ES statistika: Latvija salīdzinoši veiklāk rāpjas no bedres zemākā punkta

Latvija Eiropas Savienības statistikā nereti parādās starp tām dalībvalstīm, kuras kādā jomā sasniegušas labākus rādītājus. Tiesa, atsevišķu pozīciju straujāks pieaugums skaidrojams ar to, ka ES krīzes pastarītei jāatsperas uz ļoti zemiem rādītājiem, jo Latvija bija iekritusi pašā bedres dziļumā.

ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns vērtē, ka Eiropas ekonomika atveseļojas daudz pārliecinošāk, nekā prognozēts pavasarī, un iekšējā pieprasījuma atgūšanās sola arī labvēlīgas pārmaiņas darba tirgū. Tomēr nestabilitāte saglabājas, un joprojām svarīgi ir sargāt finanšu stabilitāti un turpināt fiskālo konsolidāciju, kā arī apņēmīgāk īstenot strukturālās reformas, raksta LV.LV.

Komisija prognozē, ka 2010. gadā reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 1,8% visā ES un eirozonā – par 1,7% (salīdzinājumā ar pavasara aplēsi prognozēti aptuveni par ¾ procentpunktu labāki rezultāti). Šāda kopaina iegūta, izmantojot atjauninātās prognozes Francijai, Vācijai, Itālijai, Nīderlandei, Polijai, Spānijai un Apvienotajai Karalistei, kuru kopējais devums ir aptuveni 80% no ES IKP. Dalībvalstu salīdzinājumā situācija joprojām tiek uzskatīta par nevienmērīgu, ar labākiem rezultātiem izceļas Vācijas un Polijas ekonomika.

Kā negatīvs aspekts minēts tas, ka jārēķinās ar vājāku ārējo pieprasījumu par plānoto un turpmākiem saspīlējumiem finanšu tirgos, vienlaikus fiskālā konsolidācija var radīt lielāku spiedienu uz iekšējo pieprasījumu attiecīgās valstīs, nekā plānots.

Eiropadomes sanāksmē 16. septembrī valstu un valdību vadītāji diskutēja par ES globālās lomas stiprināšanu, tai skaitā par turpmākajām attiecībām ar ES stratēģiskajiem partneriem – Ķīnu, Indiju un Brazīliju. Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis aicināja ievērot līdzsvaru starp politisko, ekonomisko un drošības dimensiju, veidojot attiecības ar stratēģiskajiem partneriem, kā arī uzsvēra ES kaimiņu politikas un īpaši Austrumu partnerības būtisko nozīmi ES ārējās attiecībās, informē Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ES preses sekretāre Evelīna Melbārzde.

Diskusijā par ekonomiskās politikas pārvaldību, balstoties uz prezidenta Hermaņa van Rompeja ziņojumu, izskatīti vairāki priekšlikumi, lai nodrošinātu ciešāku fiskālās politikas koordināciju, piemēram, noteikt stingrāku sankciju mehānismu tām dalībvalstīm, kas neievēro Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības. V. Dombrovskis diskusijā uzsvēris, ka ES budžeta izmantošana sankciju mehānisma ietvaros ir iespējama tikai tad, ja tajā ietverti visu veidu budžeta izdevumi. Ministru prezidents aicināja izstrādāt skaidrus un saprotamus principus un kritērijus sankciju mehānisma piemērošanai.

Latvija starp valstīm, kur ātrāk aug eksports un nodarbinātība

Latvija pirmajā pusgadā bija starp sešām ES valstīm, kurās šā gada pirmajā pusē visstraujāk pieauga eksports, liecina “Eurostat” dati. Salīdzinājumā ar 2009. gada attiecīgo periodu Latvijas eksports pieauga par 23%, tikpat arī Polijā. Visbūtiskāk eksportu palielināja Malta (+31%), Rumānija, Bulgārija (+26% abās) un Lietuva (+24%).

ES statistiķi, apkopojot 19 valstu datus, informē, ka Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar trim pirmajiem mēnešiem nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,3%, kas bija straujākais pieaugums ES. Otrais un trešais lielākais nodarbinātības pieaugums reģistrēts Polijā (+1,1%) un Lielbritānijā (+0,7%). Tiesa, salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni šā gada aprīlī-jūnijā Latvijā fiksēts krasākais nodarbinātības kritums (-6,7%).

