„Aģentūra Fitch Ratings ir pārskaitījusi mūsu nākotnes attīstības vērtējumu un ir pieņēmusi lēmumu to paaugstināt. Lēmums apliecina, ka Latvijas valdības darbs ir novērtēts atzinīgi. Šis novērtējums ir ļoti svarīgs mūsu ārvalstu investoriem un visai starptautiskajai sabiedrībai, jo tas ir nozīmīgs signāls, kas apstiprina Latvijas paveikto ekonomiskās krīzes pārvarēšanā,” norāda finanšu ministrs Einars Repše.

Fitch Ratings norāda uz makroekonomisko rādītāju uzlabošanos: maksājumu bilances tekošā konta pārpalikumu 9,8 % no IKP 2009.gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu, kad tekošā konta deficīts sasniedza 22,3 % no IKP. Tiek arī norādīts uz veiksmīgi īstenotajiem budžeta konsolidācijas pasākumiem, kas ļāvuši valdības fiskālo deficītu 2009. gadā noturēt 9 % no IKP līmenī. Aģentūra Fitch Ratings 2010. gadā prognozē valdības fiskālā deficīta samazinājumu salīdzinājumā ar 2009. gadu un novērtē to 8,5 % no IKP apmērā.

Finanšu tirgus uzlabošanos raksturo valsts īstermiņa parādzīmju aizvietošana ar 1, 2 un 3 gadu obligācijām, kā arī citi uzlabojumi banku sektorā.

Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējuma uzlabošanās apliecina pozitīvās iekšējā un ārējā finanšu tirgus un ekonomikas attīstības tendences, veicina uzticību Latvijai  starptautiskajos finanšu tirgos, kā arī palielina investoru konfidences pieaugumu.

Ja nacionālās finanšu uzraudzības iestādes nespēs nodrošināt efektīvu pārraudzību, ES uzraudzības iestādes varēs pieņemt konkrētam tirgus spēlētājam, piemēram, bankai adresētus lēmumus.

Finanšu un ekonomikas krīze parādīja, ka neapdomīga un pārgalvīga banku un citu finanšu iestāžu rīcība var atstāt nopietnas sekas uz visu ES ekonomiku. Līdz ar to Eiropas Parlaments par vienu no savām prioritātēm noteica labāku un efektīvāku Eiropas finanšu tirgu uzraudzību. ES finanšu tirgi ir savstarpēji cieši saistīti, turklāt daudzas finanšu iestādes darbojas pāri dalībvalstu robežām. Līdz ar to sarunās par Komisijas priekšlikumiem, kas tika izvirzīti pērnā gada septembrī, deputāti pieprasīja, lai tiktu izveidotas Eiropas iestādes ar plašām pilnvarām. Dažu dalībvalstu valdības šādam plānam nepiekrita, uzskatot, ka jāsaglabā nacionālo iestāžu pilnvaru apjoms. Tomēr pēc ilgstošam sarunām, vakar Parlamenta viedoklis guva virsroku.

Jaunā sistēma sastāv no Eiropas Sistēmisko risku komitejas (European Systemic Risk Board – ESRB), kuras uzdevums ir pamanīt un novērst apdraudējumus finanšu sistēmas stabilitātei kopumā, un trim Eiropas uzraudzības iestādēm (EU supervisory authorities – ESA), kuru atbildībā ir atsevišķi tirgi: bankas, apdrošināšanas un pensijas, kā arī vērtspapīri un tirgi. Tiesības pasludināt “ārkārtas situāciju” paliek Padomei (dalībvalstu ministriem), lai gan Parlaments var to pieprasīt.

“Es atbalstu uzņēmēju viedokli, ka nav pieļaujama budžeta izdevumu proporcionāla samazināšana bez pārdomātas strukturālo reformu veikšanas un nodokļu palielināšana ir galējs un riskants solis, kas negatīvi ietekmēs biznesa konkurētspēju, kavēs darbavietu rašanos – bremzēs Latvijas tautsaimniecības atveseļošanos.

