ekonomika.lv » Tirdzniecība

FM: Rūpniecībā aizvadītais gads bijis veiksmīgs

admin — Fri, 03 Feb 2012 15:35:00 +0000

2011. gads Latvijas rūpniecībā kopumā bijis veiksmīgs – jaunākie statistikas dati liecina, ka saražotie produkcijas apjomi bija tikai nedaudz mazāki nekā 2007. gadā, kad Latvijas rūpniecībā tika sasniegti augstākie gada izlaides apjomi.

Lai gan pērnā gada decembrī ražošanas apjomi samazinājušies (silto laika apstākļu dēļ būtisku negatīvu ietekmi deva kritums enerģijas ražošanā) un līdz ar to arī ražošanas gada pieauguma temps decembrī sarucis līdz 3,2%, tomēr tas saglabājās augstākais Baltijas valstīs un 2011. gadā kopumā bijis viens no visaugstākajiem ES valstu vidū (+8,9%, salīdzinot ar 2010. gadu).

Kā liecina uzņēmēju aptaujas rezultāti, izaugsmes pamatā pagājušajā gadā bijusi veiksmīga cenu dinamika un pieprasījuma kāpums Latvijas eksporta tirgos, pozitīvas investīciju plūsmas atjaunošanās, finanšu pieejamības uzlabošanās un augošais pieprasījums vietējā tirgū. Taču labās ziņas par rūpniecības izaugsmi, saasinoties eirozonas parādu krīzei jau vairāk nekā pusgadu aizēno bažas par eksporta pieprasījuma kāpuma noturīgumu. Tāpēc negaidīti iepriecinoši ir šonedēļ publicētie uzņēmēju aptaujas dati, kas liecina par uzlabojumiem ražošanas perspektīvu vērtējumā gan ES valstīs, gan Latvijā.

Jāatzīmē, ka atšķirībā no visu citu ES valstu uzņēmēju vērtējumiem Latvijas ražotāju konfidences rādītāji 2011. gada otrajā pusē nebija būtiski pasliktinājušies un tam nav bijis arī pamata. Rūpniecības izlaides apjomi pagājušajā gadā kāpuši gandrīz visās nozarēs.

Nozīmīgāko izaugsmes daļu veidoja stabils ražošanas pieaugums lielākajās rūpniecības nozarēs, piemērā, kokapstrādē par 12,4% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 34,2%, gan straujie izlaides apjomu pieaugumi salīdzinoši mazākās, bet ātri augošajās iekārtu un transporta līdzekļu, kā arī apģērbu un nemetālu ražošanas nozarēs. Izlaide samazinājusies vien salīdzinoši nelielā Latvijas rūpniecības daļā – papīra, dzērienu un ķīmijas ražošanā, bet lielajās pārtikas, metālu un enerģijas ražošanas nozarēs izlaides apjomi bija līdzīgi kā 2010. gadā.

Elektroenerģijas un gāzes apgādi ietekmēja netipiski siltie laika apstākļi pērnā gada nogalē, kas samazināja pieprasījumu pēc tās produktiem. Savukārt uz iekšējo tirgu orientētājā pārtikas nozarē labvēlīga pasaules pārtikas cenu dinamika un jaunu eksporta tirgu apgūšana būtiski kāpināja nozares apgrozījumu. Taču, ņemot vērā lēno pirktspējas pieaugumu, fizisko apjomu kāpums bija niecīgs un nozare kopumā vēl šobrīd par aptuveni 20% atpaliek no pirmskrīzes laika sasniegtajiem ražošanas apjomiem. Paredzams, ka 2012. gadā pārtikas cenu stabilizācija un mērens algu pieaugums Latvijā veicinās pieprasījumu un attiecīgi palielinās ražošanas apjomus, taču straujāka nozares izaugsme būs atkarīga no eksporta.

Augošās cenas un pieprasījuma kāpums 2011. gada pirmajā pusē nodrošināja arī spēcīgāko eksporta nozaru – kokapstrādes, metālapstrādes un mašīnbūves – apjomu un apgrozījuma pieaugumu, sasniedzot un pat pārsniedzot pirmskrīzes ražošanas rādītājus.

Pozitīvu skatu nākotnē raisa publiski izskanējusī informācija par vairāku simtu miljonu latu mērāmu pasūtījumu realizācijas iespējām kuģu un vilcienu būves nozarēs, kā arī ES fondu finansējuma apgūšana un pozitīvas investīciju plūsmas atgriešanās Latvijas ekonomikā, kas devusi iespēju palielināt ražošanas jaudas.

