ekonomika.lv » Ārvalstīs

Grieķus brīdina par netaupīšanas sekām

admin — Wed, 04 Jan 2012 15:29:00 +0000

Grieķijas valdības preses sekretārs Pantelis Kapsis vakar paziņojis, ka valstij nāksies pamest eirozonu, ja ar starptautiskajiem aizdevējiem neizdosies panākt vienošanos par 130 miljardu eiro liela kredīta saņemšanu.

Līdz šim Grieķijas amatpersonas ir vairījušās pat pieminēt scenāriju, saskaņā ar kuru Grieķijai nāktos atteikties no eiro, raksta NRA.lv.

Euronews vēsta, ka P. Kapša paziņojums ir viens no pēdējiem brīdinājumiem grieķiem, kuri joprojām turpina protestēt pret taupības režīmu. «Ir tikai divas iespējas – ciešāka jostu savilkšana vai atgriešanās pie drahmas, kas būs īsta elle un ko, spriežot pēc socioloģisko aptauju datiem, nevēlas pat tie grieķi, kuri iebilst pret taupības režīmu,» situāciju skaidrojis ekonomikas profesors Lukass Georgiopuloss. BBC vēsta, ka tuvākajās dienās ar skaidrojumu, kādēļ starptautisko aizdevēju prasību izpilde ir tik svarīga, televīzijā gatavojas uzstāties premjerministrs Lukass Papademoss, kurš jau savā Jaungada uzrunā norādīja – ja Grieķija vēlas palikt eirozonā, tai jāievēro reformu plāns.

P. Kapsis televīzijas kompānijai Skai sniegtajā intervijā atgādinājis, ka janvāra vidū Atēnās ieradīsies Starptautiskā valūtas fonda, Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas speciālisti. Aizdevuma saņemšanas plāns ir jāsaskaņo, vēlākais, līdz marta sākumam. Valdības preses sekretārs arī atzinis, ka 2011. gada budžeta plānu tā arī nav izdevies izpildīt, tādēļ pastāv liela varbūtība, ka valdībai vēlreiz nāksies veikt grozījumus šā gada budžetā, lai atrastu iespēju ietaupīt. Jāatgādina, ka 2012. gads Grieķijā atkal sācies ar streikiem – kopš pirmdienas nestrādā valsts slimnīcu ārsti, kuri iebilst pret veselības aprūpei atvēlēto līdzekļu samazināšanu. Līdz ceturtdienai viņi plānojuši sniegt tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Sola glābt eiro un reformēt ES

admin — Mon, 05 Dec 2011 14:14:00 +0000

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele ir apņēmušies vienoties par nepieciešamajiem soļiem, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti Eiropā. Abi politiķi sanāksmes laikā šodien plāno vienoties par neatliekamajām reformām Eiropas Savienībā.

Pagājušajā nedēļā N. Sarkozī paziņoja, ka eiro nevarēs pastāvēt, ja vien eirozonas valstis nespers atbilstošus soļus. «Eirozona ir jānodibina no jauna,» sacīja N. Sarkozī, solot, ka jaunās eirozonas garants būs Francija un Vācija. «Ar pilnīgu solidaritāti mums ir jāvēršas pret tiem, kuri apšauba eiro stabilitāti.» N. Sarkozī uzsvēra, ka eirozonā ir nepieciešams ieviest striktāku finansiālo disciplīnu, kā arī smagākas sankcijas valstīm, kuras savus pienākumus nepilda, raksta NRA.lv.

Vācija un Francija jau iepriekš ir vienojušās, ka ir nepieciešams izstrādāt jaunu Eiropas līgumu, kas regulētu attiecības starp valstīm. Lai arī abām valstīm saglabājas domstarpības par atsevišķiem soļiem, kas jāsper krīzes pārvarēšanā, tomēr to piedāvātajās pieejās ir daudz kopēja. Arī Vācijas kanclere Angela Merkele pagājušajā nedēļā runāja par nepieciešamību ieviest mehānismus, kas regulētu parāda līmeni eirozonā. «Lai atgūtu uzticēšanos, mums ir jādara vairāk. Pašlaik mums ir vienošanās, taču nākotnē mums ir vajadzīgas juridiski saistošas regulācijas,» sacīja A. Merkele, uzstājoties Vācijas parlamentā. A. Merkele uzsvēra, ka jaunās pieejas realizēšanai ir vajadzīga pacietība. «Ātra risinājuma nav, un nav arī ātru un vieglu atbilžu,» viņa teica. «Parādu krīzes risināšana ir process, un šis process ilgs vairākus gadus.»

