ekonomika.lv » Makroekonomika

LM: pabalsti būtiski samazinājuši nabadzības risku

admin — Fri, 10 Feb 2012 14:31:00 +0000

Statistika liecina, ka pēc dažādu sociālo pabalstu, pensiju un citas atlīdzības saņemšanas 2010.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 19 % iedzīvotāju. Savukārt situācijā, ja šāda atbalsta nebūtu, uz nabadzības riska robežas nonāktu 46 % Latvijas iedzīvotāju, atzīst Labklājības ministrija (LM).

Iepriekšējos gados valsts un pašvaldību sniegtais atbalsts ir bijis būtisks, lai liela daļa iedzīvotāju nenonāktu nabadzībā, secina LM, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos nabadzības un sociālās atstumtības datus par 2010.gadu.

„Salīdzinot jaunākos statistikas datus ar iepriekšējiem gadiem par valsts un pašvaldību sniegto atbalstu grūtībās nonākušajiem cilvēkiem, jāsecina, ka 2010.gadā sniegtā atbalsta ietekme ir lielākā kopš 2004.gada. Tas ir apliecinājums, ka sociālās aizsardzības sistēma ir bijusi efektīva un mērķtiecīga, īpaši šajos sociālekonomiskajos apstākļos,” uzsver LM speciālisti.
Labklājības ministrija nabadzība pabalsti

Ziemeļu nākotnes forums nākamgad notiks Rīgā

admin — Fri, 10 Feb 2012 10:31:00 +0000

9. februārī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notikušajā “Ziemeļu nākotnes forumā” („Northern Future Forum”) Lielbritānijas, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vadītāji atbalstīja Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikumu nākamgad to organizēt Rīgā.

Nākamā gada sākumā Rīgā pulcēsies deviņu valstu premjerministri, eksperti un uzņēmēji, lai meklētu risinājumus izaicinājumiem, ar kuriem saskaras visas reģiona valstis.

Stokholmā notikušajā forumā tika meklētas atbildes uz diviem jautājumiem – kā sekmēt to, lai aizvien vairāk sieviešu uzsāk savu biznesu un ieņem vadošos amatus uzņēmumos, un kā sekmēt gados vecāko iedzīvotāju palikšanu darba tirgū.

"Visa Eiropa saskaras ar negatīvām demogrāfiskajām tendencēm, tādēļ aizvien aktuālāks kļūst jautājums kā radīt labvēlīgus apstākļus, lai iespējami vairāk cilvēku piedalītos darba tirgū. Tas kļūst par izšķirošu jautājumu mūsu reģiona tālākajā izaugsmē, tādēļ jāmeklē jauni veidi kā pilnvērtīgāk izmantot mūsu darbaspēku, atbalstot gan sieviešu, gan senioru iniciatīvas.Latvijā, kur sieviešu īpatsvars augstākajās uzņēmējdarbības un pārvaldes pozīcijās ir pat augstāks nekā dažās Ziemeļvalstīs, liels pienesums ir arī nevalstiskajām organizācijām, kas iedvesmo un motivē sievietes sevi īstenot darba tirgū vai ar savu iniciatīvu radīt jaunas darba vietas sev un citiem. Savukārt senioru nodarbinātību nevar pretstatīt jauniešu nodarbinātībai, jo mums nepieciešama gan pieredze, gan jauniešu enerģija. Tādēļ jārada priekšnosacījumi, lai tiem, kas spēj un vēlas turpināt darbu arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, šāda iespēja būtu," uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.Northern Future Forum Rīga Valdis Dombrovskis

FM: Latvijas eksports 2011. gadā sasniedzis jaunu rekordu

admin — Thu, 09 Feb 2012 15:22:00 +0000

Situācija Latvijas ārējā tirdzniecībā pagājušajā gadā turpināja uzlaboties un gadā kopumā preču eksports ir sasniedzis rekordaugstu līmeni – 6012,0 miljonu latu. Lai gan pēdējos mēnešos eksporta pieauguma tempi vairs nebija tik strauji kā gada pirmajā pusē, kopumā 2011. gadā eksporta apjoms ir palielinājies par 28,1%, uzrādot vienu no straujākajiem pieaugumiem Eiropas Savienībā.

