Valsts prezidents Valdis Zatlers vizītē Čehijā, piedaloties biznesa seminārā, paziņoja, ka Latvijas ekonomikas lejupslīde ir pastājusies un ekonomiskie rādītāji uzlabojušies. Viņš uzsvēra, ka šobrīd ir piemērots laiks starpvalstu biznesa sakaru veidošanai un aicināja uzņēmējus izmantot šo iespēju, veicinot vēl dinamiskāku biznesa sadarbību.

2010.gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 444 lati, kas ir par 13 latiem jeb 2,9% vairāk nekā pirmajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Devalvēt un pārvērst parādus latos, valstij kompensējot bankām radītos zaudējumus – labākais risinājums Latvijas ekonomikas pamatproblēmām. Ārvalstu analītiķi vēl arvien Latviju vērtē kā ļoti nedrošu valsti. Lai nepiedzīvotu stagnāciju desmit gadu garumā, Latvijai jārīkojas izšķirīgi un ātri – šādu viedokli, uzstājoties Ekonomistu Apvienības 2010 rudens konferencē, pauda ekonomists Jānis Ošlejs.

Latvijas iedzīvotāji, kurus eksperti aicināja taupīt pirms diviem gadiem, lai remdinātu pārkarsēto ekonomiku, uzkrājumus sākuši veidot tikai tagad. Un, lau gan uzkrājumiem atvēlētās summas ir samazinājušās, pieaudzis krājēju skaits.

Mikrouzņēmumu nodokļa likuma pieņemšanas mērķis ir atvieglot mazo komersantu nodokļu administrēšanas un grāmatvedības uzskaites kārtību.

Ir izsludināti grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, kā arī Maksājumu pakalpojumu likumā.

Vakar, 26.augustā, ekonomikas ministrs Artis Kampars tikās ar jauno Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hu Ješuņu (Ju Yeshun), kurš bija ieradies pie ministra iepazīšanās vizītē.

Šodien Lietuvā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Kazis Starkēvičs un Igaunijas lauksaimniecības ministrijas eksperti vienojās, ka iesniegs Eiropas Komisijā (EK) lūgumu pagarināt lauksaimniecības un meža zemes pārdošanas ierobežojumu termiņu vēl uz trim gadiem.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) nenoliedz, ka pasaule var piedzīvot otru krīzes vilni. Tā kā Latvijas ekonomika ir ļoti atkarīga no ekonomiskajiem procesiem pasaulē, tad šādā gadījumā mūsu valstij nav praktisku iespēju izvairīties no vēl viena krīzes viļņa.

Nozīmīgāk nekā graudu sadārdzināšanās maizes cenu ietekmēs energoresursu tarifu kāpums, kas vienlaikus vairāk vai mazāk augšup pavilks arī visu pārējo pārtikas produktu cenas, norāda Neatkarīgās uzrunātie eksperti.