“Es atbalstu uzņēmēju viedokli, ka nav pieļaujama budžeta izdevumu proporcionāla samazināšana bez pārdomātas strukturālo reformu veikšanas un nodokļu palielināšana ir galējs un riskants solis, kas negatīvi ietekmēs biznesa konkurētspēju, kavēs darbavietu rašanos – bremzēs Latvijas tautsaimniecības atveseļošanos.

Latvijas ekonomikas stimulēšanai nepieciešamie līdzekļi jau ir banku un Latvijas valdības rīcībā. Atliek konsekventi radīt priekšnoteikumus, lai tie varētu pakāpeniski ieplūst tautsaimniecībā: pieņemt uz pārdomātām reformām balstītu 2011.gada budžetu – veicot tālāku izdevumu samazināšanu,” komentē Rimšēvičs.

Finanšu ministrija iepriekš ziņojusi, ka nākamā gada valsts budžeta izdevumi būs jāsamazina par apmēram 100 līdz 200 miljoniem latu un par mazliet mazāku summu būs jāpalielina valsts ieņēmumi.

Autors: bizness.lv

Saskaņā ar Valsts kases (VK) operatīvajiem datiem par valsts budžeta izpildi augustā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 204,7 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 194,4 miljonus latu, veidojot finansiālo pārpalikumu – 10,2 miljonus latu. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi augustā sasniedza 92,4 miljonus latu, izdevumi – 121,6 miljonus latu, veidojot finansiālo deficītu 29,2 miljonu latu apjomā. Valsts konsolidētā budžeta deficīts augustā ir 18,9 miljoni latu. Savukārt valsts budžeta deficīts šā gada astoņos mēnešos bija 257,2 miljoni latu.

VID administrētie valsts pamatbudžeta ieņēmumi (bez iedzīvotāju ienākuma nodokļa un dabas resursu nodokļa, kuru ieņēmumi tiek sadalīti starp valsts pamatbudžetu un pašvaldību budžetiem) bija 137,6 miljonu latu apmērā, kas veido 101 % izpildi pret plānu.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kopā ar atskaitījumiem otrā līmeņa pensiju ieguldījumu plāniem) bija 96 miljonu apmērā, izpildot 99,5 % no plānotā.

Kopsummā VID administrētie ieņēmumi augustā izpildīti 99 % apmērā, salīdzinot ar plānu.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi augustā veidoja 10,9 miljonus latu, kas ir 182 % no plānotā apjoma, bet pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bijuši 70,7 miljoni latu, kas par 19,4 % pārsniedz plānoto.

Akcīzes nodoklī tika iekasēti 43 miljoni latu, kas par 1 % pārsniedz plānoto iekasēšanas apjomu. Augustā akcīzes nodokļa ieņēmumi no tabakas pārsnieguši plānu par 9,6 % un veido 10 miljonus latu, jo tabakas izstrādājumu izplatītāji ir veikuši lielākas iemaksas budžetā. Akcīze no naftas produktiem ir iekasēta 102 % apmērā. Savukārt ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem atpalikuši no plāna par 12,8 %.

Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi augustā bijuši pārpildīti par 51,1 %, arī muitas nodokļa ieņēmumi augustā pārsniedza plānoto iekasēšanas apjomu par 35,8 %.

Papildus FM informē, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) izpilde 2010. gada astoņos mēnešos ir 95,39 % no šā perioda prognozes, tajā skaitā VK sadales konta (no kā saņem ienākumus visas pašvaldības) izpilde ir 95,6 %, Rīgas pašvaldības budžetā tieši iekasētā daļa 95,15 %, bet Ventspils budžetā tieši iekasētā daļa 92,56 %. Līdz ar to IIN gada ieņēmumu prognozes neizpildes kompensācija nebūs nepieciešama.

Autors: www.apollo.lv

Ukraina varēs saņemt gāzi par Krievijas iekšējām cenām, ja Kijeva piekritīs valsts uzņēmuma „Naftogaz” apvienošanai ar „Gazprom”, paziņojis Krievijas koncerna „Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers (attēlā) pēc tikšanās ar Ukrainas enerģētikas ministru Juriju Boiko.

Faktiski tā ir Krievijas atbilde uz Ukrainas lūgumu pārskatīt gāzes cenas aprēķināšanas formulu, kuru Ukrainas varas iestādes uzskata par visīstāko kabalu.

Portāls pok.lv piebilst, ka Krievijā gāzes cenas tirgus ekonomikai nav pakļautas, tās nosaka valsts, un pašlaik gāzes cena ir 1880 rubļi (jeb mazliet vairāk nekā 60 ASV dolāri) par tūkstoš kubikmetriem. Savukārt Ukrainai, tāpat kā vairākām citām valstīm, gāzes cena tiek pārskatīta katru ceturksni un aprēķināta pēc visai sarežģītas formulas, balstoties uz gāzeļļas un mazuta vidējo aritmētisko vērtību Eiropas valstīs, turklāt par pamatu aprēķiniem kalpo fiksētā likme 450 ASV dolāru par tūkstoš kubikmetriem. Atbilstoši šiem aprēķiniem, šīgada ceturtajā ceturksnī gāze Ukrainai maksās 390 ASV dolārus par tūkstoš kubikmetriem, kas, runājot Ukrainas premjera Nikolaja Azarova vārdiem, nozīmētu „katastrofu ekonomikai un Ukrainas tautai”.

