Ekonomika atdzīvojas, turpinās eksporta atbalsts un sildīšanas pasākumi, kreditēšana atjaunosies, valsts ir atguvusi starptautisko uzticību. Lielākā daļa ekonomikas problēmu Latvijā beigsies šogad, taču bezdarbs joprojām būs aktuāls, jo tas ir krīzes seku pavadonis arī tad, kad ekonomika sāk atlabt, uzsver premjers pēc gada darba valdības vadītāja amatā.

Valda Dombrovska vadītajai valdībai 12. martā apritēs gads. Vakar premjers par valdības darbu krīzes gadā informēja žurnālistus, atbildēs uz jautājumiem izklāstot arī svarīgāko vēl šīs valdības termiņā paveicamo.

Atskatoties uz notikumiem pirms gada, premjers atgādināja, ka valstī bija sākusies recesija, kas izrādījās smagāka, nekā sākotnēji prognozēts, strauji pieauga bezdarbs, bija pazemināts valsts kredītreitings, un Latvijai radās budžeta un finanšu problēmas.

“Šīs grūtības, uzņemoties valdības vadību, vajadzēja apzināties pilnā mērā, kad es kā premjers un “Jaunais laiks” uzņēmās valdības vadību,” sacīja V.Dombrovskis, uzsverot, ka, pārņemot valdības vadību, viens no būtiskākajiem jautājumiem bija valsts maksātspējas nodrošināšana un sarunu sekmīga pabeigšana ar starptautiskajiem aizdevējiem par tālāko aizdevumu saņemšanu.

Šogad plānots 4% iekšzemes kopprodukta kritums, un, pamatojoties uz šādu prognozi, veidots arī 2010. gada valsts budžets.

Šī valdība ir izdarījusi divus smagus budžeta darbus – ar grozījumiem pagājušā gada jūnijā samazinot kārtējā gada izdevumus un, pieņemot 2010. gada budžetu, vēlreiz mazinot izdevumus un pārskatot nodokļus. Abās reizēs tika veikti nozīmīgi budžeta deficīta samazināšanas pasākumi. “Pamazām mēs atgriežamies pie cikliski sabalansēta budžeta. Tas gan vēl prasīs zināmu laiku, bet progress šajā jomā ir acīm redzams,” atzina premjers.

Darbs trijos virzienos

Valdības darbs gada laikā galvenokārt orientēts trijos virzienos – ekonomikas izaugsme ar ekonomikas sildīšanas pasākumiem, sociālās jomas pasākumi un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana.

Ekonomikas sildīšana galvenokārt notikusi ar Eiropas Savienības fondu pārdali uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam, vienlaikus ir strādāts pie mikrouzņēmumu programmas. Latvijas daļa dažādos eksporta tirgos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinās, un tas rāda, ka Latvijas eksportētāji uzlabo konkurētspēju eksporta tirgos, vērtēja V.Dombrovskis. Stabilizācija pašreiz vērojama arī apstrādes rūpniecībā, kurā arī galvenais dzinulis ir eksports.

Sociālajā jomā veiktie pasākumi ir ļāvuši mazināt spriedzi sabiedrībā. Tie tiks turpināti arī šogad, piešķirot papildu līdzekļus tā dēvētajai 100 latu programmai bezdarbniekiem; ir izveidots kompensācijas mehānisms trūcīgām personām pacientu iemaksu segšanai, uzlabojot medikamentu pieejamību un īstenojot citus sociālā drošības tīkla pasākumus.

Premjers uzskata, ka būtiskas pārmaiņas notikušas arī valsts pārvaldē. Janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, valsts budžeta iestādēs vidējais atalgojums sarucis par 28%, bet nodarbināto skaits gada laikā samazināts par apmēram 14 tūkstošiem. Vaicāts par ministriju skaita samazināšanu, premjers, kā jau to paudis iepriekš, norādīja: tas būs jālemj nākamajai Saeimai, veidojot jauno valdību. Taču reformas valsts pārvaldē tiks turpinātas. Reformu vadības grupa vēlreiz caurlūkos un vērtēs valsts funkcijas, kas jau iezīmētu konkrētus budžeta samazinājumus 2011. gadā.

Bezdarbs samazināsies, bet joprojām būs augsts

Lielākā daļa no ekonomikas problēmām Latvijā beigsies šogad, taču bezdarbs joprojām būs aktuāls, jo bezdarbs tradicionāli atpaliek no ekonomiskā cikla. Krīzes sākumā bezdarba rādītāji nav tik strauji pieaugoši, savukārt, kad ekonomika sāk no krīzes ieziet, bezdarbs kādu laiku saglabājas samērā augstā līmenī. Līdz ar to bezdarba līmenis šogad, kaut sāks samazināties, joprojām būs liels, skaidroja premjers. Tāpēc jo svarīgāki ir sociālā drošības tīkla pasākumi.

Valdība šos sociālos jautājumus risina divos virzienos – caur sociālo drošības tīklu, lai mazinātu ietekmi uz esošajiem bezdarbniekiem, kā arī caur ekonomikas sildīšanas pasākumiem, kas veicina jaunu darbavietu rašanos.

Kredītu pieejamība

Kā vienu no ekonomiskās atjaunošanās problēmām premjers uzsvēra kredītu pieejamību. Pērn tā būtiski samazinājās, un šī tendence turpinās joprojām, tomēr pērnā gada nogalē un janvāra sākumā ir vērojama stabilizēšanās, turklāt samazinās arī starpbanku likmes. Premjers prognozē, ka tuvāko mēnešu laikā var gaidīt, ka situācija mainīsies uz pozitīvo pusi un kreditēšana pamazām atjaunosies. Kreditēšanas atjaunošanai ir svarīga ekonomikas stabilizācija, to nosaka valsts kredītreitingi un pašas valsts finansiālā stabilitāte.

Budžets taps jau šīs valdības laikā

Valdības būtiskākie 2010. gadā iecerētie pasākumi:
Finanšu ministrijai sagatavot bāzes izdevumu aprēķinus 2011. un 2012. gadam un sadalījumā pa definētajām funkcijām;
ministriju un sociālo partneru tikšanās, lai nodrošinātu funkciju izvērtēšanu;
priekšlikumi ēnu ekonomikas mazināšanai;
priekšlikumi nodokļu politikas ilgtermiņa reformām;
fiskālās atbildības likumprojekts;
Finanšu ministrija, sociālie partneri, koalīcijas pārstāvji izvērtē funkcijas;
priekšlikumi par strukturālo reformu turpināšanu publiskajā pārvaldē;
aizsardzības nozares tālākas darbības stratēģija;
pamatojoties uz funkciju izvērtēšanas rezultātiem un iepriekš minētajos punktos paveikto, tiek sagatavoti priekšlikumi 2011. un 2012. gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai.

Valdība ir apstiprinājusi 2011. gada budžeta izstrādes grafiku. Lai uzsāktu darbu pie 2011. gada budžeta, pirmais solis ir makroekonomiskās attīstības scenārija izstrāde. To varēs veikt, kad būs redzami šā gada vismaz pirmā ceturkšņa rezultāti. Finanšu ministrija šo darbu plāno pabeigt maijā atbilstoši apstiprinātajam grafikam. Tad varēs izteikt daudzmaz precīzas prognozes, cik lieli fiskālās konsolidācijas pasākumi būs nepieciešami 2011. gada budžetā, lai sasniegtu budžeta deficīta līmeni 6 procenti no iekšzemes kopprodukta, skaidroja premjers.

Atbilstoši vienošanās dokumentiem ar starptautiskajiem aizdevējiem Latvijas 2010. un 2011. gada budžeta deficīta rādītājiem jābūt attiecīgi 8,5% un 6% no IKP. Iepriekš prognozēts, ka nākamā gada budžetā deficīts būs jāsamazina par 400-500 miljoniem latu.

Patlaban Valsts kasē līdzekļu esot pietiekami. Ar starptautiskajiem aizdevējiem ir runāts par starptautiskā maksājuma grafika pārskatīšanu, atliekot atsevišķu aizdevuma daļas saņemšanu, lai neuzkrātu nevajadzīgi lielus līdzekļus Valsts kasē, par kuriem būtu jāmaksā procenti. Apsvērta arī iespēja atsevišķus maksājumus saņemt nevis kā kredītus, par kuriem būtu jāmaksā procenti, bet kredītlīnijas, kuras Latvija var piesaistīt pēc nepieciešamības.

Par iespējamajiem riskiem pirms vēlēšanām

Premjers, žurnālistu lūgts novērtēt savu darbu pēc 10 ballu sistēmas, atteica: šo vērtējumu atstāšot ekspertu ziņā. Taču vienmēr esot jautājumi, ko var atrisināt ātrāk, operatīvāk un labāk.

“Attiecībā uz galvenajiem darbības virzieniem fiskālajā konsolidācijā, ekonomikas sildīšanā un sociālajā drošības tīklā es pieļauju, ka galvenie darbības virzieni bija identificēti pareizi, kas ļāva stabilizēt situāciju gan valsts finansēs, gan finanšu tirgos, un tagad virzīties uz ekonomikas atveseļošanos, kur parādās tās pirmās reālās pazīmes,” skaidroja V.Dombrovskis.

Premjers arī atzina, ka “ir lietas, kur nav izdarīts tik labi, cik varētu vēlēties – tieši koalīcijas pretrunu dēļ, piemēram, jautājumā par nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz īpašumu un patēriņu”.

Jautāts par valdības stabilitāti priekšvēlēšanu gaisotnē, kad politiķi nāks ar dažādiem priekšlikumiem, tostarp nodokļu likumdošanas paketei, premjers uzsvēra: “Bažas par priekšvēlēšanu faktoru ir, vēlēšanas tuvojas, un tas arvien skaidrāk izpaužas valdības darbā. Mēs redzam, ka partiju domāšanā aizvien dominē īstermiņa motīvi, domāšana tikai par nākamās Saeimas vēlēšanām un bažas par saviem zemajiem reitingiem.”

Viņaprāt, būtu svarīgi izvairīties no Ukrainas scenārija, kur pirms prezidenta vēlēšanām tika pieņemti dažādi populistiski lēmumi, kas beidzās ar to, ka Starptautiskais Valūtas fonds Ukrainai apturēja aizdevuma programmas, kas radīja nestabilitāti finanšu tirgos un haosu ekonomikā, nopietni pasliktinot ekonomikas attīstību.

“Tagad mēs finanses esam stabilizējuši un iezīmējas pieaugums ekonomikā. Es ļoti ceru, ka politiskajām partijām Saeimā pietiks godaprāta un veselā saprāta, lai valsti negrūstu atpakaļ haosā,” pauda V.Dombrovskis, kura sākotnējais uzstādījums – nostrādāt līdz nākamās Saeimas vēlēšanām – neesot mainījies.

“Ja uzstādījums nav mainījies, tad jūtos pietiekami stabils,” paskaidroja premjers tincinātājiem par vairākkārt piedzīvotajām versijām saistībā ar iespējamo valdības krišanu. “Es vairāk koncentrējos nevis uz politisko partiju spēlēm, bet uz makroekonomiskās stabilitātes jautājumiem, kas, manuprāt, valstij ir daudz svarīgāki kā vienas vai otras partijas intrigas.”

Prezidents Dombrovskim liek atzīmi “ieskaitīts” un pārceļ “nākamajā kursā”

Valsts prezidents Valdis Zatlers, vērtējot V.Dombrovska valdības darbu gada laikā, liek atzīmi “ieskaitīts”, vēsta BNS. Prezidents pēc tikšanās ar premjeru žurnālistiem uz jautājumu, kā viņš vērtē Dombrovska valdības darbu, atbildēja: “Ja esat gājis augstskolā, tad ir tāda ailīte, kurā ieraksta “ieskaitīts”. Pārcelts nākamajā kursā, tātad – var turpināt darbu.”

V.Zatlers atzina, ka visgrūtākais būs brīdis pirms Saeimas vēlēšanām, kad vadīt Ministru kabinetu ir “daudz sarežģītāk, un pēdējo desmit gadu laikā šis būs grūtākais brīdis tieši valdības vadītājam – aizvest valsti līdz vēlēšanām ar valdību, kas spēj pieņemt lēmumus un rīkoties sarežģītās situācijās”.

Prezidents atzinīgi novērtēja, ka ekonomikas stabilizācijas programma pirmajā gadā ir devusi pozitīvus rezultātus, bet grūtākais tagad ir to turpināt. “Šis vēstījums ir jāsaprot ne tikai valdības vadītājam, bet arī visiem politiķiem un iedzīvotājiem. Kritiskie brīži ir aiz muguras, bet krīze vēl nav beigusies,” uzsvēra prezidents.

Vērtējot koalīcijas stabilitāti, V.Zatlers atkārtoti teica, ka līdz parlamenta vēlēšanām ir mazāk par septiņiem mēnešiem un šajā laikā ir nepieciešams stabils valdības darbs. Prezidents uzsvēra, ka valdības prioritātēm turpmāk jābūt bezdarba samazināšanai, atbalstam uzņēmējiem, labvēlīgas biznesa vides veidošanai.

V.Dombrovska valdībai ir pārmests, ka tā pārāk aizrāvusies ar ikdienas darbiem, tēriņu samazināšanu visiem pēc kārtas, bet tai, pirmām kārtām jau premjeram, neesot vīzijas par valsts attīstību pēc gadu desmitiem.

Ekonomists Andris Strazds 10. martā laikrakstā “Diena” vērtējis: “Attiecībā uz bieži dzirdētu kritiku par valsts ilgtermiņa attīstības redzējuma trūkumu gan piekrītu tikai daļēji. Sākotnēji V.Dombrovska valdība strādāja tādā kā ugunsdzēsēja režīmā. Kad ugunsdzēsējs dzēš ugunsgrēku, mēs taču neejam un nebļaujam – ko tu te tagad visu salej ar ūdeni, tev taču trūkst redzējuma par ēkas nākotnes attīstību!”"

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV

Jau šobrīd, saskaņā ar Latvijas likumdošanu, ir iespējams uzsākt saimniecisko darbību, maksājot minimālu maksu vai pat nemaksājot nevienu latu. Piemēram, fiziska persona var reģistrēties kā individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs. Tādejādi cilvēkiem, kuriem nav pietiekami līdzekļu, ir iespēja izjust uzņēmējdarbības “garšu”. Jau vēlāk, uzkrājot pieredzi, šie cilvēki var reģistrēt SIA.

Faktiski, dibinot viena lata uzņēmumus, tiks radīti ideāli apstākļi negodprātīgiem uzņēmējiem legāli un “bez sāpēm” izvairīties no nevēlamiem kreditoriem. Esmu pārliecināts, ka līdz ar šīm izmaiņām, tiks degradēta SIA nozīme kopumā.

Jau pēc neilga laika valstij šis lēmums nāks atpakaļ ar bumeranga efektu, jo kādam būs jāapmaksā tie zaudējumi, kas radīsies uzņēmēju dēļ, kuri saražos šādus SIA, un neveiksmīga biznesa gadījumā pagriezīs muguru visiem kreditoriem un problēmām! Šos “tukšos” uzņēmumus kādam vajadzēs administrēt un kādam vajadzēs apmaksāt to radītos zaudējumus! Jāpiebilst, ka Uzņēmumu reģistrs, tieši finansējuma trūkuma dēļ, vēl joprojām nav atrisinājis problēmu ar “uzņēmējiem”, kuri līdz pat šodienai nav pārreģistrējuši savus uzņēmumus komercreģistrā. Nav pārreģistrējuši, jo nav līdzekļu!

Piekrītu audita kompānijas “Ernst&Young Baltic” pārstāvja Andra Lauciņa teiktajam, ka Latvijā nepietrūkst uzņēmumu pēc skaita. Mums pietrūkst uzņēmumu, kam ir vismaz minimāla “kritiskā masa”, lai veiktu uzņēmuma funkcijas – ieguldītu attīstībā, tirdzniecībā, produktu attīstībā vai izpētē. Tāpēc man rodas jautājums, – vai šiem jaunizveidotajiem 1 lata uzņēmumiem būs šī “ kritiskā masa”?

Šobrīd, iemaksājot uzņēmuma statūtkapitālā 2000 LVL (starp citu, arī tagad šo maksājumu var veikt pa daļām!), uzņēmējs savā ziņā pierāda, ka nebaidās riskēt un ir gatavs savā jaunizveidotajā uzņēmumā veidot “kritisko masu”, ieguldot tajā līdzekļus.

Protams, arī 2000 latu statūtkapitāls “nav nauda” gadījumos, ja uzņēmumam ir nopietnas problēmas ar maksātspēju. Tai pat laikā šī nauda ir neliela, bet garantija sadarbības partneriem.

Man, kā maksātnespējas procesu administratoram, ikdienā ir iespēja visā krāšņumā redzēt, cik dārgi valstij un, galvenokārt, citām komercsabiedrībām izmaksā nemākulīgu uzņēmēju veikta komercdarbība. Diemžēl tā veido tā saukto domino efektu pret gudriem, apķērīgiem un izveicīgiem uzņēmējiem, paraujot līdzī arī tos maksāšanas problēmu virpulī.

Ir absurda situācija, ka valsts vēlas gandrīz visus Latvijas iedzīvotājus padarīt par uzņēmējiem. Nav un nevar būt visi uzņēmēji! Jo uzņēmējdarbība, pirmkārt, ir spēja riskēt un māka uzņemties atbildību!

Avots: BNA Latvia

“Esmu priecīgs, ka Latvija ir izpildījusi politikas nosacījumus trešās ES maksājuma daļas veikšanai. ES, SVF un citu starptautisko finanšu institūciju sniegtais finansiālais atbalsts palīdz Latvijai veikt fiskālos pasākumus un svarīgas strukturālās reformas, kas bija un ir nepieciešamas, lai Latvija varētu pārvarēt ekonomikas un finanšu krīzi,” teica Ekonomikas un finanšu lietu komisārs Olli Rēns. “Priecājos par Latvijas pārvaldes iestāžu noturīgo apņemšanos, kura no jauna apliecināta 2010. gada 22. februārī parakstītajā Papildu saprašanās memorandā, turpināt konsolidācijas un reformu ceļu, kas nodrošinās ilgtspējīgu ekonomikas atlabšanu. Komisija ciešā sadarbībā ar SVF pārraudzīs Papildu saprašanās memoranda īstenošanu.”

Papildu saprašanās memorandā ir ietvertas pastāvīgas prasības, piemēram, attiecībā uz fiskālo korekciju 2011.-2012. gadam saskaņā ar to, kas noteikts Padomes 2009. gada jūlija ieteikumā saistībā ar pārmērīga deficīta novēršanas procedūru, un īpaši ekonomiskie nosacījumi attiecībā uz fiskālo konsolidāciju, fiskālās pārvaldības reformu, finanšu sektoru un strukturālajām reformām. Lai padarītu šo Papildu saprašanās memorandu operatīvāku, tā nosacījumu izpildei ir noteikti konkrēti termiņi. EK un SVF ir cieši sadarbojušies ar Latvijas pārvaldes iestādēm, lai nodrošinātu to, ka jaunais Papildu saprašanās memorands un SVF adresētā Nodomu vēstule ir pilnībā savstarpēji saskanīgi.

Avots: BNA Latvia

Arī šī gada sākumā trešdaļa no visām jaunajām pārdotajām vieglajām automašīnām bija tieši šīs klases automobiļi.

2009. gadā Latvijā reģistrētas 3745 jaunas automašīnas, kas ir aptuveni piecas reizes mazāk nekā 2008. gadā, kad tika reģistrētas 19 192 jaunas automašīnas. Pēc Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datiem, pērn, salīdzinot ar 2008. gadu, jaunu automašīnu reģistrācija Latvijā samazinājusies par 80,05 procentiem. Arī jaunākie dati ir maz iepriecinoši auto tirgotājiem: pirmajos divos mēnešos pārdota 531 jauna vieglā automašīna, kas ir par 43% mazāk nekā pērn šajā laika posmā.

2009. gadā visvairāk pirktas apvidus automašīnas – 29,7 procenti no visām vieglajām jaunajām automašīnām. Arī šogad trešdaļa – 33 procenti – bija tieši šīs klases automobiļi.

Vispopulārākā jaunā automašīna Latvijā 2009. gadā bija Toyota Avensis – pārdotas 135. Arī citi Toyota modeļi ir bijušas pietiekami populāri – pērn reģistrēti 118 jauni Land Cruiser, 114 Rava un 111 Corolla modeļi. Otrajā vietā pēc pārdoto jauno automašīnu skaita ir ierindojies Volkswagen, trešajā Mitsubishi.

Savukārt šogad visvairāk pārdotas Renault automašīnas – janvārī un februārī pircēji bija izvēlējušies 107 jaunas šīs markas automašīnas, kas ir trīs reizes vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. Pērnā gada jauno auto pārdošanas līderis – Toyota – janvārī un februārī pārdevis

78 jaunas automašīnas, kas ir par 19% mazāk nekā pirms gada. Janvāra beigās Toyota atsauca aptuveni 8 miljonus automobiļu visā pasaulē, kam par iemeslu bija problēmas ar gāzes pedāļiem. Pašmāju Toyota izplatītāji gan paziņoja, ka Latvijā tirgotiem Toyota modeļiem neesot šādu problēmu. Kopš gada sākuma Latvijā pārdotas 25 Toyota Land Cruiser – tas ir šogad pirktākais modelis.

Labāk nekā pērn tirdzniecībā šogad ir veikusies arī ar Dacia, Peugeot, Lexus un Lada ražotām automašīnām.

Ilze Šteinfelde / NRA.lv

Par mikrouzņēmumiem uzskata uzņēmumus, kuri atbilst šādiem kritērijiem: kopējā gada bilance mazāka par 500 000 eiro, apgrozījums mazāks par 1 000 000 eiro un vidējais strādājošo skaits nepārsniedz desmit cilvēkus.

„Latvijas mikrouzņēmumiem šis būs ievērojams atbalsts, par kuru valdībai būs jālemj pēc direktīvas grozījumu stāšanās spēkā,” norādīja Krišjānis Kariņš.

„Krīzes laikā mums ir jāmeklē visi veidi, kā atbalstīt uzņēmumus, īpaši mikrouzņēmumus. Šis EK priekšlikums ir konkrēts veids, kā varam atbalstīt jaunu darba vietu rašanos – mazinot vienu konkrētu administratīvu šķērsli,” uzsvēra K. Kariņš. Viņš bija viens no tiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas aicināja kolēģus no citām ES valstīm rīkoties un balsot par mikrouzņēmumu atbrīvošanu no auditēta gada pārskata iesniegšanas.

Praktiski visi jaunie uzņēmumi sāk savu darbību kā mikrouzņēmumi. Šis lēmums atvieglos mikrouzņēmumu darbību. Tas patlaban ir nepieciešams, jo Eiropā patlaban vajadzīgi jauni uzņēmumi, lai reāli samazinātu bezdarba problēmu.

K. Kariņš uzskata, ka nav pamatotas atsevišķu politiķu bažas par mikrouzņēmumu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un sarežģījumiem ar finanšu pārskatāmību, jo, piemēram, elektroniskie banku pakalpojumi mūsdienās sniedz pietiekami plašas iespējas jebkurā mirklī radīt vienkāršu atskaiti par uzņēmuma finanšu stāvokli.

Avots: BNA Latvia

NVA uzskaitē 2010.gada februāra sākumā bija 186 295, bet februāra beigās – 192 032 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 5737 (salīdzinoši visa janvāra laikā par 7060) cilvēkiem. 2010.gada februārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 16 823 personām, tas ir par 834 cilvēku jeb 4,7 % mazāk nekā 2010. gada janvārī.

Salīdzinoši zemākais bezdarba līmenis 2010. gada februārī reģistrēts Rīgas reģionā – 14,1%, savukārt augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 22,6%. Kurzemes reģionā februārī bezdarba līmenis sasniedzis 18,9%, Vidzemes reģionā – 19,2%, Zemgales reģionā – 19,5%.

Republikas nozīmes pilsētās bezdarba līmenis februārī bija: Rīgā – 12,8%, Daugavpilī – 14,2%, Jelgavā – 14%, Ventspilī – 14,6%, Jūrmalā – 15,2%, Liepājā – 19,7%, Rēzeknē – 24,6%.

Tajā pašā laikā 4216 NVA reģistrētie bezdarbnieki februārī iekārtojās darbā. Savukārt NVA aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros 19 840 bezdarbniekiem februārī bija iespēja strādāt pagaidu darbos.

2010.gada janvārī, salīdzinot ar 2009. gada decembri, rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 1.6%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3.9% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0.1%, bet pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 8.7%.

2010.gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 5.7%. Pieaugumu noteica ražošanas palielinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 25.1%, jo iestājoties aukstajiem laika apstākļiem pieauga pieprasījums pēc enerģētikas nozares produktiem. Savukārt samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 3.0% un apstrādes rūpniecībā – par 0.1%.

Lielākais rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums apstrādes rūpniecībā bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles – par 42.8%, bet samazinājums bija nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 27.2%.

Avots: Bizness.lv

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām februārī bija cenu kāpumam precēm un pakalpojumiem pārtikas, alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, transporta, mājokļa grupā, kā arī apģērbu un apavu cenu kritumam.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas vidēji palielinājās par 0,5%. Vislielākais cenu kāpums bija vērojams dārzeņiem – par 8,3%, ko ietekmēja sezonālās cenu svārstības. Cenas palielinājās arī maizei – par 1,1%, olām – par 0,7%, konditorejas izstrādājumiem – par 0,6%, ko noteica dažādu akciju noslēgšanās. Lielākais cenu kritums bija cukuram (-3,2%), sieram (-1,8%), gaļai un gaļas izstrādājumiem (-0,6%), ko arī ietekmēja akcijas. Augļiem cenas samazinājās par 1,7%.

Transporta grupā cenas vidēji palielinājās par 0,6%, kur lielākā ietekme bija degvielas cenu kāpumam par 1,6%. Savukārt lētāka kļuva automašīnu iegāde un automašīnu rezerves daļas un piederumi.

Gan alkoholiskajiem dzērieniem, gan tabakas izstrādājumiem cenas palielinājās vidēji par 0,6%. Nozīmīgākais cenu kāpums – par 3,6% reģistrēts vīniem un raudzētiem dzērieniem, ko ietekmēja akcīzes nodokļa pieaugums.

Mājokļa grupā nozīmīgākais cenu kāpums bija siltumenerģijai – par 0,7% un cietajam kurināmajam – par 1,0%. Mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumu izmaksas samazinājās par 2,3%.

Apģērbu un apavu cenas samazinājās vidēji par 2,2%, ko ietekmēja sezonas preču izpārdošanas. Apģērbi kļuva lētāki par 1,8%, apavi – par 2,6%, apģērbu aksesuāri – par 6,7%.

Cenu palielināšanās bija vērojama arī medikamentiem (+0,4%), bet samazināšanās – apdrošināšanas pakalpojumiem (-6,3%), interneta pakalpojumiem (-4,1%), bērnudārzu pakalpojumiem (-1,2%) un ēdināšanas pakalpojumiem (-0,4%). Akciju rezultātā lētākas kļuva personīgās aprūpes preces (-1,4%), sadzīves aprīkojums (-1,1%) un video, audio, foto iekārtas (-0,7%).

Salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, patēriņa cenas samazinājās par 4,2%. Precēm cenas saruka par 3,9%, bet pakalpojumiem – par 4,8%.

2009. gadā patēriņa cenas samazinājās par 1,2%, kas ir par 11,7 procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā (2008. gadā cenas pieauga par 10,5%). Mēneša augstākā inflācija 2009. gadā bija janvārī, sasniedzot 2,2%, tomēr ar katru nākamo mēnesi tika novērots inflācijas līmeņa samazinājums. Sākot ar 2009. gada otro ceturksni, inflācijas pieaugums mēneša griezumā bija negatīvs un šī tendence bija novērojama līdz gada beigām.

