Paužot atšķirīgus uzskatus par to, vai šobrīd vajag privatizēt Citadeles banku, NRA.lv aptaujātie eksperti bija vienisprātis, ka šis privatizācijas process atstās ietekmi uz konkurenci banku biznesā.

Šā gada laikā ieplānotas ļoti lielas pārmaiņas valsts kontrolētajā finanšu sektorā: Citadeles banku paredzēts pārdot, bet trīs valsts finanšu atbalsta institūcijas – Altum (bijusī Hipotēku banka), Latvijas Garantiju aģentūru un Lauku attīstības fondu (LAF) – apvienos valsts akciju sabiedrībā Attīstības finanšu institūcija, kuras apmaksātais kapitāls ir 400 miljoni latu. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Citadeles banku nemaz nevar neprivatizēt, jo 2010. gadā tālaika finanšu ministrs Einars Repše un ekonomikas ministrs Artis Kampars uzņēmās saistības Citadeli līdz 2014. gada beigām pārdot vai arī no 2015. gada janvāra sākt tās likvidācijas procesu.

Jāatņem politiķiem sile

Bijušais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš uzskata: «Turēt valstij banku tikai tāpēc, ka valstij it kā jābūt savai bankai, nav saprātīgi. Piemēram, ASV nav nevienas valsts bankas. Lai arī valsts bankām ir pozitīvas lietas, tomēr tur vienmēr nāk līdzi sliktas lietas un riski. Piemēram, tādu jautājumu politiskā ietekmēšana, kam un ar kādiem noteikumiem piešķirt kredītus. Mēs jau no pieredzes zinām, ka valsts bankās politiķi vienmēr izmanās paņemt kredītus ar izdevīgiem noteikumiem. Jautājums – kā notiks Citadeles privatizācija? Ja tā vienkārši tiks pārdota jau esošajām bankām, tad labāk ir neprivatizēt. Mums nevajag samazināt konkurenci Latvijas banku tirgū. Ja tā tiek pārdota kādai jaunai bankai, kas ienāk Latvijas tirgū, tad tas ir pozitīvi.»

Uz jautājumu, vai bankas privatizācijā jaunajiem īpašniekiem nevajadzētu izvirzīt kādus nosacījumus, piemēram, īstenot ražošanai labvēlīgu kredītpolitiku, saglabāt bankomātu tīklu Latvijas mazpilsētās u.tml., E. Krastiņš atbildēja: «Nosacījumus privatizācijā jau var uzlikt, bet, ja tas bankai traucēs konkurēt, tad šie nosacījumi mainīs pārdošanas cenu. Atminēsimies, ka, privatizējot Lattelekom, pircējam uzlika par pienākumu uzstādīt telefona būdiņas laukos. Mūsdienās vairs šādu būdiņu nav, jo gandrīz katrs cilvēks staigā ar mobilo telefonu. Mēs jau nezinām, kas būs vajadzīgs pēc pieciem gadiem. Taču, ja jau reiz to banku pārdot, tad labāk to būtu pārdot kādai spēcīgai Rietumu bankai kā filiāli, jo tas stabilizētu Latvijas banku sistēmu. Tad zustu diskusijas par to – pietiek vai nepietiek bankai kapitāla, ieguldīs vai neieguldīs tajā mātes banka. Līdzīgi kā Latvijā darbojas Nordea filiāle. Somija finansiāli tomēr ir spēcīgāka par Latviju. Bet, protams, viena lieta ir teorētiskais redzējums, otra lieta – praktiskais veikums.»

Konkurence pāri visam

Bijušais finanšu ministrs, Ekonomistu apvienības 2010 biedrs Uldis Osis uzskata: «Konceptuāli banku Citadele vajadzētu paturēt valsts īpašumā, ņemot vērā nestabilo ekonomisko situāciju un lēno un pretrunīgo ekonomisko attīstību ne tikai Latvijā, bet visapkārt eirozonā kopumā. Tāpēc valstij būtu vajadzīgs šāds finanšu instruments, kurš varētu nedaudz stimulēt ekonomisko attīstību.»

Rīgas Biznesa skolas pasniedzējs Andrejs Jākobsons: «Pats fakts, ka Citadele vēl aizvien ir valsts īpašumā, nav ne labi, ne slikti. Savulaik izveidojās situācija, kurā valsts pieņēma lēmumu pārņemt šo banku, automātiski kļūstot par tās lielāko īpašnieku. No konkurences viedokļa banku sektorā varu teikt, ka ir ļoti labi tas, ka pēdējos gados Citadelei izdevās kļūt par pietiekami nopietnu spēlētāju tirgū, kas banku pakalpojumu lietotājiem nodrošināja iespējas iegūt daudzveidīgākus piedāvājumus. Diskutējams ir jautājums, vai Citadelei ilgtermiņā vajadzētu palikt valsts īpašumā. Tam ir gan negatīvās, gan pozitīvās puses. Galvenā negatīvā puse – Latvijā tradicionāli ir pietiekami lielas problēmas ar valsts īpašumā esošo aktīvu pārvaldīšanu. Turklāt, ja Citadele tiek pārdota kādam investoram, kurš ir jauns Latvijas tirgū, tad no konkurences viedokļa situācija būtiski nemainās. Cits stāsts, ja Citadeli nopērk kāds no esošajiem tirgus dalībniekiem. Tad tirgus kļūs koncentrētāks un patērētāji varētu zaudēt.»

Sen vajadzējis

Visi trīs eksperti pozitīvi novērtēja jaunās Attīstības finanšu institūcijas veidošanu. E. Krastiņš: «Tādā mazā valstī kā Latvija nav jēgas uzturēt desmit kantorus ar divdesmit cilvēkiem. Labāk to visu apvienot vienā un nodrošināt tam profesionālu vadību. Pirms aptuveni pieciem gadiem «sīkkantori» savairojās bezjēgā. Par apvienošanu tīri teorētiski mans viedoklis ir pozitīvs. Taču labu lietu var viegli sacūkot, piemēram, ieliekot par vadītāju sliktu priekšnieku.»

U. Osis: «Šādu pietiekami spēcīgu finanšu instrumentu vēl vajadzētu pievienot Citadelei. Šo triju finanšu institūciju apvienošana pati par sevi vērtējama pozitīvi. To jau sen vajadzēja darīt. Par to sen pirms gadiem desmit, ja ne vairāk, tika runāts, un sen tas ir izpētīts un pamatots. To jau vairākkārt tika mēģināts darīt. Cerēsim, ka šoreiz šai barjerai izdosies pārlēkt.»

A. Jākobsons: «Šī apvienošana notiek kontekstā ar Hipotēku bankas pārveidi, kuras gala mērķis ir izveidot valsts attīstības banku, kas varētu sniegt daudzpusīgu pakalpojumu klāstu. Ja tiešām izdosies izveidot vispusīgu valsts attīstības banku, rezultāts varētu būt interesants. Pagaidām gan lielas neskaidrības, kā notiks jaunizveidotās struktūras pārvaldība.»