Valdībā iesniegts ēnu apkarošanas pasākumu plāns, Finanšu ministrija atvērusi īpašu skaidrojošo sadaļu un vietni sabiedrības priekšlikumiem, pievienotajos dokumentos ir plašs ēnu ekonomikas rēķināšanas metožu apskats, izceltas riskantās, tāpēc īpaši uzraugāmās nozares, izklāstīts ēnu ekonomikas dalībnieka sociālās situācijas bezcerīgums un vēl virkne virzienu atrodami valsts darbos, kas paredzēti cīņai par nodokļiem un godīgu konkurenci. Viens no galvenajiem motīviem – legalizējot pagrīdes ekonomiku, varētu mēģināt daļēji izvairīties no budžeta konsolidācijas tik lielā apmērā, kāds pagaidām stāv priekšā nākamajā gadā – pusmiljards latu.

Darba grupa priekšlikumu izstrādāšanai ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai tika izveidota pagājušajā mēnesī ar Ministru prezidenta rīkojumu. Tajā piedalās sociālie partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LRTK) un Latvijas Darba devēju konfederācija -, vairāki Finanšu ministrijas un citu ministriju speciālisti, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Latvijas Bankas un Centrālās statistikas pārvaldes speciālisti.

Kā paskaidrots valdībā iesniegtajā informācijā, darba grupa ir izvēlējusies ātri realizējamus pasākumus radušās situācijas seku ierobežošanai, taču par pamatuzdevumu izvirzījusi otrajā posmā realizējamo konceptuālo risinājumu izstrādi, kas būtu pamatoti uz ēnu ekonomikas cēloņu analīzi un veicinātu sabiedrības uzvedības izmaiņas ilgtermiņā.

Turpmākajos divos mēnešos darba grupa plāno darboties vairākos virzienos. Pirmkārt, izvērtēt VID un citu kontrolējošo iestāžu veikto riska analīzi un citus pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai. Otrkārt, sadarbībā ar komersantiem iepazīties ar privātā sektora redzējumu par galvenajiem cēloņiem, kas mazina motivāciju darboties legāli. Treškārt, ņemot vērā, ka ēnu ekonomikai ir dažādi cēloņi, vairākas nozares tiks analizētas atsevišķi – būvniecība, transports, apstrādes rūpniecība, komercpakalpojumi, lauksaimniecība, mežsaimniecība, arī citas, ja būs nepieciešams. Šīs nozares analizēs īpaši izveidotas apakšgrupas (attiecīgās nozares kompetentās iestādes un nozares komersanti). Tām būs jānovērtē ēnu ekonomikas apjoms nozarē, jānosaka galvenie cēloņi un ēnu ekonomikas darbības mehānismi, kā vienu no rādītājiem izmantojot kontrolējošo institūciju konstatēto pārkāpumu statistiku un identificētos riskus, izstrādāt gan represīvo, gan motivējošo pasākumu priekšlikumus.

Pēc nozaru analīzes būs iespējams noteikt jautājumus, kuri ir raksturīgi tikai konkrētām nozarēm, un piedāvāt atbilstošākos risinājumus, kā arī noteikt prioritāros darbības virzienus kontrolējošajām iestādēm.

Darba grupa pēc LTRK priekšlikuma vienojās izvērtēt iespēju ieviest motivējošus pasākumus pārejai no ēnu ekonomikas uz legālu darbību, samazinot ar pārejas brīdi saistītos riskus (piemēram, ieviešot atsevišķus pasākumus ar nodokļu amnestijas raksturu).

Ēnām karstais gada otrais ceturksnis

Līdz 1. jūlijam ir paredzēti vairāki pasākumi, kam nepieciešamas arī izmaiņas normatīvajos aktos. Starp tiem – nodrošināt VID pieeju Latvijas Bankas Kredītu reģistram. Tas ļautu precīzāk un pilnīgāk identificēt personas, kurām izdevumi pārsniedz ienākumus, paskaidrots dokumentā. Tāpēc nepieciešami grozījumi Kredītiestāžu likuma 106.1 pantā, papildinot to ar nosacījumu, ka Latvijas Banka Kredītu reģistrā esošās ziņas sniedz VID nodokļu administrēšanas funkciju nodrošināšanai.

Jāpiebilst, ka Kredītu reģistra informācija netiek dzēsta un cilvēks tajā paliek arī tad, kad savas parādsaistības ir nokārtojis. Kā liecina Kredītu reģistra statistika, 2009. gada 31. decembrī tajā bija ziņas par 864 002 fiziskajām personām un 44 422 juridiskajām personām rezidentiem. No Kredītu reģistrā ievadītajām ziņām par 2 435 049 aizņēmēju saistībām, kas izriet no aizdevuma līgumiem, 2009. gada 4. ceturkšņa beigās bija spēkā 1 725 123 saistības, kuru kopējais atlikums bija 16,45 miljardi latu.

Paredzēts ierobežot skaidras naudas darījumus vairumtirdzniecībā, jo bezskaidras naudas darījumos ir mazāka iespēja veikt krāpnieciskus darbības un izvairīties no nodokļu nomaksas, netiek pieļauta iespēja legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, t.sk. aplokšņu algas.

Šim nolūkam jāatjauno likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. panta norma, kas noteiktu, ka vairumtirdzniecībā atļauts veikt tikai bezskaidras naudas norēķinus.

Savukārt, lai efektīvāk varētu kontrolēt skaidrā naudā veiktos darījumus, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. panta pirmajā daļā noteikto skaidrā naudā veikto darījumu summu, pēc kuras pārsniegšanas nodokļu maksātājiem ir jāiesniedz deklarācija par iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, būtu samazināma no 3000 latu uz 1000 latiem. Tādējādi VID būs pieejama papildu informācija par veiktajiem darījumiem, lietojot skaidru naudu.

Priekšlikumos arī nodokļu sloga pārdale

Pasākumu plāna projektā izklāstītajos darba grupas priekšlikumos ir virkne tādu, kas saistīti arī ar politisku izšķiršanos, piemēram, attiecībā uz nodokļa sloga pārdali.

Administratīvā sloga samazināšanai rosināts vienkāršot valsts noteikto maksājumu samaksu un atskaitīšanos, uzlabot normatīvo aktu saprotamību, pārdalīt nodokļu slogu tā, lai lielākais slogs būtu vieglāk administrējamiem nodokļiem, pārskatīt nodokļu sistēmu, samazinot nodokļa slogu darbaspēkam, piemēram, palielinot iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu. Eksperti arī rosina pārskatīt kopējo valsts maksājumu un dažādu ierobežojošo noteikumu sistēmu, lai atceltu tos maksājumus, kas veicina vēlmi no tiem izvairīties un kuru saglabāšanai nav būtiska fiskāla, kontrolējoša vai cita pamatojuma. Piemēram, ieteikts pārskatīt kases aparātu lietošanas un kontroles prasības.

Administratīvo prasību izpildi ieteikts sasaistīt ar pieeju valsts sniegtajiem pakalpojumiem, proti, lai veicinātu valsts pasūtījumu, līdzekļu sadali (piemēram, ES fondu naudu) vai pakalpojumu sniegšanu (piemēram, medicīnas pakalpojumu) prioritāri vai labākā kvalitātē nodrošināt personām, kas godīgi maksā nodokļus.

Lai apgrūtinātu iesaistīšanās iespējas ēnu ekonomikā, darba grupa iesaka pēc iespējas ierobežot jomas, kurās norisinās ēnu ekonomika vai kuras rada augsni ēnu ekonomikas darbībai (piemēram, ierobežot skaidras naudas norēķinu veikšanu).

Vienlaikus paredzēts pilnveidot sodu politiku – runa ir par sodu samērīgumu, godīgumu, to uzlikšanu tikai gadījumos, ja tā tiešām var ietekmēt personu turpmāko nevēlēšanos veikt pārkāpumus.

Dokumentu paketē ir arī vairāki citi normatīvie akti, kas būtu likumīgs pamats vērsties pret ēnu ekonomikas dalībniekiem. Tiek gatavots Valsts tiesību aizsardzības iestāžu rīcības plāns 2010. gadam, lai aktivizētu cīņu pret cigarešu un alkohola kontrabandu un to nelegālu tirdzniecību Latvijā.

Valdībā 6. aprīlī ir apstiprināts Pasākumu plāns nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai 2010.-2013. gadam. Šis plāns jāņem vērā arī darba grupai, kas strādā ar ēnu ekonomikas jautājumiem.