Lai gan importa pieauguma temps (28,3%) bija nedaudz augstāks nekā eksporta kāpums, pozitīvi, ka līdzās patēriņa precēm būtiska loma pagājušajā gadā bijusi arī investīciju preču – mehānismu un iekārtu importam, nodrošinot Latvijas vajadzības pēc ražošanas jaudu atjaunošanas.

Kopējo Latvijas eksporta pieaugumu pagājušajā gadā nodrošināja piecas galvenās preču grupas, no kurām vislielākā ietekme bija metāliem un minerālproduktiem, kas kopā deva vairāk nekā trešdaļu kopējā eksporta pieauguma. Būtiska daļa eksporta kāpumā bija arī lauksaimniecības un pārtikas precēm, ķīmiskās rūpniecības produkcijai un kokam un koka izstrādājumiem. Kopā šīs piecas preču grupas 2011. gadā veidoja divas trešdaļas no visa Latvijas eksporta un nodrošināja ap 70% no kopējā eksporta pieauguma.

Līdz ar straujo metālu un minerālproduktu eksporta pieaugumu pagājušajā gadā ir notikušas izmaiņas arī Latvijas eksporta struktūrā. Tāpat kā iepriekšējos gados, lielākās eksporta preču grupas ir bijušas koks un koka izstrādājumi, kā arī pārtikas un lauksaimniecības preces, tomēr abu šo grupu īpatsvars Latvijas kopējā eksporta apjomā ir samazinājies. Tajā pašā laikā minerālproduktu eksporta īpatsvars ir gandrīz dubultojies, pārsniedzot 8%, un palielinājusies arī metālu un metālu izstrādājumu daļa Latvijas kopējā eksportā.

2011. gadā ir palielinājusies Lietuvas un Igaunijas daļa Latvijas kopējā preču eksportā un būtiski audzis arī preču eksports uz Poliju. Vērā ņemamus apjomus pagājušajā gadā ir sasniedzis eksports uz Afganistānu, ko veido pārsvarā naftas produkti.

Latvijas imports 2011. gadā ir palielinājies par 28,3% līdz 7587,3 miljoniem latu, uzrādot vēl nedaudz straujāku pieaugumu nekā eksports un attiecīgi palielinot ārējās tirdzniecības deficītu par 29% līdz 1575,3 miljoniem latu. Tomēr, lai gan ārējās tirdzniecības deficīts ir pieaudzis, tas ir saistīts arī ar investīciju preču importa pieaugumu, kas dod iespēju palielināt ražošanas jaudas un konkurētspēju un veicina eksporta pieaugumu nākotnē.

Ja visa 2011. gada kopējie ārējās tirdzniecības dati ir visnotaļ pozitīvi, pēdējā mēneša datos jau varētu būt vērojama situācijas pasliktināšanās ārējos tirgos. Decembrī ne tikai Latvijas eksports ir samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, ko nosaka arī sezonāli faktori, bet arī eksporta gada pieauguma temps ir sarucis līdz 13,5%, salīdzinot ar 22,3% pieaugumu novembrī. Arī 2012. gadā eksporta pieauguma tempi samazināsies, ko noteiks nelabvēlīgā ekonomiskā situācija eirozonā, tomēr, tā kā Latvijas lielāko ārējās tirdzniecības partneru vidū nav eirozonas parādu krīzes tieši skarto valstu, krass kritums arī nav sagaidāms.
Eiropas Savienība eksports Funanšu ministrija

Organizāciju vadītāji prognozē darbinieku skaita un atalgojuma pieaugumu

admin — Thu, 09 Feb 2012 11:46:00 +0000

Organizāciju pētījumu un vadības sistēmu konsultāciju kompānijas «Fontes» janvārī veiktais pētījums liecina, ka Latvijas uzņēmēji plāno palielināt darbinieku skaitu, kā arī domā par atalgojuma palielināšanu.

