<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>ekonomika.lv &#187; Aktuālā ziņa</title>
	<atom:link href="http://www.ekonomika.lv/category/aktuala-zina/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://www.ekonomika.lv</link>
	<description>Svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko norišu analīze</description>
	<lastBuildDate>Fri, 10 Feb 2012 15:49:00 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.1.4</generator>
		<item>
		<title>Noskaidroti Latvijas labākie tirgotāji</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/noskaidroti-latvijas-labakie-tirgotaji/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/noskaidroti-latvijas-labakie-tirgotaji/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 10 Feb 2012 15:49:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ražošana]]></category>
		<category><![CDATA[Henriks Danusēvičs]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijas Labākais tirgotājs 2011]]></category>
		<category><![CDATA[LTA]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=26bce065fcd273fea9d5429628e72db0</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
Ceturtdien, 9.februārī, Rīgā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības zālē notika apbalvošanas ceremonija par godu konkursam „Latvijas Labākais tirgotājs 2011”. Konkursu rīko Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) sada...]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/17241/img/small/orig/012.jpg" alt="Noskaidroti Latvijas labākie tirgotāji" />
			 		<strong><div align="justify">
Ceturtdien, 9.februārī, Rīgā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības zālē notika apbalvošanas ceremonija par godu konkursam „Latvijas Labākais tirgotājs 2011”. Konkursu rīko Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību ar mērķi popularizēt labākos tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu uzņēmumus, kā arī paaugstināt nozarē strādājošo profesionalitāti. </div></strong></p>Apbalvošanas ceremoniju atklāja LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Pasākuma laikā tika nolasīti valsts augstāko amatpersonu apsveikumi, klātesošos uzrunāja LR Ekonomikas ministrijas Parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece attīstības jautājumos Sniedze Sproģe un Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs.<br /><br />Konkursā tika vērtēti vairāk kā 100 uzņēmumi no visas Latvijas, finālā - 53. Pieci no tiem izpelnījušies kompetentās žūrijas augstāko novērtējumu un papildus uzvarētāja diplomam saņēma mākslinieka Aināra Sila radīto Galveno balvu. Tās ieguvēji bija pieci - mākslas un stila salons „Pils Putns” Jelgavā, „Tele 2” veikals Bauskā, veikals „Avokado” Tērbatas ielā un kafejnīca „Lidojošā varde” Rīgā, kā arī restorāns „Boutique Hotel &amp; Restaurant MaMa” Jūrmalā. Savukārt viens no laureātiem, kancelejas un biroja preču veikals Valmierā „Vidzemes papīrs”, tika pie laimīgās lozes – veikala aprīkojuma 500 latu vērtībā no „HL Disply”.<br /><br />Konkurss „Latvijas Labākais tirgotājs” notiek kopš 1995. gada, un sešpadsmit gadu laikā konkursa finālā ir piedalījušies vairāk kā 1800 Latvijas uzņēmumi. Katru gadu kāda no vietējām pašvaldībām aktīvi iesaistās konkursa organizēšanā, 2011.gadā – Jūrmala un Ludza. Šogad konkursam jauna aktualitāte – darbu sākusi mājas lapa labakais.lv, kurā apkopota informācija par dalībniekiem, kā arī bija nodrošināta iespēja balsot par sev tīkamāko tirgotāju. Mājas lapā izveidota ērta labāko tirgotāju meklēšana pēc dažādiem kritērijiem – objekta tipa un reģiona. Šeit atrodami konkursa iepriekšējo gadu rezultāti.<br /><a rel="tag">Henriks Danusēvičs</a><a rel="tag">Latvijas Labākais tirgotājs 2011</a><a rel="tag">LTA</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/noskaidroti-latvijas-labakie-tirgotaji/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>LM: pabalsti būtiski samazinājuši nabadzības risku</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/lm-pabalsti-butiski-samazinajusi-nabadzibas-risku/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/lm-pabalsti-butiski-samazinajusi-nabadzibas-risku/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 10 Feb 2012 14:31:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Makroekonomika]]></category>
		<category><![CDATA[labklājības ministrija]]></category>
		<category><![CDATA[nabadzība]]></category>
		<category><![CDATA[pabalsti]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=402e49eb12a1b5b2399ff4ae2f4ba8fc</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