Tiesa gan, atbilstoši līgumam par gāzes cenu noteikšanu, kuru no Ukrainas puses parakstīja vēl Jūlija Timošenko, līdz šīgada beigām attiecībā pret Kijevu ir spēkā koeficients 0,8, savukārt pašreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, slēdzot līgumu par Krievijas Melnās jūras flotes uzturēšanās Krimā atļaujas pagarināšanu uz vēl 25 gadiem, panāca, ka Krievija samazina gāzes cenas Ukrainai par 30% (vienlaikus „kabalistiskā” formula paliek spēkā). Krievija šā līguma rezultātā neiegūs aptuveni 40 miljardus ASV dolāru.

Drīz vien pēc šā līguma noslēgšanas Krievijas premjers Vladimirs Putins jau piedāvāja Ukrainai apvienot „Naftogaz” un „Gazprom”, taču Kijeva pret piedāvājumu attiecās rezervēti, baidoties zaudēt kontroli pār „Naftogaz”. Janukovičs arī izteicās, ka apvienošanās ir iespējama tikai gadījumā, ja abi uzņēmumi kļūst par līdzvērtīgiem partneriem „piecdesmit pret piecdesmit”.

Vienlaikus Kijevā labi saprata, ka šāda apvienība nav iespējama, jo, ņemot vērā „Naftogaz” aktīvu vērtību, Ukrainas uzņēmums var pretendēt tikai uz 6,1%, bet, ja balstās uz ieņēmumu apmēra, tad uz 5,8% kopuzņēmuma akciju. Rezultātā abas puses vienojās par kopuzņēmuma izveidi, taču Krievija acīmredzami nav atteikusies no kompāniju apvienošanas idejas.

Maskavas piedāvājums ir vērā ņemams, un atteikties no tā Kijevai būs grūti, it īpaši, ja ņem vērā, ka pašlaik Ukrainai, lai saņemtu Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumus, nākas paaugstināt gāzes tarifus līdz ekonomiski pamatotam līmenim, lai „Naftogaz” nenāktos dotēt no valsts budžeta.

Krievijas piedāvājuma pieņemšana ļautu samazināt cenu Ukrainas patērētājiem vairāk nekā četras reizes, taču rezultāts būtu „Gazprom” iekļūšana Ukrainas tirgū un kontrole pār tās gāzes transporta sistēmu.
Vienlaikus jāatceras, ka jautājums par to, vai Ukraina piekritīs piedāvājumam faktiski atdot savu gāzes transporta sistēmu „Gazprom”, ir daudz vairāk atkarīgs no politikas, nekā no ekonomikas. Ja jā, „Gazprom” iegūs tiešu un kontrolējamu izeju uz Eiropu, līdz ar to pastāv pat varbūtība, ka Krievijas monopolistists varētu atteikties no gāzes vada „Dienvidu straume” celtniecības. Bet tā jau ir pavisam liela politika un liela nauda.

Autors: www.2v.lv

Kā liecina uzņēmuma “LIA D” pārdošanas rādītāji, Latvijā turpina pieaugt pieprasījums pēc pilno kravu pārvadājumiem uz tādām valstīm kā Ukraina, Baltkrievija, Krievija, Zviedrija, Dānija un citas.

Pilno kravu pieprasījumā lielāko vērību uzņēmumi pievērš servisa kvalitātei un precizitātei, ko pilno kravu sektorā iespējams nodrošināt ļoti augstā līmenī. Pieprasītākās šobrīd ir aprīkojuma, dažādu iekārtu, būvmateriālu, metāla izstrādājumu, to starpā, metāla profilu, armatūras, kā arī zāģmateriālu kravas.

“Turpinot paplašināt eksportu un meklējot arvien jaunus tirgus, Latvijas uzņēmumiem nepieciešami uzticami un augstas klases pārvadājumi. Biznesā liela nozīme ir precizitātei, kas sevišķi būtiska loģistikas sektorā, tādēļ klienti novērtē “LIA D” sniegtās garantijas,” skaidro “LIA D” valdes locekle Ina Lune.

Izvēloties pārvadātāju, uzņēmumi šobrīd arvien lielāku vērību pievērš tieši servisa kvalitātei un precizitātei, ar kādu krava tiek nogādāta saņēmējam. “Ne vien dienas, bet pat stundas lielā mērā nosaka klienta izvēli, jo šajā biznesā mazākās neprecizitātes var radīt lielus zaudējumus. Pilnās kravas ir sektors, kurās augstu precizitāti varam garantēt,” norāda Ina Lune.

Lai nodrošinātu kravu pārvadājumiem precizitātes garantiju un uzņēmumi varētu paļauties uz to, ka, izmantojot “LIA D” pakalpojumus viņu pārvadājumi sasniegs mērķi laikā, “LIA D” ieviesis inovāciju – precizitātes garantu. Tādējādi klientam tiek norādīts intervāls, kā robežās var variēt piegādes laiks. Pretējā gadījumā pārvadātājs uzņemas kavējumus atmaksāt.

“LIA D” veic pilna spektra kravu pārvadājumus Rietumeiropā, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā. Pārvadājumi tiek veikti ar desmit jauniem Volvo kravas vilcējiem, kas nodrošina kvalitāti un ātru pakalpojumu izpildi.

Autors: BNA

Mikrouzņēmumu atbalsta programma ļaus nākamajos četros gados panākt kvalitatīvu lēcienu uzņēmējdarbības aktivitātes rādītājos un panākt, ka Latvija pēc uzņēmumu skaita uz katriem 1000 iedzīvotājiem sasniedz, kā minimums Eiropas Savienības vidējos rādītājus, informē Ekonomikas ministrijā.

«Šobrīd Latvijā uz katriem 1000 iedzīvotājiem strādā 31 privātais uzņēmums. Vidējais rādītājs Eiropas Savienībā ir 50 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem. Zemā uzņēmējdarbības aktivitāte valstī ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas ekonomikai  ir tik būtiska  mikrouzņēmumu atbalsta koncepcijas īstenošana. Tās ieviešana dzīvē  sekmēs jaunu uzņēmumu veidošanos un līdz ar to arī nodarbinātību valstī,  īpaši reģionos,» norāda ministrs.