Latvijas ekonomikas stimulēšanai nepieciešamie līdzekļi jau ir banku un Latvijas valdības rīcībā. Atliek konsekventi radīt priekšnoteikumus, lai tie varētu pakāpeniski ieplūst tautsaimniecībā: pieņemt uz pārdomātām reformām balstītu 2011.gada budžetu – veicot tālāku izdevumu samazināšanu,” komentē Rimšēvičs.

Finanšu ministrija iepriekš ziņojusi, ka nākamā gada valsts budžeta izdevumi būs jāsamazina par apmēram 100 līdz 200 miljoniem latu un par mazliet mazāku summu būs jāpalielina valsts ieņēmumi.

Autors: bizness.lv

Devalvēt un pārvērst parādus latos, valstij kompensējot bankām radītos zaudējumus – labākais risinājums Latvijas ekonomikas pamatproblēmām

Ārvalstu analītiķi vēl arvien Latviju vērtē kā ļoti nedrošu valsti. Lai nepiedzīvotu stagnāciju desmit gadu garumā, Latvijai jārīkojas izšķirīgi un ātri – šādu viedokli, uzstājoties Ekonomistu Apvienības 2010 rudens konferencē, pauda ekonomists Jānis Ošlejs.

Analizējot “Latvijas burbuļa” rašanos, Ošlejs kā būtiskākos iemeslus norāda kredītu straujo ieplūdi privātajā sektorā, milzīgos ieguldījumus nekustamajā īpašumā un Latvijas cenu līmeņa neatbilstību darba ražīgumam. Augstais lata kurss sadārdzina Latvijas ražotāju izmaksas, rada tieksmi patērēt lētākās importa preces, kā rezultātā kļūst neiespējami stimulēt ekonomiku, jo visa nauda aizplūst importā.

Pārskatot publiskajā telpā visbiežāk apspriestos krīzes risinājumus, ekonomists uzskata, ka, piemēram, deflācija nav izeja, jo starpība starp cenu līmeni un darba ražīgumu ir pārāk liela, pārmaiņu temps – pārāk lēns. Turklāt naudas aprites pamatlikumi nosaka, ka visā deflācijas laikā uzņēmumi cietīs zaudējumus, tātad tiks iznīcināts vietējais un Latvijā investētais ārvalstu kapitāls, tāpat veidojas bezdarbs, kas, viņaprāt, nemazināsies vai turpinās lēni pieaugt. Masveida bezdarbs Latvijai ir ļoti bīstams, jo bezdarba radīta emigrācija pārvērtīsies par demogrāfisku laika bumbu, kas radīs milzu problēmas nākotnē.

Pēdējā laikā vērojams straujš eksporta pieaugums, tomēr, neraugoties uz zemajām algām, tas joprojām nepārsniedz importu. Ošlejs aprēķinājis, ka, lai atgūtu 2007. gada IKP un nodarbinātības rādītājus ar eksporta palīdzību vien, eksports būtu jāpalielina par 50 uzņēmuma Grindex apgrozījumiem, citiem vārdiem, tālākai straujai eksporta izaugsmei būs vajadzīgas papildus investīcijas ražošanas uzņēmumos. Atsaucoties uz Peru piemēru, ekonomists norāda uz vēl kādu risku – ja eksporta uzplaukumu cenšas panākt ar zemu algu līmeni, liels eksporta kāpums var neizvest valsti no nabadzības, vien „attīstot zemattīstību”, jeb ļaujot pastāvēt vien „pirtsslotu ražotājiem”. Latvija šobrīd samazina gan algas gan investīcijas zinātnē, bīstami atgādinot neveiksmīgo Peru stratēģiju. Daudz veiksmīgāka ir zemu izmaksu un lielu algu stratēģija, kas paredz konkurētspējas audzēšanu ar palielināta darba ražīguma palīdzību.

Apskatot daudz aprunāto lata devalvācijas jautājumu, Jānis Ošlejs uzskata, ka devalvācija padarītu iespējamu ekonomikas stimulēšanu, uzlabojot importa/eksporta rādītāju attiecību, un, galvenais, vienlaikus palielinot iekšzemes pieprasījumu. Tomēr jāņem vērā, ka devalvācijā bankrotētu tūkstošiem mājsaimniecību un uzņēmumu ar kredītiem eiro. Atliek secināt, ka devalvācija viena pati nav panaceja un var novest pie ilgstošas inflācijas un nestabilitātes.