Statistika liecina, ka pēc dažādu sociālo pabalstu, pensiju un citas atlīdzības saņemšanas 2010.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 19 % iedzīvotāju. Savukārt situācijā, ja šāda atbalsta nebūtu, uz nabadzības ri...]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/17233/img/small/orig/iedzivotaji_mugura_suns.jpg" alt="LM: pabalsti būtiski samazinājuši nabadzības risku" />
			 		<strong><div align="justify">
Statistika liecina, ka pēc dažādu sociālo pabalstu, pensiju un citas atlīdzības saņemšanas 2010.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 19 % iedzīvotāju. Savukārt situācijā, ja šāda atbalsta nebūtu, uz nabadzības riska robežas nonāktu 46 % Latvijas iedzīvotāju, atzīst Labklājības ministrija (LM). </div></strong></p>Iepriekšējos gados valsts un pašvaldību sniegtais atbalsts ir bijis būtisks, lai liela daļa iedzīvotāju nenonāktu nabadzībā, secina LM, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos nabadzības un sociālās atstumtības datus par 2010.gadu.<br /><br />„Salīdzinot jaunākos statistikas datus ar iepriekšējiem gadiem par valsts un pašvaldību sniegto atbalstu grūtībās nonākušajiem cilvēkiem, jāsecina, ka 2010.gadā sniegtā atbalsta ietekme ir lielākā kopš 2004.gada. Tas ir apliecinājums, ka sociālās aizsardzības sistēma ir bijusi efektīva un mērķtiecīga, īpaši šajos sociālekonomiskajos apstākļos,” uzsver LM speciālisti. <br /><a rel="tag">Labklājības ministrija</a><a rel="tag">nabadzība</a><a rel="tag">pabalsti</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/lm-pabalsti-butiski-samazinajusi-nabadzibas-risku/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Ziemeļu nākotnes forums nākamgad notiks Rīgā</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/ziemelu-nakotnes-forums-nakamgad-notiks-riga/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/ziemelu-nakotnes-forums-nakamgad-notiks-riga/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 10 Feb 2012 10:31:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Makroekonomika]]></category>
		<category><![CDATA[Northern Future Forum]]></category>
		<category><![CDATA[Rīga]]></category>
		<category><![CDATA[Valdis Dombrovskis]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=e8b45a56f75477010be675fe445e868f</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
9. februārī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notikušajā “Ziemeļu nākotnes forumā” („Northern Future Forum”) Lielbritānijas, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vadītāji atbalstīja Ministru prezidenta Valda Dombr...]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/17228/img/small/orig/riga_good.jpg" alt="Ziemeļu nākotnes forums nākamgad notiks Rīgā" />
			 		<strong><div align="justify">
9. februārī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notikušajā “Ziemeļu nākotnes forumā” („Northern Future Forum”) Lielbritānijas, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vadītāji atbalstīja Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikumu nākamgad to organizēt Rīgā. </div></strong></p>Nākamā gada sākumā Rīgā pulcēsies deviņu valstu premjerministri, eksperti un uzņēmēji, lai meklētu risinājumus izaicinājumiem, ar kuriem saskaras visas reģiona valstis.<br /><br />Stokholmā notikušajā forumā tika meklētas atbildes uz diviem jautājumiem – kā sekmēt to, lai aizvien vairāk sieviešu uzsāk savu biznesu un ieņem vadošos amatus uzņēmumos, un kā sekmēt gados vecāko iedzīvotāju palikšanu darba tirgū.<br /><br />&quot;Visa Eiropa saskaras ar negatīvām demogrāfiskajām tendencēm, tādēļ aizvien aktuālāks kļūst jautājums kā radīt labvēlīgus apstākļus, lai iespējami vairāk cilvēku piedalītos darba tirgū. Tas kļūst par izšķirošu jautājumu mūsu reģiona tālākajā izaugsmē, tādēļ jāmeklē jauni veidi kā pilnvērtīgāk izmantot mūsu darbaspēku, atbalstot gan sieviešu, gan senioru iniciatīvas.Latvijā, kur sieviešu īpatsvars augstākajās uzņēmējdarbības un pārvaldes pozīcijās ir pat augstāks nekā dažās Ziemeļvalstīs, liels pienesums ir arī nevalstiskajām organizācijām, kas iedvesmo un motivē sievietes sevi īstenot darba tirgū vai ar savu iniciatīvu radīt jaunas darba vietas sev un citiem. Savukārt senioru nodarbinātību nevar pretstatīt jauniešu nodarbinātībai, jo mums nepieciešama gan pieredze, gan jauniešu enerģija. Tādēļ jārada priekšnosacījumi, lai tiem, kas spēj un vēlas turpināt darbu arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, šāda iespēja būtu,&quot; uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.<a rel="tag">Northern Future Forum</a><a rel="tag">Rīga</a><a rel="tag">Valdis Dombrovskis</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/ziemelu-nakotnes-forums-nakamgad-notiks-riga/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>„Euromoney” atzīst Nordea Private Banking par labāko Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/%e2%80%9eeuromoney%e2%80%9d-atzist-nordea-private-banking-par-labako-ziemelvalstis-un-baltijas-valstis/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/%e2%80%9eeuromoney%e2%80%9d-atzist-nordea-private-banking-par-labako-ziemelvalstis-un-baltijas-valstis/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 10 Feb 2012 10:13:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ražošana]]></category>