Kopumā teju 100 organizāciju vadītāji «Fontes» sniedza savu vērtējumu par 2011.gadu un atklāja prognozes 2012.gadam.

Aizvadītais gads kopumā ir bijis sarežģīts, bet vairums organizāciju (62%) ir sasniegušas vai pārsniegušas noteiktos mērķus, un vēl ceturtā daļa (25%) uzskata, ka ir gandrīz izpildījušas izvirzītos uzdevumus, raksta Apollo.lv.

Lai papildus motivētu darbiniekus, organizācijas bieži izvēlas saistīt sasniegtos rezultātus ar prēmiju izmaksām – 73% organizāciju darbinieki ir sajutuši atzinību, saņemot prēmijas par darbu 2011.gadā.

13% organizācijās joprojām tiek veikti aprēķini, taču tiek prognozēts, ka prēmijas tiks izmaksātas. Tikai 14% organizāciju neizdevās nopelnīt plānotās prēmijas.

Analizējot izmaksāto prēmiju apjomu, ir redzams, ka, salīdzinot ar 2010.gadu, tas ir palielinājies. Vairumā gadījumu palielinājums ir ievērojams –vairāk nekā 10%.

2012.gadā turpināsies būtiska tendence - no desmit organizācijām vidēji piecas vēlas mainīt prēmēšanas sistēmas, un katra ceturtā ir iecerējusi veikt izmaiņas pamatalgas un atalgojuma mainīgās daļas proporcijā. Galvenokārt tiek plānots palielināt atalgojuma mainīgo daļu, bet pamatalgu atstāt nemainīgu. Šādā veidā darba devēji cer vairāk iesaistīt darbiniekus kopējo mērķu sasniegšanā, un rosināt «izdarīt pussolīti vairāk» parasto darba stundu laikā. Līdz ar to organizācijas arī samazina ar fiksētajiem izdevumiem saistītos riskus un nodrošinās pret iespējamajām nelabvēlīgām tendencēm ekonomikā kopumā.

Prognozes attiecībā uz atalgojuma izmaiņām nākamajam gadam ir piesardzīgākas, nekā tās bija 2011.gada vasarā. Tomēr vadītāji joprojām uzskata, ka 2012.gadā atalgojums palielināsies - mēneša pamatalgai vidēji par 2,8% un gada kopējais atalgojums ar prēmijām un izstrādes samaksu – vidēji par 3,7%.

Vidējais atalgojums gan netiks palielināts visiem vienādi. Darbiniekiem ar labāko sniegumu, unikālām prasmēm vai iepriekš pārāk zemā līmenī noteiktu atalgojumu tiks piedāvāts lielāks pieaugums, kamēr lielākajai daļai darbinieku fiksētais atalgojums paliks nemainīgs.

Vairums vadītāju šogad plāno palielināt darbinieku skaitu: to ir iecerējušas darīt sešas no desmit organizācijām (60%). Četras no tām plāno palielināt darbinieku skaitu līdz 10%, divas –pat par vairāk nekā 10%. Tikai 10% gadījumu tiek domāts par darbinieku skaita samazināšanu.

Par 2012. gadu kopumā organizāciju vadītāji izsaka visai atšķirīgas prognozes– puse vadītāju uzskata, ka šis būs labāks par aizvadīto gadu, ceturtā daļa prognozē, ka tas būs līdzīgs un vēl ceturtā daļa sagaida, ka 2012. būs ļoti sarežģīts vai pat sliktāks par 2011.gadu.atalgojums darbinieki «Fontes»

Pensiju piemaksas arī var nonākt Satversmes tiesā

admin — Thu, 09 Feb 2012 10:57:00 +0000

Iedzīvotājiem, kuri šogad sasnieguši pensionēšanās vecumu un dodas pensijā, vairs klāt pie pensijas netiks piešķirtas pensiju piemaksas. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, tas pensiju samazina vidēji par 20 latiem.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, politiskā apvienība Saskaņas centrs un, iespējams, citi partneri Satversmes tiesā varētu apstrīdēt normu pensiju likumā, kas no šā gada liedz saņemt pensiju piemaksu, raksta NRA.lv.

Vēl līdz pagājušā gada beigām pensionējoties cilvēkam aprēķināja pensiju un piemaksu. Piemaksas apmēra noteikšanai ņēma vērā katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, par katru gadu piešķirot 70 santīmu. Sākot no 2012. gada 1. janvāra, valsts vairs nepiešķir piemaksas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam, taču tiek saglabātas jau piešķirtās piemaksas. Pašlaik saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem piemaksu pie vecuma pensijas saņem 476 500 pensionāru. Vidējais piemaksas pie vecuma pensijas apmērs ir 23,15 latu.

Tiem cilvēkiem, kuri sasniedz pensionēšanās vecumu šogad, pensijas piemaksu vairs nepiešķir, lai arī daļa darba mūža nostrādāta padomju laikos, tie varbūt pat divdesmit un vairāk gadu, līdzīgi kā tiem cilvēkiem, kuri 62 gadu vecumu sasnieguši 2011. gadā.

Pirms pāris gadiem, kad tika diskutēta pensiju piemaksu nākotne, tika uzsvērts, ka pensiju piemaksas jaunpiešķirtajām pensijām varētu nemaksāt, jo padomju laika darba stāžs pret kopējo darba stāžu būs salīdzinoši neliels. Taču, kā izrēķināja Neatkarīgā, ja cilvēks šogad sasniedzis pensionēšanās vecumu un viņam ir 40 gadu darba stāžs, viņš ir sācis strādāt vēl 1972. gadā, un līdz ar to darba stāžs līdz 1995. gadam ir vismaz 23 gadi.

Tiesa, pensiju reformas ietvaros sākotnēji bija iecerēts ieviest pensiju sistēmas ceturto līmeni no valsts pamatbudžeta, lai mazinātu pārejas perioda ietekmi uz tiem pensionāriem, kuriem viss vai lielākais darba mūžs bijis līdz 1996. gadam, tāpēc var diskutēt, vai 20 darba gadi ir daudz vai maz. Pensiju piemaksas sāka maksāt tikai 2006. gadā un no speciālā, tas ir, sociālā budžeta, lai gan bija paredzēts no pamatbudžeta. Tās piešķīra pensionāriem, kuriem pensijas apmērs nebija lielāks par 105 latiem, toreiz tie bija tikai 19 santīmu. Turpmāk tika paplašināts personu loks, kuri piemaksu saņēma, kā arī paaugstināja tās apmēru līdz 70 santīmiem. Tomēr ievērojams skaits pensionāru tikai 2010. gadā tika pie šīs piemaksas, jo to sākotnēji maksāja tikai vistrūcīgākajiem pensionāriem.

Ja Satversmes tiesai tiks sagatavots pieteikums, kas apstrīdēs pensiju likumā veiktās izmaiņas, kā arguments, visticamāk, tiks izmantos apstāklis, ka pensionāri ar salīdzinoši vienādu darba stāžu ir sadalīti divās grupās, īpaši tie, kuri pensionējas 2011. gadā, un tie, kuri to dara šogad. Viņu darba stāži būtiski neatšķiras.

Savukārt Labklājības ministrija argumentē: piemaksu sākotnējais mērķis bija sniegt finansiālu valsts atbalstu tiem pensionāriem, kuri pensionējās līdz 1996. gadam vai reformas pirmajos gados, kuriem bija liels darba stāžs un mazas pensijas. Tiem, kuri tagad iet pensijā, esot liela daļa darba mūža nostrādāta jau pie jaunās sistēmas, tāpēc lielāka nozīme ir personiski veiktajām sociālajām iemaksām, kuru vecajiem pensionāriem nav. Otrkārt, pensiju piemaksas esot bijušas plānotas tikai līdz 2009. gadam, taču to piešķiršana ekonomiskās izaugsmes laikā nepamatoti paplašināta, radot lielu slogu sociālajam budžetam. Valdība gan ir pieņēmusi lēmumu piemaksu izmaksu pārcelt uz pamatbudžetu 2014. gadā.Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Saskaņas centrs

