ekonomika.lv » Jaunumi

Truksnis sūrojas par «Jaunā viļņa» organizatoru vēlmēm

admin — Mon, 06 Feb 2012 13:13:00 +0000

Jūrmalas dome arī šogad nepieprasīs nomas maksu par Dzintaru koncertzāli no popmūzikas festivāla «Jaunais vilnis» organizatoriem, atzīst Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, norādot, ka tā organizatori tik raud, ka viņiem par maz nāk pretī.

Kā intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» atzina Truksnis, «Jaunais vilnis» ir miljonu projekts, taču organizatori spēlē uz to, ka, pirmkārt, viņi piesaista Jūrmalai un Latvijai ļoti daudz publikas, kas atstāj šeit naudu, otrkārt, vairo popularitāti, reklamējot Jūrmalu visos iespējamos televīzijas kanālos.

«Organizatori liek saprast, ka jebkura pilsēta būtu laimīga, ja spētu piesaistīt šādu festivālu. Viņi vēl piebilst, ka Jūrmala par maz nāk pretim. Mēs savukārt domājam, ka tā gluži nav: to auru un atmosfēru, kāda ir Jūrmalā, nevar nopirkt ne par kādu naudu, tāpēc neviens negrasās mainīt Jūrmalu pret citu pilsētu. Dome kompensē viņiem ātrās palīdzības izmaksas, auto stāvvietu un citus pakalpojumus, kopā ap 40 000 latu. Tik un tā organizatori raud, ka mēs par maz nākam viņiem pretim,» sacīja Truksnis.

Truksnis sūrojas: «Viņi grib daudz vairāk, nekā jūs spējat iedomāties. Visādas iznākšanas no jūras, šovi, ielu un pludmales bloķēšanas... Bet viņi negrib saprast, ka, lai jūrā kaut ko būvētu, ir vajadzīgas nopietnas atļaujas, ko viņi atkal nesaprot. Ar viņiem runāt ir ļoti grūti.»

Truksnis norāda, ka «Jaunais vilnis» domei ir izdevumi un galvassāpes, taču jāņem vērā arī tas, ka festivāla laikā ir pārpildīti Jūrmalas restorāni un viesnīcas, raksta Apollo.lv. Taču pilsēta neadministrē nedz pievienotās vērtības nodokli, nedz uzņēmuma ienākuma nodokli.

«Pozitīvi ir arī tas, ka iebraucēji vasarā nopērk pilsētā kādu graustu un to sakopj: skaisto ēku neviens taču pēc tam neaizved prom, un tā ir Jūrmalas rota,» norādīja Jūrmalas mērs.Gatis Truksnis Jaunais vilnis Jūrmala

Apvidus mašīnas Latviju izvirza Eiropas līderos

admin — Mon, 06 Feb 2012 12:34:00 +0000

src="http://www.bizness.lv/files/article/17150/img/small/orig/apvidus.jpg" alt="Apvidus mašīnas Latviju izvirza Eiropas līderos" />

Kaut arī pērn jauno automašīnu tirgus pieaudzis teju divas reizes, tomēr tas joprojām vismaz trīs reizes atpaliek no trekno gadu kāres pēc jauniem spēkratiem.

Vienīgais, kas ir palicis nemainīgs, tā ir vēlme pa Latvijas ceļiem vizināties ar jauniem apvidus auto, jo tieši šīs klases automašīnas pērn pirktas visvairāk, raksta NRA.lv.

Pagājušā gada laikā Latvijā pirmā reģistrācija tika veikta 43 468 automašīnām, no tām aptuveni piektā daļa jeb 8849 spēkrati bija jauni. Viens no iemesliem, kas pērn stimulēja jaunu auto iegādi, bija iespēja iegādāties tos līzingā. Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) prezidents Andris Kulbergs pavēstīja, ka pērn vairāk nekā pusi no pasažieru automobiļu korporatīvajiem iepirkumiem ir finansējušas līzinga kompānijas, savukārt privātpersonas līzinga kompāniju finansējumu ir saņēmušas 40% pirkumu.

Noteicošais – cena

Portāla Gudriem.lv veiktā aptaujā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji automašīnu izvēlas pēc izskata un cenas (tā savu izvēli pamato 48% aptaujāto). Mazāks degvielas patēriņš vai zemāki ekspluatācijas izdevumi bija svarīgi tikai 9% aptaujāto. Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas prezidents Uģis Vītols nepiekrīt, ka automašīnas degvielas patēriņš cilvēkiem būtu mazsvarīgs. «Pēdējā pusgada laikā jūtami palielinājusies cilvēku interese par kārotā auto degvielas patēriņu. Noteikti jānodala jaunu automašīnu tirgus no lietotu automašīnu tirgus – lietotu automašīnu pircēji, manuprāt, ir pragmatiskāki cilvēki. Viņi vairāk aprēķina iespējamos izdevumus degvielai un remontam, ņemot vērā sava maciņa biezumu. Šobrīd lietotus auto pērk krietni vairāk nekā jaunus, turklāt izmantojot savus iekrājumus,» saka U. Vītols.