1.septembrī stājas spēkā Mikrouzņēmumu nodokļa likums un to pavadošā likumdošanas  pakete, kas paredz viena, fiksēta mikrouzņēmumu nodokļa  ieviešanu ar likmi  9% no apgrozījuma jeb saimnieciskās darbības ieņēmumiem, raksta Apollo.lv

Līdz ar to ir pieņemti un stājušies spēkā visi likumdošanas akti, kas nepieciešami mikrouzņēmumu atbalsta programmas ieviešanai. Programmas mērķis ir atvieglot mikrouzņēmumu administratīvo un grāmatvedības kārtošanas slogu un samazināt dibināšanas izmaksas, lai veicinātu jaunu uzņēmumu un jaunu darbavietu veidošanos.

Ekonomikas ministrs ir pārliecināts, ka mikrouzņēmumu pazeminātās nodokļu likmes ieviešana jau no 1.septembra veicinās vismaz 900 jaunu mikrouzņēmumu izveidi līdz gada beigām.

«Valda Dombrovska valdība mazajam un vidējam uzņēmējdarbības sektoram ir radījusi virkni dažādu iespēju, lai tūkstošiem aktīvu Latvijas iedzīvotāju varētu īstenot ideju par sava uzņēmuma dibināšanu un no darba ņēmējiem kļūtu par uzņēmējiem, kas rada darbavietas gan sev, gan citiem. Mēs vēlamies panākt, ka, līdzīgi kā attīstītās Rietumeiropas valstīs, arī Latvijā mazais un vidējais uzņēmējdarbības sektors kļūst par ekonomikas mugurkaulu ar būtisku ieguldījumu nodarbinātības veicināšanā,» – tā Kampars.

Kā norāda ministrs, jau līdz šim ieviestie pasākumi  mikrouzņēmumu atbalstam – viena lata SIA un patentmaksas fiziskām personām – kopējais efekts uz ekonomiku ir daudz lielāks par iepriekš prognozēto.

Likums paredz vienotu mikrouzņēmumu nodokļa likmi – 9% no apgrozījuma jeb mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Mikrouzņēmumu nodokli par taksācijas perioda apgrozījumu paredzēts maksāt četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu, raksta LV.LV.

Tas ir ļoti liels solis uz priekšu mazo uzņēmumu darbības vides uzlabošanā un līdz šim bija viens no svarīgākajiem, visilgāk gaidītajiem Mikrouzņēmumu atbalsta programmas pasākumiem. Programmas virzītājs un līdzautors, LTRK valdes loceklis un juridiskais direktors Jānis Endziņš  uzskata – mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu kopums katrā ziņā veicinās sīkās uzņēmējdarbības paplašināšanos, tajā iesaistoties arī cilvēkiem, kuri zaudējuši līdzšinējo darbu, bet atraduši ideju patstāvīga mazā biznesa sākšanai. Turpmāk viņa skaidrojums, kā pieveikt pirmos posmus ceļā uz uzņēmējdarbību, kādas priekšrocības devis līdz šim atbalsta programmas ietvaros īstenotais.

Programma ar pieciem galvenajiem virzieniem

Gandrīz puse no šā gada pirmajos sešos mēnešos jaunizveidotajiem uzņēmumiem ir mikrouzņēmumi ar samazinātu pamatkapitālu. Tas ir ļoti labs rādītājs un apliecina, ka sīko uzņēmumu atbalsta pasākumi ir trāpījuši mērķī, un esmu pārliecināts, ka arī mikrouzņēmuma nodokļa dotie atvieglojumi mazās uzņēmējdarbības veicēju rindas ievērojami papildinās.

Brīdī, kad valsts ekonomika regresēja, bezdarbnieku rindas auga (bet bezdarbnieku pabalsti nav mūžīgi), radās jautājums – ko darīt? Kā loģiska atbilde tam radās ideja nodrošināt visus priekšnoteikumus, lai tie cilvēki, kas palikuši bez darba, būtu motivēti atrast nodarbošanos mazajā uzņēmējdarbībā un spētu parūpēties paši par sevi un – vēl labāk – dot darbu arī saviem ģimenes locekļiem. Valsts būtu ieguvēja no tā vien, ka šie cilvēki neradītu papildu spiedienu uz sociālo budžetu.

Premjers šo domu atzina par labu esam un rosināja priekšlikumu izstrādei izveidot īpašu ekspertu darba grupu. To atbalstīja arī Ekonomikas ministrija (EM), un tādējādi samērā ātri tapa Mikrouzņēmumu atbalsta koncepcija un programma.

Tajā ir pieci galvenie virzieni – viegla mazās uzņēmējdarbības uzsākšana, viegla grāmatvedības kārtošana, draudzīgi nodokļi, finanšu pieejamība un vienas pieturas aģentūras princips informācijas pieejamībā.

Katra no šīm sadaļām ietver virkni pasākumu, kuru galvenais mērķis ir motivēt cilvēku tiešām sākt mazo biznesu. Protams, vispirms ir jātiek skaidrībā, ar ko nodarboties. Par to atbalsta programmā nekas nav minēts, par to ikvienam ir jādomā pašam, jāliek lietā līdz šim iegūtā pieredze. Varbūt noderēs arī biznesā pieredzējušu radu, draugu un paziņu padoms, informāciju var iegūt arī dažādos avotos internetā. Turklāt, lai sāktu savu biznesu, ne vienmēr ir vajadzīga liela nauda.

