Šī gada otrajā pusē straujais ekonomiskās aktivitātes kritums mazinājies – rūpniecības un eksporta rādītāji stabilizējušies nedaudz ātrāk kā iepriekš prognozēts, arī ražotāju un patērētāju konfidences rādītāji zemākos līmeņus sasnieguši – tai skaitā pieauguši arī eksporta pasūtījumi. IKP kritums šogad varētu būt -17.5%. Pēc 2010.gada budžeta pieņemšanas, kas ir būtisks solis uz pakāpenisku investoru uzticības atgūšanu, nostiprinās prognoze, ka Latvijas tautsaimniecība varētu atgriezties pie kopprodukta izaugsmes jau 2010.gada vidū. 2010.gadā kopumā vēl sagaidām kopprodukta kritumu ap -2.5%.

Šā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājies par 2.3%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums sarucis par 3.9%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos novembrī kritums bijis nedaudz mazāks – 1.4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šā brīža ekonomiskā krīze un lejupslīde pasaulē, kas skārusi arī Latviju, ietekmē jebkuru organizāciju, iestādi, uzņēmēju un ikvienu mūsu valsts pilsoni. Līdzšinējā politika „gāzi grīdā!” ir izrādījusies ļoti tuvredzīga un neveiksmīga, uzskata finanšu ministrs Einars Repše.

Valdība vakar vienojās par kārtību, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek labumu, kas gūts, personiskām vajadzībām izmantojot darba devēja vieglo pasažieru automobili.

Globalizācijas apstākļos visgrūtāk par savu pastāvēšanu nākas cīnīties tieši mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU), kuri veicina saimnieciskās dzīves uzplaukumu valstī. Salīdzinājumā ar lieliem uzņēmumiem MMVU savā komercdarbībā nākas pārvarēt lielākus birokrātiskus šķēršļus. Tādēļ laiks, līdzekļi un darbs, ko MMVU jāpatērē, izpildot likuma un administratīvo lēmumu prasības, proporcionāli iznāk daudz lielāks nekā lielajiem uzņēmumiem.

Kopš gada sākuma, kad Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu uzsāka projektu “Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos,” par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem jau konsultēti vairāk nekā 1000 uzņēmumu visā Latvijā, un bez maksas novērtēti darba vides riski gandrīz 17 000 darba vietās.

Maksājumu bilancē vērojamā statistika būtiskas izmaiņas neparāda. Kārtējo maksājumu konts turpina uzrādīt pārpalikumu, kas trešajā ceturksnī ir sasniedzis 327.9 miljonus latus. Tirdzniecības bilances deficīts salīdzinājumā ar otro ceturksni ir sarucis nedaudz. Tendences ārējā tirdzniecībā pa ceturkšņiem konsekventi uzrāda eksporta izaugsmi, kas varētu turpināties arī nākamajos periodos. Trešajā ceturksnī, ko veicina ziemas periods, gan arī rūpnieciskās aktivitātes pieaugums atsevišķās nozarēs, nedaudz pieaudzis importa apjoms. Nostiprinoties rūpnieciskajai aktivitātei, imports arī turpmākajos ceturkšņos turpinās pieaugt. Pakalpojumu bilance turpina uzrādīt stabilitāti. Tās pozitīvais pārpalikums jau otro ceturksni pēc kārtas spēj nosegt tirdzniecības bilances iztrūkumu.

Latvijas Ārlietu, Satiksmes un Finanšu ministrijas vakar veltīgi dalīja nopelnus par Krievijas pierunāšanu ielaist valstī kravas automobiļus no Latvijas.

Novembrī, salīdzinot ar pērnā gada novembri, ražotāju cenas rūpniecībā samazinājās par 9%, vietējā tirgū realizētajai cenas kritušās par 10.7%, bet eksportētajai par 6.3%.

Aizejošais 2009. gads investoru atmiņā paliks kā gads, kad krituši visi svētumi. Daudzas šķietami neiedragājamas patiesības ir sašūpojušās, prognozes nav piepildījušās, bet desmitgadēm pastāvošās sistēmas parādīja savu mazspēju, informē FOREX24.lv analītiķis Jurijs Zemcovs.