Ošlejs ir pārliecināts – kamēr nav atrisināts uzņēmumu un privātpersonu pārlieko kredītsaistību jautājums un ieviests realitātei atbilstošs valūtas maiņas kurss, Latvijas ekonomikas stabilizācija un attīstība nav iespējama.

Izpētot dažādas krīzes risināšanas metodes pasaules vēsturē, Latvijai ir vairākas izvēles iespējas, norāda Ošlejs. Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, par labāko risinājumu Latvijas ekonomikas pamatproblēmām viņš izvēlētos lēmumu devalvēt un pārvērst parādus latos, valstij kompensējot bankām radītos zaudējumus. Valsts, pagaidām, ir ļoti maz aizņēmusies un var šādu risinājumu atļauties, uzskata ekonomists.

Esošā politika paredz aizņemties milzu līdzekļus un ieguldīt tos “finanšu sektora stabilizācijai”. Latvija ir apkrāvusi sevi ar privātajiem parādiem un nu uzņemas valsts parādus, bet ekonomiskās izaugsmes praktiski nav. Ekonomists ir izstrādājis programmu, kā devalvēt un konvertēt latu kredītus, radot izaugsmi un nesagraujot banku sistēmu. Ar šo soli tiktu atrisināta pamatproblēma – milzīgais privātpersonu kredītu apjoms, pārceļot tos uz valsts un banku pleciem, radot inflāciju, investīcijas un sekojoši – izaugsmi.

Iedodot ekonomikai papildus līdzekļus un tā atrisinot kredītņēmēju bankrotus, bankām tiek dots signāls, ka tās drīkst izsniegt jaunus kredītus, kas nodrošinātu izaugsmi. Skaidrība un risinājums mazinātu arī sociālās problēmas, pārliecināts ir Jānis Ošlejs.

Piedāvātā izvēle atrisina arī ļoti augstā valūtas kursa radītās problēmas, padarot pat vājākos Latvijas ražotājus konkurētspējīgus. Devalvācija dara iespējamu rūpniecības attīstību un veicina ražošanu, rodas iespēja lauksaimniecības atbalstam un modernizācijai.

Pēc parādu konvertācijas atbalstot banku sistēmu, rodas iespēja ne tikai saglabāt esošo sistēmu, bet arī nodrošināt, ka tai ir pietiekami resursi izaugsmei. Bankām tiktu ļauts atsākt pelnīt ar kredītu izsniegšanu, nevis ar naudas piedzīšanu un īpašumu pārņemšanu.

Lai mazinātu neskaidrības radītos riskus, skaidri jākomunicē devalvācijas mērķi un valdības rīcības plāns, kā arī nepieciešama valsts tālākas attīstības programma, uzsver Jānis Ošlejs. Bez attīstības programmas devalvācija ir spēcīgs, bet īslaicīgs instruments. Par attīstības politikas stūrakmeņiem, ekonomists uzskata eksportam un rūpniecībai īpaši labvēlīgu izmaksu struktūru, brīvā tirgus rosinātas valsts atbalstītas inovācijas, kas balstītas uz cenu priekšrocībām, kā arī finansējuma pieejamību.

“Devalvācija, attīstības programma, banku un privātpersonu bilanču attīrīšana – tas viss kopā krīzi Latvijā var transformēt iespaidīgas izaugsmes grūdienā”, uzskata Ošlejs. Papildinot komercbanku sistēmu ar rūpnieciskā attīstības kredīta sistēmu, iespējams strauji palielināt Latvijas nodarbinātību un, sekojoši – mazināt emigrācijas radīto demogrāfisko risku.

“Šobrīd ir labs laiks šādas programmas ieviešanai. Ja rīkosimies ātri un izšķirīgi, ieguvēji būs visi: iedzīvotāji, valsts, komercbankas, starptautiskie aizdevēji, Eiropas Savienība”, pārliecināts ir ekonomists.

Avots: ekonomisti.lv

Mājsaimniecību noguldījumu apjoms bankās sācis palielināties kopš pagājušā gada beigām. Šogad jūnijā tie bijuši 3,4 miljardi latu, pretstatā 3,2 miljardiem pērn septembrī.

