ekonomika.lv » Ražošana

Ušakova padomnieka sievas uzņēmums bez konkursa tiek pie brokeru pakalpojumu sniegšanas

admin — Sun, 05 Feb 2012 20:21:00 +0000

Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) padomnieka Ērika Teilāna dzīvesbiedrei daļēji piederoša brokeru firma bez konkursa tikusi pie tiesībām sniegt pakalpojumus vairākām pašvaldībai piederošajām kapitālsabiedrībām, svētdien vakarā vēsta LTV raidījums «De facto».

Raidījums ziņo, ka pašlaik vērienīgs darbinieku veselības apdrošināšanas konkurss noris Rīgas domei piederošajā «Rīgas namu pārvaldniekā».

Uzņēmums vēlas apdrošināt vairāk nekā 3300 savus darbiniekus. Konkursa nolikumā noteikts, ka apdrošināšanas līguma noslēgšanu un pēc tam tā apkalpošanu veiks SIA «Attollo brokers».

«Mums nav atsevišķi speciālisti, kas ir speciālisti apdrošināšanas jomā, līdz ar to ir šāda veida līgums par konsultēšanu šādās situācijās, kas saistītas ar apdrošināšanas pakalpojumu ņemšanu, un arī šajā līgumā ir iekļauts brokeris,» skaidroja Namu pārvaldnieka pārstāvis Krists Leiškalns.

Apdrošināšanas brokeru pakalpojumus Latvijā piedāvā daudzi desmiti uzņēmumu, tāpēc likumsakarīgi rodas jautājums – kāpēc nolikumā iekļauts tieši šis SIA un neviens cits?

Namu pārvaldnieka runasvīrs atzīst, ka konkurss brokera izraudzīšanai nav rīkots: «šāds līgums noslēgts aizvadītājā gadā, izvērtējot visus iespējamos sadarbības veidus un modeļus, tas neparedz nekāda veida finansiālo sadarbību no mūsu puses.»

Brokeru kompānijas par pakalpojumiem samaksu saņem ne no klienta, bet apdrošināšanas sabiedrības. Pakalpojumu samaksas apmēru procentuāli «Attollo brokers» atteicās atklāt, raksta Apollo.lv.

Pieejamā informācija liecina, ka atlīdzība vairumā gadījumu svārstās robežās no astoņiem līdz pat 15 procentiem un vairāk.

Raidījums gan norāda uz iespējamu sakritību - «Attollo brokers» viena no lielākajām īpašniecēm ir Jūlija Teilāne, bet viņas dzīvesbiedrs Rīgas domes vadībai ir labi zināms, tas ir domes priekšsēdētāja Ušakova padomnieks Ēriks Teilāns.

Teilāns šobrīd ir saistīs ne vien ar bēdīgi slaveno fotoradaru ieviesēju «Vitronic», bet viņš ir arī viens no lielākajiem «Baltijas apdrošināšanas nama» īpašniekiem.

«Attollo brokers» gan noraida, ka īpašnieces dzīvesbiedra saistība ar domes vadību būtu sekmējusi kompānijas iekļaušanu vairākos konkursos, rakstiskā atbildē apgalvojot, ka «mēs aktīvi piedalāmies valsts un pašvaldību institūciju konkursos par apdrošināšanas brokera pakalpojumiem, tādējādi pakāpeniski iekarojot savu vietu tirgū. Mūsuprāt, tieši mūsu darbinieku profesionalitāte un pieredze ir bijis izšķirošais faktors, klientam pieņemot lēmumu, ar kuru apdrošināšanas brokeru sabiedrību sadarboties.»

Raidījums gan norāda, ka Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze nav atrodamas ziņas, ka «Attollo brokers» būtu uzvarējis konkursā par brokeru pakalpojumu sniegšanu Rīgas namu pārvaldniekam.

Arī pašvaldībai piederošā sabiedrība «Rīgas ūdens» pilnvarojusi Teilāna sievas uzņēmumu kārtotas visas ar automašīnu un nekustamā īpašuma apdrošināšanu saistītās lietas. Arī šajā gadījumā konkurss nav rīkots.

Un nav atrodamas arī ziņas par konkursu, kurā «Attollo brokers» pakalpojumus būtu izvēlējies pašvaldībai piederošais «Rīgas centrāltirgus». Turklāt šī sadarbība pat nonāk zināmā interešu konfliktā.

Centrāltirgus «Attollo» bija uzticējis arī piedāvājumu vērtēšanu pagājušā gada pavasarī rīkotājā konkursā par darbinieku veselības apdrošināšanu. Un konkursā uzvarēja neviens cits kā Teilānam daļēji piederošais «Baltijas apdrošināšanas nams», tiekot pie vairāk nekā 40 tūkstošus latu vērtā līguma.

«Ja tas brokeris ir vajadzīgs un viņš saņem atlīdzību, tad viņš ir jāizraugās iepirkuma kārtā,» tā norāda Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Gaile.

Viņa stāsta, ka jau pirms trim gadiem birojs norādījis, ka brokeru pakalpojumi būtu jāizraugās konkursa kārtībā. Jo pat, ja brokerim tā teikt «pa tiešo» pasūtītājs nemaksā, brokera atlīdzība galu galā būs iekļauta apdrošināšanas prēmijā.

«Tas ir tas, kas Iepirkumu uzraudzības biroju vienmēr ir mulsinājis, mēs neredzam šo starpniecības funkciju atklātā konkursā, kurā nāk piedalīties apdrošinātājs,» sacīja Gaile.

Viņa atzīst – bijuši gadījumi, kad brokeru kompānijas vēlāk devušās pie konkursu uzvarētājiem un pieprasījuši atlīdzību noteiktu procentu apmērā, lai gan pēc būtības, brokeris konkursa organizēšanā roku pat īsti nav pielicis, vien iekļauts nolikumā.

