Ātrie kredīti varētu maksāt dārgāk

Lai padarītu drošāku ātro kredītu izsniegšanu, nākotnē plānots veikt nebanku aizdevēju, tajā skaitā lombardu un SMS kredītu izsniedzēju, licencēšanu. Atļauja nodarboties ar kreditēšanu varētu maksāt 50 000 latu, un tā ik gadu par 10 000 latu būtu jāatjauno.

Nozares pārstāvji tik augstu maksu par licenci uzskata par neadekvātu un pieļauj, ka lielākā daļa šo pakalpojumu sniedzēju pārtrauks darbību, raksta NRA.LV.

Pēc EM aplēsēm, kreditēšanas pakalpojumu tirgū šobrīd darbojas aptuveni 216 nebanku kredītu devēju un aptuveni 140 lombardu. Precīzs šo kreditoru skaits tirgū nav zināms pat ministrijai, jo šāda informācija šobrīd netiekot nekur apkopota. EM izstrādāto noteikumu projekts, kas nosaka patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanas licences izsniegšanas, pārreģistrācijas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību, ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē janvāra beigās. Plānots, ka šis noteikumu projekts stāsies spēkā 1. aprīlī, lai dotu laiku komersantiem saņemt nepieciešamo atļauju līdz 1. novembrim, kad kreditēšana bez attiecīgās licences būs aizliegta.

Iebilst pret apmēru

Latvijas Hipotekāro nebanku aizdevēju asociācija (LHNAA) atbalsta nepieciešamību veikt nebanku kreditoru licencēšanu, turklāt šī un vēl citas nozares asociācijas piedalījās šo noteikumu izstrādē, taču tā kategoriski iebilst pret maksas lielumu. Sākotnēji darba grupā tika panākta vienošanās, ka valsts nodeva par licences izsniegšanu varētu būt 10 000 latu, savukārt par pārreģistrēšanu, kas būtu jāveic ik gadu, – 1000 latu. “Taču tagad tiek plānots nodevas apmēru par licences saņemšanu palielināt pieckārtīgi, bet valsts nodevas apmēru par licences pārreģistrēšanu – desmitkārtīgi. Šis palielinājums netika saskaņots ne ar vienu darba grupas dalībnieku,” uzsvēra asociācija. Vēstulē EM tā norāda, ka no 12 tirgus dalībniekiem, kuri nodarbojas ar hipotekāro kreditēšanu, tirgū paliks tikai viens. “50 000 latu liela valsts nodeva piespiedīs vairākumu firmu izskatīt jautājumu par turpmākās komercdarbības apturēšanu, kā rezultātā tiks zaudētas vairāk nekā 2000 darba vietas, daudzkārtīgi samazināsies nodokļu ieņēmumi Valsts kasē, un šeit ir runa ne tikai par to, ka Valsts kase nesaņems 8,3 miljonus latu, bet samazināsies arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa ieņēmumi,” liecina LHNAA aplēses. Arī lombardi šādu licences maksu uzskata par neadekvāti augstu, norādot, ka no tirgus pazudīs aptuveni 95 procenti dalībnieku. Pēc noteikumu stāšanās spēkā palikšot labi ja pieci komersanti, kuri veic lombarda darbību.

Savukārt EM norāda, ka licences maksas lielums aprēķināts, pamatojoties uz CSP datiem par šo nozari, proti, nebanku kreditēšanas sektorā 2010. gada 3. ceturksnī apgrozāmo līdzekļu apmērs bija 138,7 miljoni latu, izsniegto aizdevumu apmērs – 205,2 miljoni latu, bruto peļņa 2010. gada trīs ceturkšņos – 16 miljoni latu.

Cik iegūs valsts

EM norāda, ka budžeta ieņēmumu aprēķins veikts, pieņemot, ka patērētāju kreditēšanas licences saņems vismaz 50% no tirgū esošajiem nebanku kredītu devējiem, tas ir, aptuveni 170 kredītdevēju. Līdz ar to šogad valsts iegūtu 8,3 miljonus latu. Turpmākajos gados, atjaunojot licenci un pieņemot, ka ik gadu šim darbības veidam pievienojas pieci jauni komersanti, budžeta ieņēmumi, pēc EM aplēsēm, varētu būt 1,7 miljoni latu. Tajā pašā laikā budžeta izdevumi šīs sistēmas uzturēšanai tiek lēsti teju 100 000 latu apmērā.

Pieaugs likmes

Situācijā, kad ir steidzīgi nepieciešama nauda, nebanku piedāvājums daudziem šķiet kā vienīgais glābiņš. Saņemt kredītu bankā ir sarežģītāk un ilgāk, savukārt ātrās naudas aizdevēji sola kredītu pat 15 minūšu laikā, bez ķīlas un galvotājiem. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka ātro kredītu likmes ir augstas. Piemēram, 100 latu aizdevuma likme uz mēnesi svārstās no 15 līdz 20%, uz pusgadu – vidēji 58%, uz gadu – 101%. Tomēr tas nekavē Latvijas iedzīvotājus izmantot šos aizdevumus. Open Credit veiktais pētījums liecina, ka izsniegto kredītu kopējais apjoms pērn decembrī, salīdzinot ar novembri, bija pieaudzis par 50,5%.

LHNAA norāda, ka, stājoties spēkā jaunajai kārtībai, aizdevumu procentu likmes var pieaugt par 3 līdz 4%. Savukārt portāla Gudriem.lv veiktās aptauja liecināja, ka lielie uzņēmumi neplāno paaugstināt kredītu cenas. Vidējie kredītdevēji ir pārliecināti, ka lielākajai daļai šīs nozares pārstāvju nāksies tirgu pamest. Mazie uzņēmumi uzskata, ka kredītresursu cena kredītņēmējiem pieaugs pat par 100%.

***

IESPĒJAMIE RISKI:

nelielu uzņēmumu pāreja uz pilnībā nelegālu uzņēmējdarbību

konkurences samazināšanās, jo daļa nebanku uzņēmumu nevarēs izpildīt prasības

aizdevumu procentu likmes var pieaugt par 3 līdz 4%

valsts budžets var neiegūt cerētos 8,3 miljonus latu

Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv