Līdz šim firmas Nord papyrus aktivitātes uztvertas ar lielām aizdomām. Pirmkārt, tāpēc, ka runa ir par miljardu eiro. Visai prāvu summu, kuras pastāvēšanai vienīgais apliecinājums ir uzņēmuma valdes priekšsēdētāja, pensionēta aviācijas avāriju izmeklētāja Ivara Zorgenfreija izteikumi. Otrkārt, šaubas par projekta ekonomisko izdevīgumu izraisa no valsts prasītās garantijas.

Brīvais tirgus objektīvi regulē

Saskaņā ar tām uzņēmumam Latvijas valsts meži (LVM) visa izstrādātā papīrmalka būtu jānodod fabrikai. Tātad vienam noņēmējam, kas jebkurā uzņēmējdarbībā būtu risks. Turklāt par vidējo cenu Eiropā konkrētajā gadā, kas ierobežotu iespējamās tirgus svārstības. LVM pārstāvis Tomass Kotovičs apstiprina, ka uzņēmums un arī meža nozare kopumā ir kategoriski pret šādu privilēģiju piešķiršanu vienam dalībniekam. Pašlaik katram ir iespēja tikt pie kokmateriāliem un brīvais tirgus objektīvi regulē – par kādām cenām.

Rēķinoties ar to, ka Zemkopības ministrija pieskaņo viedokli mežu apsaimniekotājam, Nord papyrus izskata arī alternatīvu izejvielu ieguves variantu, proti, 50% varētu importēt no Krievijas, bet otru pusi nodrošinātu privātie meža īpašnieki Latvijā. Jāatgādina, priekšrocības koksnes iepirkumos mēģināja izsist arī iepriekšējie fabrikas būvniecības idejas virzītāji – Somijas kompānija Metsaliitto Group, taču nesekmīgi.

Pašreizējā ieceres stadijā vārdā nenosauktā investora prasības gan ir piezemētākas. I. Zorgenfreijs skaidro, ka vajadzīgs vienīgi «teksts uz valdības blankas, ka Latvijas valdība atbalsta projektu un uzskata to par realizējamu šai teritorijā». Un vēl nepieciešami 200 tūkstoši projekta priekšizpētei, valsts garantēts kredīts, par ko Neatkarīgā jau rakstīja. Tomēr prasītā summa neesot nabadzības vai skopuma sekas, kā tas izskatās no malas. Tā nepieciešama kā nodrošinājums projekta pēctecībai – gadījumam, ja tagadējā valdība krīt, bet jaunā par priekšteču iesākto neko negrib zināt. I. Zorgenfreijs stāsta, ka par šo projektu jau runāts ar iepriekšējās valdības pārstāvjiem 2010. gadā, taču pēc valdību maiņas izskaidrošanas darbs bijis jāsāk faktiski no nulles.

Grandiozais projekts uz divām A4

Eksministrs Artis Kampars atminas, ka tādas sarunas patiesi bijušas, tomēr diez cik nopietnu iespaidu celulozes biznesmeņi nav atstājuši. Turklāt I. Zorgenfreijs nācis aizstāvēt arī cukura rūpnīcas būvēšanas ideju. A. Kamparam atmiņā palicis, ka toreiz grandiozais projekts bijis izklāstīts uz divām A4 formāta lapiņām.

Samērā skeptisks ir arī Līvānu novada mērs Andris Vaivods, uz kura pilnīgu atbalstu, acīmredzot – maldinoši, atsaucas Nord papyrus – tieši te notikšot būvniecība. Pašvaldība neko tādu neapstiprina. Šāda mēroga projektam būtu nacionāla ietekme, tāpēc arī lēmums pieņemams nacionālā līmenī. Jā, pašvaldība patiešām grib simtiem darba vietu, attīstību. «Bet mums jau te visādi brauc – sola naudu, rūpnīcas… Tikai līdz solījumu pildīšanai netiek,» secina A. Vaivods. Kamēr attīstītāji nepateiks, kas ir investors, bet valdība neatzīs projektu par vēlamu valsts līmenī, mērs arī neticēs tā nopietnībai: «Pagaidām tās visas ir tikai runas.»

Arābi vizītē pēc divām nedēļām

Līdz šim fabrikas potenciālais investors – kāds arābu investīciju fonds – gribējis palikt anonīms. Taču tagad, palielinoties dažādu līmeņu amatpersonu un potenciālo partneru šaubām, I. Zorgenfreijs nolēmis aicināt fonda pārstāvjus apliecināt klātienē apņemšanos finansēt projektu. Viņš cer, ka arābu vizīte Ekonomikas ministrijā varētu notikt pēc divām nedēļām. Savukārt, ja arābi atteiksies ierasties Latvijā, viņš meklēs projektam citus investorus. «Pasaulē naudas ir daudz,» pārliecināts potenciālais celulozes fabrikants.

Ministrija apliecina, ka uzņēmēja ierosinājums tikties ar ministru ir saņemts. Taču datums vēl nav nolikts – D. Pavļuts pirms tikšanās vēlas iepazīties ar projekta biznesa plānu.

Katrā ziņā šaubas par reāla biznesa plāna un naudīgo arābu eksistenci tiks dzēstas vai attiecīgi apstiprinātas jau tuvākajā laikā.arābucelulozes projektsIvars ZorgenfreijsLatvijas valsts mežiNord papyrusTomass Kotovičs