Savukārt Sixt Leasing veiktie auto dzīves cikla izmaksu aprēķini par 2011. gadā pārdotākajām automašīnām liecina, ka zemāka auto pārdošanas cena nebūt nenozīmē mazas auto ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā. Sixt Leasing, salīdzinot VW Passat 2,0 dīzeļauto un VW Passat 1,8 litru benzīna auto, secinājis, ka ilgtermiņā izdevīgāks ir lielākas litrāžas dīzeļauto, lai gan pārdošanas cena tam bija augstāka. Savos aprēķinos Sixt Leasing ņēma vērā līzinga mēneša maksājumu, degvielas izmaksas, nodokļus un valsts nodevas, tehniskās apskates izmaksas, apdrošināšanu (OCTA, KASKO), kā arī normāla nolietojuma remontdarbus, apkopes, riepu maiņu un uzglabāšanu, diennakts palīdzību uz ceļa.

Latvija izvirzās līderos

Latvijā kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem īpašu popularitāti gūst dārgi apvidus auto, kad tie kalpoja kā statusa simbols, savukārt, sākot ar 2007. gadu, ir novērojams turpinājums šim fenomenam, kad apvidus auto segments ir pieaudzis vēl par 10,5 procentpunktiem. Pērn 35% no visām pārdotajām jaunajām automašīnām bija tieši apvidus auto. A. Kulbergs gan to skaidro ar racionālas motivācijas pieaugumu – pēdējo gadu bargo un sniegiem bagāto ziemo, slikto ceļu un pievilcīgo jauno apvidus auto modeļu piedāvājuma dēļ. Auto kļūs dārgāki

Vairākās pasaules valstīs 2011. gads ir bijis pats raženākais autobūves vēsturē, zināja stāstīt A. Kulbergs, kā piemēru minot Zviedriju un Ķīnu. Līdz 2015. gadam pasaules jauno auto tirgus būšot izaudzis līdz 23 miljoniem automašīnu.

«Prognozējot 2012. gada tirgus attīstību Latvijā, jāņem vērā, ka cilvēkiem joprojām svaigā atmiņā ir nesenā ekonomiskā krīze, kas izraisa piesardzību arī tādu lēmumu pieņemšanā kā jaunas automašīnas iegāde. Veikt papildu pirkumus kavē arī neskaidrības par ES problēmvalstu ekonomiku attīstību un procesu ietekmi eirozonā, tāpēc paredzam, ka šogad pieprasījums pieaugs par 17%, gada nogalē sasniedzot 10 800 automašīnu pirmreizējās reģistrācijas,» prognozēja A. Kulbergs. Pēc viņa teiktā, visticamāk, nākamajos gados palielināsies auto cenas.

Tirgu silda uzņēmumi

Pagājušajā gadā svarīgākais auto tirgus stimulators bija valsts iestāžu izsludinātie automašīnu iepirkumi, piemēram, Valsts policijas autoparka atjaunošana, Lattelecom, Latvenergo, Latvijas Valsts meži, Pārtikas veterinārā dienesta autoparku atjaunošana. Pēc LPAA rīcībā esošās informācijas, korporatīvos automašīnu vairumiepirkumos ir iegādātas gandrīz 1500 pasažieru automašīnas, kas ir aptuveni 20% no Latvijas tirgus kopapjoma. Savukārt SEB banka ir viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijā, kas pērn aizstāja 19 no sava autoparka automašīnām ar videi draudzīgām, kurām CO2 saturs izplūdes gāzēs nepārsniedz 129 gramus uz kilometru.Andris Kulbergs Apvidus mašīnas Eiropa LPAA Uģis Vītols

Ušakova padomnieka sievas uzņēmums bez konkursa tiek pie brokeru pakalpojumu sniegšanas

admin — Sun, 05 Feb 2012 20:21:00 +0000

Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) padomnieka Ērika Teilāna dzīvesbiedrei daļēji piederoša brokeru firma bez konkursa tikusi pie tiesībām sniegt pakalpojumus vairākām pašvaldībai piederošajām kapitālsabiedrībām, svētdien vakarā vēsta LTV raidījums «De facto».

Raidījums ziņo, ka pašlaik vērienīgs darbinieku veselības apdrošināšanas konkurss noris Rīgas domei piederošajā «Rīgas namu pārvaldniekā».

Uzņēmums vēlas apdrošināt vairāk nekā 3300 savus darbiniekus. Konkursa nolikumā noteikts, ka apdrošināšanas līguma noslēgšanu un pēc tam tā apkalpošanu veiks SIA «Attollo brokers».

«Mums nav atsevišķi speciālisti, kas ir speciālisti apdrošināšanas jomā, līdz ar to ir šāda veida līgums par konsultēšanu šādās situācijās, kas saistītas ar apdrošināšanas pakalpojumu ņemšanu, un arī šajā līgumā ir iekļauts brokeris,» skaidroja Namu pārvaldnieka pārstāvis Krists Leiškalns.