Gādās par lielāku atbildību darījumos

EK 15. septembrī ierosinājusi regulas priekšlikumu, lai ieviestu lielāku drošību un pārredzamību ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgū, proti, lai informācija par atvasinājumu līgumiem būtu zināma darījumu reģistriem un uzraudzības iestādēm. Vairāk informācijas būs visu tirgus dalībnieku rīcībā. Komisija arī ierosina, ka standarta ārpusbiržas atvasinājumu līgumiem būtu jāveic tīrvērte caur centrāliem darījumu starpniekiem (CCP). Tas samazinās darījumu partneru kredītrisku, ka viena no darījuma pusēm nepilda saistības. Komisijas priekšlikums, kas saskan ar ES G20 saistībām un ASV pieņemto pieeju, tiek nodots Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstīm izsvēršanai. Pēc pieņemšanas šī regula būtu spēkā no 2012. gada beigām.

“Neviens finanšu tirgus vairs nevar atļauties būt mežonīgie Rietumi. Ārpusbiržas atvasinājumi stipri ietekmē reālo ekonomiku, sākot ar hipotēkām un beidzot ar pārtikas cenām. Ārpusbiržas atvasinājumu tiesiskā regulējuma trūkums veicināja finanšu krīzi un tās ievērojamās sekas, no kurām mēs visi pašlaik ciešam. Šodien mēs ierosinām noteikumus, kas atvasinājumu tirgos palielinās pārredzamību un atbildību. Mēs zināsim, kas ko dara un kas ko ir parādā. Bez tam mēs varēsim rīkoties tā, lai atsevišķu saistību neizpilde nedestabilizētu visu finanšu sistēmu, kā bija gadījumā ar Lehman bankrotu,” paskaidro iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē.

EK 15. septembrī arī pieņēma priekšlikumu par īsās pozīcijas pārdošanas regulējumu un dažiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu (CDS) aspektiem. Jaunā sistēma paredz, ka gan valstu, gan Eiropas regulatoriem būs skaidras pilnvaras, lai vajadzības gadījumā rīkotos, novēršot tirgus sadrumstalotību un nodrošinot iekšējā tirgus netraucētu darbību, pilnvaras arī ārkārtas situācijās uz laiku ierobežot vai aizliegt jebkura finanšu instrumenta īsās pozīcijas pārdošanu, saskaņojot šo rīcību ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI), kas uzsāks darbību no 2011. gada janvāra.

Priekšlikums tiks iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei apspriešanai un pieņemšanai. Paredzēts, ka regula stāsies spēkā 2012. gada 1. jūlijā.

EK atļauj pārstrukturēt “Parex” banku

EK saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem apstiprināja pārstrukturēšanas plānu attiecībā uz “Parex”. Latvijas iestāžu iesniegtais plāns paredz, ka ar “Parex” pamatdarbību saistītos aktīvus un operācijas nodod jaunizveidotai bankai “Citadele”, bet “Parex” pārējā daļa kļūst par “risinājuma banku”, informē EK pārstāvniecība Latvijā. EK uzskata, ka pārstrukturēšanas plāns nodrošinās “Citadeles” ilgtermiņa dzīvotspēju, vienlaikus dodot iespēju pienācīgi realizēt “Parex” pārējos aktīvus. Plāns arī paredz sākotnējo kapitāla turētāju pienācīgu ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā, kā arī pasākumus, kas ierobežo atbalsta kropļojošo ietekmi uz konkurenci.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un konkurences komisārs Hoakins Almunja norādījis: “Bankas “Parex” problēmu apmērs un saņemtais atbalsts prasīja, lai tiktu veikta pamatīga pārstrukturēšana. Galīgais plāns piedāvā līdzsvarotu risinājumu, kas ierobežo konkurences kropļojumus, nodrošina, ka sākotnējie akcionāri un subordinētā kapitāla turētāji dod pienācīgu ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā un dod iespēju radīt jaunu, dzīvotspējīgu banku.”

