<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>ekonomika.lv</title>
	<atom:link href="http://www.ekonomika.lv/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://www.ekonomika.lv</link>
	<description>Svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko norišu analīze</description>
	<lastBuildDate>Thu, 17 May 2012 10:10:00 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.1.4</generator>
		<item>
		<title>Dombrovskis uzrunā Saeimas deputātus par valdības paveikto un iecerēto darbību</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/dombrovskis-uzruna-saeimas-deputatus-par-valdibas-paveikto-un-iecereto-darbibu/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/dombrovskis-uzruna-saeimas-deputatus-par-valdibas-paveikto-un-iecereto-darbibu/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 17 May 2012 10:10:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Makroekonomika]]></category>
		<category><![CDATA[Saeima]]></category>
		<category><![CDATA[valdība]]></category>
		<category><![CDATA[Valdis Dombrovskis]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=2830d8416f67e0bcf8feba46310798be</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
Šobrīd Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Saeimas sēdē sniedz ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un turpmākajiem darbiem.
Galvenais uzsvars ziņojumā tiek likts uz Latvijas veiksmīgo pieredzi krīzes pārv...]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/18625/img/small/orig/dombr555.jpg" alt="Dombrovskis uzrunā Saeimas deputātus par valdības paveikto un iecerēto darbību" />
			 		<strong><div align="justify">
Šobrīd Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Saeimas sēdē sniedz ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un turpmākajiem darbiem.
</div></strong></p>Galvenais uzsvars ziņojumā tiek likts uz Latvijas veiksmīgo pieredzi krīzes pārvarēšanā, ekonomisko izaugsmi un politisko procesu pārmantojamību, ko nodrošinājūsi premjera darbība jau trīs termiņu garumā, raksta <a href="http://nra.lv" >NRA.lv</a>.<br /><br />Valdības vadītājs norāda, ka situācija tautsaimniecībā strauji uzlabojas, mazinās bezdarbs, aug eksporta rādītāji. <br /><br />&quot;Lai izaugsme turpinātos, turpmākās prioritātes ir ekonomikas konkurētspējas uzlabošana, eksporta veicināšana, kā arī investīciju piesaiste,&quot; uzsver Dombrovskis. Ministru prezidents aicina izmantot Latvijas veiksmes faktoru - starptautiskās sabiedrības un finanšu tirgu uzticību, aktivizējot investīciju piesaisti un veicinot jaunu darba vietu radīšanu.<br /><br />Fiskālās ilgtspējas nodrošināšanai valdība noslēgusi starptautiskās aizdevuma programmu, kas palīdzēja pārvarēt finanšu krīzes smagāko posmu. Turpmāk atbildīga fiskālā politika Latvijai nepieciešama ne tikai, lai pievienotos eiro zonai, bet lai nodrošinātu stabilu izaugsmi un pasargātu no turpmākiem finanšu satricinājumiem. &quot;Arī turpmāk būs rūpīgi un atbildīgi jāveic ikgadējo valsts budžetu izstrāde, sabalansējot vēlmes ar iespējām, kā arī nodrošinot pretciklisku fiskālo politiku atbilstoši Saeimā iesniegtajam Fiskālās disciplīnas likumam,&quot; ziņojumā saka Dombrovskis.<br /><br />Kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem nākotnē V. Dombrovskis min darbu demogrāfijas un tautas ataudzes veicināšanai. Nākamgad no valsts budžeta plānots novirzīt 23 miljonu latu mērķdotācijām pirmsskolas pedagogu algām, kā arī plānots būvēt jaunus bērnudārzus, izmantojot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu. Tāpat ir jāturpina uzsāktās izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmā, kas paredz pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu. Mazinoties iedzīvotāju skaitam, būtiski, lai strādājošie var uzturēt pensionārus, tādējādi jāveicina darba dzīvē pavadīto gadu skaits. Valdības mērķis ir panākt, ka bezdarba līmenis valstī nepārsniedz 10%.<a rel="tag">Saeima</a><a rel="tag">valdība</a><a rel="tag">Valdis Dombrovskis</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/dombrovskis-uzruna-saeimas-deputatus-par-valdibas-paveikto-un-iecereto-darbibu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Puse iedzīvotāju joprojām nezina, vai jāaizpilda deklarācija</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/puse-iedzivotaju-joprojam-nezina-vai-jaaizpilda-deklaracija/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/puse-iedzivotaju-joprojam-nezina-vai-jaaizpilda-deklaracija/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 17 May 2012 08:26:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ražošana]]></category>
		<category><![CDATA[deklarācija]]></category>
		<category><![CDATA[Evita Teice Mamaja]]></category>
		<category><![CDATA[TNS Latvia]]></category>
		<category><![CDATA[VID]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=76d7c3cbe9b658bf490c2c4fbd5bf249</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
Līdz mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām atlikušas tikai divas nedēļas, bet liela daļa iedzīvotāju joprojām pat nezina, vai uz viņiem šī prasība attiecas. Turklāt aprēķini liecina, ka vals...]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/18620/img/small/orig/deklaracija.jpg" alt="Puse iedzīvotāju joprojām nezina, vai jāaizpilda deklarācija" />
			 		<strong><div align="justify">
Līdz mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām atlikušas tikai divas nedēļas, bet liela daļa iedzīvotāju joprojām pat nezina, vai uz viņiem šī prasība attiecas. Turklāt aprēķini liecina, ka valsti par savu materiālo stāvokli pagaidām ir informējusi tikai aptuveni trešdaļa to personu, no kurām to gaida.