Apdrošināšanas brokeru pakalpojumus Latvijā piedāvā daudzi desmiti uzņēmumu, tāpēc likumsakarīgi rodas jautājums – kāpēc nolikumā iekļauts tieši šis SIA un neviens cits?

Namu pārvaldnieka runasvīrs atzīst, ka konkurss brokera izraudzīšanai nav rīkots: «šāds līgums noslēgts aizvadītājā gadā, izvērtējot visus iespējamos sadarbības veidus un modeļus, tas neparedz nekāda veida finansiālo sadarbību no mūsu puses.»

Brokeru kompānijas par pakalpojumiem samaksu saņem ne no klienta, bet apdrošināšanas sabiedrības. Pakalpojumu samaksas apmēru procentuāli «Attollo brokers» atteicās atklāt, raksta Apollo.lv.

Pieejamā informācija liecina, ka atlīdzība vairumā gadījumu svārstās robežās no astoņiem līdz pat 15 procentiem un vairāk.

Raidījums gan norāda uz iespējamu sakritību - «Attollo brokers» viena no lielākajām īpašniecēm ir Jūlija Teilāne, bet viņas dzīvesbiedrs Rīgas domes vadībai ir labi zināms, tas ir domes priekšsēdētāja Ušakova padomnieks Ēriks Teilāns.

Teilāns šobrīd ir saistīs ne vien ar bēdīgi slaveno fotoradaru ieviesēju «Vitronic», bet viņš ir arī viens no lielākajiem «Baltijas apdrošināšanas nama» īpašniekiem.

«Attollo brokers» gan noraida, ka īpašnieces dzīvesbiedra saistība ar domes vadību būtu sekmējusi kompānijas iekļaušanu vairākos konkursos, rakstiskā atbildē apgalvojot, ka «mēs aktīvi piedalāmies valsts un pašvaldību institūciju konkursos par apdrošināšanas brokera pakalpojumiem, tādējādi pakāpeniski iekarojot savu vietu tirgū. Mūsuprāt, tieši mūsu darbinieku profesionalitāte un pieredze ir bijis izšķirošais faktors, klientam pieņemot lēmumu, ar kuru apdrošināšanas brokeru sabiedrību sadarboties.»

Raidījums gan norāda, ka Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze nav atrodamas ziņas, ka «Attollo brokers» būtu uzvarējis konkursā par brokeru pakalpojumu sniegšanu Rīgas namu pārvaldniekam.

Arī pašvaldībai piederošā sabiedrība «Rīgas ūdens» pilnvarojusi Teilāna sievas uzņēmumu kārtotas visas ar automašīnu un nekustamā īpašuma apdrošināšanu saistītās lietas. Arī šajā gadījumā konkurss nav rīkots.

Un nav atrodamas arī ziņas par konkursu, kurā «Attollo brokers» pakalpojumus būtu izvēlējies pašvaldībai piederošais «Rīgas centrāltirgus». Turklāt šī sadarbība pat nonāk zināmā interešu konfliktā.

Centrāltirgus «Attollo» bija uzticējis arī piedāvājumu vērtēšanu pagājušā gada pavasarī rīkotājā konkursā par darbinieku veselības apdrošināšanu. Un konkursā uzvarēja neviens cits kā Teilānam daļēji piederošais «Baltijas apdrošināšanas nams», tiekot pie vairāk nekā 40 tūkstošus latu vērtā līguma.

«Ja tas brokeris ir vajadzīgs un viņš saņem atlīdzību, tad viņš ir jāizraugās iepirkuma kārtā,» tā norāda Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Gaile.

Viņa stāsta, ka jau pirms trim gadiem birojs norādījis, ka brokeru pakalpojumi būtu jāizraugās konkursa kārtībā. Jo pat, ja brokerim tā teikt «pa tiešo» pasūtītājs nemaksā, brokera atlīdzība galu galā būs iekļauta apdrošināšanas prēmijā.

«Tas ir tas, kas Iepirkumu uzraudzības biroju vienmēr ir mulsinājis, mēs neredzam šo starpniecības funkciju atklātā konkursā, kurā nāk piedalīties apdrošinātājs,» sacīja Gaile.

Viņa atzīst – bijuši gadījumi, kad brokeru kompānijas vēlāk devušās pie konkursu uzvarētājiem un pieprasījuši atlīdzību noteiktu procentu apmērā, lai gan pēc būtības, brokeris konkursa organizēšanā roku pat īsti nav pielicis, vien iekļauts nolikumā.

Tāpēc, viņasprāt, būtu jāvienojas par skaidriem kritērijiem, un arī uz brokeru pakalpojumu izmantošanu jāpiemēro iepirkumus regulējošās normas.