Daudzi finanšu analītiķi ir apšaubījuši, vai ar izmaiņām līgumos būs pietiekami, lai atjaunotu ticību eirozonas spējai tikt galā ar parādu krīzi, un ir aicinājuši ieviest eiroobligācijas. Tas nozīmētu visu eirozonas valstu parādu apvienošanu, lai eirozonas valstis ar tiem kolektīvi tiktu galā.

A. Merkele pagājušajā nedēļā kārtējo reizi uzvēra, ka ir pret šādu ideju, norādot, ka piedāvājums veidot institūciju, kas pārraudzītu dalībvalstu budžetus, nozīmē, ka šī diskusija ir pabeigta. Cits pēdējā laikā bieži piesaukts risinājums ir bijis eirozonas valstu parādu uzpirkšanā vēl vairāk iesaistīt Eiropas Centrālo banku (ECB). A. Merkele nepiekrīt arī tam, un ir uzsvērusi, ka ECB atšķiras no, piemēram, ASV Federālo rezervju bankas vai Anglijas bankas, pagātnē ir rīkojušās, lai stabilizētu dolāru un mārciņu. Tanī pašā laikā ECB prezidents Mario Dragi ir izteicies, ka gadījumā, ja tiks noslēgta vienošanās par ciešākas fiskālās savienības veidošanu, ir iespējami, ka notiks arī daudzi saistīti procesi, tai skaitā ECB iesaistīšanās eiro stabilizēšanā, vēsta Der Spiegel.

Viens no Eiropas vienotās valūtas arhitektiem Žaks Delors, kurš laikposmā no 1985. līdz 1995. gadam vadīja Eiropas Komisiju, pagājušajā nedēļā izteicās, ka eirozona jau no sākta gala bijusi defektīva. Intervijā Lielbritānijas laikrakstam Daily Telegraph viņš norādīja, ka centrālas kontrolējošas institūcijas neesamība dažām dalībvalstīm ļāvusi iedzīvoties nenomaksājamos parādos. Viņš uzsvēra, ka pašreizējā parādu krīze ir nevis pašas vienotās valūtas vaina, bet gan parāda problēmas tajā, kā politiskie līderi ideju par eiro realizēja.

Ž. Delors domā, ka politiķi savulaik izvēlējušies neredzēt nopietnās vājās vietas dalībvalstu ekonomikās. «Finanšu ministri nevēlējās redzēt nekādas domstarpības, ar kurām viņiem nāktos tikt galā,» sacīja Ž. Delors.

ES līderu spertos soļus eiro glābšanā Ž. Delors uzskata par novēlotiem un pārlieku nelieliem. Pēc viņa domām, pašreizējās norises raksturo «vāciskās monetārās kontroles idejas stūrgalvība kombinācijā ar skaidra redzējuma trūkumu no citu valstu puses».

Eiropas Parlaments abalsta ES finansējuma nosacījumu uzlabošanu Latvijai

admin — Sun, 04 Dec 2011 20:57:00 +0000

Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums Latvijas, Grieķijas, Īrijas, Portugāles, Rumānijas un Ungārijas reģionālās attīstības projektos ir jāpalielina līdz 95 procentiem, lai palīdzētu minētajām valstīm atgūties no krīzes, uzsver Eiropas Parlaments šonedēļ pieņemtajā rezolūcijā.

Deputāti atbalstīja priekšlikumu īslaicīgi palielināt ES līdzfinansējumu mērķtiecīgi izvēlētiem projektiem, nepalielinot attiecīgajai valstij piešķirtā strukturālā finansējuma kopējo apjomu, raksta NRA.lv.

Dalībvalstīm, kurām ir likviditātes grūtības un kas saņem ES finanšu palīdzību, būs tiesības pieteikties iespējai par desmit procentiem palielināt ES līdzfinansējumu konkrētos, pamatoti izraudzītos projektos, pausts likumdošanas rezolūcijā, ko deputāti šodien pieņēma ar 536 balsīm par, 43 pret un 44 atturoties.

Deputāte Danuta Hübner (EPP, PL), kas sagatavoja attiecīgo lēmumu, pirms balsojuma pauda, ka "priecājas par šī steidzamā priekšlikuma pieņemšanu jau pirmajā lasījumā, jo ir vajadzīga strauja rīcība izaugsmes veicināšanai dalībvalstīs un reģionos, kas piedzīvo ekonomiskas grūtības. Mazinot spiedienu uz dalībvalstu budžetiem un ar Eiropas reģionālo politiku veicinot ieguldījumus, iespējams atjaunot izaugsmi, veicināt jaunu darbavietu radīšanu un uzlabot produktivitāti."

Prioritātes: konkurētspēja, izaugsme un nodarbinātība.

Sešām dalībvalstīm, uz kurām attiecas regulas grozījumi, būs jāpierāda, ka tām nepietiek resursu savu iemaksu segšanai un nepieciešams piemērot attiecīgo atkāpi. Tām būs jāapliecina, ka ieguldījumi tiks vērsti uz konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību.

Minētā atkāpe attieksies uz laikposmu, kurā dalībvalsts saņēmusi palīdzību saskaņā ar Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma vai maksājumu bilances mehānisma programmām, un attiecīgo regulu varēs piemērot arī ar atpakaļejošu spēku. Regulas grozījumi būs spēkā līdz 2013. gada beigām

Turpmākie soļi

Padomei ir oficiāli jāpiekrīt priekšlikumam 12.–16. decembra nedēļā, lai to tajā pašā nedēļā varētu parakstīt Strasbūrā. Jaunie noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.

Skudra: šobrīd pavisam reāli formējas divas Eiropas

admin — Mon, 28 Nov 2011 09:37:00 +0000

Šobrīd pavisam reāli formējas divas Eiropas, proti – 17 eirozonas valstis un 10, kas tajā vēl nav, uzskata politologs, ārlietu eksperts, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas profesors Ojārs Skudra.

Intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» viņš skaidro, ka eirozonas pārvaldes struktūra ir atrisināma divos variantos. Pirmais – reformējot, pārstrādājot Lisabonas līgumu, balstoties uz stratēģiju, kuru izstrādājusi Vācija un Francija.

«Ja šis variants izrādīsies neiespējams (jo tie, kas nav ieviesuši eiro, negribēs vienošanos reformēt), tādā gadījumā līguma tiesiskais risinājums tiks veikts eirozonas ietvaros. Tad iegūsim jaunu ES konstrukciju, ar citu pārvaldes sistēmu 17 eirozonas valstīm. Lūk, šī reāli jau būs t. s. divu ātrumu Eiropa. Vācu prese par jauno Eiropas kodolu uzskata Franciju, VFR, Luksemburgu, Nīderlandi, Austriju un Somiju. Jebkurā variantā – reformējot Lisabonas līgumu vai radot jaunu pārvaldību – naudu (aptuveni triljonu eiro) reāli pārvaldīs institūcija, kuru de facto kontrolēs eirozona,» skaidro Skudra.

Skudra uzsver, ka Lisabonas līguma reforma nozīmētu pārējo valstu pakļaušanos tam, kas pilnīgi noteikti iezīmēsies vienotās valūtas telpā - proti, ciešāku politisku un ekonomisku integrāciju, raksta Apollo.lv.

«Nākamais solis jau ir federācijas virzienā, kura tiktu veidota no ekonomiskiem apsvērumiem, ar savu pārvaldes mehānismu. Tas nozīmētu, ka, piemēram, Eiropas Komisijai būtu tiesības kontrolēt dalībvalstu budžetu, it īpaši parādu līmeni. Kā jau teicu: vai nu šo principu attiecinās uz visām 27 dalībvalstīm, revidējot Lisabonas līgumu, jeb 17 eirozonas dalībniecēm (lai nezaudētu laiku). Tad faktiski tiktu realizēta ideja, kura pieder mūsdienu vācu filozofam Jirgenam Hābermāsam. Viņš savulaik runāja par divām lietām – tā dēvēto konstitucionālo patriotismu un Kodoleiropu (Kerneuropä). Tas nozīmē, ka t.s. Eiropas kodols ir vienotā monetārā telpa. Tāpēc Latvijai jāizšķiras – iekļauties vai neiekļauties eirozonā,» tā Skudra.

Bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda vērtībā

admin — Thu, 17 Nov 2011 07:35:00 +0000

Bankā "Snoras", kuras darbību trešdien lēma apturēt Lietuvas Bankas valde, trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā, paziņojis Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Saņemot no Lietuvas Bankas informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem bankā "Snoras", Ģenerālprokuratūra sākusi pirmstiesas izmeklēšanu, lai darītu visu iespējamo bankas īpašuma aizsardzībai un varbūtējā kaitējuma atlīdzības nodrošināšanai, teikts Ģenerālprokuratūras paziņojumā, raksta IR.LV.