Šogad jau 20% Latvijas iedzīvotājiem izveidots uzkrājums nebaltām dienām, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pirms diviem gadiem, kad uzkrājums bija tikai 12% iedzīvotāju. Ja 2008.gada vidū uzkrājumus neveidoja 44% Latvijas iedzīvotāju, tagad šis īpatsvars nokritis līdz 37%. Pašlaik ap 12% iedzīvotāju ir naudas “buferis” sešu mēnešalgu apmērā, kas tiekot uzskatīts par optimālu summu negaidītu pārmaiņu gadījumā, piemēram, zaudējot darbu.

Kopš 2010. gada sākuma kapitālu palielinājušas deviņas bankas kopumā par 150.3 miljoniem latu un jūlija beigās banku sektora apmaksātais pamatkapitāls sasniedza 1.75 miljardu latu (tai skaitā – 2009. gada laikā kapitālu palielinājušas 13 Latvijas bankas kopumā par 998.2 miljoniem latu).

2010. gada pirmajos septiņos mēnešos ar peļņu strādāja astoņas Latvijas bankas un divas ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 14.1%) kopā nopelnot 7.1 miljonu latu, tomēr banku sektora kopējie zaudējumi jūlija beigās sasniedza 312.8 miljonus latu – galvenokārt izdevumu uzkrājumiem nedrošiem kredītiem dēļ (t.i. par 21.9% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad zaudējumi sasniedza 400.5 miljonus latu). Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem jūlija beigās sasniedza 83 miljonus latu.

Noguldījumu bāze Latvijas banku sektorā joprojām ir saglabājusies virs 10 miljardiem latu (10.1 miljardi), t.i. par 1% jeb 106.2 miljoniem latu mazāk nekā jūnija beigās, kas ir skaidrojams ar AS “Parex banka” restrukturizācijas procesa gaitā veikto Valsts kases noguldījuma samazinājumu par 99 miljoniem latu, kas tika transformēts AS “Citadele banka” pamatkapitālā.

Jūlijā iepriekšējā tempā turpināja sarukt banku sektora kredītportfelis – mēneša laikā tas samazinājās par 0.7% jeb 98.5 miljoniem latu un jūlija beigās sasniedza.

14.9 miljardus latu, t.sk. rezidentu mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums samazinājies nedaudz lēnāk nekā rezidentu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, t.i. attiecīgi par 0.6% un 1%.

Lai gan jūlijā banku sektorā kopumā no jauna izsniegti kredīti 217 miljonu latu apmērā, tomēr tas vēl joprojām ir mazāk par banku amortizētajām kredītu summām (klientu atmaksātie un banku norakstītie kredīti), tādēļ kredītportfelis kopumā turpina sarukt.

Jūlija beigās bez maksājumu kavējuma bija 71.5% no banku izsniegtajiem kredītiem (jūnija beigās – 71.4%). Lai gan kopējais kredītu ar maksājumu kavējumiem atlikums jūlijā samazinājās (par 1.3%), tomēr kredītu ar maksājumu kavējumu, kas pārsniedz 90 dienas apmērs pieauga (par 1.5%) un to īpatsvars banku kredītportfelī jūlija beigās sasniedza 19.4% (jūnija beigās – 19%). Kredītos ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām lielākais īpatsvars bija rezidentu mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei (26.8%) un rezidentu uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtajiem kredītiem (24.7%).

Stabilizējoties kredītu kvalitātei jūlijā turpināja samazināties banku uzkrājumu nedrošajiem kredītiem ikmēneša pieauguma temps, t.i. no 2.5% jūnijā līdz 1.4% jūlijā, savukārt izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem kopējais apmērs banku sektorā jūlija beigās sasniedza 1.7 miljardus latu jeb 11.4% no banku kopējā kredītportfeļa (jūnija beigās – 11.2%).

Bijušais «Parex bankas» akcionārs Viktors Krasovickis bankas vēršanos tiesā pret viņu un Valēriju Karginu dēvē par smieklīgu. «Šī prasība [tiesā] ir priekšvēlēšanu kauls, kas pamests sabiedrībai,» laikrakstam «Telegraf» sacīja Krasovickis.

«Jā, šo prasību tiesa ir pieņēmusi, taču šādas lietas izskatīšana aizņems aptuveni trīs gadus, tāpēc rezultātus drīz negaidiet,» – tā bijušais bankas akcionārs.

Krasovickis arī atzinis, ka šī prasība viņu neuztraucot. «Kā var uztraukties par darījumiem, kas veikti 1995. gadā? Sen jau iestājies «nozieguma» noilgums,» sacīja viņš.

Rīgas apgabaltiesa pirmdien lēmusi nodrošināt «Parex banka» prasību pret tās bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Karginu un Krasovicki par zaudējumu atlīdzību, apķīlājot abiem piederošos nekustamos īpašumus, kustamo mantu, skaidru naudu un maksājumus, kas viņiem pienākas no trešajām personām, tostarp naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, ieskaitot «Parex».

Kā informē bankā: tas nozīmē, ka turpmāk Kargins un Krasovisckis nesaņems ievērojamos procentu maksājumus par viņu noguldījumiem «Parex».

Vienlaicīgi tiesa ir pieņēmusi lēmumu noteikt «Parex bankai» nodrošināt zaudējumu atlīdzību, kas varētu rasties no šī lēmuma izpildes, iemaksājot tiesas noteiktu summu tiesas izpildītāja depozīta kontā.

30. jūlijā «Parex banka» vērsās tiesā pret bankas bijušajiem valdes locekļiem Karginu un Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus. Kopējais prasības apmērs pārsniedz 62 miljonus latu.

Izvērtējot laika posmā no 1995. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 5. decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, banka konstatējusi virkni darījumu, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas krasi atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus.

Autors: www.apollo.lv

Lai nodrošinātu darba ražīguma paaugstināšanos, celtu darbinieku kvalifikāciju un nodrošinātu Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstību, Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības Centrs (LUAC) izstrādājis programmu, kuras ietvaros sniegs atbalstu uzņēmumiem, kas mērķtiecīgi veicinās savu darbinieku izglītības paaugstināšanu.

Noslēgtā sadarbība ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA) paredz iespēju uzņēmumiem par katru darbinieku, kas reģistrēts studijām, saņemt atbalstu publicitātes formā.

Atbalsta programma dod uzņēmumiem iespēju izglītot savus darbiniekus viņiem vēlamajās un vajadzīgajās nozarēs, paralēli uzņēmumam nodrošinot publicitātes atbalstu atbilstoši summai, kuru uzņēmums vai pats darbinieks iegulda studijās.

“Darba ražīguma paaugstināšana šobrīd ir nozīmīgākais uzņēmuma attīstības garants un tieši izglītības un informētības līmeņa celšana spēj to nodrošināt. Par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām informēti, izglītoti darbinieki spēj sniegt uzņēmumam to, kas nepieciešams ne vien vietējo tirgu pārvaldībā, bet arī darbam ārvalstīs. Turklāt tas attiecas uz dažādu sfēru darbiniekiem. Lai atbalstītu uzņēmumus pieņemt lēmumu par darbinieku izglītības celšanu, esam izstrādājuši programmu, kas ļauj saņemt papildus ieguvumu gan darbiniekam, gan pašam uzņēmumam,” norāda LUAC projektu vadītājs Kaspars Vītoliņš.

Izglītības līmeņa paaugstināšana, kas nozīmē darbinieka izaugsmes iespējas, vienlaikus ir arī viens no nozīmīgākajiem motivatoriem, ko novērtē vairums darbinieku. Šāda pieeja darbinieku sastāva veidošanai, attīstīšanai un lojalitātes paaugstināšanai palīdzēs sakārtot Latvijas darba tirgu kopumā, kas pēdējā laikā piedzīvo nelielu sabrukumu.

“Jau šobrīd mūsu akadēmija sadarbojas ar studentiem, kuriem iegūt augstāko izglītību vai paaugstināt kvalifikāciju ieteikuši tieši darba devēji. Uzņēmumi novērtē mūsu piedāvātās iespējas studēt nepilna laika klātienē, tādējādi veiksmīgi savienojot studijas ar pilnas slodzes darbu,” skaidro RPIVA uzņemšanas komisijas vadītāja Gunita Aldiņa.