Tāpēc Gaile uzskata, ka «pietiekoši augstā līmenī ir jāsēdina pie sarunu galda apdrošinātāji un brokeri un vienreiz jāvienojas par šo pieeju, nepadarot arī pasūtītāju par ķīlnieku un neproducējot šis nevajadzīgās sūdzības, kur būtībā brokeri vēlas ieņemt šo valsts pasūtījumu nišu, es viņus saprotu, bet jautājums, vai šeit ir normāli viņu ieņemt tādā veidā, kā viņi to šobrīd saredz».

Tikmēr skaidrs, ka Rīgas namu pārvaldnieka gadījumā «Attollo brokers» pie savas peļņas daļas noteikti tiks. Piedāvājumus iesnieguši seši pretendenti, bet cik lielu summu namu pārvaldnieks tērēs par darbinieku apdrošināšanu, un netieši arī brokera algošanu, varēs uzzināt vien, kad konkurss noslēgsies. Attollo brokers Dace Gaile Ēriks Teilāns Krists Leiškalns Nils Ušakovs Rīgas namu pārvaldnieks Saskaņas Centrs

FM: Rūpniecībā aizvadītais gads bijis veiksmīgs

admin — Fri, 03 Feb 2012 15:35:00 +0000

2011. gads Latvijas rūpniecībā kopumā bijis veiksmīgs – jaunākie statistikas dati liecina, ka saražotie produkcijas apjomi bija tikai nedaudz mazāki nekā 2007. gadā, kad Latvijas rūpniecībā tika sasniegti augstākie gada izlaides apjomi.

Lai gan pērnā gada decembrī ražošanas apjomi samazinājušies (silto laika apstākļu dēļ būtisku negatīvu ietekmi deva kritums enerģijas ražošanā) un līdz ar to arī ražošanas gada pieauguma temps decembrī sarucis līdz 3,2%, tomēr tas saglabājās augstākais Baltijas valstīs un 2011. gadā kopumā bijis viens no visaugstākajiem ES valstu vidū (+8,9%, salīdzinot ar 2010. gadu).

Kā liecina uzņēmēju aptaujas rezultāti, izaugsmes pamatā pagājušajā gadā bijusi veiksmīga cenu dinamika un pieprasījuma kāpums Latvijas eksporta tirgos, pozitīvas investīciju plūsmas atjaunošanās, finanšu pieejamības uzlabošanās un augošais pieprasījums vietējā tirgū. Taču labās ziņas par rūpniecības izaugsmi, saasinoties eirozonas parādu krīzei jau vairāk nekā pusgadu aizēno bažas par eksporta pieprasījuma kāpuma noturīgumu. Tāpēc negaidīti iepriecinoši ir šonedēļ publicētie uzņēmēju aptaujas dati, kas liecina par uzlabojumiem ražošanas perspektīvu vērtējumā gan ES valstīs, gan Latvijā.

Jāatzīmē, ka atšķirībā no visu citu ES valstu uzņēmēju vērtējumiem Latvijas ražotāju konfidences rādītāji 2011. gada otrajā pusē nebija būtiski pasliktinājušies un tam nav bijis arī pamata. Rūpniecības izlaides apjomi pagājušajā gadā kāpuši gandrīz visās nozarēs.

Nozīmīgāko izaugsmes daļu veidoja stabils ražošanas pieaugums lielākajās rūpniecības nozarēs, piemērā, kokapstrādē par 12,4% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 34,2%, gan straujie izlaides apjomu pieaugumi salīdzinoši mazākās, bet ātri augošajās iekārtu un transporta līdzekļu, kā arī apģērbu un nemetālu ražošanas nozarēs. Izlaide samazinājusies vien salīdzinoši nelielā Latvijas rūpniecības daļā – papīra, dzērienu un ķīmijas ražošanā, bet lielajās pārtikas, metālu un enerģijas ražošanas nozarēs izlaides apjomi bija līdzīgi kā 2010. gadā.

Elektroenerģijas un gāzes apgādi ietekmēja netipiski siltie laika apstākļi pērnā gada nogalē, kas samazināja pieprasījumu pēc tās produktiem. Savukārt uz iekšējo tirgu orientētājā pārtikas nozarē labvēlīga pasaules pārtikas cenu dinamika un jaunu eksporta tirgu apgūšana būtiski kāpināja nozares apgrozījumu. Taču, ņemot vērā lēno pirktspējas pieaugumu, fizisko apjomu kāpums bija niecīgs un nozare kopumā vēl šobrīd par aptuveni 20% atpaliek no pirmskrīzes laika sasniegtajiem ražošanas apjomiem. Paredzams, ka 2012. gadā pārtikas cenu stabilizācija un mērens algu pieaugums Latvijā veicinās pieprasījumu un attiecīgi palielinās ražošanas apjomus, taču straujāka nozares izaugsme būs atkarīga no eksporta.

Augošās cenas un pieprasījuma kāpums 2011. gada pirmajā pusē nodrošināja arī spēcīgāko eksporta nozaru – kokapstrādes, metālapstrādes un mašīnbūves – apjomu un apgrozījuma pieaugumu, sasniedzot un pat pārsniedzot pirmskrīzes ražošanas rādītājus.