</div></strong></p>Pētījumu aģentūras TNS Latvia aptauja liecina: par to, vai uz viņiem attiecas sākumdeklarēšanās prasība, ir informēti tikai nedaudz vairāk par pusi jeb 55% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Turklāt pilnīga skaidrība ir tikai 28% cilvēku, bet 27% uzskata, ka par jauno kārtību zina tikai virspusēji. 22% aptaujāto noteikti nav informēti par nulles deklarāciju, savukārt 19% – drīzāk nav informēti par to, vai uz viņiem attiecas sākumdeklarēšanās sistēma.<br /><br />Jāpiebilst, ka līdz pagājušās nedēļas beigām Valsts ieņēmumu dienests (VID) bija no dzīvotājiem saņēmis 24360 mantiskā stāvokļa deklarācijas jeb nedaudz vairāk par trešdaļu no tiem 70 tūkstošiem iesniegumu, kurus eventuāli paģērējuši likumdevēji. VID pārstāve Evita Teice Mamaja sarunā ar <a href="http://nra.lv" >Neatkarīgo</a> gan norādīja, ka prognozēt to, cik nulles deklarācijām būtu jānonāk dienesta rokās, esot visnotaļ sarežģīti. «Lai gan likuma anotācijā minēti apmēram 70 tūkstoši iesniegumu, patiesais deklarāciju daudzums varētu būt mazāks. Sākotnējie aprēķini tika balstīti uz banku sniegto informāciju par iedzīvotāju hipotekārajiem kredītiem, taču liela daļa aizdevumu, visticamāk, tika izsniegta valsts amatpersonām, kurām savukārt fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas nav jāaizpilda, jo visu nepieciešamo informāciju reizi gadā jau uzrāda amatpersonu deklarācijās,» teic VID pārstāve, uzsverot, ka Latvijā ir apmēram 60 tūkstoši amatpersonu.<br /><br />Tie iedzīvotāji, uz kuriem prasība aizpildīt deklarāciju tomēr attiecas, šķiet, nesteidzas ar došanos uz ieņēmumu dienestu. Novērojumi liecina, ka, tuvojoties deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām, VID klientu apkalpošanas centros sāk veidoties rindas, lai saņemtu konsultāciju par nulles deklarācijas aizpildīšanu.<br /><br />E. Teice Mamaja gan skaidro, ka rindās ir jāstāv nebūt ne visiem deklarāciju iesniedzējiem, jo pastāv pieci veidi, kā iedzīvotājs var valsti informēt par savu materiālo stāvokli. Visvienkāršāk jaunās prasības var izpildīt elektronisko parakstu īpašnieki, kuri aizpildīto veidlapu nosūta ar epasta starpniecību, kā arī VID elektroniskās sistēmas lietotāji, kuri attiecīgo veidlapu aizpilda elektroniski. Tāpat no rindām nav jābaidās tiem, kuriem veidlapu aizpildīšanai nav nepieciešama VID darbinieku konsultācija – šie iedzīvotāji sagatavoto veidlapu var iesniegt jebkurā VID centrā, to iemetot īpašā kastē. Ja došanās uz VID tomēr ir problemātiska, aizpildīto deklarāciju var nosūtīt arī pa pastu. Savukārt personām, kuras tomēr pašas saviem spēkiem netiek galā ar veidlapu aizpildīšanu, var nākties gaidīt rindās, lai lūgtu palīdzību VID speciālistiem.<a rel="tag">deklarācija</a><a rel="tag">Evita Teice Mamaja</a><a rel="tag">TNS Latvia</a><a rel="tag">VID</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/puse-iedzivotaju-joprojam-nezina-vai-jaaizpilda-deklaracija/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Pieaugot degvielas cenām, zog ekonomiskās klases un dīzeļa automašīnas</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/pieaugot-degvielas-cenam-zog-ekonomiskas-klases-un-dizela-automasinas/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/pieaugot-degvielas-cenam-zog-ekonomiskas-klases-un-dizela-automasinas/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 17 May 2012 06:55:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ražošana]]></category>
		<category><![CDATA[Apdrošināšana]]></category>
		<category><![CDATA[automašīnu zādzības]]></category>
		<category><![CDATA[benzīna cenas]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=22017b4f51cbcd24be1545a273b582c8</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
No visām nozagtajām automašīnām, par kurām apdrošināšanas atlīdzības izmaksa pieteikta «BTA Insurance Company» SE, 57% automašīnu pieder ekonomiskajai klasei vai izmanto dīzeļdegvielu.&#160;
 Kopš pagājušā gada ...]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/18617/img/small/orig/auto_sastregums.jpg" alt="Pieaugot degvielas cenām, zog ekonomiskās klases un dīzeļa automašīnas" />
			 		<strong><div align="justify">
No visām nozagtajām automašīnām, par kurām apdrošināšanas atlīdzības izmaksa pieteikta «BTA Insurance Company» SE, 57% automašīnu pieder ekonomiskajai klasei vai izmanto dīzeļdegvielu.&nbsp;
</div></strong></p><p> Kopš pagājušā gada aprīļa, pieaugot 95. markas benzīna cenām par 11 % un
 dīzeļdegvielas cenām par 5 %, vērojama tendence, ka visvairāk tiek 
zagtas mazlitrāžas automašīnas ar 1,6 – 2 litru motoru, kā arī 2 – 2,2 
litru motora automašīnas, kurās tiek izmantota dīzeļdegviela.</p> 
  <p>«BTA» šā gada pirmajos četros mēnešos saņēmis KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par summu, kas par 21 % pārsniedz pērn šajā pašā laikā «BTA» iesniegto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu kopējo summu – 6,12 milj. latu.<br /><br />2011. gadā visvairāk zagtās automašīnas līderpozīcijas saglabāja «Toyota» markas automašīnas - par garnadžu vispieprasītāko modeli kļuva «Avensis», kura motora tilpums svārstās no 1,6 līdz 2 litriem. Savukārt šogad «BTA» novēroja tendenci, ka par visvairāk zagtajām kļuvušas «Volkswagen» (VW) markas automašīnas, īpaši «Passat», ar dīzeli braucošs «Touran» un «Smart» modeļi. Arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centra dati liecina, ka šogad zagtākā automašīna ir «VW». Līdz aprīļa sākumam jau tika nozagtas 90 šīs markas automašīnas. Savukārt otrajā vietā ir «Audi» un «BMW» markas automašīnas.<br /><br />«Ja agrāk zagļi bija iecienījuši ekskluzīvo modeļu automašīnas, tad pašlaik pieprasījums pieaudzis pēc ekonomiskām automašīnām, jo tās ir daudz vieglāk realizēt Lietuvā un Krievijā, kur nonāk lielākā daļa Latvijā zagto automašīnu. Kompānijas statistika liecina, ka straujš ekonomiskās klases automašīnu zādzību skaita pieaugums notika tieši pagājušā gada oktobrī, kad saasinājās jautājums par degvielas cenām, un to kāpums kļuva aizvien manāmāks. Neapšaubāmi zādzību dinamikā vērojama arī sezonalitāte. Gada tumšākajos mēnešos, sākot ar oktobri un līdz pat martam, automašīnu zādzību un apzagšanas gadījumu skaits palielinās,» komentē Iveta Rijniece, «BTA Insurance Company» Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore.<br /><br />Likumsakarīgi, kā arī KASKO atlīdzībām raksturīga sezonalitātei. Lielāks KASKO atlīdzību pieteikumu skaits vērojams tieši tumšajos ziemas mēnešos, kā arī divos pavasara mēnešos (martā, aprīlī), kad aktualizējas ceļu kvalitātes jautājums, un Jāņu laikā - jūnijā.<br /><br />«Apjomīgākās KASKO atlīdzības, protams, tiek izmaksātas par nozagtām vai pilnīgi bojātām (nodegušām, avarējušām) automašīnām. Lai gan ekonomiskās krīzes laikā saņēmām daudz viltus pieteikumu par automašīnu bojājumiem, ar mērķi saņemt atlīdzības izmaksu, tad tagad šī problēma ir mazinājusies. Lielās atlīdzības parasti ir par automašīnas zādzībām. Šogad jau esam saņēmuši atlīdzību pieteikumus par 2,17 milj. latu, no kuriem izmaksāti 1,35 miljoni latu. Tā ir trešā daļa no pērn saņemtajiem apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem. Pieaugums salīdzinot ar pērno gadu ir 21 % procents,» skaidro Rijniece.&nbsp; </p><a rel="tag">apdrošināšana</a><a rel="tag">automašīnu zādzības</a><a rel="tag">benzīna cenas</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/pieaugot-degvielas-cenam-zog-ekonomiskas-klases-un-dizela-automasinas/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Pētījums: labu darbu raksturo labs atalgojums</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/petijums-labu-darbu-raksturo-labs-atalgojums/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/petijums-labu-darbu-raksturo-labs-atalgojums/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 16 May 2012 15:13:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Makroekonomika]]></category>
		<category><![CDATA[atalgojums]]></category>
		<category><![CDATA[darbs]]></category>
		<category><![CDATA[DNB Latvijas barometrs]]></category>
		<category><![CDATA[Eiropa]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=64e106cf2253af1114796e115aaccc19</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
Ņemot vērā, ka Latvijā un daudzviet Eiropā joprojām ir salīdzinoši augsts bezdarba līmenis un vairākums &#34;DNB Latvijas barometra&#34; aptaujāto iedzīvotāju jau ilgstoši uzskata, ka iespējas Latvijā atrast labu d...]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/18614/img/small/orig/bezdarbs.jpg" alt="Pētījums: labu darbu raksturo labs atalgojums" />
			 		<strong><div align="justify">
Ņemot vērā, ka Latvijā un daudzviet Eiropā joprojām ir salīdzinoši augsts bezdarba līmenis un vairākums &quot;DNB Latvijas barometra&quot; aptaujāto iedzīvotāju jau ilgstoši uzskata, ka iespējas Latvijā atrast labu darbu ir sliktas, jaunākajā pētījumā šoreiz skaidrots, kas iedzīvotāju izpratnē ir labs darbs un kādi kritēriji to raksturo.
</div></strong></p>Pētījuma rezultāti liecina, ka aptuveni trīs ceturtdaļas (74%) respondentu kā galveno kritēriju min labu atalgojumu; citi darbu raksturojoši faktori ir daudz mazāk nozīmīgi: otrais biežāk minētais kritērijs - &quot;interesants darbs&quot; - guvis tikai 48% aptaujāto atbalstu, bet citi tikuši uzskatīti par vēl mazsvarīgākiem.<br /><br />Tai pašā laikā jāatzīst, ka kopš 2010. gada, kad tika veikts līdzīgs pētījums, būtiski pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuriem ir ļoti svarīgi, lai darbs būtu interesants (2010.g. - 33%, 2012.g.- 48%), kā arī to aptaujāto īpatsvars, kuriem ir būtiski, lai darbavietā būtu labi kolēģi (2010.g. - 18%, 2012.g. - 31%).<br /><br />Kā vismazāk būtiskos kritērijus, kas raksturo labu darbu, iedzīvotāji minējuši labu uzņēmuma vai iestādes &quot;augstāko&quot; vadību (4%) un labu darbavietas tēlu, reputāciju sabiedrībā (6%). Arī laba tiešā priekšniecība un iespēja mācīties un gūt jaunas zināšanas ir būtiska mazāk nekā piektajai daļai respondentu. Jāpiebilst, ka šo faktoru nozīmīgums pēdējo divu gadu laikā nav būtiski mainījies.<br /><br />DNB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Dace Kauliņa rezumē: &quot;Pētījuma rezultāti liecina, ka piedāvātais atalgojums joprojām ir noteicošais faktors darba izvēlē un tikai pēc tam seko darba saturs, kas dominē valstīs ar lielāku sociālo nodrošinātību. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēkiem nepieciešams nodrošināt savas pamatvajadzības, un šī tendence nemainīsies, kamēr valstī kopumā netiks sasniegts pietiekams dzīves līmenis.&quot;<br /><br />Likumsakarīgi, ka augstāks atalgojums ir arī būtiskākais kritērijs, lai, izvēloties starp vairākiem darba piedāvājumiem, dotu priekšroku tam, kur sola maksāt vairāk. Tas ir būtiski 79% aptaujāto. Otrs nozīmīgākais kritērijs ir sociālās garantijas, ko norādījuši 38% &quot;DNB Latvijas barometra&quot; respondentu. Tikmēr samērā līdzīgu atbalstu guvuši tādi izvēles kritēriji kā ērta ģeogrāfiskā atrašanās vieta (27%), labi un elastīgi darba apstākļi (26%) un amata atbilstība respondenta specialitātei un zināšanām (25%). Salīdzinoši reti pie darbavietas izvēles kritērijiem aptaujātie atzīmējuši iespēju ieņemt augstāku amatu nekā līdz šim (10%) un gūt jaunas zināšanas (10%), savukārt iespēju strādāt starptautiskā vidē novērtētu vien 5% aptaujāto.<br /><br />Darba samaksas nozīmīgums dominē arī atbildēs uz jautājumu, kuru darba piedāvājumu respondenti pieņemtu, ja būtu jāizvēlas - strādāt kvalificētu darbu par zemāku samaksu vai mazkvalificētu darbu par augstāku samaksu. 61% aptaujāto atzina, ka izvēlētos mazkvalificētu darbu par lielāku samaksu, savukārt pretējo variantu izvēlētos vien 24% aptaujāto. Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar 2010. gadā veikto pētījumu, iedzīvotāju viedoklis šai jautājumā nav būtiski mainījies.<br /><br />Savukārt, vērtējot, cik lieliem ienākumiem patlaban jābūt uz vienu ģimenes locekli, lai varētu iztikt, vidējā atzīmētā summa ir 364 lati. Interesanti, ka 8% aptaujāto spētu iztikt, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli būtu līdz 150 latiem, bet līdzīgs skaits - 10% aptaujāto - norādījuši, ka tiem jābūt vairāk nekā 500 latiem. Turklāt zināmas pārdomas raisa fakts, ka vislielākās atalgojuma ekspektācijas ir uzņēmējiem un vadītājiem, kā arī - skolēniem un studentiem.<br /><br />Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperte Anita Līce norāda: &quot;16% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem atzīmējuši, ka viņiem nepieciešams 501 lats mēnesī, kas ir ievērojami vairāk nekā vecāku paaudžu grupas aptaujāto vidū minētās summas. Kopumā ambīcijas nav sliktas, īpaši ņemot vērā to, ka Latvija ir iespēju zeme jauniem un apņēmīgiem cilvēkiem, par ko arī liecina fakts, ka lielāko atalgojumu Latvijā saņem 30 līdz 34 gadus veci darbinieki. Tomēr jautājums paliek atklāts - ko jaunieši ir gatavi darīt, lai saņemtu atbilstošu atalgojumu? Vai ir gatavi ieguldīt spēkus izglītībā un darba pieredzes iegūšanā, pat ja nāktos kādu laiku bez maksas darboties mācību praksē vai brīvprātīgajā darbā? Vai arī tās ir tikai nesamērīgas ekspektācijas, kas paredz vilšanos, saskaroties ar reālo nodarbinātības situāciju?&quot;<br /><br />Analizējot iespējas pašreizējā situācijā atrast jaunu darbu, mazliet vairāk nekā puse &quot;DNB Latvijas barometra&quot; aptaujāto iedzīvotāju atzīmējuši, ka efektīvākais veids, kā iegūt jaunu darbu, ir - ar neformālo kanālu (radu, draugu, paziņu loka) starpniecību. Tikmēr ievērojami retāk aptaujātie atzīmējuši, ka efektīvs veids, kā rast jaunu darbu, ir sekot darba sludinājumiem avīzēs un internetā (14%), pašiem aktīvi pieteikties interesējošajās darbavietās (13%) un izmantot Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumus (9%). Kā visneefektīvākā metode norādīta darbā iekārtošanās firmu pakalpojumu izmantošana (3%).<br /><br />Raksturojot galvenos iemeslus, kādēļ daudzi cilvēki Latvijā kļuvuši par &quot;ilgstošajiem&quot; bezdarbniekiem un pat vairs necenšas meklēt darbu, aptaujātie visbiežāk minējuši neticību tam, ka Latvijā var atrast pieņemamu darbu (45%). Tiesa gan, 37% aptaujāto uzskata, ka daudziem ir izdevīgāk iztikt no pabalstiem un nevis no piedāvātās algas. Tikmēr nedaudz retāk aptaujātie norādījuši, ka darba meklētājiem bieži vien ir grūti izbraukāt līdz piedāvātajai darba vietai (35%), viņiem trūkst darba tirgū nepieciešamo prasmju un izglītības (34%), kā arī - vairākums &quot;ilgstošo&quot; bezdarbnieku vienkārši nevēlas un neprot strādāt (33%).<br /><br />Iedzīvotāju kritiskais noskaņojums darba tirgus jomā zināmā mērā sasaucas ar &quot;DNB Latvijas barometra&quot; ikmēneša indikatoriem, kuri joprojām caurmērā ir samērā kritiski, tomēr pēc krituma februārī patlaban ir nedaudz uzlabojušies.<br /><br />Vērtējot kopējās situācijas attīstību valstī, iedzīvotāji retāk nekā februārī norādījuši, ka situācija attīstās nepareizā virzienā, - ja februārī tā domāja 64% aptaujāto, tad jaunākajā &quot;DNB Latvijas barometra&quot; pētījumā tā apgalvojuši 61% respondentu. Turklāt par astoņiem punktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri Latvijas pašreizējo ekonomisko stāvokli vērtē kā sliktu. Tikmēr, vērtējot ekonomiskā stāvokļa izmaiņu virzienu, salīdzinājumā ar februāri nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri norāda, ka situācija pamazām uzlabojas.<br /><br />DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, analizējot rezultātus vairāku gadu griezumā, saka: &quot;Bez lielas sajūsmas, tomēr pakāpeniski pašreizējā ekonomikas stāvokļa vērtējums martā sasniedzis augstāko punktu kopš 2008. gada vasaras. Tātad vismaz daļēji respondenti nošķir īslaicīgas savas finansiālās situācijas svārstības no kopējās lietu virzības.&quot;<br /><br />Tomēr iedzīvotāju vērtējums savu ģimeņu materiālajam stāvoklim turpina pasliktināties - ja janvārī to par sliktu uzskatīja 37% aptaujāto, tad martā jau 43%. Turklāt, prognozējot ģimenes materiālā stāvokļa perspektīvas turpmākā gada laikā, iedzīvotāji nedaudz biežāk izsaka negatīvas prognozes - attiecīgi 19% aptaujāto atzīmējuši, ka viņu ģimenes materiālā situācija tuvākajā laikā pasliktināsies.<br /><br />Neskatoties uz visu iepriekš minēto, jaunākā &quot;DNB Latvijas barometra&quot; respondenti nedaudz pozitīvāk nekā februārī vērtējuši valdības darbu. Ja februārī ar valdības darbu bija neapmierināti 80% aptaujāto, tad martā - vien 73%.<a rel="tag">atalgojums</a><a rel="tag">darbs</a><a rel="tag">DNB Latvijas barometrs</a><a rel="tag">Eiropa</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/petijums-labu-darbu-raksturo-labs-atalgojums/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Bērziņš aicina pilsētniekus pārcelties uz laukiem un pašiem audzēt sev veselīgu pārtiku</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/berzins-aicina-pilsetniekus-parcelties-uz-laukiem-un-pasiem-audzet-sev-veseligu-partiku/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/berzins-aicina-pilsetniekus-parcelties-uz-laukiem-un-pasiem-audzet-sev-veseligu-partiku/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 16 May 2012 14:59:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ražošana]]></category>
		<category><![CDATA[Andris Bērziņš]]></category>
		<category><![CDATA[pārtika]]></category>
		<category><![CDATA[PVN]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=714eb192226f64cb20760796bd930131</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
Valsts prezidents Andris Bērziņš aicina gan lauciniekus, gan pilsētniekus neslinkot un pašiem audzēt sev veselīgus produktus.
«Kāpēc mums, sevišķi lauciniekiem, neatgriezties pie tā, lai katram ir savs dārzs, kur audz]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/18611/img/small/orig/darzeni123.jpg" alt="Bērziņš aicina pilsētniekus pārcelties uz laukiem un pašiem audzēt sev veselīgu pārtiku" />
			 		<strong><div align="justify">
Valsts prezidents Andris Bērziņš aicina gan lauciniekus, gan pilsētniekus neslinkot un pašiem audzēt sev veselīgus produktus.
</div></strong></p>«Kāpēc mums, sevišķi lauciniekiem, neatgriezties pie tā, lai katram ir savs dārzs, kur audzēt savu veselīgo pārtiku?» runājot par aicinājumiem samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai, prezidents sacīja Latvijas Televīzijas raidījumā «Labrīt, Latvija!».<br /><br />«Un lai pilsētnieki arī brauc uz laukiem! Ir pavasaris, vēl to var paspēt. Mēs ejam uz veikaliem, lai par dārgu naudu pirktu veselīgu produkciju. Kāpēc mums pašiem to nedarīt? Kāpēc nepielikt savu roku? Es to personīgi to daru un aicinu citus to darīt. Skatoties, kāda kustība notiek veikalos, kur pārdod ar zemkopību un lauksaimniecību saistītās lietas, aktivitāte ir ļoti liela. Viss vēl ir priekšā,»  sacīja Bērziņš.<br /><br />Bērziņš pozitīvi vērtēja valdības aizsākto nodokļu samazināšanas procesu, norādot, ka drīzumā gaidāma nodokļu harmonizēšana, raksta <a href="http://apollo.lv" >Apollo.lv</a>.<br /><br />Kā ziņots, valdībā vakar atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz, ka PVN likme no 1.jūlija tiks samazināta par vienu procentpunktu - no pašreizējiem 22% uz 21%, bet IIN likme par vienu procentpunktu - no pašreizējiem 25% uz 24% - tiks samazināta no nākamā gada 1.janvāra.<a rel="tag">Andris Bērziņš</a><a rel="tag">pārtika</a><a rel="tag">pvn</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/berzins-aicina-pilsetniekus-parcelties-uz-laukiem-un-pasiem-audzet-sev-veseligu-partiku/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>EM ir atvērta arī turpmākam dialogam ar biodegvielu ražošanas nozari</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/em-ir-atverta-ari-turpmakam-dialogam-ar-biodegvielu-razosanas-nozari/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/em-ir-atverta-ari-turpmakam-dialogam-ar-biodegvielu-razosanas-nozari/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 16 May 2012 14:46:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Tirdzniecība]]></category>
		<category><![CDATA[Biodegviela]]></category>
		<category><![CDATA[ekonomikas ministrija]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=52ef74ed680011f625d57995aad749c0</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
Aktīvu, regulāru un atklātu dialogu ar biodegvielu ražošanas nozares komersantiem un nevalstiskajām organizācijām par nozares turpmākās attīstības iespējām bez valsts budžeta tiešajām subsīdijām Ekonomikas ministr...]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/18609/img/small/orig/lexus_benzins.jpg" alt="EM ir atvērta arī turpmākam dialogam ar biodegvielu ražošanas nozari" />
			 		<strong><div align="justify">
Aktīvu, regulāru un atklātu dialogu ar biodegvielu ražošanas nozares komersantiem un nevalstiskajām organizācijām par nozares turpmākās attīstības iespējām bez valsts budžeta tiešajām subsīdijām Ekonomikas ministrija sāka jau pagājušajā gadā. Kopš tā laika notikušas vairākas tikšanās, diskusijas un sarakste ar nozares uzņēmumiem, lai kopīgi meklētu alternatīvus atbalsta veidus.