"Runa varētu būt par to, ka bankā neatrodas daļa īpašuma - ar to varētu būt saistītas atbildīgas bankas personas. Inspekcijas laikā konstatējām, kad trūkst vērtspapīru prāvā vērtībā, ko banka uzrādījusi ārvalstu jurisdikcijā. Šīs ārvalstis mums atbildējušas, ka tādu vērtspapīru nav. Tādēļ bankas īpašuma vērtība būtiski samazinājusies. Par to esam informējuši tiesībsargāšanas institūcijas," izteicies Vasiļausks, ziņo LETA/ELTA.

Pirmstiesas izmeklēšana sākta sakarā ar vairākām pazīmēm, kas liecina ar noziegumiem pret finanšu sistēmu, valsts dienestu un īpašumu. Šobrīd apsūdzības nevienam nav izvirzītas.

Jau ziņots, ka Lietuvas Bankas valde trešdien nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību, savukārt Lietuvas valdība izmantojusi Finanšu stabilitātes likumā paredzētās tiesības un ārkārtas sēdē lēmusi pārņemt visas bankas akcijas sabiedrības vajadzībām, lai maksimāli aizsargātu noguldītāju intereses un samazinātu iespējamos valsts izdevumus. Bankai nolemts iecelt pagaidu administratoru un noteikt īpašuma aizsardzības līdzekļus.

Valdība arī ierosinās Seimam mainīt likumdošanu, atļaujot valdībai sadalīt banku "Snoras" divās daļās - nosacītajā "labajā" un "sliktajā" bankā, lai valstij nebūtu jākompensē noguldījumi bankas klientiem, jo "labā" banka varētu turpināt darbību. Otrā bankā tikmēr paliktu pārējais īpašums.

Saskaņā ar portāla "Lrytas.lt" rīcībā esošajām ziņām bankas vadītāji devušies uz ārzemēm, bet noguldītāju vidū, neraugoties uz valdības un Lietuvas Bankas nomierinošajiem paziņojumiem, vērojamas panikas pazīmes, veikalos un sabiedriskajā transportā izplatās baumas. Pie bankas "Snoras" un tās filiālēm trešdienas pēcpusdienā pulcējās cilvēki, kas cerēja izņemt savus noguldījumus, "Snoras" bankomāti un internetbanka nedarbojas. Ar "NASDAQ OMX" biržas Viļņas Tirgus operāciju departamenta lēmumu apturēta tirdzniecība ar bankas akcijām.

Visi bankas "Snoras" noguldījumi līdz 100 000 eiro (70 280 latiem) ir apdrošināti, to drošību garantē valsts, norāda mediji. Likums paredz, ka apdrošināšanas izmaksas noguldītājiem tiek izmaksātas litos 20 darba dienu laikā no apdrošināšanas gadījuma dienas, bet ārkārtējos apstākļos šis termiņš var tikt pagarināts ne ilgāk kā par 10 darba dienām.

Lietuvas Banka ne vēlāk kā svētdien lems par turpmākajiem soļiem attiecībā uz šo banku. Bankas darbība varētu tikt atjaunota pirmdien.

Analītiķi: Pēc eirozonas sabrukuma pārējo pasauli vairs neinteresēs Eiropa

admin — Mon, 14 Nov 2011 17:30:00 +0000

Eirozonas sabrukums izraisītu satricinājumu visā pasaulē, mainītu ģeopolitiskā spēka samērus un izraisītu, iespējams, pat būtisku nākotnes priekšstatu pārvērtēšanu, uzskata aģentūras Reuters aptaujātie eksperti.

«Mums jau ir viens galvenais globalizācijas pīlārs – ASV, kurā sācies sarežģīts periods,» norāda Tomass Barnets, ASV politiskā riska konsultantu kompānijas Wikistrat pārstāvis, kuram jau vairāki klienti esot prasījuši izveidot eirozonas sabrukuma scenārijus. «Tagad izskatās, ka arī Eiropa – otrs svarīgs pīlārs – gatavojas eksplodēt.»

Tas nozīmētu, ka dominējošo lomu pasaulē ieņems Ķīna, Indija, Brazīlija un citas izaugsmes valstis. Pasauli vairs neinteresēs Eiropa, kas būs zaudējusi lielu daļu savas pārliecības un vairs aktīvi nepiedalīsies starptautiskos procesos, raksta www.2v.lv.

«Pat ja ar kaut kādām burvestībām izdotos krīzi atrisināt jau rīt, citas pasaules valstis jau ir uzsākušas pārskatīt savu attieksmi pret Eiropu,» saka ASV analītiķu grupas George Marshall Foundation eksperts Tomass Kleins Brokhofs. Tas nozīmētu arī to, ka citās pasaules vietās diez vai veidotos Eiropas Savienībai līdzīgi politiski formējumi, kā tiek cerēts mūsdienās.