Te gan jāiegaumē, ka Mikrouzņēmumu atbalsta koncepcijā (un arī programmā) paredzētie atbalsta pasākumi ir attiecināmi uz fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, individuālajiem komersantiem un fiziskām personām – individuālā uzņēmuma, arī zemnieku un zvejnieku saimniecības īpašniekiem, kā arī juridiskām personām sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formā, kas atbilst šādiem kritērijiem:

* neto apgrozījums (ieņēmumi no saimnieciskās darbības) mazāks vai vienāds ar 70 000 latiem;
* darbinieku nav vairāk par 5 cilvēkiem;
* ja mikrouzņēmums reģistrēts komercreģistrā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tās īpašnieki vienlaikus ir arī valdes locekļi;
* mikrouzņēmuma dibinātāji un dalībnieki ir tikai fiziskas personas.

Viegla mazās uzņēmējdarbības uzsākšana

Pirms dibināt savu uzņēmumu, katrā ziņā ir jābūt izsvērtiem un aprēķinātiem iespējamiem izdevumiem un ieņēmumiem, visām naudas plūsmām, riskiem un ieguvumiem. Jābūt pamatotam biznesa plānam.

Ja šāds plāns ir, ja apņemšanās sākt patstāvīgu komercdarbību ir stingra, tad nākamais solis ir uzņēmējdarbības veida izvēle.

Mikrouzņēmumu atbalsta programma sīkajiem uzņēmējiem paredz iespēju kļūt par patentmaksātājiem. Patentmaksa ir fiksēts nodoklis, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālo apdrošināšanas (SOC) iemaksu par fiziskās personas saimniecisko darbību noteiktā profesijā. Izvēloties šo komercdarbības veidu, uzņēmējs par grāmatvedības lietām patiešām var nesatraukties.

Patentmaksu sistēma ir ieviesta no šā gada 1. janvāra, un kārtību, kā šis fiksētais nodoklis tiek maksāts, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1646 “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā un tās apmēri”.

Valdība ir apstiprinājusi īpašu profesiju un darbību sarakstu, kurām atļauts piemērot patentmaksu. Sīkākas ziņas par to iegūstamas EM interneta vietnē http://www.em.gov.lv/images/modules/items/052010.doc.

Šis fiksētais nodoklis ir paredzēts tiešām maziem uzņēmējiem, kas strādā vieni paši bez palīgiem, piemēram, amatniekiem, aprūpes un sadzīves pakalpojumu sniedzējiem un tamlīdzīgi. Par patentmaksātāju var kļūt, iesniedzot standarta pieteikumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Šis patiešām ir visvienkāršākais uzņēmējdarbības veids.

Ja iecerētajā biznesā paredzēts nodarbināt vēl kādu cilvēku, vai arī tas tiek sākts kopā ar partneri (piemēram, bijušo kolēģi vai radiniekiem), tad topošais uzņēmējs var reģistrēties kā individuālais komersants vai dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). Pašlaik vēl ir iespēja dibināt arī individuālo uzņēmumu, taču šim uzņēmējdarbības veidam nav paredzama ilga nākotne, tādēļ iesaku uzmanību pievērst pirmajiem diviem variantiem.

SIA ir juridiska persona – un tas nozīmē, ka tās dalībnieks, veicot saimniecisko darbību, par to neatbild ar savu mantu. Individuālie komersanti savukārt ir fiziskas personas, kas par savu saimniecisko darbību pilnībā atbild ar visu savu mantu. Protams, tas ir ļoti svarīgi, ja bizness izrādās neveiksmīgs. Tādēļ iepriekš minētā ierobežotā atbildība sirdsmieram tomēr ir ļoti laba, jo – maz kas var gadīties?

SIA tagad ir izdevīga arī tādēļ, ka no 1. maija to ir iespējams reģistrēt ar vienu latu pamatkapitālā. Jāatgādina – tas iespējams tad, ja uzņēmums atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem.

Biznesa sākšanai nepieciešamās izmaksas

Tagad esam nonākuši pie jautājuma par izmaksām, kas nepieciešamas, lai biznesu sāktu. Līdz šā gada maijam obligāti tika prasīts, ka SIA pamatkapitālā jāiegulda 2000 latu, no kuriem apmaksātiem jābūt vismaz 50% no pamatkapitāla. Maijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas pieļauj SIA dibināt, ieguldot tā pamatkapitālā vienu latu. Saistībā ar mikrouzņēmumu dibināšanu tas ir ļoti loģiski: ja cilvēks ir zaudējis darbu, ja viņam ir maksājams vēl kāds kredīts, kur viņš uzņēmuma dibināšanai lai ņemtu 2000 latu? Šāda prasība ieceri par patstāvīgas uzņēmējdarbības sākšanu iznīcinātu pašā saknē.

Vistiešākās biznesa sākšanas izmaksas ir valsts nodevas. Iepriekš SIA reģistrēšanas valsts nodeva bija 100 latu, nodeva par paraksta apliecināšanu Uzņēmumu reģistrā (UR) – 5,50 lati. Tagad valsts nodeva mikrouzņēmumiem SIA ir tikai 15 latu, par viena paraksta apliecināšanu jāmaksā 2,75 lati, un arī publikācija oficiālajā laikrakstā samazināta uz pusi – tagad tā ir 12,60 latu. Šīs nodevas samazināt paredzēja arī Mikrouzņēmumu atbalsta programma, un tas ir izdarīts.

Ja palūkojamies no dokumentu sagatavošanas viedokļa, UR ir pieejami dokumentu paraugi; nepieciešamo dokumentu kopumu sagatavot jau labi sen vairs nav sarežģīti. Tam nav vajadzīgas īpašas zināšanas. (Par mikrouzņēmuma reģistrēšanas nosacījumiem var uzzināt UR interneta vietnē www.ur.gov.lv/registri.html – Red.)

