20. maijā Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz noteikt, ka kredītiestādei, pārejot citas personas īpašumā, ir nepieciešams Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) iesniegt apstiprināšanai kredītiestādes darbības plānu tuvākajiem trim gadiem.
Ja minētā norma iegūs likuma spēku, tad Latvijā būs aizliegts veidot fiktīvas bankas, kuras varētu tā ātri nodibināt un pāris mēnešus pēc reģistrācijas tā ātri palaist uz bankrotu. Savukārt, ja pēc šā likuma grozījumu pieņemšanas FKTK atļaus reģistrēt fiktīvu banku, tad tas varētu nozīmēt, ka FKTK dūšīgos ļāvējus sagaida Munkevica liktenis. FKTK amatpersonas jau tā ir lieli parādnieki varai, jo šī struktūra nepamanīja Parex bankas problēmas.
Šķietami nevainīgie Kredītiestāžu likuma labojumi vistiešākā veidā attiecas uz jautājumu, kam būs jāsaka galavārds par Parex bankas restrukturizācijas variantu.
Neatkarīgā jau rakstīja (27.04.), ka valdības pieņemtais plāns no Parex bankas izdalīt t. s. slikto banku nav valstij visizdevīgākais risinājums. Valdības akceptētā bankas pārveides plāna vienīgas trumpis ir hipotētiskā iespēja šāda plāna ietvaros “sodīt” bijušos bankas akcionārus. Ja bijušo bankas akcionāru kapitāls paliks Parex bankā un netiks pārcelts uz labo banku, tad, visticamāk, kapitāls pazudīs kopā ar bankas toksiskajiem aktīviem.
Parex bankas restrukturizācijas variants ir izvēlēts, nevis vadoties no maksimāla izdevīguma sabiedrībai un nodokļu maksātājiem, bet vadoties no iracionāliem argumentiem. Izdalot no Parex bankas labo banku, ir iespējams radīt kapitāla zaudējumus bijušajiem bankas akcionāriem.
Manuprāt, pat tā publikas daļa, kas, spriežot pēc interneta komentāriem, alkst Parex bijušo vadītāju asinis, nebūs gandarīta, ja kāds no bijušajiem miljonāriem cietīs zaudējumus, kārtējo reizi aplaupot nodokļu maksātājus. Cena, kas tiek maksāta par šādu gandarījumu, ir nesamērīga un neadekvāta. Ja, lai atņemtu Parex bijušajiem īpašniekiem vienu latu, visiem nodokļu maksātājiem tiks atņemti desmit latu, tad tā ir nevis Parex bijušo īpašnieku sodīšana, bet visu nodokļu maksātāju sodīšana.
Galveno kritiku pret likumu izteica Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, kurš pauda viedokli, ka izmaiņas likumā sašaurinās valsts iespējas reaģēt uz finanšu krīzi.
Tiesa, jau tagad veids, kā valdības ieceltie pārvaldnieki reaģē uz finanšu krīzi, iztirgojot Parex bankas aktīvus, rada pamatu lielām šaubām par godīgumu un valsts interešu patiesu ievērošanu. Valdības ieceltā Parex bankas vadība (par diviem maksājumiem) pārdeva Parex Leasing Rietumu bankai. Pircējam jāmaksā 100 ASV dolāru pirmajā maksājumā un ne mazāk par 100 ASV dolāriem otrajā maksājumā, bet gadījumā, ja pircēja nākotnes izmaksas no šā biznesa nebūs lielas, tad otrā maksājuma summa varbūt pārsniegs 100 dolāru.
Valdībai ir jāatrod mehānisms, kā pārtraukt valsts dalību Parex bankā, maksimāli ievērojot nodokļu maksātāju intereses.
Labojumu pieņemšana nozīmē, ka Saeima iegūs kontroli pār valdības darbību ar Parex banku un tās pārveidošanu deleģēs jau nākamajai valdībai. Tai, kura tiks pie varas pēc vēlēšanām.
Līdz ar to šo labojumu galvenā diskusija ir ne tikai par aizliegumu dibināt fiktīvas bankas, nosakot skarbu atbildību finanšu uzraugiem. Lielā mērā diskusija ir par valdības struktūru pēc vēlēšanām. Vai partiju grupa, kura, iespējams, valsti pēc vēlēšanām nevadīs, drīkst tagad atļaut iecerēto Parex bankas izputināšanas plānu. Saistības uzņemsies politiskie spēki, kas, ļoti iespējams, jau oktobrī dosies pa skuju taku, bet Parex problēmas pēc tam būs jārisina pavisam citiem līderiem.
Šonedēļ Vācijas finanšu uzraugi un pēc tam arī citu Eiropas valstu finanšu uzraugi pastiprināja finanšu un kredīta darbības noteikumus. Vācijas valdība apsolīja ieviest daudz stingrākus finanšu tirgus kontroles noteikumus. Grozījumi Kredītiestāžu likumā iekļaujas Eiropas kontekstā, bet aicinājumi ļaut izsniegt licenci bankām, kas bankrotēs pēc pusgada, izskatās kā klaja pretdarbība Eiropas Savienības politikai banku un finanšu sektora sakārtošanā.
Autors: Juris Paiders / NRA.lv