		<category><![CDATA[Euromoney]]></category>
		<category><![CDATA[Nordea Private Banking]]></category>
		<category><![CDATA[Zane Martina]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=46fe1a9e4af7ae31f19b6db1a218a950</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
Starptautiskais finanšu žurnāls „Euromoney” ir atzinis Nordea banku par labāko Private Banking servisa sniedzēju Ziemeļvalstīs un Baltijas valstu reģionā 2012.gada aptaujā. Nordea jau ceturto gadu pēc kārtas ir šī ...]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/17225/img/small/orig/zane_martina_nordea.jpg" alt="„Euromoney” atzīst Nordea Private Banking par labāko Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs" />
			 		<strong><div align="justify">
Starptautiskais finanšu žurnāls „Euromoney” ir atzinis Nordea banku par labāko Private Banking servisa sniedzēju Ziemeļvalstīs un Baltijas valstu reģionā 2012.gada aptaujā. Nordea jau ceturto gadu pēc kārtas ir šī topa augšgalā. </div></strong></p><p class="MsoNormal" style="text-align:justify">Nordea bankas Private Banking vadītāja Latvijā Zane Martina: „Prieks, ka turpinām pagājušā gada veiksmes stāstu, kad Nordea bankas Latvijas filiāle ieguva prestižo „Euromoney” izcilības balvu kategorijā „Labākais Private Banking pakalpojuma sniedzējs Latvijā”. Mūsu solījums klientiem arī turpmāk būs drošība un stabilitāte, kuras pamatā ir vienotas un profesionālas komandas darbs.”<br /><br />Nordea Wealth Management vadītāja Guna Vaersteda (Gunn Wærsted): „Ir ļoti iedvesmojoši kārtējo reizi saņemt šo apbalvojumu. Šī ir uzslava visiem Nordea bankas darbiniekiem un vadītājiem Private Banking jomā visos reģionos, un tas mūs iedvesmo turpināt censties sniegt lielisku klientu pieredzi.” <br /><br />Apbalvojumi tiks pasniegti svinīgā ceremonijā 16.februārī Londonā.  <br /><br />Nordea ir lielākā banka Ziemeļvalstu reģionā, kas īpaši turīgiem klientiem piedāvā Private Banking pakalpojumus. Bankas aktīvu apjoms 2011.gada beigās bija 50,9 miljardi eiro. Pēdējos gados Nordea ir nostiprinājusi savas pozīcijas arī Baltijas valstīs un Polijā. Nordea Grupa tiek atzīta kā labākais Private Banking pakalpojumu sniedzējs Ziemeļvalstu reģionā jau ceturto gadu pēc kārtas. 2011.gadā Nordea Private Banking Latvijas filiāle tika atzīta kā labākā Latvijā.<br /><br />„Euromoney” ir pasaules mērogā respektējams vadošais finanšu pakalpojumu žurnāls, kas ik gadu pasniedz šīs balvas labākajiem Private Banking pakalpojuma sniedzējiem visā pasaulē. Savā vērtējumā „Euromoney” žūrija ņem vērā gan dažādus kvalitatīvus, gan arī kvantitatīvus rādītājus, tai skaitā, tiek analizēti biznesa darījumu apjomi, peļņas rādītāji, attiecības ar klientiem un serviss. <br /> </p><a rel="tag">Euromoney</a><a rel="tag">Nordea Private Banking</a><a rel="tag">Zane Martina</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/%e2%80%9eeuromoney%e2%80%9d-atzist-nordea-private-banking-par-labako-ziemelvalstis-un-baltijas-valstis/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Plāno aizliegt tirgot alkoholu degvielas uzpildes stacijās</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/plano-aizliegt-tirgot-alkoholu-degvielas-uzpildes-stacijas/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/plano-aizliegt-tirgot-alkoholu-degvielas-uzpildes-stacijas/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 10 Feb 2012 07:33:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ražošana]]></category>
		<category><![CDATA[alkoholisko dzērienu reklāmas un tirdzniecības not]]></category>
		<category><![CDATA[alkoholisma mazināšanas plāns]]></category>
		<category><![CDATA[degvielas uzpildes stacijas]]></category>
		<category><![CDATA[Veselības ministrija]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=2e619f20a8c9766f2472ae2f990a7759</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
Veselības ministrijas (VM) izstrādātais alkoholisma mazināšanas plāns paredz veikt būtiskas izmaiņas alkoholisko dzērienu reklāmas un tirdzniecības noteikumos.
Lai mazinātu alkohola patēriņu, VM piedāvā atļaut alkoh...]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/17222/img/small/orig/statoil_eesti.jpg" alt="Plāno aizliegt tirgot alkoholu degvielas uzpildes stacijās" />
			 		<strong><div align="justify">
Veselības ministrijas (VM) izstrādātais alkoholisma mazināšanas plāns paredz veikt būtiskas izmaiņas alkoholisko dzērienu reklāmas un tirdzniecības noteikumos.
