Bankas pārvaldnieks auditorfirma KPMG šobrīd izvērtē divus no četriem Krājbankas sanācijas plāniem. Pārējie divi atzīti par nekvalitatīviem. Lai arī patreiz vērtētos sanācijas plānus parakstījušas dažādas personas, tie paredz vienu un to pašu. Krievijas investors iegulda 38 miljonus latu, aizdod 120 un iegūst Krājbanku īpašumā. Savukārt valsts uz 10 gadiem iesaldē 350 miljonus latu, kas tika izmaksāti noguldītājiem kompensācijās, bet kurus būtu cerības atgūt, izpārdodot Krājbankas īpašumus, raksta NRA.lv

Sanācijas plāna iesniedzējs ir bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns. Pret viņu ir uzsākts kriminālprocess par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

“Kopējais investīciju apjoms ir 158 miljoni latu. No tiem daļu paredzēts investēt kapitālā, daļu tiek paredzēts investēt, lai nodrošinātu likviditātes prasību izpildi,” skaidroja Mārtiņš Zalāns.

Potenciālais investors Krājbankā Zalāna iesniegtajā sanācijas plānā ir Krievijas finanšu korporācija Otkriķije. Tās akcionāru vidū ir Krievijas valsts tehnoloģiju uzņēmuma Rosnano vadītājs Anatolijs Čubaiss. Pērnā gada vidū šis koncerns vēlējās Latvijā pirkt GE Money banku, taču Finanšu un kapitāla tirgus komisija šo darījumu liedza. Kā noskaidroja Nekā Personīga, iebildumi esot bijuši pret neskaidro īpašnieku struktūru.

Tagad Otkritije Zalāna iesniegtajā sanācijas plānā prasa kontroli pār Krājbanku, tajā ieguldot 38 miljonus un 120 aizdodot. No valsts tiek prasīts daudz vairāk – uz desmit gadiem atteikties no 350 miljoniem latu, ko Noguldījumu garantiju fonds izmaksāja kompensācijās noguldītājiem. Kā otrs risinājums tiek piedāvāts daļu no šīs summas norakstīt zaudējumos.

Sanācijas plāna autori noliedz, ka aiz tā stāv Antonovi. Tomēr tieši šonedēļ, kad plāns tika iesniegts, Rīgā atkal ieradās bijušā Krājbankas īpašnieka Vladimira Antonova tēvs Aleksandrs. Viņš cildināja iespējas, ko valstij sniegs Krājbankas sanācija un brīdināja, ka bankrots būs neizdevīgāks.

“Mēs piedāvājām sanācijas plānu, tas ir pilnīgi reāls. Es esmu pārliecināts, ka, ja to pieņems, tad valsts tikai iegūs ekonomiski,” uzskata Aleksandrs Antonovs, bijušais Latvijas Krājbankas padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Ne Antonovs, ne Zalāns nepiemin to, ka viņu sanācijas plāna gadījumā Noguldījumu garantijas fondam vairs nebūs pirmās tiesības uz aktīviem, kā tas būtu bankrota gadījumā. Bankā ieķīlātie īpašumi interesē gan Antonovus, gan jaunatrastos investorus.

Investoru interese par bankas sanāciju nav saistāma tikai ar bankas plašo filiāļu tīklu. Iespējamos bankas atjaunotājus interesē arī tās aktīvi. Viens no tiem ir Rīgas vagonbūves rūpnīca. Valdība ir sprīža attālumā no līguma ar šo rūpnīcu vairāku simtu miljonu eiro apmērā. Visa Rīgas vagonbūves rūpnīcas manta ir ieķīlāta Krājbankā.

Vagonbūves rūpnīcas divu trešdaļu īpašnieks ir Kiprā reģistrēts ofšors. Tas savas daļas ieguva pirms diviem gadiem - piecas dienas pēc tam, kad Antonoviem piederošā banka rūpnīcai izsniedza piecu miljonu kredītu. Vai rūpnīca īstenībā pieder Antonoviem, ģimenes pārstāvis skaidru atbildi nesniedza.

“Tas ir bankas klients. Personīgi man ar to nav bijusi saistība. Es nodarbojos ar pavisam citām tēmām,” Nekā Personīga norādīja Aleksandrs Antonovs. Uz jautājumu, vai rūpnīcas īpašnieks nav viņa dēls, Vladimirs, Antonovs seniors atbilēja: “Nezinu.”

Vizītes laikā Rīgā Antonovs seniors devās uz prokuratūru. Nekā Personīga rīcībā esošās ziņas liecina, ka Antonovi vēlētos piedāvāt viņu rīcībā esošās ziņas par Latvijas oligarhu nodarījumiem, apmaiņā pret ģenerālprokurora lēmumu atcelt kriminālapsūdzību. Nekas konkrēts šajā jomā gan neesot vēl runāts.

“Kas attiecas uz Vladimiru Antonovu, tad pagaidām viņš šādu informāciju, kas būtu vērtējama kā sadarbošanās ar izmeklēšanu vai kaitējuma atlīdzība, nav sniedzis. Līdz ar to patreiz nav nekāda pamata vispār šādu jautājumu apspriest. (..) Likums ir noteicis, ka gan sadarbība ar izmeklēšanu, gan kaitējuma atlīdzība, uzskatāma par atbildību mīkstinošu apstākli un viennozīmīgi, ka šāda rīcība tiek ņemta vērā,” Nekā Personīga norādīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Antonovs vecākais joprojām apgalvo, ka ir gatavs sniegt visu iespējamo palīdzību Krājbankas atjaunošanai. Taču joprojām tie ir tikai vārdi. Valsts kasē nav ieripojis ne santīms, lai gan, atdodot valstij nodarītos zaudējumus, Antonovi varētu izvairīties no kriminālsoda.

“Mēs piedāvājam visu iespējamo informāciju gan tiesībsargājošajām iestādēm, gan komisijai, administrācijai, viss, kas no mums atkarīgs, viņi visu saņem,” stāsta A.Antonovs.

“Nu mana atbilde bija, ka šajā iestādē netic vārdiem, tic darbiem. Būs darbi, tad arī vērtēsim,” - tā Ēriks Kalnmeiers.

Bankas administrators auditorfirma KPMG šobrīd izskata sanācijas plānu un tikmēr no komentāriem atsakās. Nākamo otrdienu administratoram jāpaziņo, vai sanācijas plāns ir atbalstāms. Ja to noraidīs, tad Krājbanku sagaidīs bankrots. Ja atbalstīs, tad tas jāizskata Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kā arī Krājbankas kreditoriem, kur noteicošā balss ir valstij.