«Eiropai bija jābūt par sekošanas vērtu modeli. Tagad tas varētu mainīties,» norāda ASV Jūras Kara koledžas profesors Nikolass Gvosdevs. «Indija, Ķīna un citas attīstības valstis to nesaskata kā eirozonas krīzi,» uzsver Kleins Brokhofs, «viņi to redz kā bagātās pasaules krīzi un tas viņus pārliecina, ka ir pienācis viņu laiks».

Tomēr citi eksperti uzskata, ka Eiropas krīze ietekmēs visas pasaules finanšu sistēmu un attīstības valstis cietīs visvairāk. «Mums būs banku un parādu krīze, kas sāpēs visiem,» saka Control Risks pārstāvis, bijušais Lielbritānijas Ārējās drošības sekretārs Deivids Milibends.

«Jūs redzēsiet to, ka apstāsies kapitāla plūsma uz tādām valstīm kā Vjetnama, Brazīlija. Tas arī izbeigs Ķīnas ekonomiskā brīnuma eksistēšanu – lielākais Ķīnas tirgus ir Eiropa un krīze šeit dos Ķīnai pamatīgu triecienu, kas valstī izraisīs arī sociālu sacelšanos,» akcentē Peters Zeihans, Stratfor stratēģijas nodaļas viceprezidents.

Analītiķi arī norāda, ka situācijā, kad izskatīsies, ka pasaulē ir pazudusi kārtība – atsevišķas valstis var izdomāt rīkoties «uz savu galvu», kā, piemēram, Izraēla, kas apsverot militāra trieciena veikšanu pret Irānu.

Daudz, kas esot atkarīgs arī no tā, kā sabruks eirozona. Ja tā kaut kādā formā turpinās pastāvēt ap Vāciju, kamēr Vidusjūras valstis ies savu ceļu – kontinenta ģeopolitiskais centrs var mainīties. Ziemeļi varētu uzsākt lielāku sadarbību ar austrumiem un Krieviju, Dienvidu valstis – ar Ziemeļāfriku, bet Vidusjūras reģionā dominētu Turcija.

Berluskoni atkāpjas; Itālijas ekonomikai draud nopietni sarežģījumi

admin — Sat, 12 Nov 2011 21:50:00 +0000

Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni sestdienas vakarā ir iesniedzis valsts prezidentam Džordžo Napolitano lūgumu par atkāpšanos no amata, kas arī ir ticis akceptēts.

Par to, ka 75 gadus vecais Berluskoni varētu atstāt savu amatu šīs nedēļas laikā jau otrdien paziņoja Itālijas prezidents. Pēc viņa vārdiem, Berluskoni atkāpšanās vajadzētu notikt uzreiz pēc Itālijas ekonomikas stabilizācijas plāna apstiprināšanas parlamentā.

Vēl pirmdien Berluskoni noraidīja iespēju atkāpties, pat tad, kad to sāka pieprasīt tuvākie politiskie sabiedrotie no valdības koalīcijas.

Ziņa par tuvojošos Itālijas premjerministra atkāpšanos nāk vienlaicīgi ar informāciju, ka investori arvien lielāku neticību un aizdomām uzlūko valsts ekonomikas stabilizācijas plānu un izskata pat reālu valsts bankrota iespēju.

Dēļ milzīgā 2,6 triljonu (2,600 miljardu) ASV dolāru parāda, Itālija tiek uzskatīta par nākamo valsti aiz Grieķijas, kurai varētu būt nepieciešama steidzama palīdzība. Un vēl pie tam ne Vācijas, ne Francijas valdības nevēlas pat izskatīt Itālijas bankrota iespējamību, jo glābt eirozonas trešo lielāko valsti vienkārši nebūs pa spēkam.

Jau š.g. septembrī Itālijas parlaments uzsāka apspriest neuzticības balsojuma iespēju Berluskoni, taču tolaik vēl lielākā daļa deputātu nostājās premjerministra pusē.

Latvijai prognozē straujāku ekonomikas attīstību nekā vidēji Eiropas Savienībā

admin — Thu, 10 Nov 2011 13:55:00 +0000

2012. un 2013. gadā Latvijas ekonomika attīstīsies straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākā Eiropas Komisijas prognoze 2011.-2013.gadam. Kamēr visas ES ekonomikas izaugsme nākamgad tiek lēsta uz 0,6% no IKP (1,5% 2013.gadā), Latvijai tiek prognozēta 2,5% izaugsme (4% 2013.gadā).

