netieši saistīti arī ar Latvijas Krājbanku, Satiksmes ministrijas valsts
sekretārs Anrijs Matīss šovakar Latvijas Televīzijas raidījumam «De
facto» atzina, ka uz valstij piederošo lidsabiedrību «airBaltic» tas
tiešu ietekmi nerada, taču ja šo darbību rezultātā rastos grūtības
pildīt solījumus otram lidsabiedrības akcionāram «Baltijas aviācijas
sistēmām», varētu rasties problēmas.
«De facto» atgādina, ka valsts un privātie «airBaltic» īpašnieki, kā arī kreditori par uzņēmuma glābšanu vienošanos noslēdza oktobra sākumā. Vienošanās parakstītāju vidū bija ne vien otrs lielākais lidsabiedrības īpašnieks – «Baltijas aviācijas sistēmas», bet arī «Latvijas Krājbanka», Vladimiram Antonovam tobrīd piederošā Lietuvas «Snoras» banka, kas finansēja «airBaltic» privāto akcionāru, kā arī ar Antonovu saistītā «Transatlantic Holdings Company» un «Investbank». Vienošanos parakstīja arī ārzonā reģistrētais «Taurus» un SIA «KD Jet». Vienošanās paredzēja, ka gan valsts, gan privātais akcionārs lidsabiedrības glābšanai ieguldīs ap 100 miljoniem latu, raksta Apollo.lv.
«Līdz šim visas saistības, kas ir bijušas, šie konkrēti 14 miljoni latu, tie ir ieskaitīti «airBaltic», viņš viņus lieto, viss ir kārtībā, kas attiecas uz valsts ieguldījumiem, tad neiztērētais valsts ieguldījums ir ap 11 miljoniem latu, tas glabājas Satiksmes ministrijas kontā Valsts kasē, tā kā šeit arī nav nekādas problēmas, par viņu nākotnes plāniem šobrīd ir grūti spriest, kā tā lieta attīstīsies,» raidījumam sacīja Matīss.
«De facto» norāda, ka līdz ar «Snoras» un arī «Latvijas Krājbankas» īpašnieku maiņu pašlaik neskaidra kļūst šo iestāžu turpmākā sadarbība ar «Baltijas aviācijas sistēmām». Saskaņā ar vienošanos valsts apņēmusies «airBaltic» ieguldīt kopā 57,6 miljonus latu, bet «Baltijas aviācijas sistēmām» līdz gada beigām jāpārskaita vēl 37,7 miljoni latu. «Baltijas aviācijas sistēmas» šonedēļ «De facto» attiecās komentēt «Snoras» bankas pārņemšanas iespējamās sekas attiecībā uz valstij doto solījumu izpildi, jo pagaidām esot grūti prognozēt, kā situācija attīstīsies. Arī Satiksmes ministrija nesteidz izteikt bažas, ka privātais akcionārs solījumus varētu nepildīt.
«Protams, svarīgi ir tas, lai otra puse, kas ir BAS pilda savas saistības un šogad šo naudu kopā ar Latvijas valsti, ko apņēmušies ieguldīt, tas ir jāiegulda, pretējā gadījumā nevarēsim veikt attīstības plānus, un tad ir problēmas,» «De facto» sacīja Matīss, vienlaikus piebilstot, ka «šobrīd nav tādi riski, ka kompānijai varētu kādas nekavējošas sekas rasties.»
Raidījums gan norāda, ka nav gan izslēgts, ka situācija var arī ievirzīties valstij ne tajā izdevīgākajā virzienā, ja privātajam akcionāram radīsies grūtības ar līdzekļu iegūšanu, tad visticamākais «airBaltic» daudz vairāk naudas būs jāiegulda no valsts puses, kas savukārt nozīmē lielāku slogu valsts budžetam. Šobrīd gan tiek uzsvērts, ka šāda iespēja ir maz ticama, taču ne neiespējama.