Atbalsta programmas ietvaros uzņēmumi, kuri studijām RPIVA reģistrē savus darbiniekus, saņem bez maksas atbalstu publicitātes veicināšanai masu medijos. Publicitātes apmērs atkarīgs no studiju maksas konkrētajai specialitātei. “Šāda atbalsta forma izvēlēta, jo tas sniedz uzņēmumam papildus motivāciju. Tādējādi uzņēmums neko nezaudē – izglītojot darbiniekus, saņem arī plašu publicitāti, kas šobrīd ir ļoti aktuāli,” norāda Kaspars Vītoliņš. Šāda iespēja rasta pateicoties LUAC atbalstam vietējo uzņēmumu attīstībā.

BNA.lv

“Šā brīža ekonomiskā paradigma saka, ka aizņemties ir normāli,” apgalvo partijas Jaunais laiks Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, un to pašu dažādās variācijās atkārto arī citi pretendenti uz nākamo Saeimu.

“Situācija nav viegla, bet nav dramatiska,” par valsts un piedevām arī Rīgas parādiem saka apvienības Saskaņas centrs (SC) sarakstā uz Saeimas vēlēšanām pieteiktais Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. “Nav jāsit trauksmes zvani, jo esam samērā labi tikuši galā ar grūtāko darbu daļu,” vēl optimistiskāks (“piesardzīgi optimistisks”, kā viņš pats par sevi saka) ir nacionālās apvienības Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle.

Kā Saeima lems, tā būs

Politiķus var turēt aizdomās, ka viņu optimisms balstās uz cerībām nokļūt Saeimā vai citos augstos amatos. Saeimas deputāti pat juridiski, bet faktiski arī augstākie izpildvaras politiķi un ierēdņi savu algu (atalgojumu) taču nosaka paši, sakombinējot sev vienlaikus vairākus amatus ar algām, piemaksām un kompensācijām. Tādiem cilvēkiem jau ir gluži vienalga, par cik, piemēram, Latvijā nākamgad un turpmākos gados tiks paaugstināti nodokļi, lai valdība varētu nomaksāt kaut procentus par saviem parādiem. Šādus labumus jau baudošo optimistu pulkam cer pievienoties arī viens no tiem, kurš šiem labumiem nav bijis ne tuvu. Partijas Tautas kontrole priekšsēdētājs Rihards Jablokovs rēķina, ka tautas protests aprobežosies ar ļoti lielu nebalsojušo vēlētāju īpatsvaru. Tieši tas paverot iespēju Saeimā nonākt arī jauniem spēkiem, kuriem nav pamata cerēt uz lielu saņemto balsu skaitu. Saeimā ievēlētie pēc tam varēšot četrus gadus pieņemt jebkādus likumus neatkarīgi no tā, kā dzīvos cilvēki ārpus Saeimas (valsts pārvaldes aparāta kopumā). Visi aktīvie cilvēki jau esot no Latvijas izceļojuši vai patlaban izceļo, bet palikušie ir gatavi samierināties ar dzīves līmeņa kritumu.

Kredītjūgā visas valstis

Pretendenti uz 10. Saeimu ir vienādās domās, ka Latvija faktiski nespēs atdot no Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas aizlienēto naudu nākamās Saeimas laikā, kaut gan kredītlīgumi it kā liek naudu atdot, sākot no 2012. gada. “Maksāsim ne jau četrus, bet 44 gadus,” paredz Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs tagadējā Saeimā Augusts Brigmanis. Proti, Latvijai nāksies aizņemties aizvien no jauna, lai atdotu vecos parādus. Tādā veidā būs jāpaiet patiešām gadu desmitiem, līdz Latvija faktiski dzēsīs parādu SVF un EK, kas izglāba Latvijas valsti no maksātnespējas 2008. gada beigās un tālāk 2009. gada vidū.