</div></strong></p>Lai mazinātu alkohola patēriņu, VM piedāvā atļaut alkoholu tirgot tikai specializētos veikalos vai norobežotās nodaļās, aizliegt tā tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās un aizliegt reklamēt alkoholu presē un dienā arī televīzijā. Izmaiņas likumos gan paredzēts izstrādāt tikai līdz nākamā gada beigām, raksta <a  href="http://www.nra.lv">NRA.LV</a>.<br /><br />Raksturojot situāciju, VM piedāvā skaitļus: palielinās mirstība no saslimšanām, kas saistītas ar alkohola lietošanu, – alkohola atkarības, aknu cirozes, alkohola kardiopātijas un citām. Būtiski pieaugusi mirstība aknu cirozes dēļ, kas ir viena zīmīgākajām alkoholiķu kaitēm: vēl 2006. gadā mirstības rādītājs bija 2,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet 2010. gadā tas palielinājies trīs reizes un bija 6,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pērnā gada dati vēl nav apkopoti.<br /><br />Ar pirmo reizi dzīvē diagnosticētu alkohola atkarības diagnozi 2010. gadā Latvijā reģistrēts 1661 pacients jeb 74,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Uzskaitē ar šādu diagnozi visvairāk uzņemti pacienti Latgales reģionā – 134,6 uz 100 000 iedzīvotāju, gandrīz divas reizes pārsniedzot vidējos rādītājus valstī. Rīcības plānu, kā mazināt alkoholisko dzērienu patēriņu un ierobežot alkoholismu, VM virza apspriešanai Ministru kabinetā. Dokumentā VM secina, ka alkoholisko dzērienu lietošanas izplatība sabiedrībā joprojām ir samērā augsta un augsts ir nelegālā alkohola patēriņš, tāpat kā grādīgo dzērienu pieejamība bērniem.<br /><br />Rīcības plānā, kas jāievieš līdz 2014. gadam, VM piedāvā veikt grozījumus likumos, nosakot alkohola reklāmas aizliegumu drukātajos medijos un vides reklāmās, izņemot specializētus izdevumus. Tāpat varētu liegt alkohola reklāmās iesaistīt sabiedrībā populārus cilvēkus, sportistus un jaunus cilvēkus līdz 30 gadu vecumam, kā arī aizliegt alkohola reklāmu televīzijā laika posmā no astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Ja veikalos tiktu izsludinātas atlaides vai izpārdošanas, alkoholisko dzērienu pazeminātās cenas nedrīkstētu izcelt.<br /><br />Lielākās iebildes VM dokuments varētu saņemt no tirgotājiem, jo paredzēts izstrādāt noteikumus, ka alkoholiskos dzērienus atļauts pārdot tikai specializētos veikalos vai izvietot nošķirti no citiem pārtikas produktiem, veidojot atsevišķas nodaļas ar atsevišķām kasēm.<br /><br />Ieteikuma formā VM plānā ielikusi nodomu palielināt akcīzes nodokli stiprinātam alum (virs 5,6%), no stiprajiem dzērieniem ražotiem kokteiļiem, kā arī sidram.<br /><br />***<br /><br />ko plāno darīt?<br /><br />Ko plāno darīt, lai mazinātu alkoholismu?<br /><br />• Pastiprināt kontroli tirdzniecības vietās, lai mazinātu iespēju nepilngadīgām personām iegādāties alkoholu<br /><br />• Vairāk kontrolēt veikalus, kafejnīcas, kur tirgo alkoholu<br /><br />• Liegt reklamēt alkoholu drukātā presē un vides reklāmās<br /><br />• Aizliegt izcelt atlaides alkoholam<br /><br />• Aizliegt alkoholu reklamēt jauniem sportistiem, slavenībām<br /><br />• Aizliegt alkohola reklāmu TV dienā<br /><br />• Atļaut alkoholu tirgot tikai specializētos veikalos, nodaļās<br /><br />• Aizliegt tirgot alkoholu degvielas uzpildes stacijās<a rel="tag">alkoholisko dzērienu reklāmas un tirdzniecības not</a><a rel="tag">alkoholisma mazināšanas plāns</a><a rel="tag">degvielas uzpildes stacijas</a><a rel="tag">Veselības ministrija</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/plano-aizliegt-tirgot-alkoholu-degvielas-uzpildes-stacijas/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Lācis: jaunie ārsti pamet valsti</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/lacis-jaunie-arsti-pamet-valsti/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/lacis-jaunie-arsti-pamet-valsti/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 09 Feb 2012 15:26:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ražošana]]></category>
		<category><![CDATA[P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca]]></category>
		<category><![CDATA[Romāns Lācis]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=e2e6d85db8e32dfee906702c4924f23f</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