Arī tad, ja pirmajā reizē kaut kas nav izdevies pareizi, UR valsts notārs uzrakstīs atlikšanas lēmumu, kurā norādīs, kas nav bijis pareizi, un kļūdas varēs izlabot un dokumentus iesniegt atkārtoti. Šobrīd ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka valsts ir darījusi gandrīz visu maksimāli iespējamo, lai biznesa uzsākšana būtu vienkārša, lēta un ātra – standarta reģistrācija notiek trīs dienu laikā.

Viegla grāmatvedība – vēl tā nav

Šajā jomā diezgan daudz ir izdarīts, bet ne līdz galam. Grāmatvedības lietas joprojām ir pietiekami sarežģītas. Problēmas ar grāmatvedību nebūs tiem individuālajiem uzņēmējiem, kuri izvēlējušies maksāt fiksēto nodokli (patentmaksu).

Mazliet vieglāka ir vienkāršā ieraksta sistēma, ko var izmantot individuālie komersanti, taču arī tā ir pietiekami sarežģīta, un, ja cilvēkam nav priekšzināšanu grāmatvedībā, būs vajadzīga speciālista palīdzība.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem līdz šim atskaites bija jāiesniedz vienu reizi mēnesī. Nu likums ir mainīts, un mazākiem uzņēmumiem tas ir jādara vienu reizi ceturksnī, un vēl mazākiem – reizi pusgadā. Par PVN maksātāju komersants kļūst tad, ja apgrozījums pārsniedz 10 tūkstošus latu gadā, un tas ir ļoti zems slieksnis. Tā paaugstināšana ir viens no pasākumiem, kas paredzēts Mikrouzņēmumu atbalsta programmā: proti, to paaugstināt līdz 35 tūkstošiem latu. Šādu lēmumu Latvijas valdība gan nevar pieņemt bez saskaņošanas ar atbildīgajām Eiropas Savienības (ES) iestādēm, jo šāds PVN slieksnis tika paredzēts Latvijas pievienošanās līgumā Eiropas Savienībai. Kā liecina jaunākā informācija, Eiropas Komisija nesen ir atbalstījusi Latvijas izteikto vēlmi paaugstināt PVN slieksni līdz 50 000 eiro. Ja to izdosies īstenot, tad būs vairāki labumi: ļoti daudziem uzņēmumiem izpaliks šie PVN maksājumi un to uzskaite, vieglāk būs arī tiem, kuri pašlaik maksā patentmaksu, jo arī uz viņiem attiecas šis apgrozījuma slieksnis. Var plānot, ka tad būs lielāks arī patentmaksas izmantotāju skaits. Atgriežoties pie grāmatvedības – jau mazliet ir vienkāršota gada pārskata sastādīšana.

Mikrouzņēmumu atbalsta programmā bija iekļauts vēl viens priekšlikums, kas patlaban iestrēdzis pusceļā un ir attiecināms uz sadaļu grāmatvedības vienkāršošana: mikrouzņēmumiem (vismazākajiem) varētu izveidot tādu kārtību, ka valsts šādam uzņēmumam bez maksas nodrošina īpašu programmu (līdzīgi kā darbojas elektroniskā deklarēšanas sistēma Valsts ieņēmumu dienestā), kur mazais uzņēmējs ieraksta savus ieņēmumus, izdevumus, norāda darbiniekus, viņu algu, un ar to šim sīkajam uzņēmējam grāmatvedības kārtošana arī beigtos. Protams, šāds pasākums ir sīki jāizstrādā un jānostiprina normatīvajos aktos. Tad mazajam uzņēmējam nebūtu jāpērk speciāla grāmatvedības programma, nav nepieciešams grāmatvedības ārpakalpojums, kas iznāk nesamērīgi dārgs proporcionāli pret ieņēmumiem. Ja pēc noteiktas formulas tālāk tiktu aprēķināta šā uzņēmuma naudas plūsma un maksājamais nodoklis, arī valsts būtu ieguvēja, jo izpaliktu datu ievadīšanas process, kas arī nav lēts, turklāt dati būtu labi pārskatāmi un tiktu iegūta vēl detalizētāka informācija kā no šobrīd pieejamiem dokumentiem.

Draudzīgi nodokļi: jaunākā aktualitāte

Šajā jomā jaunākā aktualitāte ir fiksētais mikrouzņēmumu nodoklis, kas stājas spēkā 1. septembrī. Pirmkārt, Mikrouzņēmumu nodokļa likumā parādās mikrouzņēmuma definīcija, kas minēta iepriekš.

Ko nozīmē mikrouzņēmumu fiksētais nodoklis? Uzņēmēji allaž ir žēlojušies, ka Latvijā ir ļoti augsti darbaspēka nodokļi. Ja strādniekam ir jāsamaksā uz rokas, piemēram, 100 latu, tad darba devējam gandrīz tikpat daudz vēl ir jāatskaita nodokļos. Tādēļ daļa uzņēmēju darbiniekiem cenšas maksāt algas aploksnēs un valsts zaudē daudz naudas no nodokļu maksājumiem. Bet mikrouzņēmumu nodoklī ietilpst uzņēmuma ienākuma nodoklis, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, kā arī tā dēvētie darbaspēka nodokļi – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un IIN. Vienā nodoklī iekļauti četru nodokļu maksājumi.