Tāpēc, viņasprāt, būtu jāvienojas par skaidriem kritērijiem, un arī uz brokeru pakalpojumu izmantošanu jāpiemēro iepirkumus regulējošās normas.

Tāpēc Gaile uzskata, ka «pietiekoši augstā līmenī ir jāsēdina pie sarunu galda apdrošinātāji un brokeri un vienreiz jāvienojas par šo pieeju, nepadarot arī pasūtītāju par ķīlnieku un neproducējot šis nevajadzīgās sūdzības, kur būtībā brokeri vēlas ieņemt šo valsts pasūtījumu nišu, es viņus saprotu, bet jautājums, vai šeit ir normāli viņu ieņemt tādā veidā, kā viņi to šobrīd saredz».

Tikmēr skaidrs, ka Rīgas namu pārvaldnieka gadījumā «Attollo brokers» pie savas peļņas daļas noteikti tiks. Piedāvājumus iesnieguši seši pretendenti, bet cik lielu summu namu pārvaldnieks tērēs par darbinieku apdrošināšanu, un netieši arī brokera algošanu, varēs uzzināt vien, kad konkurss noslēgsies. Attollo brokers Dace Gaile Ēriks Teilāns Krists Leiškalns Nils Ušakovs Rīgas namu pārvaldnieks Saskaņas Centrs

Ventspils brīvostā janvārī kravu apgrozījums palielinājies par 61 procentu

admin — Fri, 03 Feb 2012 15:18:00 +0000

2012. gads Ventspils brīvostā sācies ar rekorda cienīgiem skaitļiem - kopējais kravu apgrozījums pārsniedzis trīs miljonus tonnu un tas ir par 61 procentu vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī, informē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Šī gada janvārī Ventspils brīvostā pārkrauti nedaudz vairāk kā trīs miljoni tonnu kravu, kas ir par 1,1 miljonu jeb 61 procents vairāk nekā pagājušā gada janvārī. Janvārī ostā pārkrauti 1,6 miljoni tonnu lejamkravu, kas ir par 46% vairāk nekā pirms gada. Beramkravu apjoms palielinājies par 107%, sasniedzot 1,2 miljonus tonnu mēnesī. Savukārt ģenerālkravu apjoms janvāra mēnesī bijis par 4% mazāks nekā pirms gada jeb 174 tūkstoši tonnu.

Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti - vairāk kā 1,5 miljoni tonnu, kas ir par 47% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm - 939 tūkstoši tonnu, kas nozīmē palielinājumu par 249% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Arī šogad pieauguma tendenci turpina uzrādīt prāmju līnijas. Ro-Ro kravu apjoms janvārī palielinājies par 11%, raksta NRA.lv.

Lielākais kravu pieaugums janvārī bija termināļiem, kas pamatā nodarbojas ar akmeņogļu pārkraušanu - SIA "Baltic Coal Terminal" janvārī pārkrāva 501 tūkstoti tonnu, palielinot apgrozījumu par 153%, bet AS "Ventspils tirdzniecības osta" - 450 tūkstošus tonnu, palielinot apgrozījumu par 160%. Par 92% apgrozījums palielinājies AS "Ventbunkers", par 43% - SIA "Ventamonjaks serviss", par 8% - SIA "Ventall Termināls", par 24% - SIA "Ventplac".

"Janvāris Ventspils brīvostā ir ne tikai rekordmēnesis kravu apgrozījuma ziņā, bet arī pierādījums, ka brīvostas pārvalde operatīvi un augsti profesionāli spēj rīkoties ārkārtas situācijā, ko radīja nepieredzēti daudzās vētras decembrī un janvāra sākumā un to radītie smilšu sanesumi, kas uz laiku jūras kanālā ārpus ostas vārtiem samazināja maksimālo kuģu iegrimi, apgrūtinot kuģu satiksmi, " uzsvēra A.Lembergs.Aivars Lembergs Ventspils Ventspils brīvosta

Ar LUAC atbalstu uzņēmumi var apmeklēt semināru ciklu “Biznesa attīstības kreatīvais modelis”

admin — Fri, 03 Feb 2012 10:39:00 +0000

Vietējo uzņēmumu atbalsta programmas ietvaros Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC) radis iespēju līdzfinansēt semināra ciklu “Biznesa attīstības kreatīvais modelis”, piedāvājot interesentiem apmeklēt seminārus, ietaupot līdz 400 latus.

Šādu iespēju LUAC radis, lai nodrošinātu uzņēmumiem, to mārketinga, tirdzniecības, personāla vadības un citiem speciālistiem iegūt papildus zināšanas par inovāciju vadību, darbinieku motivēšanu, kā arī līderību, mārketingu, efektīvu pārdošanu un citām tēmām, kas ir ļoti būtiskas uzņēmuma veiksmīgas attīstības veicināšanai. Semināri paredz arī pieredzes apmaiņas un diskusiju iespējas.

“LUAC viens no galvenajiem mērķiem ir sniegt uzņēmumiem iespējas attīstītiem, nodrošinot atbalstu, informācijas pieejamību un apmaiņu, tādējādi paverot ceļu izaugsmei vietējā tirgū, kā arī pasaulē. Kreatīvā domāšana un inovāciju vadība ir tie jautājumi, kas šobrīd ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu konkurētspēju, tādēļ uzņēmumiem jābūt informētiem un gataviem savu ikdienas darbu mainīt, padarīt efektīgāku un modernāku. Šeit lieti noder speciālista padoms, tādēļ iesakām apmeklēt šādus un līdzīgus izglītojošus seminārus,” skaidro LUAC sadarbības veicināšanas programmas vadītāja Baiba Paegle.