Saeimā 25. martā 2. lasījumā tika izskatīti un atbalstīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas paredz ierobežot tādu kandidātu vai pretendentu dalību publiskajā iepirkumā, kuru darba ņēmējiem saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem ir mazāki ienākumi par 70 procentiem no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī minētajā periodā un attiecīgajā nozarē.

Kas tas ir – ēnu ekonomika?

Pasākumu plānā ir izklāstītas ēnu ekonomikas novērtēšanas metodes – gan Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), gan Latvijas Bankas skatījumā. Latvijas Banka norādījusi, ka visprecīzāko priekšstatu par ēnu ekonomikas apjomu var iegūt, kvalitatīvi apkopojot un analizējot individuālos datus – šāda iespēja ir Centrālās statistikas pārvaldei. Autoritatīvo iestāžu prezentācijas materiālos ir atsauces uz starptautiskām metodēm un viedokļiem.

CSP atstāstījusi Vācijas viedokli, ka nav lietderīgi veikt patstāvīgus ēnu ekonomikas/neformālās ekonomikas aprēķinus, jo nav starptautiski akceptētas definīcijas, kas ar šo apzīmējumu jāsaprot. Vācijas viedoklis ir, ka nacionālo kontu pamatuzdevums ir nodrošināt pilnu ekonomikas aptveramību, un nav nozīmes tam, vai kāda atsevišķi ņemta darbība ir legāla, nelegāla vai kā citādi slēpta. Turklāt jebkura šāda darbība var jau būt uztverta kopējos IKP aprēķinos no kāda cita aspekta – tas nozīmē, ka, lai izvairītos no dubultas uzskaites, kāds nacionālo kontu rādītājs, ja tiek izvirzīta prasība atsevišķi uzrādīt ēnu/neformālās ekonomikas apjomu, būtu jākoriģē uz leju.

Ēnu apkarotāju darba grupa ar atsauci, ka pasaulē šī parādība tiek dažādi saukta, paskaidro arī izplatītāko definīciju, ka “ēnu ekonomika ir iekšzemes kopprodukts, kas nedeklarēšanas un (vai) nepilnīgas deklarēšanas rezultātā nav uzskaitīts oficiālajā statistikā” vai “legālu vai nelegālu preču un pakalpojumu ražošana, kas netiek ietverta oficiālajā IKP novērtējumā”.

CSP paredz 2010. gadā iegūt papildu informāciju regulārajā Mājsaimniecību budžeta apsekojumā par preču un pakalpojumu iegādi bez čekiem. Šā gada pirmo sešu apsekojumu rezultāti rāda, ka bez čekiem ir veikti 3% no kopējā preču un pakalpojumu pirkumu skaita, t.sk., izglītībā 21,7% (kopējā pirkumu struktūrā šī patēriņa grupa ir 0,1%), tabakas grupā – 18,4% (attiecīgi 1,6%) un pārtikas iegādē – 2,8% (kopējā pirkumu struktūrā 76,3%).

CSP jau šogad paredz ciešāk sadarboties ar Latvijas Bankas ekspertiem, lai vērtētu skaidras naudas plūsmas, arī skaidras naudas iemaksas bankomātos.

Latvijas statistikā netiek iekļautas pretlikumīgas darbības. CSP ar 2011. gada septembri paredz sākt iekļaut kopējā IKP apjomā nelegālās ekonomikas apjomu novērtējumu un iekļaut aprēķinos narkotiku lietošanu (ietekme uz IKP 2008. gadā ~ 0,2%), kontrabandu (~0,05%, šī ietekme atzīta par pietiekami nenovērtētu, jo nav ziņu par tirgū ieplūdušo kontrabandas preču daudzumu) un prostitūciju (~ no 0,01 līdz 0,25%).

Kā labās apņēmības dokumentu paketē nav

Pieņēmumi ēnu ekonomikas klātbūtnei Latvijas tautsaimniecībā svārstās no padsmit procentiem no IKP (CSP vērtējumā) līdz budžeta apmēram (3-4 miljardi latu) ekspertu vērtējumā. Vai plānā minētie pasākumi ir tik iespaidīgas ēnu āderes, kuras, paceļot virszemē, var vairot nodokļu ieņēmumus?