Ja standarta gadījumā uzņēmējs maksāja darbaspēka nodokli atkarībā no darba ņēmēja algas apjoma, tad pēc fiksētā mikrouzņēmumu nodokļa noteikumiem ir jāmaksā atkarībā no apgrozījuma. Ja ieņēmumi ir, piemēram, 100 latu, tad nodoklī maksā deviņus procentus no šīs summas. Ja ir nolīgts, ka darbinieka alga būs 200 latu uz rokas, tad tik un tā nekas nemainās.

Likuma izstrādes gaitā norisinājās diskusijas – kā tālāk tiks kārtotas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja uzņēmums ir mazs un tiek maksāts mazs fiksētais nodoklis, arī iemaksas par darbiniekiem, protams, ir ļoti mazas, un tās nedos lielas sociālās garantijas. Likumā paredzēts, ka darba devējam par šiem nosacījumiem ir jāvienojas ar darba ņēmējiem. Taču, ja mikrouzņēmums strādā ļoti sekmīgi, tad iespējams, ka SOC un IIN maksājums veidosies pat lielāks nekā standarta variantā.

Fiksētā nodokļa ieviešana mikrouzņēmumiem ir diezgan unikāla, jo maina pamatprincipus: ja līdz šim brīdim nav īsti izdevies apkarot pelēko ekonomiku, tai skaitā nelegālo nodarbinātību un algas aploksnēs, tad, izmantojot fiksēto nodokli, nav nekādas motivācijas slēpt nedz darbinieku skaitu, nedz algu apmēru. Ja palūkojamies gan no uzņēmēja, gan no valsts viedokļa, tad šajā gadījumā par cilvēkiem tiešām tiek maksāta sociālā apdrošināšana, tādējādi izveidojot kaut nelielu, bet tomēr sociālo spilvenu. Iespējams, ka tādēļ daļa uzņēmumu tomēr no pelēkās zonas atgriezīsies baltajā, tiklīdz tas būs iespējams.

Lai šīs priekšrocības neizmantotu uzņēmumi, kam tās īstenībā nepienākas, likumā noteikti ierobežojumi. Pirmkārt, ir uzlikts šis apgrozījuma lieluma un strādājošo skaita ierobežojuma slieksnis, otrkārt, noteikts, ka vienam uzņēmējam var būt tikai viens uzņēmums, kas maksā fiksēto nodokli. Ļoti jācer, ka šis likums tiešām būs trāpījis adresātiem – tiem cilvēkiem, kuri tagad sāks savu biznesu.

Finanšu pieejamība

Te pirmām kārtām varētu tomēr runāt par tā dēvētā kases principa ieviešanu mikrouzņēmumiem saistībā ar PVN maksāšanu: šo nodokli var maksāt nevis tad, kad izraksta rēķinu, bet vadoties pēc naudas plūsmas. Visiem uzņēmumiem šī priekšrocība nav pieejama, to nepieļauj arī ES normatīvie akti.

Pēdējā laikā saistībā ar finanšu pieejamību mazajiem uzņēmumiem ir atvērtas arī dažādas atbalsta programmas, un šeit ir jālūkojas trijos virzienos. Ir Labklājības ministrijas Nodarbinātības valsts aģentūras atbalsta programma pašnodarbinātības veicināšanai un uzsākšanai (kaut arī tā ir ierobežota gan dalībnieku, gan atbalsta apjoma ziņā). Vēl ir Hipotēku un zemes bankas programma biznesa sācējiem. Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā ir atbalsta programmas. Jaunie uzņēmēji vēl var izmantot biznesa inkubatoru pakalpojumus. Mikrouzņēmumu dibinātājiem atliek vien ļoti rūpīgi meklēt šos atbalsta instrumentus.

Pieejama informācija

Te nu esam nonākuši pie programmas noslēguma punkta – informācijas pieejamības. Šajā ziņā ir lielas nepilnības, un pie tā vēl tiek strādāts. Ja visa informācija biznesa sācējiem būtu pieejama vienkopus – gan elektroniskā formātā, gan klātienes konsultāciju veidā visā valsts teritorijā -, tad arī tam cilvēkam, kuram ir tikai biznesa idejas, ceļš komercdarbību veidošanas virzienā būtu daudz vieglāks. Ja, piemēram, pastāvētu tā dēvētā vienas pieturas aģentūra, kurā viņš varētu uzzināt visus biznesa soļus, informāciju grāmatvedības lietās, biznesu sākt būtu daudz vienkāršāk. Jo arī informācijas meklēšana prasa daudz laika, un to ne vienmēr iespējams atrast. Latvijai ir jāīsteno Eiropas Savienības tā dēvētā Pakalpojumu direktīva, kas noteic, ka jebkuram, kurš vēlas sākt komercdarbību, visu vajadzīgo informāciju vajadzētu atrast vienuviet.

Autors: Mudīte Luksa / LV.LV

Prezidenta preses dienests informē, ka biznesa seminārā Latviju pārstāvēja metālapstrādes un mašīnbūves, informācijas tehnoloģiju, enerģētikas, siltuma ražošanas un kokapstrādes nozares uzņēmēji, raksta Apollo.lv

Vizītes turpinājumā Valsts prezidents tikās ar Čehijas valdības vadītāju Petru Nečasu. Zatlers pateicās premjerministram par viņa valsts ieguldījumu Latvijas gaisa telpas patrulēšanā.

Amatpersonas arī pārrunāja Eiropas Savienības enerģētikas politiku. Runājot par enerģētisko drošību Eiropas tirgū, Valsts prezidents atzīmēja nepieciešamību nodrošināt dažādus, alternatīvus enerģijas piegādes avotus un ceļus. Sarunas laikā tika diskutēts par Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas nostādnēm.