Piemēram, šā gada sākumā pēc rekonstrukcijas ar pilnu jaudu darbu atsāka „Liepājas Metalurgs”, rudenī atklātas vairākas jaunas metālapstrādes rūpnīcas. Kopumā jaudu noslodze rūpniecībā turpina pieaugt, taču jānorāda, ka turpmākai rūpniecības attīstībai nepieciešams vēl straujāks investīciju pieaugums.

No otras puses – jaudu nepietiekamība var nebūt 2012. gada ražotāju galvenā problēma. Atsaucoties uz uzņēmēju aptaujas datiem, redzam, ka Latvijas ražotājiem šogad strauji samazinājušās problēmas ar finansējuma pieejamību, bet pakāpeniski pieaug problēmas saistībā ar darbaspēka nepietiekamību. Pieprasījuma trūkums joprojām saglabājas kā būtiskākais Latvijas ražošanu ierobežojošais faktors.

Līdz ar to 2012. gadā uz eksportu balstītās rūpniecības izaugsme būs atkarīga no pieprasījuma un cenu dinamikas eksporta tirgos, kā arī turpmākas investīciju plūsmas. Lai gan jaunākie dati par ražošanu mūsu galvenajos eksporta tirgos nav iepriecinoši (novembrī ES valstīs kopumā ražošanas apjoma pieaugums gada griezumā noslīdējis līdz nullei, bet jaunie pasūtījumi pat bijuši mazāki nekā gadu iepriekš), 2012. gada janvāris sācies ar pārsteidzošu ražotāju optimisma pieaugumu. Rūpniecības konfidences rādītāji ES valstīs janvārī pirmo reizi pēdējo 9 mēnešu laikā uzlabojušies, raisot cerības par izvairīšanos no atkārtotas recesijas eirozonā un līdz ar to no pieprasījuma krituma Latvijas eksporta tirgos.
Finanšu ministrija rūpniecība

Šokolāde kļūst dārgāka, bet ne labāka

admin — Mon, 23 Jan 2012 08:49:00 +0000

Kā rūgto, melno vai tumšo šokolādi Latvijā drīkst pārdot pat tādu izstrādājumu, kurā kakao nav pat puse no kopējām izejvielām un kas ir aizdarīts ar augu taukiem, arī palmu eļļu.

Pārlūkojot veikalos nopērkamās rūgtās, melnās, tumšās un piena šokolādes, kas ražotas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Neatkarīgā secināja, ka precīzu kritēriju, pēc kuriem vadītos šokolādes ražotāji, nav. Vieni par rūgto sauc to šokolādi, kurā kakao saturs it vismaz 70%, citi – par tādu dēvē pat to, kurai kakao saturs nepārsniedz 56%. Tumšās šokolādes cienītājiem jāsamierinās ar aptuveni 47% kakao saturu produktā. Lietuvas ražotāja Kraft Foods melnajā Karūnas šokolādē ir 46% kakao. Patērētājus vilinošajā Karūnas Melnajā šokolādē kakao saturs ir 65%, bet cenas atšķirība starp šīm abām šokolādes tāfelītēm veikalā bija neliela – vien 6 santīmi. Taču par patērētājiem draudzīgo cenu var priecāties līdz brīdim, kamēr uzmanība nav pievērsta svara atšķirībai. Ar kakao saturu bagātākā Karūnas melnās šokolādes tāfelīte ir par 10 gramiem vieglāka nekā citas māsas un konkurentes. Pārrēķinot cenu uz kilogramu, tā maksā par 1,43 latiem dārgāk nekā parastā Karūnas melnā šokolāde un par 1,13 latiem kilogramā pārspēj pat Laimas Rūgto šokolādi, kurā ir 70% kakao.