“Parex” banku 2008. gada novembrī daļēji nacionalizēja. Banka saņēma valsts galvojumus un rekapitalizācijas un likviditātes atbalstu ar kopējo vērtību aptuveni 1,1 miljards latu (1,6 miljardi eiro). Kamēr nebija iesniegts pārstrukturēšanas plāns, attiecīgie pasākumi 2008. un 2009. gadā pagaidu kārtā tika apstiprināti kā ārkārtas atbalsts. Būtisks solis pārstrukturēšanas procesā bija jaunas bankas “Citadele” reģistrēšana 2010. gada 30. jūnijā un “Parex” pamatdarbības un “labo” aktīvu un operāciju, kā arī valsts likviditātes pasākumu daļas nodošana tai 2010. gada 1. augustā. Šīs bankas akcionāri ir Latvijas valsts (75%) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (25% un viena balsstiesīgā vārda akcija).

Lielāks atbalsts Eiropas jauniešiem

EK 15. septembrī sāka iniciatīvu “Jaunatne kustībā”, kuras mērķis ir palīdzēt jauniešiem iegūt vajadzīgās zināšanas, prasmes un pieredzi pirmajam darbam. Ar iniciatīvu jāsasniedz galvenie “Eiropa 2020” mērķi – līdz 2020. gadam samazināt skolu pametušo jauniešu skaitu no 15% līdz 10%, kā arī palielināt jauniešu īpatsvaru terciārajā izglītībā no 31% līdz vismaz 40 procentiem. Komisijas pētījumi liecina, ka 2020. gadā 35% jauno darbavietu būs vajadzīga augsta kvalifikācija un 50% – vidēja līmeņa kvalifikācija.

Komisija sāks publisku apspriešanos par mobilitātes programmu nākotni pēc 2013. gada: http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/consult/index_en.html).

Stratēģijā ir paredzēts izveidot īpašu tīmekļa vietni par “Jaunatni kustībā”, kas būs galvenais informācijas avots par studēšanas vai darba prakses iespējām ārzemēs; tajā būs iekļautas arī konsultācijas par ES stipendijām un individuālām tiesībām. Eksperimentāla projekta “Tava pirmā EURES darbavieta” ietvaros tiks piedāvātas konsultācijas, atbalsts darba meklējumos, kā arī finansiāls atbalsts jauniem darba meklētājiem, kas vēlas strādāt ārvalstīs, un uzņēmumiem (jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem). Šo projektu pārvaldīs EURES, Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls, un tas sāks darboties 2011. gadā. EK plāno izstrādāt arī “Jaunatne kustībā” karti, kas dotu tiesības jauniešiem saņemt pabalstus un atlaides.

Jauni noteikumi kuģniecības drošībai

EK 13. septembrī pieņēma jaunus noteikumus kuģošanas drošības paaugstināšanai. Ar tiem no 2011. gada 1. janvāra ieviesīs jaunu tiešsaistes reģistru, lai būtu redzamas tās kuģniecības sabiedrības, kurām ir slikti rezultāti svarīgās drošības pārbaudēs (ostas valsts kontrolēs), bet kuģniecības sabiedrības, kuru drošības rādītāji ir labi, gūs plašu pozitīvu publicitāti. Kuģniecības sabiedrībām un valstīm, kuru darbības rezultāti ir neapmierinoši, pārbaudes ES ostās būs intensīvākas un saskaņotākas.

Katru gadu vairāk nekā 80 000 kuģu piestāj Eiropas ostās. Atbilstīgi pašreizējiem ES noteikumiem dalībvalstīm jāpārbauda 25% no kuģiem, kas piestāj to ostās.

EK ierosina 2011. gada zvejas iespējas Baltijas jūrā

EK nākusi klajā ar zvejas iespēju priekšlikumu par Baltijas jūras zivju krājumiem 2011. gadā. Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, Komisija ierosina Baltijas jūrā palielināt mencas zvejas iespējas, bet samazināt pelaģisko krājumu (reņģes un brētliņas) zvejas iespējas, jo gadskārtējā papildinājuma apjoms lielākajai daļai šo krājumu ir bijis samērā neliels. Šo zvejas iespēju priekšlikumu oktobrī apspriedīs Zivsaimniecības padomē.

Komisija ierosina par 15% palielināt ES kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) no Baltijas mencas austrumu krājuma – no 51 267 tonnām līdz 58 957 tonnām – un par 6% palielināt KPN no Baltijas mencas rietumu krājuma – no 17 700 tonnām līdz 18 800 tonnām.