Līdzās lēnai izaugsmei ES netiek paredzēti jūtami uzlabojumi darbaspēka tirgos, un bezdarbs varētu palikt pašreizējā augstajā līmenī — apmēram 9,5 % (Latvijai tiek prognozēta tā samazināšanās no 16,1% šogad līdz 13,5% 2013.gadā). Inflācija nākamajos ceturkšņos atkal būs mazāka par 2 % (Prognoze Latvijai – 2,4% nākamgad un 2% 2013.gadā). Paredzams, ka pastiprināsies fiskālā konsolidācija un vidējais valsts budžeta deficīts līdz 2013. gadam samazināsies līdz mazliet vairāk par 3 % (Latvijā – 3,2%; konsolidācijas pasākumi 2012.gadam prognozē vēl nav ņemti vērā), pieņemot, ka politika nemainīsies.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un monetārajos jautājumos Olli Rēns saka: "Izaugsme Eiropā ir mitējusies, un ir jaunas recesijas briesmas. Lai gan darbavietu skaits dažās dalībvalstīs palielinās, Eiropas Savienībā kopumā nav paredzams, ka bezdarba situācija pa īstam uzlabosies. Lai atsāktos izaugsme un darbavietu radīšana, ir jāatjauno ticība fiskālajai ilgtspējai un finanšu sistēmai un jāpaātrina reformas, kas vairotu Eiropas izaugsmes potenciālu. Gandrīz visi ir vienisprātis, ka nepieciešama politiska rīcība. Šobrīd mums ir vajadzīga nelokāma rīcības īstenošana. Es pats apņemos no pašas pirmās dienas izmantot jaunos ekonomikas vadības noteikumus."

Ekonomikas atlabšana ir apstājusies. Šajā un nākamajos ceturkšņos ir paredzama IKP stagnācija. Kopš vasaras prognozes kļuvušas pesimistiskas. Valsts parāda krīze eirozonas dalībvalstīs vēršas plašumā, ieguldītāju redzeslokā nonāk parāda ilgtspēja attīstītākajās ekonomikas kopienās ārpus ES, un pasaules ekonomika zaudē apgriezienus. Gaidāms, ka uzņēmumi atliks vai atcels ieguldījumus, jo izaugsmes perspektīva uz pieaugušās nenoteiktības fona ir kļuvusi drūmāka. Var prognozēt, ka mājsaimniecību patēriņš kļūs piesardzīgāks un dažās dalībvalstīs arī turpināsies augstā parāda mazināšanas darbs. Turklāt paredzams, ka bankas ierobežos aizdevumus, tādējādi vēl vairāk iegrožojot ieguldījumus un patēriņu. Neatliekamāka ir kļuvusi fiskālā konsolidācija, jo bažas par ilgtspēju ir saasinājušās un pārsviedušās arī valstīm, kuras līdz šim nav skartas. Tautsaimniecības vājināšanās, publisko finanšu trauslums un finanšu nozares ievainojamība savstarpēji ietekmē cits citu kā apburtā lokā. Ticība un izaugsme atgriezīsies tikai tad, kad šī negatīvā mijiedarbība tiks pārtraukta.

Kopumā paredzams, ka pēdējos mēnešos pieņemtie politikas pasākumi 2012. gada vidū efektīvi mazinās nenoteiktību, kas saistās ar valsts parādu un finanšu tirgus krīzi, un rezultātā pakāpeniski atsāksies aizkavētie ieguldījumi un patēriņš. IKP ikgadējais pieaugums 2012. gadā ir paredzams 0,6 % Eiropas Savienībā un 0,5 % eirozonā. 2013. gadā ir paredzams pieticīgs pieaugums: 1,5 % Eiropas Savienībā un 1,3 % eirozonā. No paredzamā palēninājuma neizvairīsies neviena dalībvalstu grupa, taču saglabāsies izaugsmes tempa atšķirības.

Paredzams, ka nodarbinātības izaugsme 2012. gadā mitēsies. Ar IKP pieauguma gaidāmo atsākšanos nākamā gada otrajā pusē nebūs gana, lai jūtami uzlabotos darba tirgus rādītāji. Nav paredzams, ka prognozes periodā bezdarbs mazināsies. Stāvoklis dalībvalstu darbaspēka tirgos joprojām būtiski atšķiras.