Kakao latiņa nolaista zemu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane Neatkarīgajai skaidroja, ka par šokolādi kuru katru izstrādājumu tomēr nevar saukt. MK noteikumos Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības kakao un šokolādes produktiem ir minēts, kādos gadījumos drīkst piemērot šokolādes un kakao tirdzniecības nosaukumus. «Saskaņā ar šiem noteikumiem par šokolādi drīkst saukt tādu produktu, kas iegūts no kakao produktiem un cukura un kurā kopējā kakao sausna ir ne mazāka par 35%. Piena šokolādē kakao saturs nedrīkst būt mazāks par 25%. Savukārt šokolādes konfektēs šokolādei ir jābūt vismaz 25% no galaprodukta masas. Noteikumi arī nosaka, ka šokolādei aizliegts pievienot dzīvnieku taukus, izņemot piena taukus, kā arī miltus, granulveida un pulverveida cieti. Tajā pašā laikā šokolādes ražošanā atļauts pievienot noteiktus augu taukus,» sacīja I. Levane. Tiesa, tajos gadījumos, kad ir pievienoti augu tauki, šie noteikumi prasa šokolādes marķējumu papildināt ar skaidri saredzamu un salasāmu norādi – satur kakao sviestu un citus augu taukus. Norādei jāatrodas vienā uztveres laukā ar sastāvdaļu sarakstu un ir jābūt skaidri atdalītai no tā. Neatkarīgā pārliecinājās, ka vairāku šokolādes tāfelīšu marķējumā pie produkta sastāvdaļām augu tauki ir norādīti. Par to, vai šī norāde ir skaidri saredzama un salasāma, var strīdēties.

NP Foods kvalitātes vadītāja Vēsma Smilga Neatkarīgo informēja, ka uzņēmums ievēro šīs prasības un tās līdzīgas ir arī Krievijā un ASV.

Cenas kāpj

NP Foods mārketinga vadītāja Dace Kokina Neatkarīgajai stāstīja, ka 2011. gadā astronomiski auga cenas kakao pupām, jo kakao ražotājzemēs bija slikta raža un nestabila politiskā situācija, kā arī būtiski sadārdzinājās cukura un miltu cena. «Laimas un Staburadzes produktiem cenas netika paaugstinātas adekvāti izejvielu cenu pieaugumam. Strādājam ar stabiliem piegādātājiem un ilgtermiņa sadarbībā. 2011. gadā cenas tika paaugstinātas atbilstoši reāliem iepirkuma cenu un pašizmaksas rādītājiem,» atzina D. Kokina. Pēc viņas teiktā, šokolādes cena veikalā gada laikā pieaugusi par 5–8 procentiem.

D. Kokina gan pieļauj, ka šogad kakao pupu cena varētu būt par 5–6% zemāka nekā pērn. «Tomēr tas nedod pamatu cenu samazinājumam, jo ir būtiski mainījušās iepirkuma cenas citām svarīgām izejvielām, piemēram, cukuram. Tā ir teju par 40% augstāka nekā pirms gada. Riekstu cenas kāpušas par 10 līdz 15 procentiem,» skaidroja D. Kokina.

Viņa arī stāstīja, ka Laima ir aktīva jauno produktu izstrādē un vēlas lolot un lutināt šokolādes cienītājus. «Jāņem vērā fakts, ka Laima ir reģionā vienīgā, kas gatavo šokolādi no kakao pupiņas līdz gatavai šokolādei pati, nepērk gatavas kakao masas vai citas kakao izejvielas. Kakao pupas iepērkam Ganas Republikā. Šīs zināšanas un prasmes ir saglabātas no Riegerta laikiem. Šogad tiek plānoti jaunumi gan konfekšu, gan kārbu, gan tāfelīšu segmentos,» piebilda D. Kokina.

Patērētāji sūdzas

PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga Neatkarīgajai atzina, ka pērn PVD saņēmis un izskatījis arī 12 patērētāju sūdzības – četras par šokolādes kvalitātes rādītājiem, kuras visas apstiprinājās, un astoņas par tārpiem šokolādes konfektēs, no kurām apstiprinājās viena patērētāju sūdzība.

2011. gadā PVD, veicot pastiprinātu kontroli mazumtirdzniecības uzņēmumos vasaras karstajā laikā, konstatēja neatbilstoši marķētas šokolādes konfektes un neatbilstošu temperatūras režīmu šokolādes uzglabāšanas laikā. No pārtikas aprites tika izņemtas 1525 šokolādes tāfelītes, kurām bija konstatēti neatbilstoši kvalitātes rādītāji, savukārt pārmarķētas 480 šokolādes tāfelītes, stāstīja V. Grīnberga.Inese Levane Pārtikas un veterinārais dienests šokolāde

Jūrmalas pašvaldības firmas valde gadiem saņēmusi algu, neko nedarot

admin — Sun, 22 Jan 2012 20:10:00 +0000

Pirms astoņiem gadiem dibinātais Jūrmalas pašvaldības uzņēmums Jūrmalas attīstības projekti par nekā nedarīšanu firmas darbiniekiem algās izmaksājis vairāk nekā 200 tūkstošu latu, ziņo raidījums “Nekā Personīga”, TV3.