Grūti gan iedomāties, kāda izskatīsies finanšu pasaule un vispār pasaule pēc 20 un vairāk gadiem – vai valstīm kopumā tik ilgi izdosies sadzīvot praktiski bezgalīgu valdības parāda pieaugumu. Dz. Zaķis un R. Zīle nepalaiž garām iespēju norādīt uz Latvijas lielo rezervi valdības parāda pieaudzēšanā, jo tas vēl nav ne puse no Eiropas Savienības vidējā rādītāja, izsakot parādu pret iekšzemes kopproduktu. Arī tāpēc, lūk, Latvijai naudu aizdošot privātbaņķieri, kuri atšķirībā no SVF neizvirza valstīm prasības samazināt budžeta deficītu utt. A. Brigmanis (ZZS) gan uzskata, ka bez SVF ziņas parāda pārfinansēšana nebūs iespējama un ka bez nosacījumiem nauda netiek (aiz)dota nekad. Līdz ar to rodas jautājums par valstu faktisko suverenitāti vai tās trūkumu, ar ko Latvija neatšķiras no citām valstīm – tāpat parādniecēm.

Partijas nogaida

Šķiet, ka jautājums par Latvijas parādiem ir atlikts malā līdz Saeimas vēlēšanu rezultātu noskaidrošanai. Kreditori gaida savus nākamos sarunu partnerus, kurus no Latvijas deleģēs pēcvēlēšanu koalīcija. “Lai sarunām gatavojas tie, kuri cer ieņemt premjera un finanšu ministra vietas,” saka A. Brigmanis. S. Dolgopolovs (SC) precizē, ka arī vietējās sarunas par koalīcijas sastāvu un amatiem nebūs vieglas un to rezultātam būtu jābalstās uz saskares punktiem starp dažādu partiju ekonomiskajām programmām. No otras puses, programmu nekonkrētība šādas sarunas varētu pat atvieglot. Varbūt tāpēc ZZS nemaz neesot bijušas pārrunas par to, ko nākamā Latvijas valdība iesāks ar saviem parādiem.

Vēlēšanu rezultātu gaidīšana tiek izdaiļota ar samērā saudzīgu kritiku starp partijām. A. Brigmanim, lūk, nešķiet realizējams partiju apvienības Vienotība līdera Ģirta Valda Kristovska kaut kur teiktais, ka ārējo parādu Latvija varētu pārfinansēt, izlaižot parādzīmes, kuras izpirktu Latvijas iedzīvotāji. S. Dolgopolovs noraida valdības versiju, ka ekonomikas atkopšanās jau būtu IKP pieaugums par 0,1%. Viņa kritikas objekts ir arī nodokļu politikas maiņa oficiāli katrā gadumijā, bet praktiski biežāk atbilstoši tam, kā tiek sacerētas jaunas instrukcijas par nodokļu iekasēšanas kārtību.

Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv

Tikšanās laikā puses pārrunāja ekonomisko situāciju Latvijā, kā arī PB Sociālās drošības tīkla nozīmīgumu, pārvarot ekonomiskās grūtības valstī. „Pasaules Bankas Sociālais drošības tīkls ir ļoti nozīmīgs atbalsts Latvijai ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Šī  programma ir krīzes drošības spilvens, kas primāri ir vērsta uz valsts sociāli visneizsargātākajiem iedzīvotājiem, lai pēc grūtību pārvarēšanas viņi pilnvērtīgi varētu atgriezties darba tirgū. Latvijai tā ir ļoti nozīmīga programma, kas pilnvērtīgāk ļauj nodrošināt reformas sociālajā, izglītības un veselības jomās.  PB programma ir guvusi atzinību par augstu kvalitāti, izstrādes un ieviešanas tempu,” norādīja finanšu ministrs Einars Repše.

Finanšu ministrs informēja R. Zēliku par valsts fiskālās politikas īstenošanu, 2011. gada budžeta sagatavošanas grafiku, kā arī publiskā sektora realizēto reformu nozīmīgumu. Pakāpeniska valsts budžeta konsolidācija 2011. ­­– 2012. gadā ir Latvijas plāns, paredzot 2011. gadā sasniegt deficīta līmeni 6% no IKP un 2012. gadā – 3% no IKP, tā izpildot Māstrihtas kritērijus.

Papildu abas puses pārrunāja ekonomisko situāciju Baltijas reģionā. Ministrs apliecināja PB prezidentam, ka valdības viens no stratēģiskajiem virsmērķiem ir pēc iespējas ātrāka eiro ieviešana Latvijā, par vēlāko termiņu nosakot 2014. gadu.

Autors: BNA