Pozitīvu skatu nākotnē raisa publiski izskanējusī informācija par vairāku simtu miljonu latu mērāmu pasūtījumu realizācijas iespējām kuģu un vilcienu būves nozarēs, kā arī ES fondu finansējuma apgūšana un pozitīvas investīciju plūsmas atgriešanās Latvijas ekonomikā, kas devusi iespēju palielināt ražošanas jaudas.

Piemēram, šā gada sākumā pēc rekonstrukcijas ar pilnu jaudu darbu atsāka „Liepājas Metalurgs”, rudenī atklātas vairākas jaunas metālapstrādes rūpnīcas. Kopumā jaudu noslodze rūpniecībā turpina pieaugt, taču jānorāda, ka turpmākai rūpniecības attīstībai nepieciešams vēl straujāks investīciju pieaugums.

No otras puses – jaudu nepietiekamība var nebūt 2012. gada ražotāju galvenā problēma. Atsaucoties uz uzņēmēju aptaujas datiem, redzam, ka Latvijas ražotājiem šogad strauji samazinājušās problēmas ar finansējuma pieejamību, bet pakāpeniski pieaug problēmas saistībā ar darbaspēka nepietiekamību. Pieprasījuma trūkums joprojām saglabājas kā būtiskākais Latvijas ražošanu ierobežojošais faktors.

Līdz ar to 2012. gadā uz eksportu balstītās rūpniecības izaugsme būs atkarīga no pieprasījuma un cenu dinamikas eksporta tirgos, kā arī turpmākas investīciju plūsmas. Lai gan jaunākie dati par ražošanu mūsu galvenajos eksporta tirgos nav iepriecinoši (novembrī ES valstīs kopumā ražošanas apjoma pieaugums gada griezumā noslīdējis līdz nullei, bet jaunie pasūtījumi pat bijuši mazāki nekā gadu iepriekš), 2012. gada janvāris sācies ar pārsteidzošu ražotāju optimisma pieaugumu. Rūpniecības konfidences rādītāji ES valstīs janvārī pirmo reizi pēdējo 9 mēnešu laikā uzlabojušies, raisot cerības par izvairīšanos no atkārtotas recesijas eirozonā un līdz ar to no pieprasījuma krituma Latvijas eksporta tirgos.
Finanšu ministrija rūpniecība

Ventspils brīvostā janvārī kravu apgrozījums palielinājies par 61 procentu

admin — Fri, 03 Feb 2012 15:18:00 +0000

2012. gads Ventspils brīvostā sācies ar rekorda cienīgiem skaitļiem - kopējais kravu apgrozījums pārsniedzis trīs miljonus tonnu un tas ir par 61 procentu vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī, informē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Šī gada janvārī Ventspils brīvostā pārkrauti nedaudz vairāk kā trīs miljoni tonnu kravu, kas ir par 1,1 miljonu jeb 61 procents vairāk nekā pagājušā gada janvārī. Janvārī ostā pārkrauti 1,6 miljoni tonnu lejamkravu, kas ir par 46% vairāk nekā pirms gada. Beramkravu apjoms palielinājies par 107%, sasniedzot 1,2 miljonus tonnu mēnesī. Savukārt ģenerālkravu apjoms janvāra mēnesī bijis par 4% mazāks nekā pirms gada jeb 174 tūkstoši tonnu.

Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti - vairāk kā 1,5 miljoni tonnu, kas ir par 47% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm - 939 tūkstoši tonnu, kas nozīmē palielinājumu par 249% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Arī šogad pieauguma tendenci turpina uzrādīt prāmju līnijas. Ro-Ro kravu apjoms janvārī palielinājies par 11%, raksta NRA.lv.

Lielākais kravu pieaugums janvārī bija termināļiem, kas pamatā nodarbojas ar akmeņogļu pārkraušanu - SIA "Baltic Coal Terminal" janvārī pārkrāva 501 tūkstoti tonnu, palielinot apgrozījumu par 153%, bet AS "Ventspils tirdzniecības osta" - 450 tūkstošus tonnu, palielinot apgrozījumu par 160%. Par 92% apgrozījums palielinājies AS "Ventbunkers", par 43% - SIA "Ventamonjaks serviss", par 8% - SIA "Ventall Termināls", par 24% - SIA "Ventplac".

"Janvāris Ventspils brīvostā ir ne tikai rekordmēnesis kravu apgrozījuma ziņā, bet arī pierādījums, ka brīvostas pārvalde operatīvi un augsti profesionāli spēj rīkoties ārkārtas situācijā, ko radīja nepieredzēti daudzās vētras decembrī un janvāra sākumā un to radītie smilšu sanesumi, kas uz laiku jūras kanālā ārpus ostas vārtiem samazināja maksimālo kuģu iegrimi, apgrūtinot kuģu satiksmi, " uzsvēra A.Lembergs.Aivars Lembergs Ventspils Ventspils brīvosta

FM: 2011. gadā vispārējās valdības budžeta deficīta mērķi ir pārliecinoši sasniegti

admin — Fri, 03 Feb 2012 15:04:00 +0000

2011. gada konsolidētā kopbudžeta deficīts salīdzinājumā ar 2010. gadu samazinājās par 357,8 miljoniem latu un bija 444,9 miljonu latu.