Savukārt reņģu rietumu krājuma KPN ieteikts samazināt par 30% – no 22 690 tonnām līdz 15 884 tonnām, centrālā krājuma zvejas iespējas samazināt par 28% (no 126 380 tonnām līdz 91 640 tonnām) un brētliņas zvejas iespējas par 30% (no 379 900 tonnām līdz 265 969 tonnām).

Lašu zvejas jautājums, iesaistot attiecīgās dalībvalstis, tiks risināts saistībā ar Baltijas laša krājumu jauno pārvaldības plānu, kurš jāiesniedz līdz 2010. gada beigām.

Uzņēmumiem jāreģistrē ķīmiskās vielas

EK atgādina uzņēmumiem, ka līdz šā gada 30. novembrim jāreģistrē plaši izmantotās vai ļoti bīstamās ķīmiskās vielas. Reģistrēšana ir viens no starpposma mērķiem ES REACH regulā par ķīmiskajām vielām un to drošu izmantošanu, norādīts EK pārstāvniecības Latvijā informācijā.

Reģistrēšana skar ne tikai ķīmisko vielu ražotājus, bet arī uzņēmumus, kuri tieši neietilpst ķīmisko vielu nozarē, piemēram, metāla vai tekstilpreču ražotājus.

Uzņēmumiem līdz 2010. gada 1. decembrim atkārtoti jāklasificē pārdodamās vielas saskaņā ar jaunajiem noteikumiem par klasifikāciju un marķēšanu un līdz 2011. gada 3. janvārim jāpaziņo šīs klasifikācijas Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai (ECHA).

Klasifikācija ir būtiska, lai noteiktu, vai ķīmiskā viela ir bīstama veselībai un videi, un no tās atkarīgs, kāda informācija būs uz to produktu marķējuma, kurus izmanto darba ņēmēji un patērētāji. Paziņojumi jāsūta arī par mazu ķīmisko vielu daudzumu. Tas nozīmē, ka tas skar daudz vairāk uzņēmumu, tostarp MVU.

Pārbaudes interneta veikalos patērētāju interesēs

Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības regulas ietvaros Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piedalījies ikgadējās ES līmeņa sweep aktivitātēs jeb interneta “slaucīšanas” dienās. 2009. gadā pārbaudīti internetveikali, kur tiek piedāvāts iegādāties elektropreces, šogad – biļešu tirdzniecības interneta vietnes, liecina informācija PTAC mājaslapā. Šo pārbaužu mērķis ir nodrošināt, lai tiktu ievērotas patērētāju tiesības interneta vidē.

2009. gadā Latvijā PTAC izvērtējis 11 elektropreču tirdzniecības interneta vietnes – 220.lv, brivi.lv, digiparks.lv, m79.lv, ma-1.lv, ms.lv, neoshop.lv, neostore.lv, pta.lv, tehnoland.lv un xnet.lv. Neatbilstības sākotnēji konstatētas 7 vietnēs, no kurām piecas tās novērsa labprātīgi, bet divos gadījumos izdoti lēmumi par pārkāpumu novēršanu, no kuriem viens daļā pārsūdzēts tiesā. Galvenās problēmas bija saistītas ar nepietiekamu informāciju par patērētāju tiesībām un tirgotāja identitāti.

2010. gadā uzsāktas jaunas ES mēroga pārbaudes par biļešu uz sporta un izklaides pasākumiem tirdzniecību interneta vietnēs. Eiropā konstatēts, ka 74% pārbaudīto biļešu tirgotāju neuzrāda pareizu gala cenu, slēpjot nodokļus vai apstrādes izmaksas. 73% gadījumu līgumos ietverti negodīgi nosacījumi, piemēram, netiek garantēta savlaicīga biļešu piegāde vai ļauj pārdevējam vienpusēji mainīt līguma noteikumus. 48% mājaslapu nav norādīta pilna informācija par tirgotāju.

Šogad PTAC izvērtēja astoņas mājaslapas, tostarp vadošo biļešu tirdzniecības pakalpojumu sniedzēju un kino biļešu tirgotāju interneta vietnes. Divas no pārbaudītajām mājaslapām pilnībā atbilst izvirzītajām prasībām. Pārkāpumi konstatēti sešās interneta vietnēs, no kurām trīs pēc PTAC aicinājuma tos labprātīgi novērsušas. Trīs lietas vēl atrodas izskatīšanas procesā.

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV