Pilnīgi noteikti nākamgad būs jāsamazina vai nu simtlatnieku stipendiju apmērs, vai to cilvēku skaits, kas tiks iesaistīti šajā programmā, apliecināja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
To nosaka skaidri apsvērumi, ka šāda programma – darba praktizēšana pašvaldībās ar stipendiju – ir īslaicīgs pasākums. “Cilvēki nedrīkst pierast pie domas, ka var arī nemeklēt īstu darbu,” saka ministrs.
Puse simtlatniekus pamet
Pašlaik simtlatnieku programma bezdarbnieku vidū ir teju vispopulārākā, jo uz to rindā gaida visvairāk cilvēku. Viens no iemesliem – simt latu stipendija par vienkāršu, ne vienmēr vieglu, darbu. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka kopumā programmā bijis iesaistīts 51 541 bezdarbnieks – tikai tādi, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai pensiju. Savu vēlmi praktizēties par 100 latiem izteikuši 47 488 bezdarbnieki – tas ir visai ievērojams skaits cilvēku, kuriem pašlaik praktiski nav citu iztikas līdzekļu.
Turpretim citi dati liecina, ka lielākais īpatsvars no tiem, kuri pārtraukuši strādāt par 100 latiem, nav to izdarījuši tāpēc, ka būtu atraduši īstu darbu. Vairāk nekā puse bezdarbnieku bijuši spiesti pamest simtlatnieku rindas, jo pārkāpuši nosacījumus. Nodarbinātības speciālisti nenoliedz, ka lielākā daļa no šiem pārkāpumiem ir saistīti ar neierašanos darbā vai alkohola lietošanu.
NVA speciāliste Iveta Kancēna norāda, ka tomēr ir pozitīvs rādītājs, proti, darba praktizēšanā pašvaldībās iesaistīto bezdarbnieku skaits, kuri iekārtojās pastāvīgā darbā, ir pieaudzis no deviņiem procentiem pērn rudenī līdz 14 procentiem šovasar.
Nedrīkst pieradināt
Labklājības ministrs nepieciešamību mainīt simtlatnieku programmu izskaidro galvenokārt ar to, ka programma pati par sevi ir īslaicīga. “Nevar cilvēkus pieradināt pie domas, ka visu laiku būs šāda stipendija. Cilvēkiem ir jānāk atpakaļ darba tirgū un jāsāk meklēt darbs. Un, otrkārt, mēs šos līdzekļus (programmas finansēšanai – aut.) daļēji aizņemamies – tad varbūt labāk būtu, ja to atļauj ekonomiska situācija, pāriet uz aktīvāku šo bezdarbnieku iesaisti darba tirgū,” uzskata U. Augulis. Taču no ministra teiktā arī izriet, ka daļa simtlatnieku ir zaudēti darba tirgum – ilgstoši bez darba, ar atkarības problēmām un darbs kā tāds viņus vairs neinteresē. Arī viņš dzirdējis viedokļus par to, ka tajās pašās pašvaldībās, kur strādā simtlatnieki, ir darba piedāvājumi, bet neviens nevēlas strādāt, jo alga ir tikai nedaudz lielāka par stipendiju.
Uz jautājumu, kāda tad nākotne sagaida simtlatniekus, pagaidām ministrs konkrēti neatbild, bet no nākamā gada otrās puses tiks samazināts vai nu stipendijas apjoms (tiek minēts 80 latu vai zemāk), vai arī samazināts iesaistāmo bezdarbnieku skaits, iespējams, atstājot tos tikai tur, kur lielāks bezdarbs, smagāka situācija. Konkrētību ministrs sola tikai nākamgad, jo “jāredz ekonomiskās prognozes, kā un cik ātri atkopsies darba tirgus”. Tāpat notikšot visas programmas izvērtēšana – un tikai tad varēs visu salikt pa plauktiņiem.
Šodien Latvijā ierodas Pasaules bankas vadība, kas paredzējusi tikties ar bezdarbniekiem Siguldas novadā. Vietu izvēlējušies paši viesi, izpētot vairākas Pierīgas pašvaldības.
Pamatīgi vērtēs
Simtlatnieku projekts tapa Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros, lai ekonomiskās krīzes apstākļos bezdarbniekiem, kuri palikuši bez iztikas līdzekļiem, būtu finansiāls atbalsts un šie cilvēki saglabātu sociālās un darba iemaņas. No sabiedrības viedokļa šie cilvēki nodarbināti tādās darba vietās, kur varbūt pašvaldības nespētu atrast papildu finansējumu – tātad šis darbs nes sociālu labumu, piemēram, tiek sakoptas teritorijas.
NVA veiks šā pasākuma īstenošanas novērtējumu.