Zatlers norādīja, ka tā nav taisnīga pret Latviju un ir jāstrādā pie pamatprincipu pārveides, lai visas valstis varētu saņemt vienlīdzīgu atbalstu. Čehijas valdības vadītājs atbalstīja domu, ka lauksaimniecības politikai ir nepieciešamas reformas.
Valsts prezidents viesojās arī Kārļa Universitātē un iepazinās ar latviešu valodas apmācības programmu, tikās ar rektoru un mācībspēkiem. Kārļa Universitāte ir viena no retajām vietām pasaulē ārpus Latvijas, kur, studējot latviešu valodu, var iegūt maģistra grādu.

Pēc vainaga nolikšanas ceremonijas Vitkovas nacionālajā memoriālā Valsts prezidents ar dzīvesbiedri piedalās Čehijas prezidenta un dzīvesbiedres rīkotajās pusdienās un apmeklēja Lānī parku.

Vizītē Valsts prezidentu pavadīja arī ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) un izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS).

Sabiedriskajā sektorā šajā periodā tā pieauga par 6,4% (no 446 līdz 474 latiem), bet privātajā – par 0,6% (no 421 līdz 423 latiem).

Pieaugumu sabiedriskajā sektorā radīja izmaksātās neregulārās piemaksas valsts un pašvaldību komercsabiedrībās, kā arī atalgojuma līmeņa kāpums pašvaldībās un to padotības iestādēs. Atalgojuma palielinājumu pašvaldību sektorā, galvenokārt, radīja darba samaksas pieaugums izglītības nozarē – par 11,0%, kā arī valsts pārvaldē – par 4,6%.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī kopā visvairāk ir pieaugusi tādās nozarēs kā elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 10,9%, izglītība – par 9,8%, transports un uzglabāšana – par 5,1%, ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija – par 4,9%, kā arī veselība un sociālā aprūpe – par 4,7%.

Salīdzinot ar 2009.gada otro ceturksni, šā gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī saruka par 6,3% (no 474 līdz 444 latiem). Neto darba samaksa šai periodā samazinājās straujāk – par 11,0% (no 355 līdz 316 latiem), kas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pieaugumu no 23% līdz 26% no 2010.gada 1.janvāra, kā arī mēneša neapliekamā minimuma samazināšanos no 90 līdz 35 latiem no 2009.gada 1.jūlija.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, samazinājās par 11,5% (no 536 līdz 474 latiem), tai skaitā vispārējās valdības sektorā – par 14,3% (no 509 līdz 436 latiem). Privātajā sektorā tā saruka par 2,7% (no 435 līdz 423 latiem).

Darbinieku skaits šā gada otrajā ceturksnī, pārrēķināts pilna darba laika vienībās, ko pielieto mēneša vidējās darba samaksas aprēķinam, salīdzinot ar pirmo ceturksni, ir pieaudzis par 8,6 tūkst. jeb 1,4%, bet darba samaksas fonds – par 34,9 milj. latu jeb 4,3%. Gada laikā darbinieku skaits samazinājies par 99,2 tūkst. jeb 13,6%, bet darba samaksas fonds – par 197,8 milj. latu jeb 19,0%.

Devalvēt un pārvērst parādus latos, valstij kompensējot bankām radītos zaudējumus – labākais risinājums Latvijas ekonomikas pamatproblēmām

Ārvalstu analītiķi vēl arvien Latviju vērtē kā ļoti nedrošu valsti. Lai nepiedzīvotu stagnāciju desmit gadu garumā, Latvijai jārīkojas izšķirīgi un ātri – šādu viedokli, uzstājoties Ekonomistu Apvienības 2010 rudens konferencē, pauda ekonomists Jānis Ošlejs.

Analizējot “Latvijas burbuļa” rašanos, Ošlejs kā būtiskākos iemeslus norāda kredītu straujo ieplūdi privātajā sektorā, milzīgos ieguldījumus nekustamajā īpašumā un Latvijas cenu līmeņa neatbilstību darba ražīgumam. Augstais lata kurss sadārdzina Latvijas ražotāju izmaksas, rada tieksmi patērēt lētākās importa preces, kā rezultātā kļūst neiespējami stimulēt ekonomiku, jo visa nauda aizplūst importā.

Pārskatot publiskajā telpā visbiežāk apspriestos krīzes risinājumus, ekonomists uzskata, ka, piemēram, deflācija nav izeja, jo starpība starp cenu līmeni un darba ražīgumu ir pārāk liela, pārmaiņu temps – pārāk lēns. Turklāt naudas aprites pamatlikumi nosaka, ka visā deflācijas laikā uzņēmumi cietīs zaudējumus, tātad tiks iznīcināts vietējais un Latvijā investētais ārvalstu kapitāls, tāpat veidojas bezdarbs, kas, viņaprāt, nemazināsies vai turpinās lēni pieaugt. Masveida bezdarbs Latvijai ir ļoti bīstams, jo bezdarba radīta emigrācija pārvērtīsies par demogrāfisku laika bumbu, kas radīs milzu problēmas nākotnē.

Pēdējā laikā vērojams straujš eksporta pieaugums, tomēr, neraugoties uz zemajām algām, tas joprojām nepārsniedz importu. Ošlejs aprēķinājis, ka, lai atgūtu 2007. gada IKP un nodarbinātības rādītājus ar eksporta palīdzību vien, eksports būtu jāpalielina par 50 uzņēmuma Grindex apgrozījumiem, citiem vārdiem, tālākai straujai eksporta izaugsmei būs vajadzīgas papildus investīcijas ražošanas uzņēmumos. Atsaucoties uz Peru piemēru, ekonomists norāda uz vēl kādu risku – ja eksporta uzplaukumu cenšas panākt ar zemu algu līmeni, liels eksporta kāpums var neizvest valsti no nabadzības, vien „attīstot zemattīstību”, jeb ļaujot pastāvēt vien „pirtsslotu ražotājiem”. Latvija šobrīd samazina gan algas gan investīcijas zinātnē, bīstami atgādinot neveiksmīgo Peru stratēģiju. Daudz veiksmīgāka ir zemu izmaksu un lielu algu stratēģija, kas paredz konkurētspējas audzēšanu ar palielināta darba ražīguma palīdzību.