2011. gadā iezīmējas pāreja no publisko finanšu sistēmas stabilizācijas uz konsolidāciju. Budžeta deficīta rezultāti 2011. gadā pašlaik tiek vērtēti kā 4,7 % no IKP Eiropas Savienībā un 4,1 % eirozonā. 2012. gadam tiek prognozēts deficīts 3,9 % Eiropas Savienībā un 3,4 % eirozonā. Prognozē nav ņemti vērā tālākas konsolidācijas pasākumi, kas ir paredzami, bet vēl nav akceptēti. Formālais pieņēmums, ka politika nemainīsies, varētu prognozi ietekmēt vairāk nekā parasti. Saskaņā ar šo pieņēmumu kopējā parāda un IKP attiecība ES 2012. gadā sasniegs maksimumu 85 % un stabilizēsies 2013. gadā. Gaidāms, ka eirozonā prognozes periodā parāda attiecība turpinās mazliet palielināties un 2012. gadā sasniegs 90 %.

2011. gadā galvenais inflācijas dzinulis ir bijušas enerģijas cenas. Tā kā paredzams, ka tās pakāpeniski kritīsies, kopējai inflācijai 2012. gadā atkal jābūt zem 2 %. Ekonomikas aktivitātes atslābuma dēļ nebūs jūtama cenu spiediena, bet algas pieaugs tikai mazliet.

Ņemot vērā saskaņā ar bāzes scenāriju gaidāmo niecīgo IKP pieaugumu, recesijas briesmas ir ievērojamas. Galvenās bažas rada valsts parāds, finanšu industrija un pasaules tirdzniecība. Ir iespējama mijiedarbība ar negatīvu dinamiku: izaugsmes palēninājums ietekmē publiskā sektora debitorus, bet to vājums iespaido finanšu industrijas stabilitāti.

Prognozes pozitīvajā plāksnē — ticība varētu atgriezties agrāk, nekā patlaban tiek pieņemts, un atraisīt ieguldījumu un privātā patēriņa straujākas atlabšanas potenciālu. Pieaugums pasaulē varētu izrādīties elastīgāks, nekā prognozēts bāzes scenārijā, un tas atbalstītu ES neto eksportu. Visbeidzot, lielāks patēriņa cenu kritums varētu vairot reālos ienākumus un patēriņu.

Vācija un Francija apspriež radikālus plānus attiecībā uz ES

admin — Thu, 10 Nov 2011 13:41:00 +0000

Vācijas un Francijas amatpersonas aktīvi apspriež iespējas veikt radikālas izmaiņas Eiropas Savienības struktūrā. Runa esot par vairāku valstu izslēgšanu no eirozonas, vēstī «Ria Novosti», atsaucoties uz «Reuters» avotiem diplomātiskajās aprindās.

Šajā sakarā abas minētās valstis pēdējo mēnešu laikā intensīvi konsultējušās dažādos līmeņos. «Mums jāvirzās ļoti uzmanīgi, tācu patiesība ir tāda, ka mums ļoti precīzi ir jāsastāda to valstu saraksts, kuras nevēlas būt «kluba» sastāvdaļa, bet kuras – vienkārši nevar tādas būt,» sacījis kāds ziņu aģentūras avots.

Cits avots gan norāda, ka Vācijas un Francijas amatpersonas vēl nav apspriedušas to, kā tas «tehniski» varētu notikt, raksta Apollo.lv.

Vienlaikus Eiropas Savienības vadība ir pret eirozonas sastāva retināšanu.

Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Borozū norādījis, ka eirozonas sastāva samazināšana dārgi maksās arī Francijai un Vācijai.

Britu mediji vēstī, ka Vācijas amatpersonas šodien steidz noliegt, ka valsts iesaistīta sarunās par «mazākas eirozonas» izveidošanu. Vācija esot ieinteresēta stabilizēt «visu esošo eirozonu».

Vācijas kancleres Angeles Merkeles runasvīrs paziņoja: «Vācijas valdībai pavisam noteikti nav šādu plānu».

Cik ilgu laiku var nopirkt par triljonu eiro?

admin — Fri, 28 Oct 2011 08:39:00 +0000

Apsolot ievērības cienīgu naudas summu eiro zonas valstu izpirkšanai no parādiem, Eiropas Savienības līderi uzmundrina baņķierus, bet tracina tautas.

