Lai turpinātu sarunas ar Madridi un panāktu pieņemamu risinājumu, Katalonijas līderis Karless Pudždemons otrdien, 10.oktobrī, aicināja vēl atlikt neatkarības pasludināšanu.

Pudždemons otrdien vakarā teica uzrunu reģionālajā parlamentā, informējot, ka referendumā piedalījās aptuveni 43% Katalonijas vēlētāju, no kuriem 90% atbalstīja neatkarību, taču tie, kas grib palikt Spānijas sastāvā, referendumu boikotēja.

Katalonijas līderis uzskata, ka referenduma rezultāti nav tikai Katalonijas lieta, tā ir Eiropas lieta, un nav cita ceļa, kā virzīties uz priekšu, kā vien demokrātijas un miera ceļš.

Pudždemons paziņoja, ka referendums dod mandātu Katalonijai kļūt par neatkarīgu valsti – republiku. “Mēs piedāvājam parlamentam atlikt neatkarības pasludināšanu, lai nākamajās nedēļās varam sākt dialogu, bez kura nav iespējams nonākt pie risinājuma. Mēs ticam, ka šobrīd jāatrisina saspīlējums un jāpilda apņemšanās pret kataloņu tautas 1.oktobra balsojumu,” pauda Katalonijas līderis.

Viņš stingri nosodīja Spānijas centienus bloķēt referendumu un atgādināja, ka lūdzis Madridei ļaut to rīkot likumīgi, bet neesot saklausījis dzirdīgas ausis.

Katalonijas parlamenta sēde beidzās bez neatkarības deklarācijas, kuru otrdien vakarā gaidīja simtiem neatkarības atbalstītāju, kas pulcējās pie Katalonijas parlamenta ēkas.

Spānijas valdība, neatzīstot šī referenduma rezultātus, informēja, ka tā neizslēdz iespēju izmantot konstitūcijas pantu, kas ļauj tai uz laiku atcelt reģiona autonomiju un ievest armiju.

„Pašreizējā kontekstā 1.oktobra rezultāti nevar tikt izmantoti kā iemesls Katalonijas neatkarības pasludināšanai. Bet tie rada iespēju sākt dialogu ar starptautisku starpniecību,” paziņoja Barselonas mēre Ada Kolau .

Spānijas premjers Marjano Rahojs brīdināja, ka neizslēdz pilnīgi neko, kas ir atļauts saskaņā ar likumu, lai saglabātu Spānijas vienotību. Tostarp apturēt Katalonijas autonomo statusu un pārņemt tiešu kontroli pār reģionu. Vēl pirmdien Rahoja vadītās valdošās Tautas partijas preses pārstāvis Pablo Kasado Pudždemonam piedraudēja ar arestu, ja viņš deklarēs neatkarību.

„Mēs nepiekāpsimies, un mums nav, par ko runāt ar sazvērniekiem. Vēsturei nevajadzētu atkārtoties, un ceru, ka nekādu deklarāciju nebūs. Pretējā gadījumā tas, kurš to deklarēs, var beigt tāpat kā tas, kurš to deklarēja pirms 83 gadiem,” sacīja Kasado.

Jau ziņots, ka 1.oktobrī notikušajā referendumā, ko centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu, 90,18% dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību. Tomēr referendumā piedalījušies tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo.

Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusēji, Spānijā izraisīsies bezprecedenta konstitucionālā krīze. Līdz šim neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Kataloniju.

Foto: DasWortgewand/https://pixabay.com/en/users/DasWortgewand-8385/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/