Iedzīvotāji par valsts ekonomiku ir optimistiskāki nekā par savu materiālo stāvokli

Iedzīvotāji par valsts ekonomiku ir optimistiskāki nekā par savu materiālo stāvokli

Pavasarī iedzīvotāji optimistiskāk sākuši vērtēt ekonomisko situāciju un tās pašreizējo attīstību valstī, taču personiskās finansiālās situācijas vērtējums ir nedaudz krities, liecina jaunākā «DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti.

Salīdzinot ar februāri, paaugstinājies iedzīvotāju vērtējums gandrīz visos nozīmīgākajos indikatoros – tostarp pozitīvāk tiek vērtēts arī valdības darbs un laba darba atrašanas iespējas. Vienlaikus gan nedaudz palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri skeptiski raugās uz ekonomiskās situācijas izredzēm nākotnē.

«DNB Latvijas barometrs» jau ilgstoši uzrāda tendenci, ka aptuveni 70-80% iedzīvotāju uzskata – labu darbu Latvijā atrast ir teju neiespējami. Tādēļ šoreiz pētījumā skaidrots, ko iedzīvotāji uzskata par labu darbu, kādi ir viņiem būtiskākie kritēriji jaunas darba vietas izvēlē un kāds ir efektīvākais veids jauna darba atrašanai, kā arī – cik lieliem ienākumiem, viņuprāt, pašreizējā ekonomiskajā situācijā jābūt uz vienu ģimenes locekli.

Plašāki jaunākā pētījuma rezultāti un ekspertu secinājumi tiks publiskoti trešdien, 16.maijā, raksta Apollo.lv.

Pētījumā iegūtos datus komentējuši Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomniece Elīna Egle, «DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, Biznesa augstskolas «Turība» valdes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Baumanis, Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode, Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska un citi eksperti.

«DNB Latvijas barometrs», kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā.

Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.