Raidījums šai firmai pievērsa uzmanība pēc Valsts kontroles paziņojuma, ka uzņēmuma pamatkapitālā nelietderīgi ieguldīti 768 tūkstoši latu vērti zemes gabali.

Jūrmalas attīstības uzņēmums tika dibināts ar labu mērķi – būvēt dzīvokļus trūcīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču labie plāni palika tikai uz papīra – būvniecība nenotika, tomēr algas atbildīgie saņēma. Kopš dibināšanas uzcelts nav nekas. Pašvaldības ieceres daudzu gadu garumā bremzēja politisko līderu maiņa un korupcijas skandāli, raksta NRA.lv.

Kad 2010.gadā Jūrmalas mēra amatā nonāca Romualds Ražuks, viņš izlēma nevajadzīgo uzņēmumu likvidēt.

„Attīstības projekti bija tāda metode kā to naudu paslēpt, lai tā nebūtu pašas domes budžetā. (..) Paslēpt no Valsts Kontroles, no jebkuras instances, kas skatītu šīs naudas izlietošanas lietderību,“ “Nekā Personīga“ skaidroja tagad jau Saeimas deputāts Ražuks.

Iecerēto, bet nesākto dzīvokļu būvēšanu Ražuks gribēja uzticēt pašvaldībai, kur strādājuši vajadzīgie speciālisti. Bet reformas jau atkal palika pusceļā – Ražuks amatu zaudēja. Bet paguva atlaist tagadējo kolēģi Saeimā no Zaļajiem zemniekim Ivetu Griguli. Viņa gadu nostrādāja par Jūrmalas attīstības projektu valdes priekšsēdētāju. Grigule no komentāru sniegšanas „Nekā Personīga“ izvairījās.

Bez Grigules šo gadu laikā uzņēmuma vadībā paguvuši pastrādāt 20 ar Jūrmalas domi saistīti cilvēki. Līdz ar Grigules atnākšanu esot sācies darbs pie pirmās sociālās mājas celtniecības Līču ielā, bet arī tā beidzās neveiksmīgi. Stāvbremzi norāva Finanšu ministrija - tā laika mērs Ģirts Trencis nebija saskaņojis ar ministriju pašvaldības ilgtermiņa saistības 2 miljonu apmērā. Policija sāka kriminālprocesu, Trencis amtu zaudēja. Ministrija aizliedza pašvaldībai ņemt aizņēmumus un darbi kārtējo reizi apstājās.

Šobrīd jaunā mēra Gata Trukšņa vadībā darbi atsākušies – Līču ielā mājas drīz būs uzceltas un Jūrmalas dome kaļ jaunus plānus.

Decembra beigās dome nolēma būvēt divas 12 stāvu sociālās mājas. Projekta tāme - vairāk nekā seši miljoni latu. Domes opozīcija uzskata, ka Jūrmalas nomalē purva vidū uzceltām dzīvokļu mājām izmaksas ap 700 latiem kvadrātmetrā esot pārāk augstas.

Līdzīgas cenas esot dzīvokļiem pat Rīgas centrā.

„Ekonomiska pamata šim projektam nav nekāda. Tas ir absolūti neekonomisks projekts. Es to sauktu par noziedzīgu projektu,“ uzskata Jūrmalas domes deputāts Juris Visockis (Jaunais laiks).

Jūrmalas attīstības projektu vadība noliedz, ka dzīvokļus mākslīgi sadārdzinas. Tomēr pateikt kāda būs dzīvokļu gala cena varēs tikai pēc būvnieka atrašanas.

“Ēkas paliks mūsu pašvaldības SIA īpašumā. Pēc tam dome 10 gadu laikā pirks noteiktu skaitu dzīvokļu. Bet kam tie dzīvokļi tiek piešķirti – nav mūsu kompetence ar to nodarboties,” norādīja Jūrmalas attīstības projekti pārstāvis Andris Jankovs Priede. Pēc viņa teiktā, cenu dzīvokļiem noteikts vienošanās starp pašvaldības uzņēmumu un Jūrmalas domi.

Tagadējais mērs Gatis Truksnis domi salīdzina ar Titāniku, kas nevarot domas strauji mainīt. Ja izlemts celt jaunas mājas, tas jādara. Iespējams tas sanāks dārgāk, bet ir uzņemts noteikts kurss un pie tā jāpieturas.