Apskatot daudz aprunāto lata devalvācijas jautājumu, Jānis Ošlejs uzskata, ka devalvācija padarītu iespējamu ekonomikas stimulēšanu, uzlabojot importa/eksporta rādītāju attiecību, un, galvenais, vienlaikus palielinot iekšzemes pieprasījumu. Tomēr jāņem vērā, ka devalvācijā bankrotētu tūkstošiem mājsaimniecību un uzņēmumu ar kredītiem eiro. Atliek secināt, ka devalvācija viena pati nav panaceja un var novest pie ilgstošas inflācijas un nestabilitātes.

Ošlejs ir pārliecināts – kamēr nav atrisināts uzņēmumu un privātpersonu pārlieko kredītsaistību jautājums un ieviests realitātei atbilstošs valūtas maiņas kurss, Latvijas ekonomikas stabilizācija un attīstība nav iespējama.

Izpētot dažādas krīzes risināšanas metodes pasaules vēsturē, Latvijai ir vairākas izvēles iespējas, norāda Ošlejs. Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, par labāko risinājumu Latvijas ekonomikas pamatproblēmām viņš izvēlētos lēmumu devalvēt un pārvērst parādus latos, valstij kompensējot bankām radītos zaudējumus. Valsts, pagaidām, ir ļoti maz aizņēmusies un var šādu risinājumu atļauties, uzskata ekonomists.

Esošā politika paredz aizņemties milzu līdzekļus un ieguldīt tos “finanšu sektora stabilizācijai”. Latvija ir apkrāvusi sevi ar privātajiem parādiem un nu uzņemas valsts parādus, bet ekonomiskās izaugsmes praktiski nav. Ekonomists ir izstrādājis programmu, kā devalvēt un konvertēt latu kredītus, radot izaugsmi un nesagraujot banku sistēmu. Ar šo soli tiktu atrisināta pamatproblēma – milzīgais privātpersonu kredītu apjoms, pārceļot tos uz valsts un banku pleciem, radot inflāciju, investīcijas un sekojoši – izaugsmi.

Iedodot ekonomikai papildus līdzekļus un tā atrisinot kredītņēmēju bankrotus, bankām tiek dots signāls, ka tās drīkst izsniegt jaunus kredītus, kas nodrošinātu izaugsmi. Skaidrība un risinājums mazinātu arī sociālās problēmas, pārliecināts ir Jānis Ošlejs.

Piedāvātā izvēle atrisina arī ļoti augstā valūtas kursa radītās problēmas, padarot pat vājākos Latvijas ražotājus konkurētspējīgus. Devalvācija dara iespējamu rūpniecības attīstību un veicina ražošanu, rodas iespēja lauksaimniecības atbalstam un modernizācijai.

Pēc parādu konvertācijas atbalstot banku sistēmu, rodas iespēja ne tikai saglabāt esošo sistēmu, bet arī nodrošināt, ka tai ir pietiekami resursi izaugsmei. Bankām tiktu ļauts atsākt pelnīt ar kredītu izsniegšanu, nevis ar naudas piedzīšanu un īpašumu pārņemšanu.

Lai mazinātu neskaidrības radītos riskus, skaidri jākomunicē devalvācijas mērķi un valdības rīcības plāns, kā arī nepieciešama valsts tālākas attīstības programma, uzsver Jānis Ošlejs. Bez attīstības programmas devalvācija ir spēcīgs, bet īslaicīgs instruments. Par attīstības politikas stūrakmeņiem, ekonomists uzskata eksportam un rūpniecībai īpaši labvēlīgu izmaksu struktūru, brīvā tirgus rosinātas valsts atbalstītas inovācijas, kas balstītas uz cenu priekšrocībām, kā arī finansējuma pieejamību.

“Devalvācija, attīstības programma, banku un privātpersonu bilanču attīrīšana – tas viss kopā krīzi Latvijā var transformēt iespaidīgas izaugsmes grūdienā”, uzskata Ošlejs. Papildinot komercbanku sistēmu ar rūpnieciskā attīstības kredīta sistēmu, iespējams strauji palielināt Latvijas nodarbinātību un, sekojoši – mazināt emigrācijas radīto demogrāfisko risku.

“Šobrīd ir labs laiks šādas programmas ieviešanai. Ja rīkosimies ātri un izšķirīgi, ieguvēji būs visi: iedzīvotāji, valsts, komercbankas, starptautiskie aizdevēji, Eiropas Savienība”, pārliecināts ir ekonomists.

Avots: ekonomisti.lv

Mājsaimniecību noguldījumu apjoms bankās sācis palielināties kopš pagājušā gada beigām. Šogad jūnijā tie bijuši 3,4 miljardi latu, pretstatā 3,2 miljardiem pērn septembrī.

Šogad jau 20% Latvijas iedzīvotājiem izveidots uzkrājums nebaltām dienām, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pirms diviem gadiem, kad uzkrājums bija tikai 12% iedzīvotāju. Ja 2008.gada vidū uzkrājumus neveidoja 44% Latvijas iedzīvotāju, tagad šis īpatsvars nokritis līdz 37%. Pašlaik ap 12% iedzīvotāju ir naudas “buferis” sešu mēnešalgu apmērā, kas tiekot uzskatīts par optimālu summu negaidītu pārmaiņu gadījumā, piemēram, zaudējot darbu.