Semināru cikls “Biznesa attīstības kreatīvais modelis” sastāv no pieciem semināriem: Efektīvu pārrunu vadīšanas māksla – kā sasniegt meistarību un gūt izcilus panākumus; Kreatīvā pārdošana – ceļš uz ilgtspējīgas organizācijas veiksmes stāstu; Efektīvā kreatīvā līderība; Psiholoģija mārketingā – kreatīvs ceļš uz klientu prātiem, Mērķtiecīgs un uz sasniegumiem orientēts personāls – mūsdienu motivācijas paņēmieni, kā arī meistarklasēm. Semināru ciklu vada biznesa psihologs, Dr. psych. zinātniskā grāda pretendents Jānis Roze.

Semināri notiks reizi nedēļā, sākot no 8. februāra, piecas nedēļas pēc kārtas. Lai pieteiktos dalībai semināru ciklā un uzzinātu vairāk par meistarklasēm, interesenti aicināti sazināties ar “Biznesa semināri”, rakstot uz info@biznesaseminari.lv, vai zvanot – 20355559.
Jānis Roze LUAC seminārs

Atkal pieprasa Ominasis Latvia maksātnespēju

admin — Fri, 03 Feb 2012 10:00:00 +0000

Ķemeru sanatorijas privatizētājam SIA Ominasis Latvia kārtējo reizi tiesā pieprasa ierosināt maksātnespēju. Šoreiz prasību iesniegusi SIA IAT Cityco. Līdz šim Ominasis gan savu maksātspēju juridiski pierādījis, taču – vai tā būs arī šoreiz, kļūs zināms 14. februārī, kad tiks nolasīts tiesas spriedums.

Ominasis joprojām ir nosargājis savu maksātspēju par spīti ne vienai vien prasītāju vēlmei to atņemt, apliecināja Jūrmalas tiesas priekšsēdētājas palīdze Diāna Liepiņa, gan neizsakot nekādas prognozes par 31. janvārī notikušās tiesas sēdes gala spriedumu, kas būs zināms pēc divām nedēļām, raksta NRA.lv.

Attiecībā uz otrdienas tiesas sēdi Ominasis pārstāvis, zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis bija visai strups: pats prasības pieteicējs, IAT Cityco, cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādītājs, neesot ieradies, kas vien jau lieliski raksturojot to. «Prasa naudu, kas viņiem nepienākas, piedzenot neesošu parādu,» uz jautājumu, ko tad vēlas prasītājs, atbildēja advokāts. Viņš pauda optimismu, ka viss būs labi un Ominasis saglabās savu maksātspēju.

Savukārt SIA IAT Cityco izvēlētais maksātnespējas administrators Sergejs Ivanovs neko komentēt nevarēja, jo – kamēr tiesa nav maksātnespēju noteikusi, neko darīt nevarot. «Sēžu un gaidu, kas notiks,» teica S. Ivanovs, norādot, ka neko vairāk par šo lietu nezinot.

Kopējā summa, ko prasītāji līdz šim vēlējušies piedzīt no Ominasis, ir aptuveni 1,5 miljoni latu. Viens no lielākajiem parāda piedzinējiem pret Ķemeru sanatorijas investoru, Saūda Arābijas iedzīvotāju Omaru Salehu Alhamdi bijis ģenerālbūvnieks NCC Konstrukcija, kam Ominasis palicis parādā nepilnu miljonu latu. Savukārt darbu pasūtītājs uzskatīja, ka būvnieks nav izpildījis visus ieplānotos darbus, tāpēc nauda arī apcirpta. Pēc gadiem ilgas attiecību skaidrošanas un savstarpējiem pārmetumiem galu galā pērn 25. oktobrī starp abiem uzņēmējiem tika panākts izlīgums. Tiesvedība ir beigusies, nekādas prasības pret Ominasis vairs neierosināsim, norādīja SIA Kartelis īpašnieks Valdis Podziņš, kam NCC Konstrukcija bija cedējusi Ominasis parāda piedziņu, sīkāk nekomentēdams šo lēmumu.

Arī SIA Arhiidea, kas veica sanatorijas rekonstrukcijas autoruzraudzību, bija to skaitā, kas iesūdzēja Ominasis tiesā, pieprasot noteikt investora maksātnespēju. Autoruzraugs pārmeta darbu pasūtītājam, ka kopš 2010. gada faktiski neesot ielaists objektā, līdz ar to būvdarbi no tā brīža objektā veikti nelikumīgi, jo formāli līgums noslēgts ar citu personu, kurai neesot tiesību veikt autoruzraudzību. Tiesas process beidzās jau pagājušajā vasarā ar Ominasis uzvaru, taču tas nolēma to nostiprināt, atbildot sūdzētājam ar pretsoli – iesūdzēja tiesā Ahiidea. «Autoruzraugs izrādījās nekompetents, nespēja veikt savus tiešos pienākumus, piemēram, tam neizdevās noslēgt būvatļauju ar Jūrmalas domi, un ar šādu rīcību tas radīja Ominasis zaudējumus. Tāpēc mēģināsim tiesas ceļā piedzīt no viņiem šo summu,» skaidroja A. Spīgulis. Summu, kādu plānots piedzīt, viņš nenosauca, vien piebilda, ka no uzņēmuma, kuram pamatlīdzekļi ir 10 000 latu apmērā, neko lielu jau dabūt nevarēšot.