Patēriņa cenas janvārī Latvijā pieaug par 0,8%

admin — Thu, 09 Feb 2012 07:28:00 +0000

Latvijā šogad janvārī patēriņa cenas pieauga par 0,8%, salīdzinot ar decembri, bet gada inflācija (šā gada janvāris salīdzinājumā ar 2011.gada janvāri) samazinājās līdz 3,6%, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt gada vidējā inflācija - 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, - janvārī bija 4,4%, raksta IR.LV.

Ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka galvenie iemesli krasajām izmaiņām janvārī ir rodami gāzes un naftas cenu kāpumā. To dēļ ir augušas degvielas cenas un maksa par siltumenerģiju. Inflācijas kāpumu vairāk nekā prognozēts dzesējušas sezonālo apavu un apģērbu izpārdošanas akcijas. Straujais energoresursu izmaksu kāpums ir ļoti nepatīkama parādība gan mikro gan makroekonomikas līmenī, norāda Gašpuitis un sagaida, ka cenu kāpums kļūs mērenāks. Tomēr lielākā neskaidrība saglabājas par notikumiem Tuvajos Austrumos, no kuru attīstības lielā mērā izrietēs naftas cenu dinamika.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2012.gada janvārī, salīdzinot ar 2011.gada decembri, precēm cenas pieauga par 1%, bet pakalpojumiem - par 0,4%. Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri precēm cenas pieaugušas par 4,3%, bet pakalpojumiem - par 1,5%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām janvārī salīdzinājumā ar decembri bija cenu kāpumam mājokļa, transporta un pārtikas grupās, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Pieaugot dabasgāzes tarifiem vidēji par 12,2%, gāze kopumā iedzīvotājiem kļuva par 8,6% dārgāka, bet siltumenerģija sadārdzinājās vidēji par 9,4%. Par 5,2% pieauga atkritumu savākšanas tarifi. Citi mājokļa uzturēšanas pakalpojumi sadārdzinājās par 0,2%.

Transporta grupā benzīns sadārdzinājās vidēji par 5,3%, bet dīzeļdegviela - par 2,5%. Cenas pieauga autovadītāju kursiem (+2,6%), autostāvvietām (+1,3%) un aviobiļetēm (+0,5%), savukārt lētākas kļuva lietotas automašīnas (-1,8%).

Pārtikas grupā sadārdzinājās svaiga gaļa (+1,5%) un gaļas produkti (+1,3%), zivju produkti (+2,5%), dārzeņi (+12,6%), augļi (+5%), sulas (+2,1%) un enerģijas dzērieni (+9,1%), pārtikas sāls (+5,2%), šokolādes konfektes (+8,3%). Beidzoties akcijām, par 1,8% dārgāka kļuva maize. Savukārt akciju ietekmē cenas kritās graudaugu izstrādājumiem (-1,2%), kafijai (-3,4%), konservētiem dārzeņiem (-1,8%) un gāzētiem dzērieniem (-3,6%).

Vēl janvārī par 2,2% lētāki kļuva alkoholiskie dzērieni, bet par 4,1% cenas pieauga īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības precēm, par 3,9% - personīgās aprūpes precēm un par 4,9% - grieztajiem ziediem un stādiem.Centrālajā statistikas pārvalde inflācija Patēriņa cenas

Sudraba: Lai samazinātu līdzekļus Latvijai, EK var izmantot nepilnības Eiropas fondu izmantošanā

admin — Wed, 08 Feb 2012 15:59:00 +0000

Lai nākamajos Eiropas budžeta plānošanas periodos samazinātu izsniedzamo līdzekļu apjomu, Eiropas Komisija var izmantot nepilnības Eiropas fondu naudas izmantošanā, pieļauj valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Naudas izmaksas apturēšanai Latvijai bija iemesli, turklāt nākotnē nepilnības var tikt izmantotas par ieganstu citiem lēmumiem. Tagad Latvijas amatpersonām būs jāmēģina pārliecināt Eiropas lēmumu pieņēmēji par to, ka Latvija spēj efektīvi izmantot Eiropas naudu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Labrīt, Latvija! sacīja Sudraba.

Eiropas Komisijas lēmums ir būtisks brīdinājums Latvijai, ka jāveic uzlabojumi, raksta NRA.lv.

Jau ziņots, ka Latvijai uz laiku pārtraukta ES fondu līdzekļu izmaksa. Tas notiks uz laiku, kamēr trūkumi tiks novērsti, turklāt nauda netiks zaudēta.Eiropas Komisija Inguna Sudraba

FM: Energoresursu cenas atkal kāpina inflāciju

admin — Wed, 08 Feb 2012 15:50:00 +0000

Pirmie dati par 2012. gada patēriņa cenu izmaiņām nav iepriecinoši – janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, cenas pieauga par 0,8%. Cenu kāpumu noteica siltumenerģijas un gāzes tarifu izmaiņas, kā arī degvielas cenu pieaugums.

Degvielas cenu izmaiņas saistītas ar naftas cenu izmaiņām pasaules biržās, kā arī ar eiro kursa svārstībām pret ASV dolāru. Gada sākumā īstenojās Latvijai visneizdevīgākais scenārijs – pieauga naftas cenas pasaulē un vienlaicīgi pazeminājās eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru. Līdz ar to degvielas cenas janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par vidēji 4%. Arī gāzes cenas, kas nosaka siltumenerģijas tarifus, ir atkarīgas no minētajiem faktoriem. Tomēr Latvijas cenu veidošanās procesā nozīmīga loma ir Inčukalna gāzes krātuvei, jo daļai no gāzes krātuves rezervēm ir fiksēta cena, kas ir noteikta iesūknēšanas brīdī. Kamēr šīs rezerves tiek lietotas, izmaksas lielajiem gāzes patērētājiem (arī siltumapgādes uzņēmumiem) būtiski nemainās, neatkarīgi no biržas indeksu vai valūtas kursu svārstībām.

Savukārt, kad šī daļa ir iztērēta, piegādātājs nosaka gāzes cenu atbilstoši pēdējo deviņu mēnešu naftas cenu dinamikai. Siltumenerģijas tarifus, balstoties uz tās ražošanas izmaksām, maina katru mēnesi, savukārt gāzes tarifi privātajam patēriņam tiek mainīti atbilstoši tirgus situācijai divas reizes gadā – janvārī un jūlijā.

Siltumenerģijas cenas janvārī pieauga par 9,4%, bet gāzes cenas – par 8,6%.Turpmākās energoresursu cenu tendences ir atkarīgas no ļoti mainīgās ārējās vides – vājā izaugsme attīstītajās valstīs var kavēt cenu pieaugumu, savukārt pretēju efektu var radīt ģeopolitiskie riski naftas ieguves valstīs.

Kā jau tika paredzēts, gada inflācija janvārī sāka samazināties – šā gada janvārī, salīdzinot ar 2011. gada janvāri, patēriņa cenas pieauga par 3,6%. Lai arī šķiet, ka Latvijas novērtēšana pēc Māstrihtas kritērijiem vēl ir tālu, tomēr to ietekmē jau šobrīd notiekošās patēriņa cenu izmaiņas.

Gada vidējā inflācija, pēc kā tiek novērtēts Māstrihtas inflācijas kritērijs, vēl arvien ir salīdzinoši augsta – 4,4%. Gada vidējās inflācijas pakāpenisku samazināšanos var gaidīt, tikai sākot ar februāri vai martu, kad no aprēķina pakāpeniski izzudīs pārtikas un energoresursu cenu kāpuma 2010. gada beigās un nodokļu izmaiņu 2011. gada sākumā ietekme. Prognozētā gada vidējā inflācija Māstrihtas kritērija novērtēšanas brīdi 2013. gada martā (2,1%) ir tuvu prognozētajam kritērijam.
Finanšu ministrija inflācija

FM: Gadu uzsākam ar labiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā

admin — Tue, 07 Feb 2012 14:02:00 +0000

Šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, valsts budžeta ieņēmumi palielinājās visās pozīcijās, savukārt, izdevumu apjoms saglabājās 2011. gada janvāra līmenī.

Tā rezultātā valsts budžeta ieņēmumi janvārī pārsniedza izdevumus, veidojot pārpalikumu 42,8 miljonu latu apmērā. Taču jāatzīmē, ka pozitīva valsts budžeta bilance janvārī novērota arī iepriekšējos gados, izņemot 2011. gadu, kad valsts budžetā bija deficīts 21,6 miljoni latu.

Valsts budžeta bilances uzlabošanos šā gada janvārī pamatā noteica ievērojami lielāks pārpalikums valsts pamatbudžetā, kas bija 63,5 miljoni latu (2011. gadā pārpalikums bija 2,2 milj. latu), kā arī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 3,1 miljonu latu samazinājās deficīts valsts sociālās apdrošināšanas budžetā līdz 20,7 miljoniem latu.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvā pārskata datiem par šā gada janvāri, augstākus valsts budžeta ieņēmumus, salīdzinot ar 2011. gada janvāri, pamatā nodrošināja ieņēmumu kāpums visās pozīcijās valsts pamatbudžetā, kas kopumā bija par 55,4miljoniem latu jeb 25,2% vairāk.

Līdzīgi kā 2011. gadā, ieņēmumu pieaugumu galvenokārt noteica labāka nodokļu ieņēmumu izpilde, un šā gada janvārī valsts pamatbudžetā tie bija par 28,4 miljoniem latu jeb 16,8% lielāki salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri, kā arī par 18,2 miljoniem latu jeb 10,2% pārsniedza plānoto apjomu.

Salīdzinājumā ar 2011. gada janvāri, lielāko nodokļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi šā gada janvārī pieauga par 15,1%, akcīzes nodokļa ieņēmumi – par 8,7% un uzņēmuma ienākuma nodokļa – par 51,0%. Attiecībā pret janvārī plānotajiem nodokļu ieņēmumiem, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāna izpilde bija 116,6% un uzņēmumu ienākuma nodokļa – 100,2% apmērā, taču akcīzes nodokļa – 96,4% no plānotā, kur neizpildi ietekmēja zemāki nodokļa ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem un dabasgāzi.

Savukārt, valsts pamatbudžeta izdevumu apjoms šā gada janvārī bija nedaudz – par 5,6 miljoniem latu jeb 2,6% zemāks nekā iepriekšējā gadā, kur kapitālo izdevumu, uzturēšanas izdevumu un kārtējo izdevumu samazināšanās pilnībā kompensēja izdevumu pieaugumu subsīdijām un dotācijām.

Attiecībā uz sociālās apdrošināšanas budžeta izpildi ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām šā gada janvārī bija lielāki salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāra līmeni. Taču izdevumu pieaugums valsts pensiju speciālajā budžetā radīja kopējo valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumu palielināšanos.
budžets Valsts budžets

Ekonomists Smirnovs cer, ka represiju nebūs

admin — Tue, 07 Feb 2012 10:34:00 +0000

«Latvijā demokrātija nepastāv un Satversmei nav vērtības,» uzsver skandalozais ekonomists Dmitrijs Smirnovs pēc tam, kad tiesa noraidīja viņa prasību par 50 tūkstošu latu piedzīšanu no Drošības policijas. Smirnovs spriedumu pārsūdzēs, jo uzskata, ka, arestējot viņu par viedokļa paušanu, policija pārkāpusi Satversmi un aizskārusi viņa godu un cieņu.

