Krīze tiesu sistēmā kļūst arvien smagāka. Bažas par Latvijas tiesu sistēmu, tai skaitā tajā valdošo korupciju, procesuālām nepilnībām, tiesnešu godprātības trūkumu un neobjektīvu tiesu, ir kļuvušas par skaudru realitāti.
Skaļākais no pēdējā laika gadījumiem, kas rada pamatotas aizdomas par tiesnešu neobjektivitāti un personīgu ieinteresētību lietas iznākumā, saistīts ar Ventspils mēra Aivara Lemberga vārdu, kura krimināllietas process ilgst jau deviņus gadus.
Lembergs saskaitījis, ka tiesvedības pirmajos apmēram četros gados pret viņu pieļauti 580 cilvēktiesību pārkāpumi. Papildus tam, tiesa neskaitāmas reizes ignorējusi Ventspils mēra iesniegto lūgumu tiesas sēdes filmēt un iepazīstināt sabiedrību ar atklātu tiesas procesa gaitu. Noraidījums aktualizējis jautājumu par to, vai tiesa maz ir interesēta taisnīgā iznākumā?
Lembergs īpašā Lūgumā apkopojis informāciju par būtiskākajiem pret viņu vērstajiem pārkāpumiem četru ar pus gadu laikā, kas aptver pusi no kopējā tiesvedības perioda, konkrēti raksturojot 580 cilvēktiesību pārkāpumu piemērus. Par pārējiem tiesvedības perioda četriem gadiem un to laikā pieļautajiem pārkāpumiem tiesā viņš sola iesniegt jaunu Lūgumu pēc tam, kad tiks novērsti iepriekš minētie 580 pārkāpumi.
Tomēr tas nebūt nav vienīgais gadījums. Arvien vairāk cilvēku uzdrošinās vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Juristi uzskata, ka Lemberga uzdrīkstēšanās skaļi runāt par šiem jautājumiem, kuriem Tieslietu ministrija pieskaras nelabprāt, varētu vairot šo cilvēku skaitu, kas, visticamāk, ierindos latviešus starp aktīvākajiem sūdzību iesniedzējiem.
Latvijas tiesu sistēma ne reizi vien nokļuvusi krustugunīs un tiek uzskatīts, ka tā jau ilgu laiku nedarbojas pēc likuma “Viens likums – viena taisnība visiem”. Tā vietā dominē savtīgas intereses, bez nolūka panākt taisnīgu rezultātu.
Kā atzīst zvērināta advokāte Astra Kalēja, cilvēku skaitam, kas vēršas ECT, nākotnē ir potenciāls pieaugt. “Mūsdienās ļoti strauji pieaug ar tiesas darbu neapmierināto cilvēku skaits, viņi ir gatavi savas aizskartās tiesības aizstāvēt arī ECT. Runa ir gan par tiesību aizskārumiem, gan nepamatotiem spriedumiem, tādējādi liedzot personām pilnvērtīgi realizēt savas tiesības vietējā mēroga tiesās. Redzot šos gadījumus, diemžēl veidojas kritisks viedoklis par tiesu varas darbu kopumā. Turklāt trīspakāpju tiesu sistēma bieži ir formāla, jo trešajā instancē iesniegtās kasācijas sūdzības netiek izskatītas, aprobežojoties ar rīcības sēdes lēmumu. Tiesu vara, tāpat kā jebkurš cits varas atzars, ir pakļauta sabiedrības vērtējumam un kritikai. Kā rāda cilvēku aktivitāte, šobrīd sabiedrībā pastāv pamatots uzskats, ka šis varas atzars neveic savas funkcijas pilnvērtīgi,” pauž Kalēja.
Viņa atgādina, ka jebkura persona, personu grupa vai nevalstiskā organizācija var vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja tās uzskata, ka kāda no Konvencijas dalībvalstīm ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētās tiesības. Šādu sūdzību sauc par individuālu sūdzību.
Personai nav obligāti jābūt pilsonim vienā no Konvencijas dalībvalstīm. Pārkāpumam, par kuru jūs sūdzaties, vienkārši jābūt izdarītam kādas dalībvalsts “jurisdikcijā”, kas parasti nozīmē – tās teritorijā.
Persona var būt privātpersona vai juridiska persona, piemēram, uzņēmums vai apvienība. “Jums jābūt tieši un personīgi cietušam no pārkāpuma, par kuru jūs sūdzaties. Jūs nevarat iesniegt vispārīgu sūdzību, par kādu likumu vai aktu, kas, piemēram, jums šķiet netaisnīgs. Tāpat jūs nevarat iesniegt sūdzību citu personu vietā (izņemot gadījumus, kad šīs personas ir skaidri identificētas un ir jūs iecēlušas par savu pilnvaroto pārstāvi),” atgādina Kalēja.
Pirms vērsties ECT, personai ir jāizmanto visi valsts iekšējie tiesību aizsardzības līdzekļi, kuri varētu atrisināt situāciju, par kuru tā sūdzas (parasti tas nozīmē iesniegumu atbilstošai tiesu instancei, kam seko apelācija, ja vien iespējams, un pat vēl viena apelācija augstākā tiesu instancē, piemēram, augstākajā tiesā vai konstitucionālajā tiesā, ja tāda ir).
Lai iesniegtu sūdzību, personai ir tikai seši mēneši kopš galīgā iekšējā lēmuma (kas parasti būs augstākās tiesu instances nolēmums). Pēc šī termiņa beigām Tiesa vairs nevar pieņemt jūsu sūdzību.
Sūdzību iespējams celt pret vienu vai vairākām valstīm, kurām Konvencija ir saistoša un kuras, jūsuprāt, ir pārkāpušas (ar kādu savu darbību vai bezdarbību, kas ietekmējusi jūs tiešā veidā) Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. “Darbību vai bezdarbību, par ko jūs sūdzaties, jābūt veikušai vienai vai vairākām valsts iestādēm kādā no iesaistītajām dalībvalstīm (piemēram, tiesai vai valsts pārvaldes iestādei),” skaidro zvērināta advokāte.
Tiesvedība notiek rakstiski. Par visiem Tiesas lēmumiem jūs tiksiet informēts rakstiski. Atklātas tiesas sēdes notiek tikai izņēmuma gadījumos. Svarīgi, ka lieta tiks izskatīta bez maksas un arī tiesvedības sākotnējā stadijā nav nepieciešams, lai jūs pārstāvētu jurists.
Arī citi tiesību eksperti pauž viedokli, ka ņemot vēra Latvijas iedzīvotāju neuzticēšanos valsts tiesu sistēmai, tie tuvākajā laikā varētu arvien biežāk meklēt palīdzību Eiropas Savienības tiesu sistēmā, lai tiktu sadzirdēti.