Kamēr sanatorijas investors tiesājas ar uzmācīgajiem parādu piedzinējiem un maksātnespējas pieprasītājiem, tikmēr būvobjektā nekas jauns nenotiek, atzina Jūrmalas domes Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece, sakot, ka «viss ir, kā bijis, nekā jauna nav». Tas, kad viesnīca varētu vērt savas durvis, nav zināms. Objekta nodošanas termiņš tiek pārcelts no gada uz gadu. Pirmais bija jau 2002. gadā.IAT Cityco maksātnespēja Ominasis Latvia

Somijas mediju koncerns Alma Media iegādājas CV-Online

admin — Thu, 02 Feb 2012 16:09:00 +0000

Ceturtdien Somijas mediju koncerns «Alma Media» ir parakstījis līgumu par vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma Baltijā «CV-Online» iegādi, portālam «Bizness.lv» pavēstīja «CV-Online Latvia» biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.

«Alma Media» ir starptautisks mediju koncerns, kurš pārstāvēts Somijā un citās Eiropas valstīs, nodarbinot aptuveni 2800 darbinieku. «Alma Media» akcijas tiek kotētas Helsinku biržā. Mediju koncerna apgrozījums 2010.gadā bija 311,4 mljoni eiro.

«CV-Online» iekļausies «Alma Media Marketplaces» biznesa virzienā, kurā ietilst arī «Monster.fi», kas pārstāv globālo interneta personāla atlases tirgus līderi - «Monster».

Iegādājoties «CV-Online», «Alma Media» turpina realizēt savu stratēģiju, kuras ietvaros koncerns saredz izaugsmi digitālajos medijos un starptautiskajā tirgū.

No Latvijas uzņēmumiem koncernā iekļaujas ziņu aģentūra BNS un nekustamā īpašuma portāls «City24.lv».

««CV-Online» ir lielisks papildinājums mūsu personāla atlases risinājumu portfelim, un tagad mūsu līderpozīcijas Somijā un Čehijā tiek stiprinātas ar līderpozīciju Baltijas valstīs,» saka Raimo Makila, «Alma Media» viceprezidents, «Marketplaces» vadītājs.

«Uzņēmuma pārdošana stratēģiskajam investoram ir likumsakarīgs solis, no kura ieguvēji būs gan «CV-Online», gan arī visi darba tirgus dalībnieki,» komentē Brodiņš. «Turpmāk mums būs lieliska iespēja izmantot labāko starptautisko pieredzi, kas palīdzēs mums pilnveidot savu piedāvājumu gan darba meklētājiem, gan darba devējiem, kā arī stiprināt tirgus līdera pozīcijas.»

«CV-Online» ir vadošais interneta personāla atlases uzņēmums Baltijā, kas 2011.gadu noslēdzis ar vairāk nekā divu miljonu eiro apgrozījumu, kas audzis par vairāk nekā 50% salīdzinājumā ar 2010. gadu.Aivis Brodiņš Alma Media CV-Online

Aug konflikts par ostu pārvaldību

admin — Thu, 02 Feb 2012 11:52:00 +0000

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien vienojās, ka līdz 1. aprīlim Satiksmes ministrijai jānāk klajā ar saviem ostu pārvaldes reformas piedāvājumiem un tad arī tiks atvērts likums Par ostām, dodot startu jaunām, daudz pamatotākām debatēm par nepieciešamajām reformām. Ostu likuma iespējamā grozīšana, saskaroties dažādām interesēm – gan politiskām, gan ekonomiskām, visticamāk, būs ļoti skaļa un konfliktu pilna.

Pirmās konflikta dzirkstis uzzibsnīja jau tad, kad Zatlera Reformu partijas pārstāve Sandra SondoreKukule paziņoja par nepieciešamību uzlabot ostu pārvaldi, samazinot tajā pašvaldību lomu. Šis viņas piedāvājums sastapās ar pretestību un asu kritiku ne tikai no valsts ostu pārvaldēm, bet arī no satiksmes ministra Aivja Roņa, kas šādam redzējumam nepiekrita.

Komisijas sēdē pieaicinātie ārvalstu lobiji un komersanti norādīja, ka ostas ir jāreformē, panākot komersantiem ērtāku un līdz ar to arī ekonomiski pamatotāku ostu pārvaldi, raksta NRA.lv.

Proti, kā izskanēja komisijas sēdē, šobrīd ostu pārvaldes, pieņemot konkrētam komersantam saistošus lēmumus, to darot bez pašu komersantu klātbūtnes. Neesot arī pieņemams, ka ostu pārvalžu lēmumi nav pārsūdzami administratīvajā tiesā un bieži tiekot pasludināti par nepārsūdzamiem. Neesot normāli arī tas, ka ostu iekšienēs valda nevienlīdzība par ostu infrastruktūras pieejamību. Tāpēc esot jāpanāk, ka ikvienam komersantam, strādājot ostā, tās infrastruktūra, piemēram, ceļi un dzelzceļi, ir pieejami pēc tādiem pašiem noteikumiem kā citiem komersantiem.

Par šiem jautājumiem vienisprātis bija gan komisijas parlamentārieši – neraugoties uz piederību koalīcijai vai opozīcijai – un pieaicinātie ministri, tajā skaitā bezpartejiskais satiksmes ministrs A. Ronis un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Paredzams, ka šķēpi tiks lauzti par pašvaldību ietekmes mazināšanu ostās. Saeimas komisijas sēdē bija pieaicināti gan Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā, gan Baltijas asociācijas Transports un loģistika pārstāvji, kas klātesošos centās pārliecināt par to, ka ar steigu ostu pārvaldes jāatbrīvo no pašvaldību ietekmes.

Latvijas Ostu asociācija savukārt uzskata, ka nav pamata pašvaldību ietekmes mazināšanai, turklāt pieļauj, ka visa politiskā ņemšanās ap ostām ir saistīta ar ASV Tirdzniecības palātas vēlmi kontrolēt Latvijas ostu darbību un pavērt ceļu to apšaubāmai privatizācijai. Izplatītajā paziņojumā Ostu asociācija norāda, ka «ASV tirdzniecības palāta Latvijā veic aktivitātes, lai Latvijā iniciētu sistēmas izveidi, kādas nav pašās ASV. ASV tirdzniecības palāta Latvijā ir piedāvājusi labi funkcionējošo ostu pārvalžu sistēmu pārveidot par vienu lielu un smagnēju uzņēmumu tieši pēc vājākus rezultātus sasniegušo kaimiņvalstu ostu piemēra. Pēc Amerikas Ostu pārvalžu asociācijas 2006. gadā publicētā pētījuma Jūras ostu vadība ASV un Kanādā, tikai divas (~1,5%) no visām 126 publiskajām ostu pārvaldēm ASV ir uzņēmumi. Pārējās formas ietver pašvaldības izveidotas institūcijas (~29%), ostas nodokļu rajona pārvaldes institūcijas (~43%), federālās zemes izveidotas pārvaldes institūcijas (~20%) vai novada izveidotas pārvaldes institūcijas (~6%). Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā runā par sistēmas maiņu caurspīdīguma palielināšanai, taču, kā redzams, pati ASV caurspīdīgumu savās ostās necenšas panākt ar ostas pārvaldīšanas uzņēmumu izveidi,» uzskata Latvijas Ostu asociācija.

Satiksmes ministrs A. Ronis nesteidzās piekrist, ka pašvaldību loma ostu pārvaldē būtu mazināma. Viņš arī iepriekš paudis viedokli, ka ir nevis jāsamazina pašvaldību ietekme ostu pārvaldē, bet gan ostu pārvaldē jādod mazāk vietas partiju ietekmei. Pašvaldībām ir plašāks redzējums par savu iedzīvotāju vajadzībām, bet politisko lomu un ilgtermiņa stratēģiju ostās varētu virzīt valdība un atbildīgo ministriju ierēdņi. Kā argumentu savam redzējumam ministrs piesauca faktu, ka, viņaprāt, Ventspils brīvostas kritikā pārāk liela loma atvēlēta tieši kādai konkrētai partijai, nevis konstruktīviem piedāvājumiem. «To ziloni prezentāciju laikā nevarēja nepamanīt,» teica ministrs. Viņš arī uzskata, ka liela daļa Latvijas ostu problēmu ir nevis to pārvaldīšanas modeļa dēļ, bet gan tāpēc, ka Latvija lielā mērā jau sasniegusi sava tranzīta maksimumu – mums ir infrastruktūras pieejamības deficīts un ritošā sastāva deficīts, un šīs problēmas esot jārisina kompleksi.

Komersantu intereses pārstāvošie komisijas sēdes dalībnieki arī pārmeta, ka šobrīd neesot skaidrs, ar ko tad īsti nodarbojas ostu pārvaldes. Piemēram, vai esot pieņemami, ka pārvalde sniedz pakalpojumus, kurus līdz šim snieguši privātuzņēmēji. Šim pārmetumam nepiekrita Latvijas Ostu asociācijas pārstāvis, kas piesauca presē daudz aprakstīto Rīgas Brīvostas velkoņu epopeju. Osta velkoņu pakalpojumus sākusi sniegt tikai tāpēc, ka komersanta darbībā bijuši pārtraukumi, bet osta bez velkoņiem un ločiem nespējot darboties, tās darbība tiktu paralizēta. Tādēļ ir tikai normāli, ka osta rūpējas par savu eksistenci.

Sēdes noslēgumā parlamentārieši vienojās, ka līdz aprīlim Satiksmes ministrijai jānāk klajā ar saviem ostu pārvaldes reformas piedāvājumiem un tad arī tiks atvērts ostu likums, dodot startu jaunām, daudz pamatotākām debatēm par nepieciešamajām reformām.Edmunds Sprūdžs osta Sandra Sondore Kukule

Par Latvijas banku darbības operatīvajiem rādītājiem 2011. gada 4. ceturksnī

admin — Wed, 01 Feb 2012 16:03:00 +0000

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas banku darbības rezultātiem 2011. gada 4. ceturksnī.

Augstā līmenī ir saglabājies banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs* un decembra beigās tas sasniedza 17.4% (minimālā kapitāla prasība – 8%), savukārt 1. līmeņa pašu kapitāla rādītājs bija 14.2% (septembra beigās – attiecīgi 17.3% un 14.2%).

Atjaunojoties banku pelnītspējai vairākas bankas izmantojušas iespēju stiprināt kapitāla bāzi tajā iekļaujot kārtējā darbības gada (starpposma) auditēto peļņu, savukārt mazinoties kreditēšanas tempiem, turpina sarukt riska svērto aktīvu apmērs.

Kopš 2011. gada sākuma kapitālu palielinājušas divpadsmit bankas kopumā par 139.4 miljoniem latu (t.sk. privātie akcionāri gandrīz par 100 milj. latu) un banku sektora apmaksātais pamatkapitāls decembra beigās bija 1 977.4 miljoni latu.

AS "Latvijas Krājbanka" gada nogalē gūtie zaudējumi būtiski ietekmēja banku sektora darbības rezultātu un 2011. gadu banku sektors kopumā noslēdza ar zaudējumiem

179 milj. latu apmērā, tomēr tie bija uz pusi mazāki nekā 2010. gadā. Neiekļaujot

AS "Latvijas Krājbanka" un AS "Parex banka" gūtos zaudējumus, banku sektors kopumā 2011. gadā darbojās ar peļņu 97 miljonu latu apmērā, t.sk. ar peļņu gadu noslēdza 11 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles kopā nopelnot 197.5 miljonus latu (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 73%).

Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem 2011. gadā sasniedza 238 milj. latu jeb par 66% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tīrie procentu ienākumi šogad, t.i. pirmo reizi kopš 2008. gada, atkal palielinājās (par 27%) (sarūkot kredītportfelim, banku sektora gūtie procentu ienākumi, lai arī lēnākā tempā, tomēr turpināja mazināties, savukārt krītoties par piesaistītajiem līdzekļiem maksātajām procentu likmēm, mazinājās kopējie banku sektora procentu izdevumi).

Banku sektora likviditātes rādītājs* ir palielinājies un decembra beigās tas bija 63.9% (septembra beigās – 60.3%). Kreditēšanas aktivitātēm saglabājoties zemā līmenī, banku rīcībā esošo finanšu resursu apmērs ievērojami palielinājās un būtiski auga banku sektora likvīdo aktīvu apmērs.

Samazinoties ārvalstu banku finansējumam 2011. gada 4. ceturksnī turpināja pieaugt nebanku noguldījumu nozīme Latvijas banku finansējuma struktūrā. Ārvalstu banku meitas bankām un filiālēm finansējuma apmērs no mātes bankām 2011. gada 4. ceturkšņa laikā samazinājies par 7.2% jeb 360 milj. latu, kamēr pārējā banku sektorā no bankām piesaistītais finansējums ceturkšņa laikā pieaudzis par 9.3% jeb 43.5 milj. latu.

2011. gada 4. ceturkšņa laikā banku piesaistīto noguldījumu atlikums samazinājās par 1.5% jeb 169.7 miljoniem latu, t.sk. nerezidentu noguldījumu atlikums palielinājies par 6.0% jeb 294.6 miljoniem latu, savukārt rezidentu noguldījumu atlikums saruka par 7.4% jeb 464.3 miljonu latu (t.sk. valdības noguldījumu samazinājums 2011. gada decembrī par 488 miljoniem latu).

Neiekļaujot AS "Parex banka" un AS "Latvijas Krājbanka", ceturkšņa laikā noguldījumu apmērs ir audzis par vairāk nekā 600 miljoniem latu, jeb 6.3%.

2011. gada 4. ceturkšņa laikā banku sektora kopējais kredītportfelis saruka par 2.3% jeb 312 miljoniem latu, ko galvenokārt ietekmēja tas, ka banku sektorā no jauna izsniegto kredītu apmēri joprojām ir mazāki par klientu atmaksāto un banku norakstīto kredītu apmēriem. Rezidentu nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums saruka straujāk – par 3.9%, savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums - par 2.2%. Pretēju tendenci uzrādīja nerezidentu kredītportfelis, ceturkšņa laikā pieaugot par 3%, ko savukārt veicināja ASV dolāra kursa pieaugums attiecībā pret latu (no 0.516 septembra beigās līdz 0.544 decembra beigās), jo ap 40% no nerezidentu kredītiem ir izsniegti ASV dolāros.

Kopš gada sākuma banku sektora kredītportfelis kopumā sarucis par 8.1% jeb gandrīz 1.2 miljardiem latu, sasniedzot 13.2 miljardus latu decembra beigās.

Banku sektorā pēdējā ceturkšņa laikā no jauna izsniegti ap 25 tūkstoši kredītu 569 miljonu latu apmērā, savukārt 2011.gada laikā no jauna izsniegti 146 tūkstoši kredītu par kopējo summu 1.5 miljardi latu (t.sk. 664 miljoni latu – Latvijas nefinanšu uzņēmumu attīstībai, 87 miljoni latu – Latvijas finanšu uzņēmumiem, 168.5 miljoni latu – rezidentu mājsaimniecībām, savukārt 621 miljoni latu – nerezidentiem). Visaktīvāk bankas kreditējušas tādas nozares kā vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība un apstrādes rūpniecība.

Banku kredītportfeļa kvalitāte pakāpeniski uzlabojas, ko galvenokārt noteica gan straujāka banku bilanču "attīrīšana" no sliktajiem kredītiem (kredītu norakstīšana), gan arī aktīvāka banku iesaistīšanās tautsaimniecības kreditēšanā, kā arī uzņēmumu maksātspējas uzlabošanās līdz ar ekonomikas izaugsmes atjaunošanos.

Gada pēdējā ceturkšņa laikā kopējais kavēto kredītu apmērs saruka par 306.5 miljoniem latu jeb par 8.7%, to īpatsvaram sasniedzot 24.5 % 2011.gada beigās (26.2% septembra beigās). Ceturkšņa laikā turpināja sarukt arī kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām atlikums (par 6.3% jeb 154 miljoniem latu) un to īpatsvars kredītportfelī saruka no 18.0% 2011.gada septembra beigās līdz 17.2% gada beigās.

Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums 4. ceturkšņa laikā nedaudz palielinājās (par 9.4 miljoniem latu jeb par 0.6%) un sasniedza 1.52 miljardus latu jeb 11.5% no banku kopējā kredītportfeļa 2011. gada decembra beigās (2010. gada beigās – 11.3%), savukārt gada laikā tas samazinājies par 104 miljoniem latu jeb par 6.4%.

Stabilizējās mājsaimniecību kredītu kvalitāte. 4. ceturkšņa laikā mājsaimniecību (rezidentu) kredītportfelī saruka gan kopējais kavēto kredītu apmērs (par 117 milj. latu jeb 7.1%), gan arī ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu apmērs (par 38 milj. latu jeb 3.6%). Tādējādi kopējais kavēto kredītu īpatsvars mājsaimniecību kredītportfelī saruka no 30.8% septembra beigās līdz 29.3% gada beigās, savukārt ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars – no 19.6% septembra beigās līdz 19.3% gada beigās.