Jaunie ārsti un vecāko medicīnas studiju kursu studenti atzīst, ka gatavojas aizbraukt no Latvijas. To intervijā radio «Baltkom 93,9» pavēstīja P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sirds un asinsvadu ķirurgs ...]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/17219/img/small/orig/slim3.jpg" alt="Lācis: jaunie ārsti pamet valsti" />
			 		<strong><div align="justify">
Jaunie ārsti un vecāko medicīnas studiju kursu studenti atzīst, ka gatavojas aizbraukt no Latvijas. </div></strong></p>To intervijā radio «Baltkom 93,9» pavēstīja P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sirds un asinsvadu ķirurgs profesors Romāns Lācis.<br /><br />«Katru dienu sastopos ar jauniem ārstiem un sestā kursa studentiem, kas beidz mācības. Ļoti daudzi nolēmuši braukt uz citām valstīm. Tas ir slikti, jo aizbrauc jau sagatavoti cilvēki, kuros ieguldīti pūliņi un finanses,» sacīja Lācis.<br /><br />Lācis uzskata, ka mediķus aizbraukt spiež ekonomiskā situācija un zemās algas.<br /><br />Domāju, ka principā cilvēki nevēlas aizbraukt, bet viņi ir spiesti to darīt. Cilvēki vienkārši vēlas dzīvot. Dažkārt viņi nespēj izdzīvot un pat nomaksāt savus parādus un aizņēmumus,» sacīja Lācis.<br /><br />Lācis uzskata, ka represīvas metodes, piemēram, pienākums pēc valsts apmaksātu studiju beigām strādāt Latvijā, nelīdzēs, situācija mainīsies vienīgi, palielinot algas.<a rel="tag">P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca</a><a rel="tag">Romāns Lācis</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/lacis-jaunie-arsti-pamet-valsti/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>FM: Latvijas eksports 2011. gadā sasniedzis jaunu rekordu</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/fm-latvijas-eksports-2011-gada-sasniedzis-jaunu-rekordu/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/fm-latvijas-eksports-2011-gada-sasniedzis-jaunu-rekordu/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 09 Feb 2012 15:22:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Makroekonomika]]></category>
		<category><![CDATA[Eiropas Savienība]]></category>
		<category><![CDATA[eksports]]></category>
		<category><![CDATA[Funanšu ministrija]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=e3f4f16226bf0b0a7677547e41315487</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
Situācija Latvijas ārējā tirdzniecībā pagājušajā gadā turpināja uzlaboties un gadā kopumā   preču eksports ir sasniedzis rekordaugstu līmeni – 6012,0 miljonu latu. Lai gan pēdējos mēnešos eksporta pieauguma temp...]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/17217/img/small/orig/eksports_dzc1.jpg" alt="FM: Latvijas eksports 2011. gadā sasniedzis jaunu rekordu" />
			 		<strong><div align="justify">
Situācija Latvijas ārējā tirdzniecībā pagājušajā gadā turpināja uzlaboties un gadā kopumā   preču eksports ir sasniedzis rekordaugstu līmeni – 6012,0 miljonu latu. Lai gan pēdējos mēnešos eksporta pieauguma tempi vairs nebija tik strauji kā gada pirmajā pusē,  kopumā 2011. gadā eksporta apjoms ir palielinājies par 28,1%, uzrādot vienu no straujākajiem pieaugumiem Eiropas Savienībā. </div></strong></p>Lai gan importa  pieauguma temps (28,3%) bija nedaudz augstāks nekā eksporta kāpums, pozitīvi, ka līdzās patēriņa precēm būtiska loma pagājušajā gadā bijusi arī investīciju preču – mehānismu un iekārtu importam, nodrošinot Latvijas vajadzības pēc ražošanas jaudu atjaunošanas.<br /><br />Kopējo Latvijas eksporta pieaugumu pagājušajā gadā nodrošināja piecas galvenās preču grupas, no kurām vislielākā ietekme bija metāliem un minerālproduktiem, kas kopā deva vairāk nekā trešdaļu kopējā eksporta pieauguma. Būtiska daļa eksporta kāpumā bija arī lauksaimniecības un pārtikas precēm, ķīmiskās rūpniecības produkcijai un kokam un koka izstrādājumiem. Kopā šīs piecas preču grupas 2011. gadā veidoja divas trešdaļas no visa Latvijas eksporta un nodrošināja ap 70% no kopējā eksporta pieauguma. <br /><br />Līdz ar straujo metālu un minerālproduktu eksporta pieaugumu pagājušajā gadā ir notikušas izmaiņas arī Latvijas eksporta struktūrā. Tāpat kā iepriekšējos gados, lielākās eksporta preču grupas ir bijušas koks un koka izstrādājumi, kā arī pārtikas un lauksaimniecības preces, tomēr abu šo grupu īpatsvars Latvijas kopējā eksporta apjomā ir samazinājies. Tajā pašā laikā minerālproduktu eksporta īpatsvars ir gandrīz dubultojies, pārsniedzot 8%, un palielinājusies arī metālu un metālu izstrādājumu daļa Latvijas kopējā eksportā. <br /><br />2011. gadā ir palielinājusies Lietuvas un Igaunijas daļa Latvijas kopējā preču eksportā un būtiski audzis arī preču eksports uz Poliju. Vērā ņemamus apjomus pagājušajā gadā ir sasniedzis eksports uz Afganistānu, ko veido pārsvarā naftas produkti.