Nelegālā uzņēmējdarbība un nelegālā nodarbinātība, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, maksāšana skaidrā nauda un bez čekiem par it kā sīkpakalpojumiem (atslēgu izgatavošana, friziera pakalpojumi, kurpju remonts, mājas uzkopšana, dzīvokļa remonts, dzīvokļa izīrēšana), kontrabanda, narkotiku tirdzniecība, prostitūcija – vai tas vien tiešām var veidot vairāku miljardu latu rēķinu, par ko ir brīdinājuši ekonomikas teorētiķi, turklāt uzsverot, ka ēnu ekonomikas bieds strauji milst pēdējā laikā?

Plānoto pasākumu aprakstos nav analizēti nelegālo nodarbinātību provocējošie likumi un lēmumi, piemēram, krīzes dēļ pieņemtie ierobežojumi pabalstu saņemšanā, griestu noteikšana utt.

Dokumentos nav informācijas, vai kaut kādā mērā par ēnu ekonomikas apmēriem var spriest pēc skaidras naudas iemaksām bankomātos.

Cīņā pret ēnu ekonomiku nav pieminēta koruptīvā nauda, kas, iespējams, ir pat daudz lielāka nekā citas negatīvās parādības. Piemēram, iespējams to varētu izskaitļot publisko iepirkumu ķēdē, kurā uzvar vieni, darbu dara citi, un starpniecības naudu saņem vēl kādi trešie.

Piemēros ir iekļuvuši maksājumi bez čekiem par izglītību, bet nav pievērsta uzmanība medicīnas iestādēm, kas arī ne vienmēr izsniedz čekus, taču, ja iedod, tajos var arī nebūt pacienta koda, kas cilvēkam liedz par medicīnas pakalpojumu saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, iesniedzot deklarāciju. Nodokļu administratoriem it kā nevajadzētu būt noslēpumam vispārzināmai praksei, ka nereti zobārsti piedāvā darījumu, piemēram, 20 latus maksāt ar čeku, 15 latus – bez tā. Tādējādi pacients jau daktera kabinetā nokārto “nodokļa atgūšanu par attaisnotajiem izdevumiem”, savukārt mediķis iegūst naudu, kas nav apliekama ne ar kādiem nodokļiem.

No administrēšanas viedokļa labs ir jaunais nekustamā īpašuma nodoklis mājokļiem, par kuru iedzīvotāji informāciju saņems vien rudenī. Līdz šim fona informācijā, jo īpaši no pašvaldībām, zīmēta drūma aina ar problēmām šo nodokli iekasēt. Varbūt valsts varētu nākt klajā ar iniciatīvu, kā iedzīvotāji bez lielām pūlēm un, galvenais, bez nesaprātīgiem izdevumiem varētu sakārtot savu īpašumu dokumentus, piemēram, inventarizācijas lietas jeb kadastrālo uzmērīšanu.

Publiskajā telpā tiek spriedelēts tikai par to, kā sodīt ekspluatācijā nenodoto būvju īpašniekus. Bet sodi taču situāciju nenovērsīs, tiesa, paliks iespēja regulārai sodīšanai. Sodi, protams, ir uzskaitāma naudas kustība, taču varbūt lietu sakārtošana dotu lielāku efektu jau drīzumā. Ja tiek apsvērta nodokļu amnestija, varbūt varētu padomāt arī par īpašumu sakārtošanas formalitāšu neievērošanas amnestiju. Tiesa, tas atņemtu ienākumus inspektoriem, kontrolētājiem, mērītājiem.

Pasākumu plānā nav uzsvērta pašvaldību nozīme un to instrumenti nelegālās ekonomikas mazināšanā. Nodokļu speciālisti ir izteikušies, ka pašvaldības piever acis uz nelegāliem uzņēmumiem. Jo viņu aprēķins ir vienkāršs – nelegāli nodarbinātais nenāks pēc pabalsta uz pagastmāju, kurā taču zina, ka ienākumi viņam ir.

Finanšu ministrija internetā piedāvā iespēju jebkuram sūtīt idejas, “kā mums kopā veidot stabilāku un pārredzamāku Latvijas ekonomiku”. Priekšlikumi jāsūta uz e-pasta adresi enuekonomika@fm.gov.lv.

Ēnu apkarošanas plānā izteikti arī sabiedrības informēšanas un iesaistīšanas pasākumi, tostarp paredzēts pilnveidot ministrijas mājaslapu.

Autors: Lidija Dārziņa, LV.LV