„Tas nav veids kā ierēdņi vai deputāti var rīkoties. Mēs skatāmies pēs likuma. Šajā gadījmā es neko nevaru izdrīt. Ja regulējums tāds ir, tad turamies pie tā, kāds tas ir,“ - tā Truksnis.

Kur Jūrmalas dome ņems naudu jauno māju celtniecībai, vēl nav zināms. Jūrmalas mērs cer, ka aizdevumu iedos Valsts kase, kur naudas esot daudz. Bet kā mums apgalvoja Finanšu ministrijā – šādiem būvdarbiem naudu valsts nedos. Ja pilsēta domā sniegt savas garantijas, lai kredītu bankā ņemtu Jūrmalas attīstības projekti, tam būs jāgaida ministrijas atļauja. Pagaidām Finanšu ministrijas ierēdņi gaida dokumentus no Jūrmalas domes, kas pieprasīti pagājušajā nedēļā.Gatis Truksnis Iveta Grigule Jūrmalas attīstības projekti Romualds Ražuks

Pavļuts: Līdz 2020.gadam apstrādes rūpniecības īpatsvars jāpalielina līdz 20%

admin — Fri, 13 Jan 2012 09:54:00 +0000

Ar industriālās politikas palīdzību līdz 2020.gadam apstrādes rūpniecības īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā no pašreizējiem 14,2% jāpalielina līdz 20%, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

„Pašlaik Latvija ir atjaunojusi savu finanšu stabilitāti. Ir sākusies mērena, bet sabalansēta ekonomikas izaugsme. Taču mērenais izaugsmes scenārijs paredz, ka Eiropas Savienības (ES) vidējo dzīves līmeni sasniegsim ļoti tālā nākotnē. Lai Latvija varētu attīstīties straujāk un sasniegt Eiropas vidējo līmeni vismaz 10 līdz 15 gados, mums ir nepieciešama ražošana, kas balstīta augstā darba ražībā un eksportā. Par jaunu industriālo politiku nu jau runā ne tikai Latvijā, bet arī citās, tostarp arī attīstītajās valstīs. Moderna industriālā politika regulēs valsts atbalsta instrumentu kopumu, ar kura palīdzību Latvijas ekonomika varēs attīstīties nevis stagnatīvi vai lēni, bet gan sabalansēti, ilgtspējīgi un dinamiski,” uzsver D.Pavļuts.

Industriālās politikas mērķis ir panākt augstāku valsts industrializāciju un eksporta komplicētību, radot augstākas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, labāk apmaksātas un jaunas darbavietas. Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2011.gadā apstrādes rūpniecības īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā būs bijis 14,2%, bet 2012.gadā -14,1%. Attiecīgi, ja ekonomika turpinās mērenu atkopšanās ceļu, apstrādes rūpniecības īpatsvars līdz 2020.gadam varētu pieaugt tikai līdz 15%. Tomēr, lai tuvotos ES vidējam dzīves līmenim, Latvijai jārada stabils ekonomikas pamats, attīstot rūpniecību, bet neaizmirstot arī par pakalpojumu sektoru, kas veido nozīmīgu Latvijas ekonomikas daļu.

Industriālās politikas izstrāde un arī īstenošana būs vairāku ministriju kopdarbs. Līdz janvāra beigām sadarbībā ar Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju paredzēts izstrādāt industriālās politikas vadlīniju projektu, bet līdz 2012.gada beigām tiks izstrādāti politikas dokumenti un atbalsta instrumentu pakete industriālās politikas ieviešanai.
Daniels Pavļuts rūpniecība

SPRK: gāze un elektrība šogad dārgāka nekļūs

admin — Wed, 04 Jan 2012 07:24:00 +0000

Latvijas patērētājiem elektrības un gāzes cenas šogad nepalielināsies, trešdien intervijā Latvijas Radio teica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis.

"Visvairāk cilvēkus uztrauc elektroenerģijas un gāzes tarifi - par tiem var teikt, ka šogad pilnīgi noteikti neplānojam lēmumus, kas var ietekmēt elektroenerģijas tarifu vai gāzes cenu patērētājiem. Gala patērētājiem elektrība noteikti dārgāka nepaliks," teica Irklis.

