Valsts SIA Rīgas cirks šogad uzsāk jau 126. sezonu. Ēkā, kas brēktin brēc pēc remonta. Līdz šim garās tiesvedības nomocītais īpašums vairāk par ielāpiem nav saņēmis, un arī tuvākajā laikā, šķiet, ar to vien būs jāsamierinās, jo Kultūras ministrija (KM) nākamgad plānojusi līdzekļus vien fasādes un kāpņu atjaunošanai.

Lai arī celta pirms tik gariem gadiem, ēka ir izturējusi – fundaments stāv uz vietas. «Arhitekta Jāņa Baumaņa ideja izmantot celtniecībā sliedes kā balstus, saliekot tos kopā pa trim, bija tam laikam novatorisks risinājums – un vēl dažus gadus pirms Gustava Eifeļa torņa. Celtne uzbūvēta īsā laikā, vēlāk to aplipinot ar palīgēkām, un pat fasāde tapusi pēc kāda laika,» ievedot arēnā, teic Rīgas cirka tehniskais direktors Kristaps Pavlovs Lipinskis, norādot, ka šāda pastāvīga, cirkam paredzēta būve ir liela vērtība, jo Eiropā tādas vairs ir retums, – lielākoties cirka uzvedumiem tiek izmantotas pārvietojamas konstrukcijas. Pēdējos gados gan arī Rietumos ir sapratuši, ka tas ir kas unikāls, un vairākās zemēs šādas celtnes ir ar valsts atbalstu atjaunotas un darbojas. Cirka tehniskais direktors neslēpj bažas, ka, vēl ilgstoši badinot šo valsts nozīmes arhitektūras pieminekli bez būtiskiem uzlabojumiem, tas tomēr var padoties laika zobam un sagrūt. Sevišķi uztraucoša ir fasādes sēšanās, kas redzama pat ar neapbruņotu aci. Diemžēl šobrīd ne par kādiem rekonstrukcijas projektiem pat runāts nav, un KM pārstāvis, kas te pirms neilga laika viesojies, vien fiksējis esošo situāciju, raksta NRA.lv.

Cirks visu laiku ir sities kā pliks pa nātrēm un pamatā izdzīvojis no biļešu naudas (savulaik gan finanšu injekcijas guvuši no arēnas iznomāšanas tirgum). «Padomju laikā tas bija vissavienības pakļautības objekts. Tā kā bija paredzēts celt jaunu būvi (viens no variantiem – Uzvaras laukumā), tad arī tolaik nauda remontiem netika tērēta. Taču tā arī nekas jauns netika radīts, un, kad Latvija atguva neatkarību, ēka vai pusgadu karājās gaisā, nezinot, kam īsti to uzticēt. Nokļūstot KM paspārnē, cirks neieguva neko un līdz pat treknajiem gadiem nesaņēma ne santīma no valsts budžeta. Kultūras iestāde, kurai nebija nekādas dotācijas,» noplāta rokas K. Pavlovs Lipinskis. Vēl vairāk uzņēmumam kājā iezāģējusi gadiem ilgusī tiesvedība par īpašuma piederību. Nu ēka gan skaitās valsts īpašums, bet gala lēmuma nav un zemesgrāmatā ieraksta arī ne. Šis ir bijis viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cirks nav varējis atrast investorus un arī piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. «Kamēr KM nebūs cilvēka, kas uzskatīs, ka cirka māksla Latvijā ir vajadzīga, tikmēr nekas nemainīsies. Par to, ka šī vieta nav ar diviem dēļiem aizsista, var pateikties vien iepriekšējā cirka direktora Gunāra Katkēviča un pašreizējās vadītājas Lolitas Lipinskas fanātiskajai darbībai. Viņi ir pierādījuši, ka var izdzīvot vissmagākajos tirgus apstākļos,» uzsver Rīgas cirka tehniskais direktors, piebilstot, ka valsts finansējums pēdējos gados tiešām bijis visai smieklīgs – ap 60 000 latu (85 372 eiro) gadā, kas ir 5000 latu mēnesī. Ar šādu summu pietiekot, lai segtu komunālos maksājumus, taču nekam vairāk. Bet vajag arī naudu iestudējumiem, neatliekamiem remontiem, ko, cik nu varot, veicot pašu spēkiem, saka K. Pavlovs Lipinskis, ik pa laikam norādot uz kādu nocementētu vietu sen nokalpojušajos betona mūros. Īpaši skumja aina paveras iekšpagalmā, kur savulaik pat bijusi benzīna uzpildes stacija. Tur šobrīd tiek mainītas caurules, tāpēc to rotā arī nožogota bedre. Ja šo vietu savestu kārtībā, te iznāktu vieta ne tikai saimnieciskajām celtnēm, bet arī stāvvietai. Patlaban to no Afrēda Kalniņa ielas puses atdala vien metāla žogs (to gan arī KM ierakstījusi plānos kā uzlabojamu).