<br /><br />Latvijas imports 2011. gadā ir palielinājies par 28,3% līdz 7587,3 miljoniem latu, uzrādot vēl nedaudz straujāku pieaugumu nekā eksports un attiecīgi palielinot ārējās tirdzniecības deficītu par 29% līdz 1575,3 miljoniem latu. Tomēr, lai gan ārējās tirdzniecības deficīts ir pieaudzis, tas ir saistīts arī ar investīciju preču importa pieaugumu, kas dod iespēju palielināt ražošanas jaudas un konkurētspēju un veicina eksporta pieaugumu nākotnē.<br /><br />Ja visa 2011. gada kopējie ārējās tirdzniecības dati ir visnotaļ pozitīvi, pēdējā mēneša datos jau varētu būt vērojama situācijas pasliktināšanās ārējos tirgos. Decembrī ne tikai Latvijas eksports ir samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, ko nosaka arī sezonāli faktori, bet arī eksporta gada pieauguma temps ir sarucis līdz 13,5%, salīdzinot ar 22,3% pieaugumu novembrī. Arī 2012. gadā eksporta pieauguma tempi samazināsies, ko noteiks nelabvēlīgā ekonomiskā situācija eirozonā, tomēr, tā kā Latvijas lielāko ārējās tirdzniecības partneru vidū nav eirozonas parādu krīzes tieši skarto valstu, krass kritums arī nav sagaidāms.<br /><a rel="tag">Eiropas Savienība</a><a rel="tag">eksports</a><a rel="tag">Funanšu ministrija</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/fm-latvijas-eksports-2011-gada-sasniedzis-jaunu-rekordu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Izbeigts LIDO tiesiskās aizsardzības process. Gunārs Ķirsons uzsāk personiskās maksātnespējas izbeigšanas procesu</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/izbeigts-lido-tiesiskas-aizsardzibas-process-gunars-kirsons-uzsak-personiskas-maksatnespejas-izbeigsanas-procesu/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/izbeigts-lido-tiesiskas-aizsardzibas-process-gunars-kirsons-uzsak-personiskas-maksatnespejas-izbeigsanas-procesu/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 09 Feb 2012 15:12:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ražošana]]></category>
		<category><![CDATA[DNB banka]]></category>
		<category><![CDATA[Gunārs Ķirsons]]></category>
		<category><![CDATA[Jānis Teteris]]></category>
		<category><![CDATA[LIDO]]></category>
		<category><![CDATA[Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=66e9e06e7a015637e3ef202efa6bb373</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šā gada 23.janvārī izbeidza LIDO ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP), kas tiesā tika pieteikts 2010.gada septembrī. G.Ķirsons ir parakstījis izlīgumu ar visiem kredit...]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/17214/img/small/orig/kirsons1.jpg" alt="Izbeigts LIDO tiesiskās aizsardzības process. Gunārs Ķirsons uzsāk personiskās maksātnespējas izbeigšanas procesu" />
			 		<strong><div align="justify">
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šā gada 23.janvārī izbeidza LIDO ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP), kas tiesā tika pieteikts 2010.gada septembrī. </div></strong></p>G.Ķirsons ir parakstījis izlīgumu ar visiem kreditoriem un šonedēļ administrators to iesniegs tiesā apstiprināšanai. Līdz ar to, LIDO ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas, pārvarot ekonomiskās recesijas izraisītās finansiālās grūtības, veiksmīgi darbojoties bija spējis izbeigt ĀTAP, un G.Ķirsons ir viens no retajiem uzņēmējiem Latvijā, kurš tik īsā laikā spēja atgūt savu maksātspēju.<br /><br />2010. gada beigās LIDO uzsāka aktīvu uzņēmuma darbības uzlabošanas procesu. Tika piesaistīti jauni profesionāļi vadības komandā un veikta LIDO līdzšinējā darba izpēte, kam sekoja uzņēmuma darbības optimizācija – centralizētas ēdienkartes izveide, nosakot vienotus kvalitātes standartus un cenas.Centralizācija skāra arī ražošanu, sagādi un loģistiku.<br /><br />Gunārs Ķirsons, LIDO prezidents: „Pastiprinātu uzmanību pievērsām mūsu ēdienkartei, uzsākām jaunu produktu un ēdienu izstrādi, kā arī palielinājām pieprasītāko ēdienu klāstu. Esmu īpaši apmierināts ar to, ka, uzlabojot finanšu situāciju uzņēmumā, nepārkāpām divus mūsu galvenos pamatprincipus – piedāvāt cilvēkiem veselīgu no augstas kvalitātes dabīgām izejvielām gatavotu ēdienu, par labu cenu. Pateicoties mūsu klientu uzticībai, varējām atgūt stabilitāti un veiksmīgi noslēgt 2011. gadu. Pērn apkalpojām ap 6 miljoniem cilvēku un gadu noslēdzam ar 14% apgrozījuma pieaugumu, salīdzinājumā ar 2010. gadu. Tādi rezultāti ir stimuls turpināt uzsākto ceļu, un plānoju, ka astoņu gadu laikā LIDO atmaksās savas parādsaistības.”