Viņš gan stāstīja, ka dabasgāzes cena pieaug, taču tas ir saistīts ar naftas cenu un valūtas kursa svārstībām pasaulē, vēsta BNS. Dabasgāzes cenu pieaugums ietekmē siltumenerģijas cenas. "Apkurē ar dabasgāzi šīs cenas mainās līdz ar dabasgāzes cenu izmaiņām. Mēs jaunus tarifus apkurei neapstiprinām, bet, protams, var sagaidīt, ka nedaudz pieaugs cenas tajās pašvaldībās, kurās ir dabasgāzes apkure," teica SPRK padomes loceklis.

Irklis piebilda, ka tāpat pieaug šķeldas cenas un tā pērn un šogad sadārdzinājusies pat vairāk nekā dabasgāzes cenas, raksta IR.LV.

SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai valsts regulējamajās nozarēs - enerģētikā, telekomunikācijās, pastā, dzelzceļa transportā - aizstāvētu sabiedrisko pakalpojumu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu attīstību.

Cērpe: pieaug sabiedrības tolerance pret nelegālo cigarešu apriti valstī

admin — Mon, 05 Dec 2011 09:52:00 +0000

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe atzīst, ka strauji pieaug sabiedrības tolerance pret nelegālo cigarešu rūpalu valstī.

Ceipe intervijā Latvijas Radio pirmdienas rītā sacīja, ka saistībā ar cigarešu kontrabandu jārunā par dažādiem to ievešanas apjomiem. Viņš norāda: cigaretes ieved lielos, kā arī mazākos apjomos, raksta Apollo.lv.

«Sabiedrībā pieaug tolerance [pret šo rūpalu]. Respektīvi – cilvēki līdzdarbojas – atbalsta [tirgoņus], tirgo un pērk kontrabandas cigaretes,» sacīja viņš, piebilstot, ka tas ir cieši saistīts ar ekonomisko situāciju valstī.

Kopumā runa ir 80 miljoniem latu - tik lieli tiek rēķināti zaudējumi no nelegālās cigarešu aprites valstī.

SEB banka piešķir kredītu 9 miljonu eiro apmērā Latvijas Finiera meitas uzņēmumam Kohila Vineer

admin — Mon, 28 Nov 2011 11:12:00 +0000

SEB banka turpina sadarbību ar vienu no lielākajiem uzņēmumiem AS „Latvijas Finieris”, piešķirot ilgtermiņa kredītu 9 miljonu eiro apmērā Igaunijas uzņēmumam Kohila Vineer. Aizdevumu paredzēts izmantot jaunu iekārtu iegādei un investīcijām jaunās tehnoloģijās.

SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs: „SEB banka jau vairākus gadus veiksmīgi sadarbojas ar AS „Latvijas Finieris”. Līdz šim esam atbalstījuši uzņēmuma izaugsmi Latvijā, bet ar šo vēlamies parādīt, ka starptautiski strādājošiem uzņēmumiem esam gatavi palīdzēt augt un attīstīt viņu biznesu ārpus Latvijas robežām, nodrošinot tos ar nepieciešamajiem finanšu resursiem. Piešķirtais kredīts dod stimulu uzņēmumam Kohila Vineer celt konkurētspēju.”

AS „Latvijas Finieris” valdes loceklis Pauls Ābele: “Mūsu Igaunijas bērza pārstrādes rūpnīcā Kohilā tiks uzstādītas jaunas iekārtas. Kopumā trīs gadu laikā plānojam Kohilas rūpnīcā investēt 17 miljonus eiro, lai uzsāktu rūpnīcas darbu jaunā kvalitātē, izmantojot Igaunijā pieejamos koksnes resursus, un izveidotu darba vietas aptuveni 70 vietējiem iedzīvotājiem.”

Baltijas valstīs jānodrošina vienots elektroenerģijas tirgus

admin — Mon, 07 Nov 2011 13:30:00 +0000

Baltijas valstu enerģētikas politikas galvenais mērķis ir nodrošināt kopīgu elektroenerģijas tirgu, pagājušajā nedēļā, 4.novembrī, tikšanās laikā vienojušies Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Igaunijas ekonomisko attiecību un komunikācijas ministrs Juhans Parts (Juhan Parts).

Ministri uzsvēra, ka vienotā elektroenerģijas tirgus veiksmīgai funkcionēšanai un tālākām investīcijām nozarē svarīga būs 2012.gadā plānotā Latvijas pievienošanās Skandināvijas elektroenerģijas tirgum „Nord Pool”, kas veicinātu tirgus atvērtību gala patērētājiem.