</div></strong></p><p>Ekonomikas ministrijas ekspertu veiktā analīze un ierobežotās valsts budžeta iespējas liecina, ka nozares turpmākai attīstībai ir jāturpina līdzšinējie netiešā atbalsta instrumenti - samazinātās akcīzes nodokļa likmes biodegvielas un fosilās degvielas maisījumiem, kuros biodegvielas saturs ir vismaz 30%, kā arī 5% obligātais piejaukums fosilajai degvielai, kas veicina biodegvielas patēriņu un nodrošina ražotājiem stabilu noieta tirgu. Tāpat ir jāizvērtē iespējas palielināt biodegvielu izmantošanu sabiedriskajā transportā, kā arī kopīgi ar degvielas tirgotājiem un autotirgotājiem jādiskutē par iespējām palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degviela -  līdz 7% dīzeļdegvielai un līdz 10% benzīnam.&nbsp;<br /><br />No valsts budžeta laika periodā no 2005.gada līdz 2010.gadam deviņiem biodegvielu ražojošajiem uzņēmumiem ir samaksātas tiešās subsīdijas 67,3 miljonus latu apmērā. Patlaban nozares uzņēmumu sniegtā informācija liecina, ka turpmākajos trīs gados no valsts nepieciešams vēl vismaz 30 miljonu latu atbalsts no valsts budžeta. <br /><br />Tomēr līdzšinējā biodegvielu ražošanas nozares attīstība Latvijā un valsts atbalsta instrumentu efektivitātes analīze rāda, ka biodegvielu ražošanas nozares turpmāko izaugsmi vislabāk varētu stimulēt biodegvielu patēriņa pieaugums, ko valsts no savas puses piedāvā sekmēt ar dažādiem politikas instrumentiem, taču ne ar tiešām subsīdijām, kas iepriekšējos gados nav devušas gaidīto efektu un kādas citu nozaru komersanti nesaņem. <br /><br />Informāciju par līdzšinējo biodegvielu nozares attīstību un priekšlikumus nozares tālākās izaugsmes sekmēšanai Ekonomikas ministrija apkopojusi informatīvajā ziņojumā valdībai par situāciju biodegvielu ražošanas nozarē. Šī gada 12.aprīlī informatīvais ziņojums tika nodots saskaņošanai gan valsts institūcijām, gan komersantiem un asociācijām. Pašlaik ministrija saņēmusi priekšlikumus un precizē informatīvajā ziņojumā piedāvātos risinājumus – alternatīvos atbalsta veidus, kas būtu ekonomiski pamatoti un biodegvielas nozares attīstību sekmējoši. Liela daļa biodegvielas nozares komersantu priekšlikumu ir ņemti vērā.<br /><br />Lai sasniegtu nozarei izvirzīto mērķi - 2020.gadā no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars transporta sektorā sasniedz vismaz 10% no enerģijas bruto galapatēriņa transportā -, Latvijā ir jāīsteno pasākumi, kas veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas patēriņu transporta sektorā. Šo mērķi Latvija var sasniegt vairākos veidos – veicinot biodegvielu patēriņu dažādos enerģijas galapatēriņa sektoros, elektrotransportu plašāku izmantošanu, kā arī, veicinot videi draudzīgāka gan privātā, gan sabiedriskā transporta izmantošanu.<br /><br />Mēneša laikā pēc Informatīvā ziņojuma izskatīšanas Ministru kabinetā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību plāno sagatavot detalizētākus priekšlikumus sekojošās jomās:</p> 
  <p>-	priekšlikumus valsts atbalsta piemērošanai biodegvielu patēriņa veicināšanai un grozījumiem tiesību aktos, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsts tiek sniegts tikai biodegvielām, kas atbilst normatīvajos aktos par ilgtspējības kritērijiem noteiktajām prasībām;</p> 
  <p>-	priekšlikumus par iespējām veicināt biodegvielu izmantošanu lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumos biodegvielu izejvielu audzēšanā, kā arī par iespējām veicināt lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumiem iegādāties smagās tehnikas, kas darbojas ar tīru biodegvielu;</p> 
  <p>-	priekšlikumus par pašvaldību iespējām nodrošināt maksas atlaides pašvaldībām piederošajās auto stāvvietās transporta līdzekļiem, kas izmanto tīras biodegvielas vai degvielas ar biodegvielu piejaukumu virs 10%, kā biogāzi un tīras augu eļļas, un elektrotransportam, kā arī par iespējām noteikt maksas atvieglojumus iebraukšanai pilsētu zonās, kurās noteikta iebraukšanas maksa;</p> 
  <p>-	priekšlikumus transportlīdzekļu pārbūves veicināšanai, lai nodrošinātu biodegvielu un fosilo degvielu maisījumu ar augstu biodegvielas saturu izmantošanu;</p> 
  <p>-	vienlaikus tiks izvērtētas iespējas nodrošināt, ka konkursos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu un valsts un pašvaldību iepirkumos par transporta līdzekļu iegādi tiek ietverti nosacījumi par papildu vērtēšanas punktu piešķiršanu, ja tiek piedāvāti transportlīdzekļi, kas kā degvielu izmanto tīru biodegvielu vai fosilo degvielu un biodegvielu sajaukumu (ar biodegvielas saturu virs 10%).<br /> </p><a rel="tag">biodegviela</a><a rel="tag">Ekonomikas ministrija</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/em-ir-atverta-ari-turpmakam-dialogam-ar-biodegvielu-razosanas-nozari/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Latvija vēlas taupīt sevis, ne Eiropas dēļ</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/latvija-velas-taupit-sevis-ne-eiropas-del/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/latvija-velas-taupit-sevis-ne-eiropas-del/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 16 May 2012 10:28:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Makroekonomika]]></category>
		<category><![CDATA[Eiropas Savienība]]></category>
		<category><![CDATA[Ojārs Ēriks Kalniņš]]></category>
		<category><![CDATA[taupīšana]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=01fdaa465085262543f40206a1dc4d18</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
Netiek izslēgts, ka līdz ar Francijas prezidenta maiņu varētu mainīties Eiropas Savienības smagsvaru attieksme pret ilgi apspriesto fiskālās disciplīnas politiku. Tikmēr Latvija, neraugoties uz mainīgajām noskaņām Eiro...]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/18606/img/small/orig/eu_maja_flag.jpg" alt="Latvija vēlas taupīt sevis, ne Eiropas dēļ" />
			 		<strong><div align="justify">
Netiek izslēgts, ka līdz ar Francijas prezidenta maiņu varētu mainīties Eiropas Savienības smagsvaru attieksme pret ilgi apspriesto fiskālās disciplīnas politiku. Tikmēr Latvija, neraugoties uz mainīgajām noskaņām Eiropā, turpina iesākto un šodien Saeimā gatava konceptuāli atbalstīt taupības mehānisma principus.
