Divas desmitgades ir būtiski mainījušas cilvēku saziņas iespējas un jaunatvērtās ciparu tehnoloģiju durvis vai ikvienā dzīves jomā ir nesušas daudz jauna. 28.janvāris, Eiropas datu aizsardzības diena, ir labs iemesls, lai analizētu digitālā laikmeta progresu saistībā ar datu drošību un personas privātās dzīves neaizskaramību un Eiropas likumdevēja lomu personas datu aizsardzības jomā.

Līdztekus augsti paceltajam digitālo tehnoloģiju un saziņas risinājumu progresa karogam, pēdējā laikā strauji aug bažas un atklātībā nonāk arvien jauni fakti par personu datu drošības trūkumiem un spiegošanu. Starptautiska mēroga skandāli ar ASV veiktajām Eiropas valstu līderu saziņas līdzekļu izspiegošanas metodēm, skandāliem, kas saistīti ar ASV valdības īstenotajām sociālo tīklu un citu populāru interneta saziņas vietņu personu izspiegošanu. Tā ir tikai neliela daļa no redzamā un zināmā.

Arī Latvijā atklātībā nonāk gadījumi, kas met aizdomu ēnu par personu datu drošību. Kā aktuālāko var minēt Datu valsts inspekcijas sākto pārbaudi par elektroniskās skolēnu dienasgrāmatas «e-klase» izstrādātāja, SIA «Digitālās ekonomikas attīstības centrs» (DEAC), vēršanos pret Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 10.klases skolēnu Alekseju Popovu, kura radītais programmas paplašinājums «Skaistā klase» ļauj apiet portāla reklāmas un rakstus, atverot baltu lapu ar reģistrācijas logu. Lai panāktu «Skaistās klases» darbības pārtraukšanu, uzņēmuma pārstāvji pat ieradušies skolēna dzīvesvietā. Jāmin arī sadzīviskas situācijas, piemēram, saskaroties ar nepazīstamiem zvanītājiem, kas vēlas pārdot kādu pakalpojumu vai preci. Domāju, ka ar šādu situāciju ir saskāries vai katrs. Taču nereti ir sajūta, pat aizdomas, ka tālruņa numurs uzņēmuma rīcībā ir nonācis, pārkāpjot personas datu aizsardzības noteikumus. Tālruņu numuru datu bāzēm interneta laikmetā ir pievienojies grandiozs skaits jaunas personu datu krātuves, kuras veidojas pat mums nenojaušot.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ir paveikuši nopietnu darbu, lai tiesiskais regulējums personas datu aizsardzības jomā garantētu demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības un personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Internets ir Dieva dāvana

Pāvests Francisks ikgadējā Vatikāna Pasaules komunikācijas dienā teicis zīmīgus vārdus: «Internets ir Dieva dāvana. Tas ir tiešām kaut kas labs… Droši kļūsim par šīs digitālās pasaules pilsoņiem».

Ir jāpiekrīt, ka internets ir kā Dieva dāvana un to noteikti var ierindot starp cilvēces lielākajiem sasniegumiem, kur zinātnes spožākajiem prātiem līdzās stāvējusi arī dievišķā dzirksts. Ārpus racionālās un pragmatiskās zinātnes ir idejas un domas, kuru pēkšņo atklāsmi racionāli cilvēce vēl nav iemācījusies izskaidrot.

Pasaule un cilvēku ieradumi mainījās gan mūsu dzīvē ienākot automobilim, gan elektrībai. Automobilis 19. un 20. gadsimta mijā satiksmē pārvietojās bez jebkādiem īpašiem noteikumiem. Pieaugot auto industrijas progresam, bija skaidrs, ka cilvēka rokās tas ir ne tikai palīgs, bet bez noteikumiem arī drauds pašam un citiem satiksmes dalībniekiem. Lieliski par to varam pārliecināties televīzijas ekranizējumos vai hronikās, kur, no šodienas mūsu pieredzes raugoties, ielu satiksme ar automobiļiem šķiet haotiska un tāda, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību. Tika radīti ceļu satiksmes noteikumi, kuru pamatmērķis ir cilvēku drošība.

Internets šodien, tāpat kā automobilis un ceļu satiksme 20. gadsimta pirmajā pusē, ir vāji regulēts. Globālais tīmeklis un tā dažādie rīki: google, facebook, interneta veikali un citi ērti pakalpojumi kļuvuši par milzīgu datu krātuvi. Ziņu un uzkrātās informācijas ziņā, tā var sākt līdzināties Dievišķā visuma informācijas krātuvei. Dieva priekšā visi ir vienādi, bet interneta platformās vienādi neaizsargāti. Ir risks, ka globālais tīmeklis un uz tā balstītie pakalpojumi jau sāk ieņemt lomu, kad tas var pārsniegt personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, uzkrājot informāciju par visām tām darbībām, kas veiktas uz interneta platformas balstītā vidē.

Datu aizsardzība iziet no interneta aizvēstures

Personas brīvība, tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ir demokrātiskas sabiedrības pamatvērtība. Tā ir vide un sabiedrība, kādā mēs vēlamies dzīvot. Datu aizsardzības tiesisko regulējumu Eiropas Savienība apstiprināja interneta aizvēsturē – 1995. gadā. Šobrīd Eiropas Komisija un EP deputāti ir ieguldījuši nopietnu darbu, lai noteiktu stingrāku regulējumu personas datu aizsardzības jomā, jo īpaši interneta vidē. Tieši datu aizsardzības tiesiskās bāzes sakārtošana ES līmenī ar mērķi aizsargāt personu tiesības un brīvību ir viens no būtiskākajiem lēmumiem šajā EP sasaukumā. Līdzšinējā prakse, ar kuru saskaras teju vai katrs interneta un mūsdienu saziņas līdzekļu lietotājs, vairāk ir orientēta uz šo pakalpojumu izstrādātāju un sniedzēju interesēm, iegūt pēc iespējas plašu datu profilu par personu, kas lieto uz interneta platformām balstītos pakalpojumus. Ir pamats uzskatīt, ka ierindas interneta un saziņas līdzekļu lietotājs nereti, neapzinoties sekas un mērķi, piekrīt pakalpojumu lietošanas prasībām, dodot iespējas gūt plašus privātus datus par lietotāja paradumiem. Jaunie noteikumi daudz stingrāk ierobežos internetā balstītu pakalpojumu sniedzēju tiesības iegūt, uzkrāt, izsekot un izmantot lietotāju datus.

Likumdošanas mērķis – godīgi spēles noteikumi

Lielais vairums digitālo tehnoloģiju un risinājumu uzņēmumu savu darbību un pakalpojumu sniegšanu balsta uz godīgiem pamatprincipiem. Taču vāji regulēta vide ļauj veikt to, kas nav liegts, un tas savukārt spēj izraisīt pretrunīgas situācijas starp lietotāju un pakalpojuma sniedzēju, piemēram, starp google kā pakalpojumu sniedzēju un personu, kas lietojis tās pakalpojumus. Esošā likumdošana pakalpojumu sniedzējam ļauj diezgan brīvi rīkoties ar iegūtajiem datiem, izmantojot lietotāja vājās zināšanas vai manipulatīvus paņēmienus, lai iegūtu vēlamo. Izmaiņas likumdošanā paredz lietotāju aizsargāt vairāk. Datu aizsardzības mērķis nav vērsties pret industriju, bet gan līdzsvarot tiesību un pienākumu attiecību, lai nodrošinātu demokrātiskas sabiedrības pamatvērtību pastāvēšanu.

Lielāka uzmanība izglītībai un informēšanai

Svarīgi, lai katrs pats spētu pareizi un atbilstoši savām interesēm lietot mūsdienu saziņas līdzekļus, saglabājot savu personas datu neaizskaramību. Ceļu satiksmes noteikumus ikviens jau sāk apgūt ģimenē, bērnudārzā, vēlāk skolā. Saziņas tehnoloģiju un interneta attīstība liek domāt par to, ka šī joma nozīmīguma ziņā ir jāpielīdzina ceļu satiksmei, tādēļ būtu nepieciešams rūpīgi izvērtēt nepieciešamību daudz lielāku vērību veltīt arī izglītības programmām.

Sakārtota likumdošanas vide personas datu aizsardzības jomā, pienācīgi izglītots un informēts cilvēks spēs pasargāt sevi un veiksmīgi iekļauties globālajā saziņas telpā.

Latvijā ir daudz labu piemēru, ko dara nevalstiskās organizācijas, nozares uzņēmumi, entuziasti, Valsts datu aizsardzības inspekcija, lai saistošā un interesantā veidā izglītotu un informētu īpaši skolēnus un jauniešus personas datu aizsardzības jautājumos, ar kuriem ir jāsaskaras globālajā tīmeklī. Kā labu piemēru var minēt interneta vietni www.drossinternets.lv. Manuprāt, ir jāiet tālāk, paplašinot interneta un saziņas līdzekļu lietošanas zināšanu un iemaņu bāzi. Interneta lietošanas paradumi jāskata līdzībās kā, rūpējoties par savu veselību, mazgājot rokas vai drošību, pareizi šķērsojot brauktuvi.

Ideju attīstībai ir jābūt brīvai. Godīgums un atbildība ir vērtības, kurām jāpiemīt gan lietotājam, gan pakalpojuma sniedzējam vai ražotājam. Arī automobilis bezatbildīga vadītāja rokās kļūst par draudu. Likumdevēja mērķis nav ierobežot, bet radīt skaidrus un godīgus spēles noteikumus visiem.

Kārlis Šadurskis, Eiropas Parlamenta deputāts