Finanšu ministrijas (FM) provizoriskais novērtējums vispārējās valdības budžeta deficītam 2011. gadā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai ir 4,0% no IKP, kas ir zemāks nekā mērķis (4,5% no IKP pēc EKS metodoloģijas). Vienlaicīgi FM atzīmē, ka deficīta apjoma novērtējums var tikt koriģēts uz valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas iesniegšanas brīdi Eurostat šā gada 1. aprīlī.

„Neraugoties uz to, ka pērn gada sākumā tika plānots budžeta deficīts pat 6,5% apmērā, esam pārliecinoši sasnieguši labākus rezultātus. Tos esam sasnieguši, jo valdība ar Latvijas sabiedrības atbalstu realizē atbildīgu un pārdomātu fiskālo politiku. Šie budžeta deficīta rādītāji apliecina, ka Latvija pilnvērtīgi spēs izpildīt arī Eiropas Savienības kopējā fiskālajā līgumā noteiktos budžeta deficīta mērķus, tādējādi ierindojoties starp atbildīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.

Valsts kases oficiālie budžeta dati par 2011. gada janvāri-decembri liecina, ka aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi palielinājās par 480,3 miljoniem latu jeb 10,4% un bija 5 087,3 miljoni latu, savukārt izdevumi pieauga lēnāk – par 122,5 miljoniem latu jeb 2,3% un bija 5 532,2 miljoni latu. Būtiska fiskālās situācijas uzlabošanās bija vērojama valsts budžetā, kur deficīts bija 425,2 miljoni latu un tas bija būtiski zemāks nekā 2010. gadā (913,1 milj. latu), kā arī mazāks nekā apstiprināts likumā „Par valsts budžetu 2011. gadam” (493,6 milj. latu).

Ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā 2011. gadā pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumu pieaugums, paaugstinoties ekonomiskajai aktivitātei un uzlabojoties nodokļu administrēšanas pasākumiem, kā arī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu pieaugums. Kopējie nodokļu ieņēmumi (ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā) aizvadītajā gadā bija 3 946,7 miljoni latu, kas salīdzinājumā ar 2010. gadu pieauga par 12,6% un pārsniedza 2011. gadā plānoto par 4,5%.

Jau iepriekš minēts, ka kopbudžeta izdevumi 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu pieauga lēnāk, tai skaitā turpināja samazināties uzturēšanas izdevumi – par 76,9 miljoniem latu jeb 1,5%, savukārt kapitālie izdevumi pieauga par 196,3 miljoniem latu jeb 50,4%. Nozīmīgs kapitālo izdevumu pieaugums bija vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, un tā noteicošais faktors bija aktīvāka ES fondu apguve, nodrošinot projektu realizāciju.

Pieaugot pašvaldību budžeta izdevumiem, sevišķi kapitālo izdevumu pozīcijā decembrī salīdzinājumā ar pārējiem mēnešiem, 2011. gadā kopumā pašvaldību budžetā izveidojās deficīts 40 miljonu latu apmērā (decembrī deficīts 56,1 miljons latu). Kā liecina pašvaldību iesniegtie oficiālie mēneša pārskati, Rīgas pilsētas budžetā 2011. gada vienpadsmit mēnešos izveidotais pārpalikums 26,4 miljonu latu apmērā samazinājās līdz deficītam 0,3 miljonu latu apmērā gadā kopumā. Deficīts bija vērojams arī lielākajās pilsētās, piemēram, Jēkabpilī (3,5 miljoni latu), Rēzeknē (5,3 miljoni latu), Ventspilī (2,2 miljoni latu).
Andris Vilks budžets Finanšu ministrija

Ar LUAC atbalstu uzņēmumi var apmeklēt semināru ciklu “Biznesa attīstības kreatīvais modelis”

admin — Fri, 03 Feb 2012 10:39:00 +0000

Vietējo uzņēmumu atbalsta programmas ietvaros Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC) radis iespēju līdzfinansēt semināra ciklu “Biznesa attīstības kreatīvais modelis”, piedāvājot interesentiem apmeklēt seminārus, ietaupot līdz 400 latus.

Šādu iespēju LUAC radis, lai nodrošinātu uzņēmumiem, to mārketinga, tirdzniecības, personāla vadības un citiem speciālistiem iegūt papildus zināšanas par inovāciju vadību, darbinieku motivēšanu, kā arī līderību, mārketingu, efektīvu pārdošanu un citām tēmām, kas ir ļoti būtiskas uzņēmuma veiksmīgas attīstības veicināšanai. Semināri paredz arī pieredzes apmaiņas un diskusiju iespējas.