Oficiāli reģistrētā bezdarba līmenis 2009. gada ceturtā ceturkšņa beigās, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 9,0 procentpunktiem un decembra beigās bija 16,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Reģistrēto bezdarbnieku skaits, salīdzinot ar 2008. gada decembri, pieauga par 102,8 tūkst. cilvēku un 2009. gada decembra beigās bija 179,2 tūkst. cilvēku.

Saskaņā ar Latvijas Bankas provizoriskajiem datiem, 2009. gadā maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums bija 1173,8 milj. latu, pretstatā tekošā konta deficītam 2113,4 milj. latu apmērā 2008. gadā. Tekošā konta pārpalikuma izveidošanos pamatā noteica preču tirdzniecības deficīta samazināšanās par 1997,1 milj. latu, importa samazinājuma tempiem pārsniedzot eksporta krituma tempus. Situācija uzlabojās arī citos tekošo kontu veidojošajos apakškontos.

Kopumā 2009. gadā konsolidētajā kopbudžetā finansiālais deficīts bija 892,1 milj. latu jeb 6,8% no IKP,  kas atbilst Papildus saprašanās memorandam ar Eiropas Kopienu un Nodomu protokolam ar Starptautisko Valūtas fondu.

Šobrīd, kad likumdošana nodokļu jomā nepārtraukti mainās un uzņēmumiem ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi notiekošajam, lai būtu spējīgi kaut nedaudz plānot savu biznesu, uzņēmējiem vairāk nekā jebkad nepieciešams regulārs un profesionāls konsultants šajos jautājumos. “Nodokļi un Komercija” ir izdevums, kurā grāmatvežiem, uzņēmumu vadītajiem vai finanšu direktoriem iespējams atrast visu sev nepieciešamo informāciju, sekot līdzi izmaiņām nodokļu apmaksu termiņos un citām aktualitātēm.

“Lai veiksmīgi realizētu uzņēmējdarbību, izmantotu visas iespējas un nepārmaksātu, uzņēmumiem ir ļoti būtiski sekot līdzi visām aktualitātēm finanšu un likumdošanas jomā par nodokļu politiku. Nereti uzņēmumu speciālistiem – grāmatvežiem un finanšu direktoriem – rodas sarežģījumi arvien jauno noteikumu piemērošanā un iedzīvināšanā savā uzņēmumā, tādēļ ar jaunā izdevuma palīdzību centīsimies ne vien sniegt aktuālo informāciju, bet arī diskutēsim un uzklausīsim jomas ekspertus, kas jaunos noteikumus var izskaidrot,” norāda “Nodokļi un Komercija” redaktore Jadviga Neilande.

Pirmajā izdevumā interesenti var iepazīties ar jaunumiem darba devēju dāvanu un ziedojumu regulējumiem, deklarāciju iesniegšanu un citiem aktuāliem jautājumiem. Tāpat pieejama informācija par PVN optimizāciju, pašnodarbinātā nodokļu politiku, jurista padoms par dividenžu maksājumiem, kā arī citas aktualitātes par darba attiecībām, sociālo apdrošināšanu un grāmatvedību.

“Nodokļi un Komercija” veidots kā elektronisks izdevums, lai padarītu to maksimāli pieejamu un ērti lietojamu. Ar pirmo izdevumu ikvienam interesentam ir iespēja iepazīties bez maksas atsūtot pieteikumu uz nodokli@nk.lv, lai rastu pilnīgāku priekšstatu par izdevuma saturu. “Nodokļi un Komercija” tiks izdots regulāri – katru mēnesi, savukārt, katru nedēļu lasītāji varēs iepazīties ar izdevuma pielikumu “Gudri!”, kurā nepārtraukti būs iespēja sekot līdzi izmaiņām likumdošanā un uzklausīt ekspertu viedokļus.

Paralēli elektroniskajam izdevumam tiek atvērts arī informatīvais tālrunis, kur izdevuma abonentiem nozares eksperti atbildēs uz visiem interesentu jautājumiem un sniegs konsultācijas nodokļu piemērošanas un apmaksas jautājumos. Tādējādi iespējams nodrošināt uzņēmējiem un nozares speciālistiem pilnvērtīgas konsultācijas viņiem aktuālos jautājumos.