Rīgas Centra rajona tiesa vakar pilnībā noraidīja ekonomista un Ventspils augstskolas lektora Dmitrija Smirnova prasību pret Drošības policiju. Lēmums vēl pārsūdzams Rīgas apgabaltiesā, tomēr saskaņā ar spriedumu tagad D. Smirnovam jāsedz arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Lai arī pilns sprieduma teksts vēl nav zināms, līdz ar to pašlaik nav skaidrs pamatojums lēmumam noraidīt prasību par kompensācijas piedzīšanu no Drošības policijas, D. Smirnovs apgalvo, ka lēmumu pārsūdzēs, un ir gatavs vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lai aizstāvētu vārda brīvību Latvijā. Viņa izpratnē tiesas lēmums apliecina, ka Latvijā ir atļauta cenzūra un demokrātija neeksistē. «Vara pieder specdienestiem, un šis lēmums pierāda, ka faktiski Latvijas konstitucionālajam likumam, Satversmei, nav nozīmes. Tā ir atcelta. Latvijas specdienestiem, vai, pareizāk sakot, tiem, kuri šos dienestus finansē, pieder neierobežota vara. Es baidos, ka drīz nonāks tik tālu, ka specdienesti atļausies atklāti uz ielām šaut cilvēkus,» savās prognozēs nemainīgi skarbs un tiešs ir skandalozais ekonomists.

D. Smirnovs atgādina, ka Satversmes 100. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības un vārda brīvību un cenzūra ir aizliegta, taču viņa prasības noraidīšana nozīmējot, ka Satversme vairs nav valsts galvenais likums un tā «metama miskastē. Turklāt tagad sanāk, ka nevis valstij dēļ nelikumīgas rīcības jākompensē kaitējums un mana goda aizskaršana, bet man valstij ir jāmaksā, un es esmu vainīgs».

Jautāts, vai tiesas lēmums neatturēs no turpmākas viedokļa un prognožu izteikšanas par ekonomiskajiem jautājumiem un vai nav pamats bažām, ka gaidāmi arī neparedzēti pavērsieni saistībā ar viņa izteikumiem par eiro sabrukumu, D. Smirnovs izsaka cerību, ka līdzīgas represijas kā 2008. gadā pret viņu nesekos. «Tomēr pastāv iespēja, ka totalitārisms, līdzīgi kā šobrīd Latvijā, izplatīsies arī Rietumos, par ko liecina notikumi Grieķijā, ASV un Eiropas savienoto valstu izveides ideja,» bažas pauž D. Smirnovs, vienlaikus nebaidoties norādīt, ka specdienesti un valdība nodarbojas ar sabiedrības maldināšanu un slēpj patieso finanšu situāciju valstī. Pēc viņa aplēsēm, jau gada otrajā pusē Valsts kase būs tukša, jo starptautisko aizdevēju nauda ir gandrīz beigusies. Jau pavasarī valdība atklās, ka budžeta prognozes nepildās un būs nepieciešami grozījumi, kuru rezultātā valdība kritīs. Tāpat ekonomists pieļauj, ka šā gada nogalē Latvijā turpināsies banku bankroti, atsakoties gan minēt konkrētas bankas.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka 2008. gada rudenī Dmitrijs Smirnovs pēc Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) ierosinājuma tika arestēts par viedokļa paušanu reģionālajā laikrakstā Ventas Balss. Tolaik ekonomists izteica prognozi, ka iespējama lata devalvācija. Vēlākie notikumi atklāja, ka D. Smirnovs bijis tuvu patiesībai. Turklāt noziedzīga nodarījuma sastāvs viņa teiktajā netika konstatēts un kriminālprocess izbeigts. 2010. gadā D. Smirnovs vērsās tiesā ar prasību par morālā un materiālā kaitējuma atlīdzināšanu, kā arī cieņu un godu aizskarošo ziņu atsaukšanu. Prasība tika iesniegta pret Drošības policiju, kā līdzatbildētāju norādot FKTK.Dmitrijs Smirnovs Rīgas Centra rajona tiesa