„Baltijas valstīm kopīgi jāstrādā enerģētiskās patstāvības stiprināšanai, kas ir nozīmīgi arī no valstu ekonomikas attīstības un konkurētspējas perspektīvām. Tomēr ikviena projekta virzībā jāanalizē ekonomiskie ieguvumi, kas vienlaikus nodrošinātu arī zemāko gala cenu patērētājam,” uzsver D.Pavļuts.

Tāpat ministri pārrunāja sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektu virzību, vienojoties, ka pēc iespējas ātrāk jāmeklē risinājumi, kas būtu pieņemami visām trim Baltijas valstīm. D.Pavļuts uzskata, ka termināla atrašanās vietas izvēlē jāvadās pēc ekonomiskā izdevīguma, atgādinot, ka jau iepriekš tika secināts, ka piemērotākā vieta termināļa būvniecībai ir Rīga.

Trešdien, 9.novembrī, ministrs iepazīšanās vizītē apmeklēs Lietuvu, kur tiksies ar Lietuvas enerģētikas ministru Arvidas Sekmokas (Arvydas Sekmokas) un Lietuvas ekonomikas ministru Rimantu Žilius (Rimantas Žylius). Galvenā sarunu tēma būs sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts Latvijā, abu valstu ekonomiskās sadarbības tālāka paplašināšana, kā arī Visaginas elektrostacijas būvniecība.

Apkures monopolists šantažē ar aukstiem radiatoriem

admin — Wed, 26 Oct 2011 08:39:00 +0000

Neapkurinātos dzīvokļos klimatam kļūstot arvien nemīlīgākam, pašvaldības un apkures komersanti nodarbojas ar savstarpēju šantāžu gan apkures parādu piedzīšanai, gan izdevīgāku līgumu noslēgšanai.

Smagākā cīņa pagājušajā nedēļā norisinājās Ventspils novadā, kur uzņēmējs monopolists Boriss Vujadinovičs pašvaldībai, pēc mēra Aivara Mucenieka teiktā, grieza ārā rokas. Savulaik Ugāles pašvaldībai neizdevīgs līgums noslēgts ar uzņēmumu Bio Energi, kur B. Vujadinovičs ir valdes priekšsēdētājs. Šogad termiņš beidzās. Pašvaldība cer piesaistīt Eiropas fondu naudu, paņemt kredītu un uzcelt jaunu katlumāju, tiekot vaļā no komersanta diktāta. Taču pagaidām bez viņa nekādi neiztikt, tāpēc nācās vien sludināt konkursu par apkures nodrošināšanu pagastā, rēķinoties, ka vienīgais pretendents ir Bio Energi. Taču uzņēmējs konkursu ignorēja, nostādot pašvaldību teju bezizejā. Pat bērnudārzā un skolā siltums netika ielaists. Mazajiem grupiņās no rītiem bija vien 14 grādi, skolēniem rakstot rokas sala. Nedēļas garumā turpinājās kompromisa meklēšana, un vismaz bērniem siltums beidzot tika piegādāts. Uzņēmējs izbrāķēja jau divus pašvaldības sagatavotos līguma projektus, bet vietā sacerēja savu. Tas atkal paredz ilgtermiņa atkarību, tarifu celšanu, nepieņemamus norēķināšanās termiņus un drakoniskus soda procentus līguma laušanas gadījumā, nepieņemamus norēķināšanās termiņus. Pašvaldībai būtu B. Vujadinovičam jāsamaksā 50% no viņa nesaņemtajiem ienākumiem trijos gados. Sazināties ar uzņēmēju Neatkarīgajai neizdevās, taču dienu iepriekš viņš apgalvoja: no prasībām neatkāpsies.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš atminas, ka arī citviet Latvijā bijuši līdzīgi gadījumi, kad komersants nodarbojies ar nekaunīgu šantāžu: Jūrmalā, Sedā, Ludzā. Viņaprāt, problēma meklējama Komerclikumā, kas siltuma monopolistiem ir ārkārtīgi draudzīgs, bet pašvaldībām neizdevīgs. «Šī nav godīga tirgus situācija. Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt iedzīvotājiem siltumu, tā nevar vienkārši atteikties, jo ir slikts piedāvājums!»