“LUAC viens no galvenajiem mērķiem ir sniegt uzņēmumiem iespējas attīstītiem, nodrošinot atbalstu, informācijas pieejamību un apmaiņu, tādējādi paverot ceļu izaugsmei vietējā tirgū, kā arī pasaulē. Kreatīvā domāšana un inovāciju vadība ir tie jautājumi, kas šobrīd ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu konkurētspēju, tādēļ uzņēmumiem jābūt informētiem un gataviem savu ikdienas darbu mainīt, padarīt efektīgāku un modernāku. Šeit lieti noder speciālista padoms, tādēļ iesakām apmeklēt šādus un līdzīgus izglītojošus seminārus,” skaidro LUAC sadarbības veicināšanas programmas vadītāja Baiba Paegle.

Semināru cikls “Biznesa attīstības kreatīvais modelis” sastāv no pieciem semināriem: Efektīvu pārrunu vadīšanas māksla – kā sasniegt meistarību un gūt izcilus panākumus; Kreatīvā pārdošana – ceļš uz ilgtspējīgas organizācijas veiksmes stāstu; Efektīvā kreatīvā līderība; Psiholoģija mārketingā – kreatīvs ceļš uz klientu prātiem, Mērķtiecīgs un uz sasniegumiem orientēts personāls – mūsdienu motivācijas paņēmieni, kā arī meistarklasēm. Semināru ciklu vada biznesa psihologs, Dr. psych. zinātniskā grāda pretendents Jānis Roze.

Semināri notiks reizi nedēļā, sākot no 8. februāra, piecas nedēļas pēc kārtas. Lai pieteiktos dalībai semināru ciklā un uzzinātu vairāk par meistarklasēm, interesenti aicināti sazināties ar “Biznesa semināri”, rakstot uz info@biznesaseminari.lv, vai zvanot – 20355559.
Jānis Roze LUAC seminārs

Zemkopības ministre aicinās Īrijā dzīvojošos tautiešus atgriezties dzimtenē

admin — Fri, 03 Feb 2012 10:23:00 +0000

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma plāno aicināt Īrijā un citviet ārvalstīs dzīvojošos tautiešus atgriezties dzimtenē un uzsākt šeit uzņēmējdarbību.

Ministre sarunā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja, ka viņa «redz cilvēkus, kas varētu atgriezties laukos un sākt uzņēmējdarbību».

Straujuma uzsver, ka joprojām ir lielas Eiropas fondu naudas summas, kas nav apgūtas, raksta Apollo.lv.

«Es redzu cilvēkus, studentus, kas grib nākt atpakaļ [uz laukiem]. Sāciet savu uzņēmējdarbību, un nodarbiniet divus trīs cilvēkus. Es aicināšu arī Īrijā dzīvojošos [tautiešus], kuriem ir savi uzkrājumi, lai brauc atpakaļ un veido savu uzņēmējdarbību,» sacīja Straujuma.

Ministre jau iepriekš atzīmējusi, ka ir veicināta lauksaimniecības attīstība Latgales reģionā - pasākumi «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem» un «Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai», lai jauni cilvēki, kas vēlas strādāt laukos, varētu sākt savu saimniecisko darbību un arī mazās un vidējās saimniecības varētu saņemt Eiropas Savienības atbalstu.Īrija Laimdota Straujuma

Atkal pieprasa Ominasis Latvia maksātnespēju

admin — Fri, 03 Feb 2012 10:00:00 +0000

Ķemeru sanatorijas privatizētājam SIA Ominasis Latvia kārtējo reizi tiesā pieprasa ierosināt maksātnespēju. Šoreiz prasību iesniegusi SIA IAT Cityco. Līdz šim Ominasis gan savu maksātspēju juridiski pierādījis, taču – vai tā būs arī šoreiz, kļūs zināms 14. februārī, kad tiks nolasīts tiesas spriedums.

Ominasis joprojām ir nosargājis savu maksātspēju par spīti ne vienai vien prasītāju vēlmei to atņemt, apliecināja Jūrmalas tiesas priekšsēdētājas palīdze Diāna Liepiņa, gan neizsakot nekādas prognozes par 31. janvārī notikušās tiesas sēdes gala spriedumu, kas būs zināms pēc divām nedēļām, raksta NRA.lv.

Attiecībā uz otrdienas tiesas sēdi Ominasis pārstāvis, zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis bija visai strups: pats prasības pieteicējs, IAT Cityco, cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādītājs, neesot ieradies, kas vien jau lieliski raksturojot to. «Prasa naudu, kas viņiem nepienākas, piedzenot neesošu parādu,» uz jautājumu, ko tad vēlas prasītājs, atbildēja advokāts. Viņš pauda optimismu, ka viss būs labi un Ominasis saglabās savu maksātspēju.

Savukārt SIA IAT Cityco izvēlētais maksātnespējas administrators Sergejs Ivanovs neko komentēt nevarēja, jo – kamēr tiesa nav maksātnespēju noteikusi, neko darīt nevarot. «Sēžu un gaidu, kas notiks,» teica S. Ivanovs, norādot, ka neko vairāk par šo lietu nezinot.