Autors: Inga Paparde / NRA.lv
  12. augusts, Ceturtdiena
Vārda dienas: Klāra, Vizma Sākuma lapa » Sabiedrība » Augulis: Simtlatnieki nevar būt mūžīgi
Augulis: Simtlatnieki nevar būt mūžīgi
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 12. augusts 2010, 10:31
 Pilnīgi noteikti nākamgad būs jāsamazina vai nu simtlatnieku stipendiju apmērs, vai to cilvēku skaits, kas tiks iesaistīti šajā programmā, apliecināja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
 Reklāma
To nosaka skaidri apsvērumi, ka šāda programma – darba praktizēšana pašvaldībās ar stipendiju – ir īslaicīgs pasākums. “Cilvēki nedrīkst pierast pie domas, ka var arī nemeklēt īstu darbu,” saka ministrs. Puse simtlatniekus pamet Pašlaik simtlatnieku programma bezdarbnieku vidū ir teju vispopulārākā, jo uz to rindā gaida visvairāk cilvēku. Viens no iemesliem – simt latu stipendija par vienkāršu, ne vienmēr vieglu, darbu. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka kopumā programmā bijis iesaistīts 51 541 bezdarbnieks – tikai tādi, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai pensiju. Savu vēlmi praktizēties par 100 latiem izteikuši 47 488 bezdarbnieki – tas ir visai ievērojams skaits cilvēku, kuriem pašlaik praktiski nav citu iztikas līdzekļu, raksta NRA.lv Turpretim citi dati liecina, ka lielākais īpatsvars no tiem, kuri pārtraukuši strādāt par 100 latiem, nav to izdarījuši tāpēc, ka būtu atraduši īstu darbu. Vairāk nekā puse bezdarbnieku bijuši spiesti pamest simtlatnieku rindas, jo pārkāpuši nosacījumus. Nodarbinātības speciālisti nenoliedz, ka lielākā daļa no šiem pārkāpumiem ir saistīti ar neierašanos darbā vai alkohola lietošanu. NVA speciāliste Iveta Kancēna norāda, ka tomēr ir pozitīvs rādītājs, proti, darba praktizēšanā pašvaldībās iesaistīto bezdarbnieku skaits, kuri iekārtojās pastāvīgā darbā, ir pieaudzis no deviņiem procentiem pērn rudenī līdz 14 procentiem šovasar. Nedrīkst pieradināt Labklājības ministrs nepieciešamību mainīt simtlatnieku programmu izskaidro galvenokārt ar to, ka programma pati par sevi ir īslaicīga. “Nevar cilvēkus pieradināt pie domas, ka visu laiku būs šāda stipendija. Cilvēkiem ir jānāk atpakaļ darba tirgū un jāsāk meklēt darbs. Un, otrkārt, mēs šos līdzekļus (programmas finansēšanai – aut.) daļēji aizņemamies – tad varbūt labāk būtu, ja to atļauj ekonomiska situācija, pāriet uz aktīvāku šo bezdarbnieku iesaisti darba tirgū,” uzskata U. Augulis. Taču no ministra teiktā arī izriet, ka daļa simtlatnieku ir zaudēti darba tirgum – ilgstoši bez darba, ar atkarības problēmām un darbs kā tāds viņus vairs neinteresē. Arī viņš dzirdējis viedokļus par to, ka tajās pašās pašvaldībās, kur strādā simtlatnieki, ir darba piedāvājumi, bet neviens nevēlas strādāt, jo alga ir tikai nedaudz lielāka par stipendiju. Uz jautājumu, kāda tad nākotne sagaida simtlatniekus, pagaidām ministrs konkrēti neatbild, bet no nākamā gada otrās puses tiks samazināts vai nu stipendijas apjoms (tiek minēts 80 latu vai zemāk), vai arī samazināts iesaistāmo bezdarbnieku skaits, iespējams, atstājot tos tikai tur, kur lielāks bezdarbs, smagāka situācija. Konkrētību ministrs sola tikai nākamgad, jo “jāredz ekonomiskās prognozes, kā un cik ātri atkopsies darba tirgus”. Tāpat notikšot visas programmas izvērtēšana – un tikai tad varēs visu salikt pa plauktiņiem. Šodien Latvijā ierodas Pasaules bankas vadība, kas paredzējusi tikties ar bezdarbniekiem Siguldas novadā. Vietu izvēlējušies paši viesi, izpētot vairākas Pierīgas pašvaldības. Pamatīgi vērtēs Simtlatnieku projekts tapa Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros, lai ekonomiskās krīzes apstākļos bezdarbniekiem, kuri palikuši bez iztikas līdzekļiem, būtu finansiāls atbalsts un šie cilvēki saglabātu sociālās un darba iemaņas. No sabiedrības viedokļa šie cilvēki nodarbināti tādās darba vietās, kur varbūt pašvaldības nespētu atrast papildu finansējumu – tātad šis darbs nes sociālu labumu, piemēram, tiek sakoptas teritorijas. NVA veiks šā pasākuma īstenošanas novērtējumu.
|