Savulaik Ugāle pati par salīdzinoši nelielu naudu netālredzīgi pārdeva savu veco katlumāju. Tagad uzņēmējs piedāvā to atpirkt par trīskārt lielāku summu – 300 tūkstošiem. Starp Ugāli un B. Vujadinoviču beidzot panākts kompromiss. Līguma termiņš gan paliek uzņēmēja pieprasītie trīs gadi. Toties pašvaldības uzņēmumam Ugāles nami, un tātad – pastarpināti pašvaldībai, nenāksies maksāt par neiztērēto kilovatstundu normu, līguma laušana izmaksās vien 30%. Savukārt avanss apkures sezonas sākumā būs lielāks – savi 15 tūkstoši. Pašlaik uz vairāk nekā 500 Ugāles dzīvokļu radiatoriem jau plūst siltums.

Vēja biznesmeņi pētīs Baltijas jūras piekrasti

admin — Wed, 12 Oct 2011 06:45:00 +0000

Kamēr Ekonomikas ministrija ar uzņēmumu Baltic Wind Park turpina stīvēties, vai izsniegtā un attiecīgi saņemtā atļauja patiešām atļauj iegūt vēja enerģiju, ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra iet savu gaitu, skaidrojot, ko par vērienīgo ieceri domā zivis, putni un piekrastes iedzīvotāji.

Pēdējie jau savākuši protesta parakstus. 349 Pāvilostas iedzīvotāji un arī pašvaldības deputāti nobalsojuši pret atbalstu projektam un nosūtījuši pretenziju atbildīgajām ministrijām. Atbildes nav saņemtas. Toties Pāvilostai atsūtīta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces parakstīta vēstule ar norādi topošajā novada teritorijas plānojumā ņemt vērā, ka pie ostas no jūras laukā nāks kabelis. Mērs Uldis Kristapsons secina: «Izskatās, pat ja tas vēl nav nolemts, tad par to tiek domāts.»

Neatkarīgā jau rakstīja, ka grūti izprotamu iemeslu dēļ Ekonomikas ministrija pirms pāris gadiem bez konkursa tieši firmai Baltic Wind Park atdeva ekskluzīvas tiesības uzstādīt vēja ģeneratorus Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā astoņos prāvos laukumos. Atļauju parakstītāji ir bijušais un esošais valsts sekretārs. Taču, kad firma ķērās pie šo atļauju izmantošanas, ministrija paziņoja, ka atļauja nav uzskatāma par atļauju, kaut gan abos uzņēmumam izsniegtajos lēmumos skaidri un gaiši teikts, ka tā ir atļauja uzstādīt vēja iekārtas, raksta NRA.LV.

Arī Rīgā notikušajā projekta sabiedriskajā apspriešanā ministrijas Enerģijas resursu un degvielas nodaļas vadītājs Kristaps Stepanovs paziņoja, ka firma nemaz nav bijusi tiesīga rīkot šādu sabiedrisko apspriešanu: «Ekonomikas ministrijas izdotā atļauja, ko varētu uzskatīt par tiesiskā ietvara brāķi, nedod darbības ierosinātājam nekādas tiesības saņemt būvatļauju un būvēt vēja elektrostaciju parku.» Šis pretrunīgais teksts atrodams sanāksmes protokolā, un, domājams, to pamanījuši arī abu pušu juristi.

Baltic Wind Park ģenerāldirektors Jānis Meirāns apstiprina, ka «juristi jau apmainās laipnībām».

Vides pārraudzības valsts birojs šai strīdā nepiedalās, uzskatot, ka nevienam nav aizliegts pētīt kaut kā ietekmi uz vidi. Tas arī paskaidrots Ekonomikas ministrijai, kas savukārt biroju brīdinājusi, ka vēja ģeneratoru uzstādītājs galu galā var izrādīties pavisam cita juridiska persona. Biroja direktors Arnolds Lukšēvics spriež: «Viņiem pašiem jāatrisina tas kašķis.» Jāpatur gan prātā, ka šis kašķis valstij var izmaksāt prāvu summu, jo uzņēmums, atgādinot par tiesiskās paļāvības principu, jau tagad iegulda līdzekļus ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā. Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja izsniegto programmu divu gadu laikā uzņēmumam jānoskaidro, kā ieplānotie vēja ģeneratoru parki ietekmēs putnus, zivis, piekrastes ainavu, tūrismu, jānoskaidro ģeoloģiskās dabas jautājumi un saslēguma iespējas ar Latvenergo tīklu. Ietekmes uz vidi novērtējumā tiek analizētas astoņas alternatīvās vēja parku vietas. Tās atrodas pretī Kurzemes piekrastei posmā no Bernātiem līdz Jūrkalnei. Mazākais attālums no sauszemes – astoņi kilometri, lielākais – pilnībā aiz apvāršņa.