</div></strong></p>Kā zināms, Francijā prezidenta amatā nonācis sociālistu kustības līderis Fransuā Ollands, kurš pretēji savam priekšgaitniekam Nikolā Sarkozī pauž asu kritiku Vācijas virzītajai fiskālās disciplīnas idejai. Vakar jaunievēlētais Francijas prezidents vien dažas stundas pēc inaugurācijas devās pirmajā darba vizītē, lai tiktos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, demonstrējot kategorisku vēlmi atsākt diskusiju par fiskālās disciplīnas līgumu. F. Ollands norādījis, ka vispārējā taupība, kas līdz šim tika ievērota, cīnoties ar eirozonas parādu krīzi, nav attaisnojusies, tādēļ taupības politika būtu jābeidz.<br /><br />Mācoties no smagās ekonomiskās krīzes, kurā eirozonas valstis nonāca arī neapdomīgās saimniekošanas dēļ, ES vēlas turpmāk piespiest dalībvalstis ievērot visiem vienādus budžeta plānošanas principus, izvairoties no pārmērīgas naudas izšķiešanas. Marta sākumā 25 ES dalībvalstu premjeri jau parakstīja fiskālās disciplīnas līgumu, kas tālāk jāakceptē katras atsevišķās valsts parlamentiem. Zināms, ka līgumam nepievienosies Lielbritānija un Čehija, kas abas kategoriski iebilst pret turpmāku taupīšanu.<br /><br />Savukārt spēcīgākā jaunās kārtības aizstāve ir Vācija, kurai krīzes apstākļos nācās būt par galveno donoru bankrota priekšvakarā nonākušajām dalībvalstīm. Taupības oponenti norāda, ka Eiropa nespēs atsākt izaugsmi, ja nestimulēs savu valstu ekonomikas. Savukārt fiskālās disciplīnas aizstāvji uzsver: daudzas valstis pierādījušas, ka neprot domāt stratēģiski, un dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Lai šī bēdīgā pieredze neatkārtotos, jārada mehānisms, kas visas eirozonas valstis piespiestu saimniekot pragmatiski un tērēt tikai nopelnītu naudu.<br /><br />Starp tiem, kuri glābiņu saskata piesardzībā, ir arī Latvija. Šodien Saeimas darba kārtībā iekļaus Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Atbildīgās Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš <a href="http://nra.lv" >Neatkarīgajai</a> atzina, ka, neraugoties uz jaunām vēsmām Eiropā, Latvija virzās pati sev svarīgā virzienā. «Neraugoties uz Francijas noskaņojumu, maz ticams, ka fiskālās disciplīnas ideja tiks atcelta vai būtiski mainīta. Iespējams, parādīsies jauni papildinājumi un variācijas, taču Latvija ir izdarījusi savu izvēli un gatava ratificēt līgumu, kā to jau izdarījušas Portugāle, Grieķija un Slovēnija,» pauda O. Ē. Kalniņš, piebilstot, ka šāds balsojums ES apliecināšot, ka Latvija ir atbildīga valsts.<br /><br />«Pirms nākamā gada pavasarī plānotā lēmuma par eirozonas paplašināšanu Latvijai ir būtiski demonstrēt spēju būt pragmatiskai,» sacīja O. Ē. Kalniņš. Viņš arī uzsvēra, ka Ārlietu komisija un Saeimas Juridiskais birojs par vispareizāko uzskatījis nosacījumu, ka līgums šodien konceptuāli jāatbalsta ar divām trešdaļām no klātesošo deputātu balsīm. «Ja tas izdosies, tad 31. maijā līdzīgā kārtībā šis līgums varētu tikt pieņemts arī galīgajā lasījumā,» pauda parlamentārietis.<br /><br />Latvijas parlaments sācis darbu arī pie jaunā Fiskālās disciplīnas likuma, ko pašlaik gatavo jau otrajam lasījumam. Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs, komentējot to, vai Latvijai nebūtu jāiepauzē ar jaunā likuma veidošanu, lai pavērotu norises Eiropā, akcentēja: «Latvija šo likumu neveido Eiropai, bet gan pati sev. Līdzšinējā pieredze liecina, ka Latvijas politiķiem mēdz būt grūti vienoties racionāliem lēmumiem, kompromisiem un apdomīgai saimniekošanai. Tādēļ šis likums disciplinēs valsts ekonomisko vidi un novērsīs to, ka katra jauna valdība populistiski sāk izšķiest naudu. Turklāt šā likuma veidošana nav tieši saistīta ar to, kad, vai un kā dalībvalstis ratificēs līgumu,» komentēja J. Reirs.<a rel="tag">Eiropas Savienība</a><a rel="tag">Ojārs Ēriks Kalniņš</a><a rel="tag">taupīšana</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/latvija-velas-taupit-sevis-ne-eiropas-del/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Plāno aizliegt finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/plano-aizliegt-finansu-piramidu-registraciju-un-darbibu/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/plano-aizliegt-finansu-piramidu-registraciju-un-darbibu/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 16 May 2012 09:50:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Makroekonomika]]></category>
		<category><![CDATA[finanšu piramīdas]]></category>
		<category><![CDATA[MMM]]></category>
		<category><![CDATA[Ringolds Balodis]]></category>
		<category><![CDATA[Romualds Ražuks]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=7d8a97f1c8c09044d7aeac187257831e</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
Lai aizliegtu krāpniecisko finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību, Saeimā tiks virzīti grozījumi virknē likumu. To, turpinot diskusiju ar ekspertiem par finanšu piramīdu darbību Latvijā un uzklausot Uzņēmuma reģis...]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/18602/img/small/orig/mmm.jpg" alt="Plāno aizliegt finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību" />
			 		<strong><div align="justify">
Lai aizliegtu krāpniecisko finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību, Saeimā tiks virzīti grozījumi virknē likumu. To, turpinot diskusiju ar ekspertiem par finanšu piramīdu darbību Latvijā un uzklausot Uzņēmuma reģistra sagatavoto ziņojumu, trešdien, 16.maijā, noskaidroja Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti.
</div></strong></p>Komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks pauda satraukumu par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju saistībā ar organizācijas „MMM” plāniem visā Latvijas teritorijā atvērt 27 birojus. „Tiek veidota nacionāla mēroga nelikumīga un nelegāla struktūra. Organizācija nav reģistrēta, un tās darbības mērķi nav zināmi, tāpēc jāturpina strādāt pie nopietnākas situācijas analīzes,” uzsvēra R.Ražuks.&nbsp;<br /><br />Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis pauda viedokli, ka „MMM” reģistrācija būtu atsakāma tās statūtos un pieteikumā norādīto darbības mērķu dēļ, jo tie ir pretrunā likumam. Tomēr uzņēmumi reģistrācijas dokumentos var norādīt arī citus darbības mērķus, nepieminot finanšu piramīdu veidošanu, un pašlaik normatīvie akti komersantiem neuzliek pienākumu reģistrējoties norādīt darbības mērķus. Tādējādi Uzņēmumu reģistram nav pamata atteikt reģistrāciju. R.Balodis vērsa klātesošo uzmanību, ka tiesībsargājošajām un finanšu tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu stingrāk sekot jau reģistrētu subjektu aktivitātēm.<br /><br />Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis informēja deputātus, ka FKTK neļauj atvērt krāpnieciskiem uzņēmumiem kontus kredītiestādēs, par kuriem FKTK saņem informāciju, veiksmīgi sadarbojoties ar bankām un kredītiestādēm. <br /><br />Savukārt Ekonomikas policijas rīcība, ievācot informāciju par personām, kas ir iesaistītas „MMM” finanšu piramīdas organizācijā, deputātiem šķita nepietiekami aktīva.<br /><br />Komisijas deputāti vienojās par nepieciešamību vērsties pie iekšlietu ministra un Drošības policijas priekšnieka, lai noskaidrotu viņu viedokli un vērstu uzmanību uz to, ka finanšu piramīdu darbība var apdraudēt drošību valstī. <br /><a rel="tag">finanšu piramīdas</a><a rel="tag">MMM</a><a rel="tag">Ringolds Balodis</a><a rel="tag">Romualds Ražuks</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/plano-aizliegt-finansu-piramidu-registraciju-un-darbibu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Nodokļi: Ar vienu roku dodot, ar otru būs jāatņem</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/nodokli-ar-vienu-roku-dodot-ar-otru-bus-jaatnem/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/nodokli-ar-vienu-roku-dodot-ar-otru-bus-jaatnem/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 16 May 2012 08:45:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Makroekonomika]]></category>
		<category><![CDATA[Andris Jaunsleinis]]></category>
		<category><![CDATA[IIN]]></category>
		<category><![CDATA[nodokļi]]></category>
		<category><![CDATA[PVN]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=004e01a9a918c50ab447ad2171e5be9c</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
Neraugoties uz darba devēju, arodbiedrību un reģionu iebildumiem, valdība vakar akceptēja pievienotās vērtības un iedzīvotāju ienākuma nodokļu samazināšanu.