Dalībvalstu vadītāji mainīja nakti pret dienu – ceturtdien agri no rīta ar uzvarošiem paziņojumiem Francijas un Vācijas vadītāji Nikolā Sarkozī un Angelas Merkeles izpildījumā pabeidza iepriekšējā vakarā sāktu apspriedi. Kāpēc viņi nevarēja to pašu izdarīt parastā darba laikā? Laikam jau ārkārtas pasākumi patiešām prasa arī ārkārtas noformējumu. Ieilgušais pasākums tika pasniegts kā eiro un visas Eiropas Savienības izglābšana no sabrukuma jeb sadalīšanās ekonomiski cerīgās un bezcerīgās valstīs. Cik intensīvi tika un tiek reklamēts, tik skaļi tas tiek arī noliegts. Skan pilnīgi pretēji viedokļi gan par to, vai valstu vadītāju nakts izdarībām vispār bija kaut kāda nozīme, gan par to, vai bija labi glābt neglābjamo ES, ja tas tiešām tika darīts: šausmīgs gals vilina vairāk nekā šausmas bez gala vismaz tik ilgi, līdz kamēr šis gals patiešām nav klāt, raksta NRA.lv.

Lai nu katrs spriež pēc savas pārliecības un interesēm, vai no desmit stundu darba radās kas vairāk par jaunu, skanīgu un iespaidīgu izkārtni jau iepriekš izteiktajam solījumam, ka eiro zonas valstis sametīšot naudu, lai savstarpēji izpirktu viena otru no parādiem. Iepriekš tika solīts, ka tās sametīšot 700 miljardus eiro, bet tagad sola tūkstoti miljardu – tātad triljonu eiro. Jā, triljons skan daudz iespaidīgāk nekā cik tur simti, bet kurš tos simtus miljardu ir redzējis!? Pieņemsim, ka tā ir tikai sīka un vietēja ķibele Latvijā, kur neesam spējuši vienoties par naudas krātuves nosaukuma latviskojumu. It kā tas būtu Eiropas Finanšu stabilitātes fonds, it kā Eiropas Stabilitātes mehānisms. Tam nebūtu nozīmes, bet kur tas atrodas? Kur atrodas nauda! Tagadējos laikos būtu bezcerīgi prasīt, lai nauda banknošu veidā gulētu vai jaunās iestādes, vai Eiropas Komisijas un/vai Eiropas Centrālās bankas pagrabos, tomēr šķiet, ka arī bezskaidrās naudas formā nekādu 700 miljardu nav un triljona nebūs. It tikai visu 17 eiro zonas valstu solījumi, ka tās naudu iemaksāšot tad, ja tā kļūtu kādam vajadzīga. Bet ko tad, ja neiemaksās? Nauda taču būs vajadzīga tieši finanšu, ekonomisko un politisko krīžu brīžos, kad būs arī vislielākās iespējas no iepriekšējiem solījumiem atteikties.

Ja pašpalīdzības kasē būtu 700 miljardi eiro, tad ar tiem taču pietiek un pāri paliek, lai izpirktu no parādnieku negoda Grieķiju ar tās 360 miljardu eiro parādu. Nē, tā nedrīkstot darīt – tas būtu antiaudzinoši, jo tad tūlīt sevis izpirkšanu pieprasītu ne viena vien eiro zonas valsts. Šis arguments skan labi un līdzīgus argumentus vajadzības gadījumā varēs atrast pārpārēm.

Pirms fonds, mehānisms vai vēl nezin kas nebūs sācis veikt reālas izmaksas, nav pamata ne apstiprināt, ne noliegt, ka eiro zonas valstu pašpalīdzības kase ir pilnīgs blefs.

Iespējams, ka šaubas par pašpalīdzības kases pastāvēšanu mudināja eiro zonas vadoņus vismaz pieļāvuma formā solīt naudas izmaksas no šīs kases. Grieķiem, tātad, naudu rokās dot nedrīkst, bet naudu došot tām ES valstu bankām, kuras apsolījušās norakstīt pusi no to aktīvos esošajām Grieķijas valsts parādzīmēm. Privāto aizdevēju uzkrāto parādzīmju nomināls veido aptuveni 210 miljardus eiro. Tātad bankas zaudēs virs 100 miljardiem eiro, kuri būtu jānosedz parastā kārtībā: vispirms ar banku peļņu, pēc tam ar īpašnieku iemaksām un tad ar valstu un/vai minētās pašpalīdzības kases ieguldījumiem, aizdevumiem vai garantijām apmēram tā, kā Latvijā tika glābta Parex banka. Vakar noskaidrojās tikai tas, ka banku glābšanas mehānismu aprakstīt nav iespējams, jo tāda nemaz nav. It kā loģiski, ka valstu vadītāji aizpagājušajā naktī ir vienojušies tikai par uzdevumu saviem finanšu ministriem sapulcēties un šādu mehānismu izstrādāt.