Kopējā summa, ko prasītāji līdz šim vēlējušies piedzīt no Ominasis, ir aptuveni 1,5 miljoni latu. Viens no lielākajiem parāda piedzinējiem pret Ķemeru sanatorijas investoru, Saūda Arābijas iedzīvotāju Omaru Salehu Alhamdi bijis ģenerālbūvnieks NCC Konstrukcija, kam Ominasis palicis parādā nepilnu miljonu latu. Savukārt darbu pasūtītājs uzskatīja, ka būvnieks nav izpildījis visus ieplānotos darbus, tāpēc nauda arī apcirpta. Pēc gadiem ilgas attiecību skaidrošanas un savstarpējiem pārmetumiem galu galā pērn 25. oktobrī starp abiem uzņēmējiem tika panākts izlīgums. Tiesvedība ir beigusies, nekādas prasības pret Ominasis vairs neierosināsim, norādīja SIA Kartelis īpašnieks Valdis Podziņš, kam NCC Konstrukcija bija cedējusi Ominasis parāda piedziņu, sīkāk nekomentēdams šo lēmumu.

Arī SIA Arhiidea, kas veica sanatorijas rekonstrukcijas autoruzraudzību, bija to skaitā, kas iesūdzēja Ominasis tiesā, pieprasot noteikt investora maksātnespēju. Autoruzraugs pārmeta darbu pasūtītājam, ka kopš 2010. gada faktiski neesot ielaists objektā, līdz ar to būvdarbi no tā brīža objektā veikti nelikumīgi, jo formāli līgums noslēgts ar citu personu, kurai neesot tiesību veikt autoruzraudzību. Tiesas process beidzās jau pagājušajā vasarā ar Ominasis uzvaru, taču tas nolēma to nostiprināt, atbildot sūdzētājam ar pretsoli – iesūdzēja tiesā Ahiidea. «Autoruzraugs izrādījās nekompetents, nespēja veikt savus tiešos pienākumus, piemēram, tam neizdevās noslēgt būvatļauju ar Jūrmalas domi, un ar šādu rīcību tas radīja Ominasis zaudējumus. Tāpēc mēģināsim tiesas ceļā piedzīt no viņiem šo summu,» skaidroja A. Spīgulis. Summu, kādu plānots piedzīt, viņš nenosauca, vien piebilda, ka no uzņēmuma, kuram pamatlīdzekļi ir 10 000 latu apmērā, neko lielu jau dabūt nevarēšot.

Kamēr sanatorijas investors tiesājas ar uzmācīgajiem parādu piedzinējiem un maksātnespējas pieprasītājiem, tikmēr būvobjektā nekas jauns nenotiek, atzina Jūrmalas domes Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece, sakot, ka «viss ir, kā bijis, nekā jauna nav». Tas, kad viesnīca varētu vērt savas durvis, nav zināms. Objekta nodošanas termiņš tiek pārcelts no gada uz gadu. Pirmais bija jau 2002. gadā.IAT Cityco maksātnespēja Ominasis Latvia

Bijušais «Krājbankas» vadītājs atzīst, ka Pauls visu savu naudu neatgūs

admin — Fri, 03 Feb 2012 07:39:00 +0000

Bijušais «Latvijas Krājbankas» prezidents Arnolds Laksa neslēpj, ka visu savu bankā noguldīto naudu maestro Raimonds Pauls, visticamāk, neatgūs.

Sarunā Latvijas Radio piektdienas rītā bijušais baņķieris sacīja, ka simtprocentīgi kreditori savu naudu neatgūs, raksta Apollo.lv.

«Es personīgi uzskatu, ka 100% nauda netiks atgūta. Ja izdosies atgūt 60-70%, tas būs milzīgs panākums,» sacīja viņš.

Runājot par banku kopumā, Laksa sacīja, ka tās darbības atjaunošana nav iespējama. Viņš norādīja, ka par bankas sanāciju bija jādomā agrāk – laikā, kad tika saņemtas ziņas par bankas problēmām.

«Latvijas Krājbankas» klientu nauda ir vienkārši nozagta. Tā otrdien izziņoto bankas administratora «KPMG Baltics» lēmumu rosināt sākt bankas bankrota procedūru aģentūrai LETA vērtēja komponists Raimonds Pauls.

Paulam pērn par maksātnespējīgu atzītajā «Krājbankā» dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 000 latu).

«Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts,» sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta «airBaltic».

Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.

Vērtējot naudas atgūšanas iespējas, Pauls sacīja, ka tiesu darbi, visticamāk, vilkšoties gadiem, taču viņš pagaidām vēl nezinot, vai pats tiesāsies par naudas atgūšanu. Viņš atzina, ka vērtēs tālāko situāciju un tad pieņems lēmumu.

Pauls piebilda, ka zagta nauda laimi nevienam nenesot. Arnolds Laksa Latvijas Krājbanka Raimonds Pauls