Sociālie partneri gan negrasās atkāpties un pirms jautāju...]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/18599/img/small/orig/lati_silver.jpg" alt="Nodokļi: Ar vienu roku dodot, ar otru būs jāatņem" />
			 		<strong><div align="justify">
Neraugoties uz darba devēju, arodbiedrību un reģionu iebildumiem, valdība vakar akceptēja pievienotās vērtības un iedzīvotāju ienākuma nodokļu samazināšanu.
</div></strong></p>Sociālie partneri gan negrasās atkāpties un pirms jautājuma virzīšanas Saeimā atkārtoti tiksies ar politiķiem, tikmēr Latvijas pašvaldības uzsver: valdības lēmums tām radīs milzīgus zaudējumus, tādēļ ir jāmeklē veids, kā kompensēt ienākumu mazināšanos.<br /><br />Ministru kabinets vienojies no 1. jūlija par 1% samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet no 2013. gada 1. janvāra – arī iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Valdības plāns, kas vēl jāakceptē parlamentam, tāpat arī paredz, ka nākamajos trijos gados IIN lejupslīde turpināsies līdz 20% likmei. Atbalstu nodokļu samazināšanai vakar pauda arī starptautisko aizdevēju pārstāvis Marks Grifits, pēc viņa domām, jo īpaši apsveicama ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Arī PVN likmes kritums, pēc viņa vārdiem, ir lietderīgs, jo šis nodoklis tika būtiski paaugstināts tieši krīzes laikā, taču eksperts brīdināja, ka šāds solis var veicināt inflāciju.<br /><br />Lai gan kopumā nodokļu sloga samazināšana būs atspaids gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, var izrādīties, ka ar vienu roku dod, taču ar otru atņem, jo trauksmi par gaidāmajām izmaiņām ceļ Latvijas pašvaldības.<br /><br />Pašvaldības, kuru budžetos nonāk lielākā daļa jeb 80% no IIN ieņēmumiem, brīdina, ka nav gatavas atteikties no tik būtiskām finansēm un meklēs risinājumus, kā šo iztrūkumu kompensēt. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija un Brīvo arodbiedrību savienība negrasās atkāpties un, neraugoties uz valdības lēmumu, aicinās koalīciju uz tikšanos, lai vēlreiz izteiktu savas pretenzijas.<br /><br />Finanšu ministrijas aprēķini rāda, ka, samazinot IIN par vienu procentpunktu, budžeta ieņēmumi nākamgad saruks par 33 miljoniem latu, 2014. gadā – par 98 miljoniem, bet 2015. gadā – par 173 miljoniem latu. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis <a href="http://nra.lv" >Neatkarīgajai</a> uzsvēra, ka, runājot par tik milzīgām summām, pašvaldību maki izjutīs pat viena procenta samazinājumu, bet triju gadu laikā iecerētais 5% samazinājums būs katastrofāls, ja vien valdība nepiedāvās risinājumu iztrūkuma aizpildīšanai. Arī Ventspils mērs Aivars Lembergs paudis sašutumu, ka valdība grib uz reģionu rēķina izpatikt iedzīvotājiem, solot mazināt nodokļus.<br /><br />Līdzīgas bažas izteicis arī Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņas centrs) un Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs).<br /><br />Kā vienu no kompensācijas variantiem LPS vadītājs min nodokļa ieņēmumu proporcijas pārdali starp valsti un pašvaldībām, palielinot 80% daļu, kas pašreiz nonāk pašpārvalžu kasēs. Jāpiebilst, ka vēsturiski starp valsti un pašvaldībām bijušas dažādas proporcijas IIN sadalē, t.i., reģionu makos ir nonākuši no 72 līdz pat 83%.<br /><br />Lai gan vakar valdības sēdē tika atzīts, ka proporcijas maiņa ir apsverama iniciatīva, tomēr maz ticams, ka valsts būs ar mieru visu nodokļa samazināšanas smagumu nest tikai uz saviem pleciem. Politiskajos gaiteņos neoficiāli izskan viedoklis, ka pašvaldībām, aizlāpot IIN samazinājumu, būtu nevis jāpretendē uz valsts daļu, bet jāizlīdzas par lielākiem ieņēmumiem no nekustamā īpašuma nodokļa. Pašlaik katrai pašvaldībai ir tiesības individuāli noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi no 0,2 līdz 3% no īpašuma kadastrālās vērtības. Ņemot vērā iedzīvotāju zemo maksātspēju, kā arī atbalstot maznodrošināto grupas, vairākums pašvaldību līdz šim centušās likmi noteikt vidēji augstu, kas nozīmē, ka šajā jomā ir liela naudas iekasēšanas rezerve. Uz iedzīvotāju maku rēķina gan.<br /><br />A. Jaunsleinis Neatkarīgajai apliecināja, ka saredz valdības gatavību pārdalīt IIN proporciju par labu pašvaldībām un šā jautājuma apspriešanai viņš šodien tiekas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu.<a rel="tag">Andris Jaunsleinis</a><a rel="tag">IIN</a><a rel="tag">Nodokļi</a><a rel="tag">pvn</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/nodokli-ar-vienu-roku-dodot-ar-otru-bus-jaatnem/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Lielzemnieki grib savākt visu atbalsta naudu, mazajiem neatstājot nekā</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/lielzemnieki-grib-savakt-visu-atbalsta-naudu-mazajiem-neatstajot-neka/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/lielzemnieki-grib-savakt-visu-atbalsta-naudu-mazajiem-neatstajot-neka/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 16 May 2012 06:49:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ražošana]]></category>
		<category><![CDATA[ES maksājumi]]></category>
		<category><![CDATA[zemnieki]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=b6e133d276d1d9058eacafb2efbb0ffb</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
Briselē, turpinoties lielām cīņām par Eiropas Savienības lauksaimniecības budžetu nākamajiem gadiem, mazāka, taču ne mazsvarīgāka cīņa notiek tepat Rīgā. Lielzemnieki, aiz kuriem stāv dāņu, zviedru, vācu, īru u...]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/18596/img/small/orig/lauki13.jpg" alt="Lielzemnieki grib savākt visu atbalsta naudu, mazajiem neatstājot nekā" />
			 		<strong><div align="justify">
Briselē, turpinoties lielām cīņām par Eiropas Savienības lauksaimniecības budžetu nākamajiem gadiem, mazāka, taču ne mazsvarīgāka cīņa notiek tepat Rīgā. Lielzemnieki, aiz kuriem stāv dāņu, zviedru, vācu, īru un citu svešzemnieku kapitāls, grib savākt visu atbalsta naudu, mazajiem neatstājot nekā.
