensijas apmērs pašlaik ir 331 eiro.

Saskaņā ar JKP aprēķiniem, piedāvājums palielināt minimālo pensiju līdz 200 eiro, nākamā gada budžetā prasītu 51 miljonu eiro. Savukārt Labklājības ministrijas aprēķins rāda, ja minimālo pensiju palielinātu līdz 215 eiro, gadā papildus būtu nepieciešams desmit reizes vairāk naudas – 524 miljoni eiro, jo minimālā vecuma pensija ir saistīta ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, invaliditātes pensiju un atlīdzībām. Vēl – mehāniska minimālās pensijas palielināšana, neskatot to kontekstā ar pensijām Latvijā kopumā, ir diskutabla, jo tagad ievērojams skaits pensionāru saņem nevis minimālo pensiju, bet pensiju ap 200 eiro. Var rasties jautājums par sociālo taisnīgumu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ieteica Latvijai būtiski palielināt minimālās pensijas apmēru, kas Latvijā nav mainīts jau vairāk nekā desmit gadus. Taču vai minimālo pensiju viena budžeta gada ietvaros var vairāk nekā dubultot – tas tomēr ir deklaratīvs solījums. Šogad vasarā Labklājības ministrija bija iesniegusi valdībā prioritāros pasākumus 2019. gadam, kur viens no tiem bija palielināt bāzi minimālās pensijas aprēķināšanai no 65 eiro uz 94 eiro, kas budžetā prasītu 19 miljonus eiro. Savukārt 500 miljoni eiro – sociālajam budžetam būtu nepaceļama summa.

Neapliekamais minimums pensijām pašlaik ir 250 eiro mēnesī. JKP piedāvā to noteikt – 500 eiro. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi samazinātos par 50 miljoniem eiro. Pensionāru federācija līdz šim prasījusi palielināt neapliekamo minimumu pensijām līdz 430 eiro, iedzīvotāji bija parakstījušies par iniciatīvu pensijas vispār neaplikt ar nodokli, taču Saeima izvēlējās mērenāku ceļu, palielinot katru gadu to par 50 eiro (2019. gadā – 300 eiro mēnesī). Arī ģimenes pabalsta palielināšana prasītu lielus izdevumus – ap 250 miljonus eiro 2019. gadā, bet politiķu ieplānotā ārstu un māsu atalgojuma celšanai nepieciešami vairāk nekā 350 miljoni eiro.

Pēc sarunas ar Finanšu ministriju Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns (JKP) pieļāvis iespēju, ka varbūt būs jāpārskata, kādos termiņos realizēt atsevišķus plānus, ziņo LETA.

Inga Paparde

Foto: Shutterstock