Korporatīvo klientu kredītu kvalitāte uzrāda izteiktākas uzlabošanās pazīmes. Gada pēdējā ceturkšņa laikā arī korporatīvo klientu (rezidentu) kredītportfelī saruka gan kopējais kavēto kredītu apmērs (par 125 milj. latu jeb 8.8%), gan arī ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu apmērs (par 105 milj. latu jeb 10.1%). Tā rezultātā kopējais kavēto kredītu īpatsvars korporatīvo klientu kredītportfelī saruka no 22.3% septembra beigās līdz 21.2% gada beigās, savukārt ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars – no 16.4% septembra beigās līdz 15.3% gada beigās.

Ceturkšņa laikā pārstrukturēto kredītu apmērs banku sektora kredītportfelī saruka par 304 miljoniem latu jeb par 11.7%, savukārt atgūšanas procesā esošo kredītu apmērs pieauga par 43.6 miljoniem latu jeb par 2.4%. 2011. gada beigās pārstrukturēto kredītu īpatsvars banku kredītportfelī sasniedza 17.5%, bet atgūšanas procesā esošo kredītu īpatsvars – 14.2% (2011. gada septembra beigās attiecīgi 19.3% un 13.6%).

Pārstrukturēto kredītu kategorijā kopš gada sākuma no jauna iekļauti kredīti 1.4 miljardu latu apmērā, t.sk. 4. ceturkšņa laikā – 364 miljonu latu apmērā. Aptuveni pusi no šī ceturkšņa laikā pārstrukturēto kredītu kategorijā iekļautajiem kredītiem veidoja kredīti, kas izsniegti operācijām ar nekustamo īpašumu un būvniecības nozarei, savukārt aptuveni vienu ceturto daļu – rezidentu mājsaimniecībām izsniegtie kredīti.

Savukārt atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijā 2011. gada laikā no jauna iekļauti kredīti 669 milj. latu apmērā, t.sk. aptuveni puse no tiem (326 milj. latu) tikuši iekļauti šajā kategorijā 4. ceturkšņa laikā. 30% no šī ceturkšņa laikā iekļautajiem kredītiem atgūšanas procesā veidoja rezidentu mājsaimniecībām izsniegtie kredīti, un gandrīz vienu ceturto daļu – operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtie kredīti un vēl vienu ceturto daļu – nerezidentiem izsniegtie kredīti.

2011. gada laikā banku sektorā norakstīti kredīti 312 miljonu latu apmērā (t.sk. rezidentu mājsaimniecības – 95 miljoni latu, rezidentu korporatīvie klienti – 196 miljoni latu, nerezidenti – 21 miljoni latu). Bankām tradicionāli attīrot bilances gada beigās, kredītu norakstīšanas aktivitātei ir tendence pieaugt gada pēdējā mēnesī. 4. ceturkšņa laikā bankas norakstījušas kredītus 113 miljonu latu apmērā, t.sk. decembrī – 68 milj. latu apmērā.
bankas FKTK

Luhse: lidosta «Rīga» var lepoties ar izciliem apkalpošanas rādītājiem

admin — Tue, 31 Jan 2012 09:57:00 +0000

Starptautiskās lidostas «Rīga» Virszemes apkalpošanas departaments pasažieru un gaisa kuģu apkalpošanas jomā pērn sasniedzis augstāko kvalitātes rādītāju vēsturē.

«Lai gan pasažieru skaits nemainīgi pieaug, varam lepoties ar izciliem apkalpošanas rādītājiem,» uzsver lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

2011.gadā lidostas «Rīga»» Virszemes apkalpošanas departaments kvalitatīvi un profesionāli apkalpojot aviokompānijas, sasniedza 99,76% punktualitāti, kā rezultātā pasažieriem tika nodrošināta iespēja bez aizkavēšanās nokļūt plānotajā galamērķī un īstenot savus plānus. Tas aviācijas industrijā ir vērtējams kā izcils rādītājs, norāda lidostā.

Vērtējot starptautiskā mērogā un salīdzinot ar citām Eiropas lidostām, lidosta «Rīga» punktualitātes ziņā ir ierindojama starp Eiropas vadošajām lidostām, raksta Apollo.lv.

«Kvalitatīvo pakalpojumu pamatā ir lidostas Virszemes apkalpošanas departamenta vadītāja Ginta Gariņa un viņa darbinieku profesionalitāte un paveikto darbu izpildes precizitāte,» norāda Luhse.

Lidostā «Rīga» patlaban strādā divi virszemes apkalpošanas operatori.Arnis Luhse lidosta "Rīga"

Dienvidu tilta būvniecībai būs jāaizņemas vēl

admin — Tue, 31 Jan 2012 07:56:00 +0000

Dienvidu tilta būvniecības pabeigšanai šogad Rīgas dome plānojusi aizņemties 7 miljonus latu. Šogad pirmo gadu pašvaldībai jāmaksā arī par tilta pirmās un otrās kārtas celtniecību, kopumā 27 429 343 latus. Nākamgad maksājums kļūs lielāks.

Rīgas domes sēdē šodien paredzēts izskatīt lēmumprojektu par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību šogad un nākamgad. Pašvaldības Satiksmes un transporta lietu komiteja ir akceptējusi līguma slēgšanu ar uzņēmumu ACB, Tilts un Viadukts, kas uzvarēja konkursā par tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanas darbu izpildi. Šī apvienība iesniedza visizdevīgāko piedāvājumu. Līgums ar iepriekšējo būvnieku – akciju sabiedrību Transport Systems – tika lauzts pagājušajā gadā pēc uzņēmēju lūguma, jo Dienvidu tilta trešās kārtas būvdarbi finansējuma trūkuma dēļ bija pārtraukti jau 2010. gada vidū. Pagājušā gada decembrī Rīgas dome izsludināja jaunu iepirkuma konkursu par būvdarbu pabeigšanu, raksta NRA.LV.

Līdzekļus pašvaldība plāno iegūt aizņemoties. Šodien domes sēdē jāpieņem lēmums par to, kur un kādā veidā iegūt līdzekļus. Viens no variantiem – ņemt aizņēmumu no Valsts kases, otrs – no cita aizdevēja, ja tas piedāvās izdevīgākus aizdevuma nosacījumus. Plānots, ka šogad nāktos aizņemties 7 miljonus latu, 2013. gadā, ja likumā Par valsts budžetu 2013. gadam Rīgai tiks paredzēta iespēja ņemt aizņēmumu – līdz 10 383 170 latiem.

«Dienvidu tilta būvdarbi atsāksies, tiklīdz tiks saņemti aizņēmuma līdzekļi. Posma izbūve no Bauskas līdz Ziepniekkalna ielai ir pēdējais solis, kas pilsētai jāveic, lai Dienvidu tilta kompleksu pilnībā pabeigtu, vēlākais, nākamajā gadā,» komentē pašvaldības Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks.

Paredzēts, ka dome aizņēmumu atmaksās ne vēlāk kā 15 gadu laikā pēc aizņemšanās un aizņēmuma pamatsummas atliktais maksājums ir uz laiku līdz pieciem gadiem. Aizdevēju izvēlēsies, rīkojot iepirkumu atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, vai arī slēgs līgumu ar Valsts kasi.

***

plānotie darbi

Dienvidu tilta trešajā kārtā plānots izbūvēt autoceļu no Vienības gatves līdz Bauskas ielai, kurā tiks veidoti divu līmeņu krustojumi ar Ziepniekkalna un Bauskas ielu.

Ziepniekkalna iela tiks veidota kā galvenā iebraukšanas maģistrāle Rīgā no dienvidu virziena.

Dienvidu tilta būvniecības posmi:

pirmā kārta – no Bauskas ielas līdz Slāvu dzelzceļa pārvadam – 2,5 km;

otrā kārta – Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukcija un trīs līmeņu estakādes būvniecība Slāvu rotācijas aplī – 1 km;

trešā kārta – no Vienības gatves līdz Bauskas ielai – 4,5 km.

Valdībai nepatikšanas airBaltic dēļ

admin — Mon, 30 Jan 2012 10:07:00 +0000

Rīgas apgabaltiesa apķīlājusi airBaltic 47,2% akciju paketi, kuru valsts teicās ieguvusi ārkārtīgi izdevīgā darījumā par 224 453 latiem.

Tiesas lēmums piesaka tiesāšanos daudzu gadu garumā, kuru laikā valsts nedrīkstēs efektīvi risināt valstij piederošās aviosabiedrības airBaltic saimnieciskās problēmas. Šāds drauds bija acīmredzams jau darījuma slēgšanas brīdī pērnā gada 30. novembrī, kaut amatpersonas to noliedza. Darījumu valsts slēdza pati ar sevi. Akcijas pārdeva valsts pārņemtās Latvijas Krājbankas pārvaldnieks Jānis Brazovskis un pirka Satiksmes ministrija. Darījuma summa bija niecīga attiecībā pret 10 miljoniem latu, par kuriem akcijas bija ieķīlātas bankā. J. Brazovskim taisnība tajā ziņā, ka ar milzīgiem zaudējumiem strādājošā airBaltic akciju vērtība ir negatīva, taču airBaltic sasaiste ar valsti paver iespējas cīnīties par to, lai visus airBaltic privāto akcionāru zaudējumus segtu Latvijas nodokļu maksātāji. 30. novembra darījuma jēga tieši tāpēc bija šo akcionāru padzīšana no uzņēmuma, bet tas taču bija paredzams, ka viņi darījumu apstrīdēs, raksta NRA.lv.

Prasību atdot airBaltic akcijas ir cēlis uzņēmums Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS), kura rīcībā pēc lielās akciju paketes zaudēšanas esot palikušas dažas airBaltic akcijas. BAS publiskā seja iepriekš bija airBaltic pārvaldnieks Bertolts Fliks, bet par reālo īpašnieku jāuzskata Krievijas finansists Vladimirs Antonovs. Cik saprotams no BAS publiski paustā, BAS apstrīd darījumus, sākot jau ar paša paveikto akciju ieķīlāšanu bankā, jo akcijām bijis noteikts īpašs statuss, kas aizliedzot ķīlas ņēmējam tās atsavināt. Pilnīgi iespējams, ka tā tas bijis noteikts, bet tādā gadījumā jātransportē atpakaļ uz cietumu bijušais Krājbankas prezidents Ivars Priedītis, kurš pieņēmis nekur nederīgu ķīlu. Pēc I. Priedīša žēlabām, ka V. Antonovs piespiedis viņu veikt kārtējo darījumu pret bankas interesēm, valsts varētu ierosināt kriminālprocesu un stāties rindā aiz Lietuvas ar pieprasījumu Lielbritānijai izdot V. Antonovu. Nu jau gan skaidrs, ka ar tādu valstiņu kā Lietuva un Latvija prasībām Londonā neviens nerēķināsies un krimināllietas izmeklēšana vilksies mūžīgi. Uz tādu pašu laiku būtu iespējams pārtraukt izskatīt BAS prasību par akciju atdošanu, bet tas tomēr negarantē, ka Latvija drīkstēs rīkoties ar airBaltic akcijām, pat ja tās nekad nenonāks atpakaļ BAS.airBaltic Jānis Brazovskis Latvijas Krājbanka Rīgas apgabaltiesa