</div></strong></p>Tomēr vairāk par megarūpnieciska mēroga saimniekotājiem, Latvijai nepieciešamas sīkas un neko dižu nepelnošas saimniecības. Tas ir galvenais priekšnoteikums cilvēku eksistencei laukos: dažas gotiņas, bariņš vistu, lauciņš kartupeļu, zaļumu dobe, – jo to visu apsaimnieko ģimenes. Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka retoriski vaicā: «Kas tad cits ies uz to vietējo veikalu un mācīsies vietējā skolā?»<br /><br />Supersaimniecībām ģimenes nav nepieciešamas, nav nepieciešamas arī lauku mājas, veikali un skolas. Caur satelītu kontrolēti agregāti spēj efektīvi apstrādāt simtiem hektāru, vajadzīgi vien daži traktoristi, raksta <a  href="http://www.nra.lv">NRA.LV</a>.<br /><br />Tāpēc šī ir principiāla cīņa par dažbrīd romantizēto latvisko lauku dzīvesveidu. Runa ir par 500 eiro gadā, ko varētu piešķirt katrai piemājas saimniecībai. Ar to bez lielas birokrātiskas ķēpas varētu palīdzēt sīksaimniekiem paveikt pavasara sējas darbus.<br /><br />Pašlaik tie norit pilnā sparā. Ganībās tiek dzītas govis, uzartajā zemē birst sēklas, siltumnīcās jau pastiepušies stādiņi. Latvijā ir apmēram 60 000 mazo saimniecību, bet varbūt arī vairāk – precīzu datu trūkst.<br /><br /><strong>Pavasaris Lācīšos</strong><br /><br />Zemgales pusē Vecumnieku pagasta Lācīšos darba pilnas rokas rakstnieka Alfrēda Dziļuma pēctečiem. Šī ir maza saimniecība. Pagalmā Neatkarīgo sagaida bariņš priecīgu vistu, daži puiši rosās ap vecu traktoru, netālajā pļavā kādas padsmit govis gremo lekno zāli. Aiz mājas stūra nozib pāris meitenes ar slotām. Saimniece Selga Dziļuma stāsta, ka tie ir apkaimes jaunieši. Nākot talkā, jo šodien jāsēj āboliņš. «Un kur tad citur viņiem iet? Pie manis atnāk visi, kam nav viegli,» stāsta saimniece. Visi tiek pabaroti, arī kādu latu piepelna. Ja viņi aizbrauks prom uz pilsētām vai ārzemēm, Latvijas lauki paliks tukši, un par šo perspektīvu Selgai tā lielākā sāpe. Jau tagad pa ceļu varot kilometrus noiet un nevienu cilvēku nesatikt.<br /><br />Āboliņa sēkla jau sajaukta ar zāģu skaidām – būs jāsēj ar rokām, jo vecais agregāts noplīsis, bet noīrēt sējmašīnu nav kur. Lielajiem zemniekiem tehnika visu laiku aizņemta. Šis, pēc saimnieces domām, arī būtu vislabākais atbalsts sīkajiem zemniekiem. Iespēja nopirkt vai nomāt lauku tehniku. Cerības uz kooperāciju izrādījušās veltas, jo kooperatīvu vadībā sasēduši galvenokārt lielie zemnieki, un viņu intereses tad arī tiekot lobētas. Pat piena naudā lielais saņem vairāk nekā mazais. «Laukiem cilvēkus nevar piesaistīt ar izremontētiem kultūras namiem vai glīti nobruģētiem celiņiem pie pagastmājas. Ir jāļauj nopelnīt!» Vecmammas teiktajam piekrīt 17 gadus vecais Andris – Alfrēda Dziļuma mazmazdēls. Savu nākotni viņš saista ar Lācīšiem. Nekur prom nebraukšot, strādās te, tāpat kā vecvecāki, un varbūt arī nekāda paplašināšanās nav vajadzīga. Dzīvot laukos ir forši. Viens sapnis puisim gan ir – saimniecībā noderētu traktors Belarus 82, protams, lietots.<br /><br /><strong>Vidējie – mazo sabiedrotie</strong><br /><br />Galvenokārt ar kolhozu laika agregātiem savus laukus apsaimnieko arī Agris Veide. Viņš ir ne tikai zemnieks, bet arī menedžeris un savā ziņā lauksaimniecības politiķis, jo mazo un vidējo zemnieku intereses brauc aizstāvēt arī uz Briseli. Viņa saimniecība Liepas uzskatāma par vidēji lielu. Apmēram 200 hektāru plašās ganībās barojas ganāmpulki – pāri par 300 galvas. Darbu dod septiņiem cilvēkiem. Ikmēneša ienākumus nodrošina piens, ikgadējos – subsīdijas un nauda par gaļaslopiem. Brīdī, kad Neatkarīgā viesojas Liepās, atbrauc piena mašīna un uz Lietuvu aizceļo divu dienu izslaukums – pāri 1000 tonnām. Ja govis būtu barotas ar spēkbarību, izslauktu arī 2000 tonnas, taču naudas nepietika. Pārdevēji tā cenas uzskrūvējuši, ka divos gados tās dubultojušās. Tāpēc piens šobrīd esot uz pašizmaksas robežas. Arī paceltais PVN saimniekošanai par labu nav nācis. Ieraudzīdamas, ka saimnieks uz pļavu atnācis, govis brien pāri pamatīgajam grāvim apsveicināties. Saimnieka sejā atplaukst smaids: «Kad visi ganībās, visi paēduši – tad ir priecīgs prāts. Sevišķi rudeņos, kad ienāk nauda par gaļas realizāciju. Bet gadās arī tā, ka liekas, vairs netiec galā ar maksājumiem, un tad gan depresija ir klāt.»<br /><br />Līdz šim kaut kā vienmēr ir izdevies izgrozīties. Iezvanās A. Veides telefons: priecīga ziņa. Banka apstiprinājusi kredīta piešķiršanu rulonu preses iegādei. Ar veco agregātu taisītajos ruļļos siens pelējot.<br /><br /><strong>Mazs ir skaists</strong><br /><br />Protams, mazajiem zemniekiem šādi saimniekošanas manevri ir nepieejami, un A. Veide atzīst – tas nav nedz godīgi, nedz tālredzīgi: «Maza saimniecība nav slikta! Taču viņiem neviens neko nedod un trūkst pat morālā atbalsta. Iespēju paņemt kredītu attīstībai – nekādu.» Tāpēc arī Zemnieku federācija iestājas par sīkzemnieku atbalstīšanu. «Megafermas ap sevi rada tuksnesi. Nav cilvēku, nav māju. Vai tiešām mēs gribam Latvijas laukus tādus redzēt?» Agris Veide deklarē, ka valstij jāpārvērtē attieksme pret sīkajām saimniecībām un jāatzīst, ka arī mazs ir labs un skaists. Ir vajadzīgas saimniecības peļņai un ir vajadzīgas ģimenēm. Pie ganību žoga pienāk melna govs un piekrītoši māj ar galvu.<a rel="tag">ES maksājumi</a><a rel="tag">zemnieki</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/lielzemnieki-grib-savakt-visu-atbalsta-naudu-mazajiem-neatstajot-neka/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>