<br /><br />Pašlaik LIDO parādsaistības sasniedz aptuveni 15 miljonus latu, no kā lielākā daļa ir parāds DNB bankai. Parādsaistības plānojam segt, turpinot darbu pie uzņēmuma izaugsmes un apgrozījuma palielināšanas, ko iespējams sasniegt, mērķtiecīgi uzlabojot piedāvājumu, bet tajā pat laikā nepaaugstinot ēdienu un LIDO sniegto pakalpojumu cenas.  <br /><br />Jānis Teteris, DNB bankas viceprezidents: „DNB banka vienmēr vēlas veidot ilgtermiņa attiecības ar klientiem, atbalstot tos gan uzņēmuma izaugsmes periodos, gan arī grūtākos biznesa dzīves cikla posmos. Lai spētu veiksmīgi atrisināt sarežģītas situācijas, būtiski ir apzināties, ka gan uzņēmumam, gan kreditoram ir kopējas primārās intereses – saglabāt uzņēmuma darbību un atjaunot tā maksātspēju. Lai tas notiktu, uzņēmumam vispirms ir jāfokusējas uz pamatbiznesu. Tikpat svarīga ir arī uzņēmuma īpašnieku, vadības un kreditoru vēlme un spēja atrast kopīgu skatījumu uz problēmsituāciju, meklēt un akceptēt kompromisus, kā arī, nereti, pieņemt arī sarežģītus un nepopulārus lēmumus. Esam gandarīti, ka varam praksē apliecināt mūsu ilgtermiņa sadarbības ar klientiem modeli un sadarbojoties ar DNB banku, LIDO ir spējis kļūt par Latvijā pirmo uzņēmumu, kas izgājis no ĀTAP un atjaunojis pilnvērtīgu uzņēmuma darbību.”<br /><a rel="tag">DNB banka</a><a rel="tag">Gunārs Ķirsons</a><a rel="tag">Jānis Teteris</a><a rel="tag">LIDO</a><a rel="tag">Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/izbeigts-lido-tiesiskas-aizsardzibas-process-gunars-kirsons-uzsak-personiskas-maksatnespejas-izbeigsanas-procesu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Rīdziniekiem par siltumu janvārī būs jāmaksā ievērojami vairāk</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/ridziniekiem-par-siltumu-janvari-bus-jamaksa-ieverojami-vairak/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/ridziniekiem-par-siltumu-janvari-bus-jamaksa-ieverojami-vairak/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 09 Feb 2012 12:08:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ražošana]]></category>
		<category><![CDATA[dabasgāze]]></category>
		<category><![CDATA[Rīgas siltums]]></category>
		<category><![CDATA[siltumenerģija]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=c63958599d9dba68718072f66bbdb043</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
Janvārī rīdziniekiem par siltumu būs jāmaksā vidēji par 19% vairāk nekā par pērnā gada janvāri, liecina AS «Rīgas siltums» (RS) izrakstīto rēķinu par patērēto siltumenerģiju 2012.gada un 2011.gada janvāra anal]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/17211/img/small/orig/siltums.jpg" alt="Rīdziniekiem par siltumu janvārī būs jāmaksā ievērojami vairāk" />
			 		<strong><div align="justify">
Janvārī rīdziniekiem par siltumu būs jāmaksā vidēji par 19% vairāk nekā par pērnā gada janvāri, liecina AS «Rīgas siltums» (RS) izrakstīto rēķinu par patērēto siltumenerģiju 2012.gada un 2011.gada janvāra analīze. </div></strong></p>Rēķinu pieaugumu ietekmēja dabasgāzes tirdzniecības cenas kāpums par 20%, kā rezultātā pieauga siltumenerģijas cena par 13%, salīdzinot ar pērnā gada decembri un āra gaisa temperatūras pazemināšanās par 4,9 grādiem.<br /><br />Rīgā janvārī vidējā āra gaisa temperatūra bija - 2,3 grādi, savukārt decembrī tā bija + 2,6 grādi, atzīmē uzņēmumā, raksta <a href="http://apollo.lv" >Apollo.lv</a>.<br /><br />Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas lēmumam siltumenerģijas cena var gan samazināties, gan palielināties, mainoties dabasgāzes tirdzniecības cenai.<br /><br />Iedzīvotājiem rēķini var atšķirties dēļ dažādā siltumenerģijas patēriņa katrā ēkā, atgādina RS.<a rel="tag">dabasgāze</a><a rel="tag">Rīgas siltums</a><a rel="tag">siltumenerģija</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/ridziniekiem-par-siltumu-janvari-bus-jamaksa-ieverojami-vairak/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Organizāciju vadītāji prognozē darbinieku skaita un atalgojuma pieaugumu</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/organizaciju-vaditaji-prognoze-darbinieku-skaita-un-atalgojuma-pieaugumu/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/organizaciju-vaditaji-prognoze-darbinieku-skaita-un-atalgojuma-pieaugumu/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 09 Feb 2012 11:46:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Makroekonomika]]></category>
		<category><![CDATA[atalgojums]]></category>
		<category><![CDATA[darbinieki]]></category>
		<category><![CDATA[«Fontes»]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.ekonomika.lv/?guid=4ebc3b6e8be65028c878c1dd1eb02e05</guid>
		<description><![CDATA[		 		
			 		
			 		
Organizāciju pētījumu un vadības sistēmu konsultāciju kompānijas «Fontes» janvārī veiktais pētījums liecina, ka Latvijas uzņēmēji plāno palielināt darbinieku skaitu, kā arī domā par atalgojuma palielināšanu. K...]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>		 		
			 		<img width="300" class="alignleft size-medium" title="" 
			 		src="http://www.bizness.lv/files/article/17209/img/small/orig/birojs2.jpg" alt="Organizāciju vadītāji prognozē darbinieku skaita un atalgojuma pieaugumu" />
			 		<strong><div align="justify">
Organizāciju pētījumu un vadības sistēmu konsultāciju kompānijas «Fontes» janvārī veiktais pētījums liecina, ka Latvijas uzņēmēji plāno palielināt darbinieku skaitu, kā arī domā par atalgojuma palielināšanu. </div></strong></p>Kopumā teju 100 organizāciju vadītāji «Fontes» sniedza savu vērtējumu par 2011.gadu un atklāja prognozes 2012.gadam.<br /><br />Aizvadītais gads kopumā ir bijis sarežģīts, bet vairums organizāciju (62%) ir sasniegušas vai pārsniegušas noteiktos mērķus, un vēl ceturtā daļa (25%) uzskata, ka ir gandrīz izpildījušas izvirzītos uzdevumus, raksta <a href="http://apollo.lv" >Apollo.lv</a>.<br /><br />Lai papildus motivētu darbiniekus, organizācijas bieži izvēlas saistīt sasniegtos rezultātus ar prēmiju izmaksām – 73% organizāciju darbinieki ir sajutuši atzinību, saņemot prēmijas par darbu 2011.gadā.<br /><br />13% organizācijās joprojām tiek veikti aprēķini, taču tiek prognozēts, ka prēmijas tiks izmaksātas. Tikai 14% organizāciju neizdevās nopelnīt plānotās prēmijas.<br /><br />Analizējot izmaksāto prēmiju apjomu, ir redzams, ka, salīdzinot ar 2010.gadu, tas ir palielinājies. Vairumā gadījumu palielinājums ir ievērojams –vairāk nekā 10%.<br /><br />2012.gadā turpināsies būtiska tendence - no desmit organizācijām vidēji piecas vēlas mainīt prēmēšanas sistēmas, un katra ceturtā ir iecerējusi veikt izmaiņas pamatalgas un atalgojuma mainīgās daļas proporcijā. Galvenokārt tiek plānots palielināt atalgojuma mainīgo daļu, bet pamatalgu atstāt nemainīgu. Šādā veidā darba devēji cer vairāk iesaistīt darbiniekus kopējo mērķu sasniegšanā, un rosināt «izdarīt pussolīti vairāk» parasto darba stundu laikā. Līdz ar to organizācijas arī samazina ar fiksētajiem izdevumiem saistītos riskus un nodrošinās pret iespējamajām nelabvēlīgām tendencēm ekonomikā kopumā.<br /><br />Prognozes attiecībā uz atalgojuma izmaiņām nākamajam gadam ir piesardzīgākas, nekā tās bija 2011.gada vasarā. Tomēr vadītāji joprojām uzskata, ka 2012.gadā atalgojums palielināsies - mēneša pamatalgai vidēji par 2,8% un gada kopējais atalgojums ar prēmijām un izstrādes samaksu – vidēji par 3,7%.<br /><br />Vidējais atalgojums gan netiks palielināts visiem vienādi. Darbiniekiem ar labāko sniegumu, unikālām prasmēm vai iepriekš pārāk zemā līmenī noteiktu atalgojumu tiks piedāvāts lielāks pieaugums, kamēr lielākajai daļai darbinieku fiksētais atalgojums paliks nemainīgs.<br /><br />Vairums vadītāju šogad plāno palielināt darbinieku skaitu: to ir iecerējušas darīt sešas no desmit organizācijām (60%). Četras no tām plāno palielināt darbinieku skaitu līdz 10%, divas –pat par vairāk nekā 10%. Tikai 10% gadījumu tiek domāts par darbinieku skaita samazināšanu.<br /><br />Par 2012. gadu kopumā organizāciju vadītāji izsaka visai atšķirīgas prognozes– puse vadītāju uzskata, ka šis būs labāks par aizvadīto gadu, ceturtā daļa prognozē, ka tas būs līdzīgs un vēl ceturtā daļa sagaida, ka 2012. būs ļoti sarežģīts vai pat sliktāks par 2011.gadu.<a rel="tag">atalgojums</a><a rel="tag">darbinieki</a><a rel="tag">«Fontes»</a>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/organizaciju-vaditaji-prognoze-darbinieku-skaita-un-atalgojuma-pieaugumu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>

