Daudz tiek runāts par to, ka ir nepieciešams nodrošināt finansiālo labklājību jeb finansiālo stabilitāti, lai varētu dzīvot mierīgi un neuztraukties par naudas trūkumu, bet parasti netiek paskaidrots, ko īsti nozīmē šī finansiālā labklājība? Vai tā tiek sasniegta brīdī, kad vairs nav nepieciešamības izmantot tādus pakalpojumus kā atrie krediti, vai tomēr ir vajadzīgs kas vairāk?
Daudzi uzskata, ka finansiālā labklājība iestājas jau tajā brīdī, kad vairs nav nepieciešamības aizņemties naudu ikdienas pirkumiem, bet tā gluži nav. Finansiālā labklājība tiešām neaprobežojas ar izkļūšanu no parādiem un spēju nodrošināt visas pamata vajadzības. Ir vairāki konkrēti nosacījumi, kurus jānodrošina un jāievēro, lai varētu runāt par finansiālo labklājību.
Pats finansiālās labklājības pamats tiešām ir pašreizējā finansiālā drošība. Tas nozīmē, ka ir jābūt pārliecībai, ka vismaz tekošajā mēnesī jūs spēsit segt visus nepieciešamos maksājumus, izmantojot tikai jau nopelnīto naudu, nevis ņemot kredītus vai cita vaida aizdevumus, bet tas ir tikai pats sākums.
Nākamais solis ir nākotnes finansiālās situācijas drošība. Tas nozīmē ne vien spēju segt maksājumus konkrētajā brīdī, bet arī pārliecināties, ka spēsit segt maksājumus tālākā nākotnē, ieskaitot neparedzētus izdevumus. Tātad finansiālā labklājība ietver arī uzkrājumu fonda izveidi ārkārtas gadījumiem. Nepietiek vien ar to, ka dzīvojat pārticīgi pašlaik – ir jābūt pārliecībai, ka šāda situācija būs arī turpmāk, lai kas arī notiktu. Lai varētu runāt par pilnīgu drošības sajūtu, ir jābūt izveidotiem skaidras naudas uzkrājumiem vismaz trīs mēnešalgu apmērā, un papildus tam būtu ieteicams arī veikt investīcijas vērtspapīros, dārgmetālos vai nekustamajā īpašumā, jo skaidras naudas uzkrājumi nav pilnīgi droši.
Papildus spējai nodrošināt visu nepieciešamo gan pašlaik, gan tālākā nākotnē ir nepieciešama arī izvēles brīvība. Tas nozīmē, ka lēmumus par dažādu preču un pakalpojumu iegādi jūs pieņemat nevis balstoties tikai uz vajadzībām, bet arī uz vēlmēm. Vienkāršāk sakot, finansiālā labklājība sevī ietver arī spēju tērēt naudu lietām, kas sagādā prieku, bet nav vitāli nepieciešamas. Arī izvēles brīvību ir jāspēj nodrošināt gan pašlaik, gan tālākā nākotnē.
Finansiālā labklājība, protams, ietver arī finansiālo neatkarību jeb tikai savas naudas izmantošanu visu vajadzību un vēlmju nodrošināšanai. Tas gan pilnībā neizslēdz iespēju ņemt kredītus. Piemēram, ja ņemat hipotekāro kredītu mājokļa iegādei, jūsu finansiālā situācija vienalga var tikt vērtēta kā laba, ja pēc ikmēneša maksājumu veikšanas vēl joprojām varat atļauties visu, ko vēlaties, un spējat netērēt naudu no iekrājumiem. Vēl jo vairāk, nekustamā īpašuma iegāde var tikt uzskatīta par vērtīgu investīciju, ja rīkosities gudri. Īstermiņa kredīti gan ir pavisam cits stāsts. Ja ir nepieciešamība ņemt kredītus vai izmantot tādu pakalpojumu kā kredītlīnija, lai segtu ikdienas izdevumus, finansiālā labklājība noteikti nav sasniegta.
Īsāk sakot, finansiālā labklājība tiek sasniegta brīdī, kad finanses nekontrolē jūs, bet gan jūs kontrolējat savas finanses. Proti, ja jums ir regulāri jāatsakās no lietām, kuras vēlaties, jo nespējat tās atļauties vai arī zināt, ka to iegāde sabojās jūsu finansiālo situāciju nākotnē, jums noteikti vēl ir kur tiekties, bet ja varat dzīvot, nepiedomājot pie katra veiktā pirkuma, jo zināt, ka tas jūsu finansiālo situāciju nepasliktinās, jūs esat sasnieguši šo mērķi. Jāsaprot gan, ka finansiālā labklājība nav noturīga. Lai to uzturētu, vienalga ir jāseko līdzi savām finansēm.
